Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_11_04-seq163> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1993_11_04-seq163 type Speech.
- 1993_11_04-seq163 number "163".
- 1993_11_04-seq163 date "1993-11-04".
- 1993_11_04-seq163 isPartOf 1993_11_04.
- 1993_11_04-seq163 spokenAs 129.
- 1993_11_04-seq163 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Aicinu jūs pašreiz atbalstīt Ārlietu komisijā izskatīto un Ārlietu ministrijas iesniegto likumu “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. Šis ir likums, kurš faktiski jau pusgadu bremzē mūsu starptautisko līgumu slēgšanas darbu, jo līdz šim viss iepriekšējais darbs balstījās tikai uz precedentu - uz iepriekšējo pieredzi. Šim likumam vajadzētu sakārtot galvenokārt trīs lietas: vispirms vajag sakārtot attiecības starp Valsts prezidentu, Ministru prezidentu, ārlietu ministru un Saeimas pilnvarām, slēdzot starptautiskos līgumus. Otrs - lai tiktu noteikta kārtība un beidzot pielikts punkts šim strīdam par to, kas ir valsts vārdā noslēgts līgums un kas ir valdības vārdā noslēgts līgums, un vai valdības vārdā noslēgts līgums attiecas uz valsti. Un trešais. Šeit es gribētu atgādināt, ka starptautiskajās tiesībās piemēro trīs veidu dažādus līgumus un konvencijas, tātad tie ir: starptautisko tiesību konvencijas, valsts likumdošana un trešais - ne mazāk svarīgi - ir līgumi, kuri balstās uz jau esošo praksi jeb precedentu. Šeit, ja mēs pāriesim uz balsojumu par pantiem, galvenie strīdi bija pārsvarā par to, ka valdība kā tāda nav starptautisko tiesību subjekts, tā nav valsts, un tāpēc it kā jēdzienu “līgums” 2. pantā un arī 1. pantā nevajadzētu lietot. Tomēr starptautiskajā praksē tiek slēgti līgumi gan valsts vārdā, gan arī valdības vārdā. Es šeit negribētu kavēties, teiksim, pie citu valstu likumdošanas pieredzes, jo ir valstis, kur nav pat konstitūcijas, bet ir dažādu likumu sakopojumi; ir valstis, kurās ļoti daudzi likumi tiek balstīti galvenokārt uz iepriekšējo pieredzi. Taču starptautiskā pieredze ir tāda, ka ļoti plaši tiek slēgti līgumi valdības vārdā un ļoti plaši tiek slēgti līgumi valsts vārdā. Es pat dzirdēju tādu iebildumu, ka, piemēram, tad, ja valdība var noslēgt kaut kādu līgumu par starptautiskajiem aizdevumiem, šis līgums, kaut arī to var parakstīt tikai valdība, tomēr būs jāatmaksā valstij. Diemžēl tā tas arī ir. Ja šī valdība pēc tam nepatīk, to nākamajās vēlēšanās var nomainīt, bet saistības paliek spēkā jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai šis līgums būs parakstīts valsts vārdā vai valdības vārdā. Drusciņ par atsevišķiem pantiem, kuriem es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Tātad 3. pants norāda uz to, ka Saeima var pieņemt lēmumu par jebkuru starptautisku līgumu noslēgšanu. 4. pants. Te bija daži aizrādījumi, tāpēc es gribētu pievērst tam uzmanību. 4. panta sākumā ir teikts, ka Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs bez īpaša pilnvarojuma var risināt sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, tas ir, Valsts prezidents var runāt bez īpašām pilnvarām, bet tas nenozīmē, ka viņš uzreiz noslēdz līgumu - saskaņo tekstu un paraksta... Parakstīt līgumu var, tikai ievērojot 3. panta nosacījumus. 5. pantā ir minēts, ka starptautiskos līgumus paraksta tikai pēc attiecīgu pilnvaru saņemšanas minētās personas. Šajā ziņā dažādās valstīs ir dažāda kārtība, kā šīs pilnvaras var saņemt. Un arī šeit, gatavojot šo līgumu, nebija viss zināms, bet šobrīd es varu pateikt (turklāt mēs saņēmām arī eksperta atzinumu), ka Latvijas Republikā bija tāda prakse un pieredze, ka šīs pilnvaras Latvijas laikā - līdz 1940. gadam - parakstīja Valsts prezidents. Šeit tas nav ierakstīts, tā ka apspriešanas gaitā pa pantiem mēs varbūt varēsim drusciņ sīkāk parunāt par šo jautājumu. Kādi tad ir tie līgumi, kurus vajadzētu slēgt valsts vārdā, un kādi ir tie līgumi, kuriem būtu obligāti vajadzīga šī ratifikācija Saeimā? Jo starp valdībām var būt, piemēram, līgums par sadarbību starp Iekšlietu ministrijām, kādā atsevišķā nozarē, teiksim, sadarbojas Ceļu departaments... Par valsts vārdā noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, ja mēs pieņemsim šo likumu, mēs uzskatīsim miera līgumus, draudzības, sadarbības un savstarpējas palīdzības līgumus, līgumus par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā. Aicinu pievērst uzmanību tieši šiem līgumiem, jo mums acīmredzot drīz vien būs jāsaskaras ar šā likuma pielietošanu. Ceturtais - līgumi par Latvijas Republikas robežām. Piektais - līgumi par Latvijas Republikas līdzdalību muitas ūnijās, brīvās tirdzniecības jomā un reģionālajās, ekonomiskajās un politiskajās savienībās. Sestais - līgumi par ārvalstu bruņoto spēku atrašanos un to statusu Latvijas Republikas teritorijā. Latvijas valsts vārdā noslēgtajiem līgumiem ir nepieciešama ratifikācija Saeimā. Turklāt Saeimā būtu jāratificē vēl arī tādi starptautiskie līgumi, kas skar likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, arī tādi starptautiskie līgumi, kuru ratifikācija tieši paredzēta līguma tekstā, un tad, ja tas ir prasīts motivētā Ministru kabineta iesniegumā. Bieži mēs varam uzskatīt, ka šis līgums nav jāratificē, jo tas varbūt nav tik svarīgs, bet, ja pretējā puse uzskata, ka tas ir jāratificē, tad šādā gadījumā vajadzīga abu pušu piekrišana, un tad tas ir ratificējams. Varētu būt apspriežams arī 9. pants - par to, kas sagatavo ratifikācijas grāmatas: vai tās sagatavo Ārlietu ministrija un iesniedz Valsts prezidentam parakstīšanai, kā arī kontrasignē, vai ir vajadzīgs arī vēl viens paraksts - no ārlietu ministra. Komisijas viedoklis bija tāds, ka šajā gadījumā - tas, kas šo likumu sagatavo... Tātad acīmredzot jāratificē arī Saeimai, ja tās Ārlietu komisija sagatavo šo ratifikācijas grāmatu. Vēl es gribētu pateikt sakarā ar šo līgumu to, ka starptautiskie līgumi tiek publicēti valdības oficiālajā izdevumā un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā”. Arī šeit ir bijuši dažādi priekšlikumi, komisija paliek pie 16. panta šāda traktējuma, tomēr Latvijas laika pieredze (varbūt pie tās vajadzētu atgriezties, to varētu apspriest lasījumā pa pantiem) ir tāda, ka publicē oficiālā izdevumā jeb “Latvijas Vēstnesī”, kuram vajadzētu būt šim oficiālajam valdības izdevumam. Un gribu pateikt vēl vienu lietu. Kas attiecas uz 3. pantu un 2. pantu, nevajadzētu valsti kā starptautisko tiesību subjektu jaukt ar valsts slēgto starptautisko līgumu formu, kura - saskaņā ar starptautisko pieredzi un tradīcijām - var būt samērā dažāda. Vēlreiz atkārtoju: tātad ir vald��bas līgumi, valsts līgumi - un tā tālāk... Tas man būtu viss par šo jautājumu.".
- 1993_11_04-seq163 language "lv".
- 1993_11_04-seq163 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1993_11_04-seq163 mentions Q822919.
- 1993_11_04-seq163 mentions Q211.
- 1993_11_04-seq163 mentions Q15628977.
- 1993_11_04-seq163 mentions Q27056014.