Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq187> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 1993_11_04-seq187 type Speech.
- 1993_11_04-seq187 number "187".
- 1993_11_04-seq187 date "1993-11-04".
- 1993_11_04-seq187 isPartOf 1993_11_04.
- 1993_11_04-seq187 spokenAs 77.
- 1993_11_04-seq187 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Arī es gribu runāt tikai par vienu punktu, kas ir abos šajos likumprojektos. Un šis punkts saistās ar svītras novilkšanu. Jā, šobrīd daudziem varbūt gribētos sevi parādīt kā tādu, kurš līdz 1989. gadam ir mežā ar automātu šāvis uz katru komunistu, kurš ir cīnījies pagrīdē pret šo režīmu. Par nožēlu, realitāte ir tāda, ka tāpat kā nacionāli sociālistiskais režīms Vācijā, arī komunistiskais režīms bijušajā Padomju Savienībā, tajā skaitā okupētajā Latvijā, varēja pastāvēt tāpēc, ka daudzi cilvēki sadarbojās ar šo režīmu dažādos līmeņos. Un šobrīd, novelkot šo vienu svītru, mums vajadzētu vispirms uzdot jautājumu, vai tikpat daudz laba šā režīma pastāvēšanai nedarīja vēsturnieks vai, piemēram, radio žurnālists, vai vienkāršs skolotājs? Man liekas, ka atbildēt uz šo jautājumu godīgi, ja runa ir par 70. -80. gadiem, ir ļoti grūti. Un tādēļ es aicinātu nevilkt šo svītru. Varbūt tieši tādēļ “Latvijas ceļa” ideja ir gan iestrādāt kaut kāda veida aizliegumus, bet tos iestrādāt konkrētā likumā attiecībā uz konkrētu amatu, ja izrādās, ka tiešām ir nepieciešami tādi aizliegumi. Šobrīd šis likums vairāk izskatās pēc nemotivētas (jo nav tiesas lēmuma) atriebības zināmai sabiedrības daļai, tādas mazas nežēlīgas bērnu spēles, lai attaisnotu sevi. Šajā gadījumā es gribētu atsaukt kaut ko atmiņā; stenogramma un tie deputāti, kuri bija Augstākajā padomē, neļaus man samelot. Kas notika tad, kad tika apspriesti aizliegumi likumā par 5. Saeimas vēlēšanām? Jā, pilnīgi pamatoti Latvijas drošības interešu vārdā šajās vēlēšanās tika aizliegts kā kandidātiem piedalīties čekistiem, bet tajā pašā laikā sākās diskusija par to, vai komunistiskās partijas nomenklatūras pārstāvjiem vajag vai nevajag piedalīties. Un es atceros, ka atkal bija šādi zināmā mērā kompromisa varianti, ka vajag novilkt šo svītru, bet tā ir jānovelk sarakstā zem pirmā vai otrā sekretāra. Varbūt tieši tur, kur es esmu bijis, tātad virs manis. Jo es varu, bet pārējie - ne. Un tad, kā es atceros, deputāts Jānis Krūmiņš iesniedza ļoti konsekventu priekšlikumu. Šis priekšlikums bija šāds: vēlēšanās nedrīkst piedalīties kā deputātu kandidāti ne komunistiskās partijas biedri vispār, ne komjaunieši, ne arī vīriešu frizieri, jo katram normālam cilvēkam ir skaidrs, ka vīriešu frizieris, kas turējis nazi pie komunista rīkles un nav izpildījis savu pienākumu pietiekami... nu, teiksim, noskuvis, šajā gadījumā nevarētu pēc tam startēt brīvvalsts parlamentā. Un tomēr deputāti tajā laikā noraidīja šo priekšlikumu. Es ar interesi gaidīju, vai šeit zāle būs pilna ar frizieriem vai ne, jo vīriešu frizieriem atļāva startēt šajās vēlēšanās. Un nekā. Tāpēc, ka tauta vēlēšanās izdarīja normālu izvēli un ievēlēja to, kuru gribēja. Tieši tāpat jebkurā šajā iestādē tās vadītājs vadīsies ne jau pēc tā, lai savilktu savā iestādē pēc iespējas vairāk bijušo komunistu vai bijušo nekomunistu. Viņš vadīsies pēc tā, cik šie cilvēki ir kompetenti. Un tālāk. Ja cilvēks, kurš ir bijis komunists, ir sliktāks par to, kurš nav bijis, vai arī tas, kurš ir bijis Centrālkomitejas loceklis, ir sliktāks par to, kurš ir bijis vienkāršs komunists, tad ieliksim šo konkursa principu, kurš, starp citu, ir paredzēts un kuru, kā es saprotu, atbalsta arī vairākas citas frakcijas. Vismaz es ceru, ka LNNK arī atbalsta konkursa variantu. Ja visi nosacījumi ir vienādi, tad izvēle ir par labu tam, kurš nav bijis nomenklatūras pārstāvis. Es domāju, ka tā ir pietiekami godīga pieeja, sevišķi ņemot vērā pēdējo. Ar to es arī beidzu. Ja kāda cilvēka rokas ir ar asinīm, ja kāds cilvēks ir nodevis citus, tad tādā gadījumā, protams, tiesai ir jāsaka savs vārds šajā jautājumā. Pārējais, kā mēs te ļoti brīvi traktējam jautājumu par sadarbību ar okupācijas režīmu, vairāk vai mazāk tomēr ir katra cilvēka paša sirdsapziņas jautājums.".
- 1993_11_04-seq187 language "lv".
- 1993_11_04-seq187 speaker Indulis_Berzins-1957.
- 1993_11_04-seq187 mentions Q822919.
- 1993_11_04-seq187 mentions Q211.
- 1993_11_04-seq187 mentions Q183.
- 1993_11_04-seq187 mentions Q15180.
- 1993_11_04-seq187 mentions Q43774947.