Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq202> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 1993_11_04-seq202 type Speech.
- 1993_11_04-seq202 number "202".
- 1993_11_04-seq202 date "1993-11-04".
- 1993_11_04-seq202 isPartOf 1993_11_04.
- 1993_11_04-seq202 spokenAs 71.
- 1993_11_04-seq202 spokenText "Šodien iznāk ik pa brīdim atgādināt, ka Latvijai ir sava vēsture. Arī starptautiski atzīta. Neatkarīgi no tā, vai to pārtaisa vai nepārtaisa, pēta vai nepēta, viens tomēr ir skaidrs visiem: Latvijā ir bijuši divi okupācijas režīmi. Tā mēs mācām tagad arī skolās un augstskolās. Pirmām kārtām man liekas tā: ja jau mēs gribam kaut ko aizliegt viena okupācijas režīma darbiniekiem, tad tas ir jāattiecina uz abiem režīmiem, nevis tā, ka vieni ir, bet otri - nav. Precīzāk formulējot, ir jāievēro vēsturiskā īstenība, kas ir skārusi mūsu valsti. Un no tā tad arī būtu jāiziet. Jo es negribētu atzīt, ka kāds fašistiskais noziedznieks varētu nākt un vadīt mūsu Saeimu tāpēc, ka komunistiskais ir izraidīts ārā. Ja jau mēs šādā veidā gribam interpretēt... Tāpēc es vēlreiz saku: būsim godīgi pret savas valsts vēsturi! Bet tagad par šodienu. Jā, man šāda veida likumprojekts ir rokās jau kādu ceturto reizi, jo, gribot vai negribot, tā nu tas bija, ka arī Augstākās padomes radikālā spārna pārstāvis Rikards griezās pie manis pēc palīdzības, kad tika izstrādāts šis likumprojekts, lai es izskatītu vēsturisko materiālu. Un tad ziniet, ka 1985. gadā LKP CK birojā bija to profesiju uzskaitījums, kurām vajadzēja LKP CK biroja apstiprinājumu. Tas bija tikai amatu uzskaitījums, nevis cilvēku, un tas aizņēma 104 lappuses mašīnrakstā. Jā, partija uzskatīja, ka tā ir visuvarena, partija gribēja mūs visus apstiprināt. Un tā arī bija tās nāve, tāpēc ka tā uzskatīja, ka var plesties mums visiem pāri. Un varbūt tā arī toreiz bija drosme - piekrist un stāties šajā postenī, kalpot savai tautai un neļaut to kādam iebraucējam pazemot. Es vienmēr minu šādu vēsturisku piemēru. Tad, kad nomira Lietuvas kompartijas pirmais sekretārs Sniečkus, es tieši tobrīd biju Viļņā. Un, zināt, tad es skatījos, kā nāca komunisti ar sarkanām neļķēm un nāca tantiņas Dievu lūgt par to, ka viņš tās ir paglābis no daudzām nelaimēm. Vai mūsu tautai ir tiesības ar vienu vārdu pateikt, ka tad, ja tu biji tajā partijā, tu biji nelietis? Šodien es nezinu, kurš latviešu tautai ir vairāk nodarījis ļaunuma, - vai Tērvetes apriņķa partorgs 1941. gadā, kad viņš izsūtāmo sarakstā ierakstīja tikai pagasta veci, šā pagasta vecāko. Tikai viņu, jo viņu nevarēja neierakstīt. Un nevienu vairāk. Es nezinu, vai tas nacionālais partizāns, kuru paņēma ciet, kad viņš aplaupīja veikalu, un kurš, neizturējis nopratināšanu, nodeva vēl 85 cilvēkus, ir labāks par viņu. Es nevaru izšķirt un tāpēc es atbalstu Brūvera kungu vienā jautājumā. Nevis ticībā prasīt, Tabūna kungs, griezt otru vaigu, bet katram nostāties sava Dieva priekšā un pateikt: “Dievs, piedod manus grēkus!” - un tad skatīties, vai tev piedod vai nepiedod, ja tu neesi tieši noziedzies pret tautu. Mēs meklējam darbiniekus, bet tajā pašā laikā, piedodiet... Es esmu represētā meita, un mans tēvs aizgāja mūžībā tāpēc, ka viņš izgāja cauri Sibīrijai, turpretī tādi represiju autori kā Noviks vēl arvien staigā pa Rīgu un staigās ilgi, jo šis likums viņus neaizskar. Klausieties, kur te ir taisnība? Nav likuma, nav neviena tiesas procesa par VDK tiešajiem slepkavām. Cik gadu mēs par to runājam? Bet tagad mēs sāksim muļļāt, vai viņš bija riktīgs komunists vai nebija, vai mēs viņam tagad liegsim vai neliegsim. Un vēl viena lieta - morāle un ētika. LNNK frakcijā es dziļi cienu tās vadītājus Kiršteinu un Lambergu, bet es nekādi nevaru saprast, kāpēc zem viena dokumenta aiz viņiem, šiem dziļi cienījamajiem cilvēkiem, kuriem ir pilnīgas tiesības uzstāties pret partiju, jo Kiršteina kungs ir pietiekami no tās cietis, - kāpēc aiz šiem parakstiem stāv Eduarda Berklava paraksts? Man ir jautājums Mandātu komisijai: jau trešo reizi oficiāli ir publicēts dokuments, kas liecina, ka Eduards Berklavs ir līdzvainīgs represijās pret latviešu tautu. Vai Mandātu komisija ir izskatījusi šo jautājumu? Tas pirmo reizi tika publicēts, kad tika vēlēta Latvijas Republikas Augstākā padome. Otru reizi tas tika publicēts ar arhīva atsauci tad, kad tika vēlēta Saeima. Trešo reizi, es nekaunos, tas ir teikts Latvijas Vēstures institūta žurnālā ar visu arhīva atsauci. Berklava kungs, ja tā nav taisnība, sūdziet mani tiesā! Es gribu to, un es ar jums runāšu tad tiesā. Pierādiet, ka jūs to nedarījāt! Varbūt tas būs pirmais publiskais akts, kad tiesās represiju līdzdalībnieku. Man šī tiesa nav vajadzīga, bet es, Berklava kungs, gribētu dzirdēt no tāda tipa cilvēkiem kā jūs šo frāzi: “Dievs, piedod manus grēkus!” Un pēc tam var prasīt, lai citiem neļauj darīt kādu darbu. Varbūt katrs padomāsim par to, cik mēs esam ētiski un morāli tiesīgi. Jā, es Žīgura kungam parādīju šo papīru. Viņš teica: “Viņš ir jātiesā!” Bet sāciet ar to, ka jūsu frakcijai jātiek skaidrībā pirmām kārtām ar saviem deputātiem! Ja tā nav taisnība, pierādiet! Tas ilgst trīs gadu garumā. Runa ir par šo deputātu. Un atkal paraksta un atkal kaitina tautu. Šādi dokumenti guļ Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijā un dokumentēšanas centrā. Kāpēc šie dokumenti nav nodoti Mandātu komisijai? Mēs skatāmies čekas maisus. Labi! Bet kāpēc mēs neskatāmies Partijas vēstures institūtā tieši šo represiju dalībnieku materiālus? Runājot par šīm profesijām un vēl par to, kā mēs izturamies. 1959. gads Latvijā. Kā es atceros, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un frakcija “Tēvzemei un brīvībai” ir atzinušas, ka toreiz komunisti mēģināja glābt tautu. Režīma ietvaros tas neizdevās, un viņus “nogremdēja”. Taču šis profesiju likums - aizliegums attiecas uz visiem 1959. gada darbiniekiem, arī tā sauktajiem nacionālkomunistiem, kas tajos apstākļos mēģināja kaut ko darīt. Berklava kungs, jūs toreiz nebijāt viens, jūsu bija daudz. Un es par 1959. gadu noliecu galvu jūsu priekšā, bet neaizmirstiet, ka šis likums, ko parakstījāt jūs un jūsu cīņas biedri, skar arī tos 17 komunistus, kas ar jums kopā toreiz parakstīja vēstuli! Tāpēc domāsim par mūsu tautas vēsturi! Domāsim par to, ka mēs esam malti divos okupācijas režīmos. Domāsim par to, vai mums ir izdevīgi šobrīd sākt jaunu filtrācijas darbu! Latvijā ir bijusi filtrācija, kuras upurus mēs šobrīd atzīstam par represētajiem un dodam viņiem zināmus sociālos atvieglojumus. Resnā kungs man neļaus šoreiz melot. Vai mēs atkal tagad sāksim filtrāciju? Bet varbūt mēs no tā izvairīsimies un beidzot izdarīsim juridiskas valsts, demokrātiskas un tiesiskas valsts darbu, pieņemsim likumu par noziegumiem pret cilvēci, nopamatosim, ko nozīmē šis jēdziens “noziegums”, un izvirzīsim pret katru cilvēku konkrētu apsūdzību, ja viņš ir šo noziegumu veicis. Un tad arī varēsim viņam neļaut strādāt, nevis tagad pasludināsim veselu kategoriju cilvēku par vainīgiem, par vainīgiem laikā, kad valstī nav likuma, pēc kura viņus saukt pie atbildības. Mani ļoti samulsināja frāze: “pasargāt no sodīšanas”. Atvainojiet, vai Dievs, daba un sabiedrība cilvēkam nav devusi priekšrocību strādāt? Mēs sakām, ka atņemt cilvēkam darbu - tas ir sods. Tad kāpēc jūs sakāt, ka aizliegšana strādāt, varbūt strādāt tieši to, ko cilvēks var un grib, ir viņa pasargāšana no sodīšanas? Varbūt padomāsim, ko mēs katrs ar to izprotam. Un zināt, Tabūna kungs, lai cilvēks, kas ir mācījis vēsturi, pārkvalificējas, ja viņš nav tur tieši ļaunprātīgi kaut ko izkropļojis, un māca vēsturi, nevis slauc govi. Govs ir pārāk dārga, un, ja to darīs nemākulis, tas pārāk dārgi valstij izmaksās.".
- 1993_11_04-seq202 language "lv".
- 1993_11_04-seq202 speaker Ilga_Kreituse_(Grava)-1952.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q822919.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q211.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q2660080.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q37.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q1020384.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q80919.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q12674954.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q1780610.
- 1993_11_04-seq202 mentions Q5340823.