Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq204> ?p ?o. }

• 1993_11_04-seq204 type Speech.
• 1993_11_04-seq204 number "204".
• 1993_11_04-seq204 date "1993-11-04".
• 1993_11_04-seq204 isPartOf 1993_11_04.
• 1993_11_04-seq204 spokenAs 129.
• 1993_11_04-seq204 spokenText "Priekšsēdētāja kungs, cienītie kolēģi! Juridiskās komisijas slēdzienā par šo likumprojektu 3. punktā ir teikts, ka likumprojekta saturs ir politiski un juridiski nozīmīgs, ka projektā izvirzītās problēmas izlemjamas nevis komisijā, bet gan Saeimas plenārsēdē. Man ir ļoti patīkami, ka mēs patiešām to šodien darām. Es redzu, ka līdz ar katru nākamo runātāju zāle sāk koncentrēties un sāk tiešām piedalīties šajā diskusijā. Vienu brīdi man pat likās: vai vispār ir jēga runāt, jo faktiski visa šī problēma tika ļoti mākslīgi un ļoti pamatīgi diskreditēta un devalvēta. Un to darīja dažādi. Pirmais, kas uzstājās, lietoja gauži primitīvu paņēmienu un sāka runāt par bārdas nazi. Es domāju, kāds kuram ir viņa domāšanas līmenis, par to viņš arī runā. Tālāk. Otrais variants jeb otrais pols bija tas, kurā Olafs Brūvers mēģināja mūs visus izvest no zāles ārā uz Doma laukumu, lai mēs visi apkampjamies un slaukāmies vienā kabatas lakatiņā. Arī lieliska doma. Bet tad, es teiktu, visrafinētākais bija Čepāņa kungs, jo faktiski viņš tik veikli to visu izdarīja, ka salika visus kopā, - vienus, kuri deva ordeņus, un otrus, kuri klanījās un teica: “Paldies!” Vienus, kuri lēma par tevi, un otrus, kuri teica paldies, ka ir dabūjuši to vietu. Visus mūs mēģināja salikt kopā ar visiem vienu atbildības mērauklu un visiem vienu līdzdalību tajos dižajos procesos, uz kuriem mēs šodien skumji skatāmies un sakām: tās ir totalitārā režīma sekas! Un katru dienu, arī šodien, kad mēs pieņemam kādu likumu, mēs cīnāmies par šo seku likvidēšanu un kādreiz pat pesimistiski skatāmies uz priekšu, vai mums tas izdosies vai neizdosies. Es gribētu jautāt jums, cienītie kolēģi, vai mēs esam tuvinājušies šo seku likvidēšanai? Vai tās nav padziļinājušās? Un pie tā mēs vēl atgriezīsimies. Es gribētu jums uzdot jautājumu gan par privatizācijas procesu, gan par šo zemes reformu, gan par sertifikātiem utt. Vai tas viss nav vēl padziļinājis šīs sekas, kuras mums šodien ir jālikvidē? Un tad es gribētu uzdot vēl tādu jautājumu: sakiet, vai mūsu likumi ir tik slikti? Vai tie ir uzrakstīti tik nekvalitatīvi? Varbūt ir cita lieta, ka tie paši, kuri mūs izmantoja iepriekš, bija pirmie, kas saņēma šos likumus savās rokās un mēģināja tos izmantot? Un tad es gribu pajautāt zemniekiem: lūdzu, saskaitiet, kuru sētās ir bijušo kolhozu traktori? Pastāstiet man, kur tie atrodas! Un es gribētu pajautāt: kur, galvenais, ir tie cilvēki, kuri saņēma nekustamo īpašumu par kapeikām? Atbildiet man arī uz to, un tad es gribēšu vēlreiz pajautāt: vai mūsu likumi ir tik slikti, vai arī mums ir vesela plejāde cilvēku, kas bezgala veikli izmanto šos likumus un vēlreiz un vēlreiz mēģina nostāties priekšgalā - tāpat, kā tas bija agrāk. Protams, šeit parādās viena morāles problēma, un es gribētu par šo morāli ētisko jautājumu runāt. Jā, ir mainījies valsts politiskais statuss, mēs dzīvojam praktiski citā sistēmā, un var arī rasties jautājums: ja mēs visi esam tik godīgi un šodien turpinām, kā sakām, savu dziesmoto revolūciju, tad sakiet, lūdzu, kāpēc vesela virkne cilvēku nepieceļas kājās un nesaka: “Piedodiet, es nevaru iet šo ceļu, man šobrīd nav morālas atbildības par to! Es sekošu, es darīšu visu to labāko, bet, ziniet, es tā nevaru uzreiz kažoku mainīt... ” Bet, redzat, es neesmu sastapis nevienu cilvēku, kurš stiprināja iepriekšējo režīmu, kurš bija aktīvs tā dalībnieks, kurš noteica toni, kam dot šīs direktora tiesības vai kam dot šo ordeni, vai kam dot to maizes riecienu... Es neesmu redzējis nevienu, kurš ir piecēlies un teicis: “Es pagaidīšu šos piecus gadus un varbūt tad, kā likumprojektā ierakstīts, uzlocīšu piedurknes un strādāšu Latvijas labā, un tad būs viss kārtībā, un tad par mani tauta spriedīs... ” Es neesmu redzējis tādu, un tāpēc man ir jautājums: vai mums šis likums ir vajadzīgs? Jā, mums ir vajadzīgs! Vai mēs ar šo likumu esam aizkavējušies? Jā, mēs esam aizkavējušies! Bet ko tad tagad darīt? Es domāju, ka mums šodien diskusija jau iet plašumā, un es šeit negribu lasīt pa konkrētām pozīcijām, es par to negribu runāt. Acīmredzot mēs daudzkārt pie tā atgriezīsimies, kad otrajā lasījumā skatīsim pa pantiem, un tad būs visas tās norādes uz vienu vai otru bijušo amatu un attiecīgo ierobežojumu. Es saprotu, ka mums tad atkal būs šeit pilna tribīne, ka nāks viens pēc otra un mēģinās pierādīt, kāda ir starpība un cik vērtīgs bija tas, un ka to gan varētu, bet šito nevarētu... Mēs dzirdēsim šeit vēl ļoti daudzas runas. Taču šodien es gribētu teikt, ka varbūt patiešām virzīsimies tālāk un pieņemsim uz otro lasījumu, bet arī atcerēsimies vienu, to, ka šāds likums mums ir vajadzīgs, un arī šādi ierobežojumi mums ir vajadzīgi divu apstākļu dēļ. Pirmais. Mēs nevaram teikt, ka nav bijis šā režīma un ka nav bijuši aktīvi tā uzturētāji un stiprinātāji. Un otrs, ko es gribu teikt, ir tas, ka ir ciniski domāt un runāt par to, ka šā totalitārā režīma sekas ir jāglābj tiem pašiem, kuri aktīvi to radīja.".
• 1993_11_04-seq204 language "lv".
• 1993_11_04-seq204 speaker Maris_Budovskis-1939.
• 1993_11_04-seq204 mentions Q822919.
• 1993_11_04-seq204 mentions Q211.
• 1993_11_04-seq204 mentions Q16348293.