Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq200> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 1993_11_04-seq200 type Speech.
- 1993_11_04-seq200 number "200".
- 1993_11_04-seq200 date "1993-11-04".
- 1993_11_04-seq200 isPartOf 1993_11_04.
- 1993_11_04-seq200 spokenAs 71.
- 1993_11_04-seq200 spokenText "Pirmkārt, ceru, ka neviens neapšaubīs manu kompetenci jautājumā, par kuru es tagad gribu runāt. Otrkārt, cienu kolēģa Brūvera kunga kristieša morāli - līdzjūtību un piedošanu, bet gribu teikt, ka man personīgi tā nav vajadzīga, tāpēc ka man ir savi kritēriji par cilvēka rīcības godīgumu un krietnumu. Tādēļ es pēc šīs līdzjūtības un piedošanas šodien nealkstu. Treškārt, vadīšos pēc dokumenta nr. 39, kuru iesniegusi frakcija “Tēvzemei un brīvībai”. Pirmā panta otro rindkopu, kurā ir runa par PSKP, LKP pilsētu, rajonu un citu partijas komiteju algotajiem darbiniekiem, izņemot tehnisko personālu, PSKP CK un LKP CK locekļiem un VĻKJS CK, LĻKJS CK sekretāriem, ierosinu papildināt ar šādu tekstu: “un šo iestāžu amatos ieceltās vai apstiprinātās personas”. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs tādēļ, ka Augstākās padomes pieņemtajā likumā par sertifikātiem un Ministru padomes lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir rakstīts, ka privatizācijas sertifikātus nevar saņemt personas, kuras tikko nosaucu, un šo iestāžu tieši ieceltās personas. Lielākā daļa klātesošo zina, ka nevienā cik necik atbildīgā ekonomiskā, saimnieciskā, kultūras vai kādā citā amatā neviens cilvēks strādāt nevarēja bez partijas rajona vai pilsētas komitejas tieša atbalsta un akcepta. Un pat tad, kad kādu tomēr ievēlēja kādā sabiedriskā organizācijā kādā amatā, viņš strādāt tur nevarēja, ja viņu šajā amatā neapstiprināja rajona komitejas vai pilsētas komitejas birojs. Tas attiecas praktiski uz visiem skolu direktoriem, kultūras iestāžu vadītājiem, sabiedrības mācības pasniedzējiem (jeb, kā toreiz sauca, skolotājiem) un citiem darbiniekiem. Tie visi ir šo iestāžu ieceltās personas. Ja mēs gribam tikt vaļā no totalitārisma un nomenklatūras, jāņem vērā, ka tieši šie cilvēki arī bija nomenklatūra. Tā bija partijas rajona vai pilsētas komitejas nomenklatūra. Tieši tā to arī sauca. Un, ja mēs no nomenklatūras gribam tikt vaļā, ir jātiek vaļā arī no šiem... Nākamajā rindkopā ir runa par PSRS bruņoto spēku, PSRS un tās republiku iekšlietu ministriju visu struktūru štata un ārštata politdarbiniekiem. Ierosinu šo rindkopu izteikt šādā redakcijā: “PSRS bruņoto spēku, PSRS un tās republiku iekšlietu ministriju un prokuratūras visu struktūrvienību štata un ārštata darbinieki”, bez vārda - ”politdarbinieki”, jo arī šajos amatos nevarēja tikt bez partijas akcepta. Izmeklētājus tā laika milicijā apstiprināja ar speciāliem CK lēmumiem, kandidatūras bija “jālaiž caur partijas organizācijām”. Tāpēc, ka nedaudz pazīstu Valsts drošības komitejas darba stilu un metodes, zinu, ka visas “netīrās” lietas, politiskās lietas, tika virzītas kā krimināllietas un ka tieši milicijas darbinieki bija tie, kuri čekas uzdevumā darīja šo melno darbu. Viņi to darīja, un rezultātus mēs zinām. Ierosinu papildināt šo tekstu vēl ar tādiem vārdiem - “un rezerves virsnieki”. Lielākā daļa šeit klātesošo vīriešu, ja viņi bija beiguši tā laika augstskolas vai vidējās speciālās mācību iestādes, bija padomju armijas rezerves virsnieki. Neviena dienesta pakāpe, sākot ar jaunākā leitnanta pakāpi, bez partijas rekomendācijas piešķirta netika. Visas rekomendācijas, visi raksturojumi, protams, beidzās ar vārdiem “politiski uzticams un morāli izturēts”. Tāds teksts bija, un visi tam piekrita. Arī tie, kuri saņēma zvaigznītes kā rezerves virsnieki. Nākamo rindkopu, kurā ir runa par PSKP un LKP biedriem (liekas, ka tur ir izlaisti vārdi - “pēc 1990. gada 29. aprīļa”), ierosinu papildināt ar tekstu - “PSRS ordeņus un medaļas un goda nosaukumus saņēmušās personas”, jo neviens bez partijas akcepta nevienu ordeni, medaļu vai goda nosaukumu saņemt nevarēja. Šādus papildinājumus es rakstiski iesniegšu uz otro lasījumu. Gribu teikt, lūk, ko. Cik man ir zināms, pēckara Vācijā tika pieņemts tā saucamais profesiju aizlieguma likums. Es zinu diezgan precīzi, ka tajā daudzmiljonu valstī bija tikai 47 tiesas procesi šajā jautājumā, un Vācijas valstij vēl šodien ir kauns par to. Un pēdējais. Pirms neilga laika satiku vienu bijušo čekas liela ranga darbinieku - pulkvedi, kura faktiskos politiskos uzskatus es zinu vismaz gadus divdesmit, tātad - faktiskos, nevis oficiālos uzskatus. Viņš man teica tā: “Zini, Alfred, tie, kuri sēž Saeimā un kādreiz sadarbojās ar mums, - tie ir visdraņķīgākie mūsu stukači!” Tāpēc, ka nekad nevarēja zināt, kādu kārtējo nelietību viņi atkal pastrādās. Un viņi ir arī šo iesniegto likumprojektu autoru vidū. Tāpēc šodienas balsošana par šiem likumprojektiem pierādīs, vai šim čekas pulkvedim ir taisnība.".
- 1993_11_04-seq200 language "lv".
- 1993_11_04-seq200 speaker Alfreds_Cepanis-1943.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q822919.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q183.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q15180.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q1092499.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q80919.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q79854.
- 1993_11_04-seq200 mentions Q1780610.