Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_28-seq49> ?p ?o. }

• 1993_10_28-seq49 type Speech.
• 1993_10_28-seq49 number "49".
• 1993_10_28-seq49 date "1993-10-28".
• 1993_10_28-seq49 isPartOf 1993_10_28.
• 1993_10_28-seq49 spokenAs 113.
• 1993_10_28-seq49 spokenText ". Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Deputāti šodien debatēs izteica ļoti daudz dažādu jautājumu, uz kuriem es uzskatu par nepieciešamu īsi atbildēt, lai izgaisinātu šaubas par to, ka tiešām šie budžeta grozījumi ir vajadzīgi, ka tie ir nopietni sagatavoti un ka tieši tādā veidā tie ir arī iesniegti. Šo budžetu grozījumu bāze ir pamats, pie kura strādāja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija visu šo laiku. Tie tika izdalīti deputātiem jau pirms divām nedēļām. Sakarā ar to mēs gaidījām visas šīs divas nedēļas deputātus, kas nāktu pie mums ar jautājumiem vai priekšlikumiem, tāpēc diemžēl šīs bargās runas par to, ka bija maz laika, lai izskatītu jautājumu šodien, skanēja no tiem deputātiem, ar kuriem Finansu ministrijas cilvēki nav runājuši un uzdevuši jautājumu par to, kādā veidā izskatīt vienu vai otru lietu. Viens no nopietnākajiem jautājumiem, kas šeit izvirzījās, bija par budžeta ieņēmumu daļu. Saistībā ar budžeta ieņēmumiem es varu paskaidrot to, ka mēs ļoti rūpīgi izskatījām visus jautājumus, kas saistīti ar budžeta ieņēmumiem, un katru ieņēmumu pozīciju. Vēl vakar Budžeta komisijā notika diskusija par to, kādā apmērā mums jānosaka nevis ieņēmumu plāns, bet izvērtējums, cik lielus budžeta ieņēmumus mēs pagaidām varam gūt no viena vai otra nodokļa. Un nekādā gadījumā šos rādītājus, kas ir ietverti budžeta ieņēmumu daļā, mēs nevaram uztvert kā obligātu plānu, bet gan kā vērtējumu, kurš ir jānodrošina un pie kura ir jāstrādā visa gada laikā, jo tas veidojas no konkrēti formulētajiem nodokļiem, no nodokļu likmēm, no tiesībām Valsts ieņēmumu dienestam šos nodokļus iekasēt. Sakarā ar to attiecībā uz apgrozījuma nodokli mēs šajos budžeta grozījumos paredzam, ka vidējais apgrozījuma nodokļa maksājums katru mēnesi līdz gada beigām var sastādīt 5,1 miljonu latu. Protams, oktobrī mēs sagaidām daudz lielāku ieņēmumu nekā 5,1 miljons latu sakarā ar to, ka visas avīzes ir raibas ar sludinājumiem: pārdodam, pārdodam,pārdodam par ļoti labām cenām līdz 1. novembrim, jo 1. novembrī, lūk, stājas spēkā jaunās apgrozījuma likmes, un no 1. novembra var sagaidīt, ka apgrozījums samazināsies. Mēs ļoti rūpīgi izskatījām šos aprēķinus, šie aprēķini tiešām ir ārkārtīgi rūpīgi apsvērti. Par akcīzes nodokli. Akcīzē mēs paredzam, ka mums līdz gada beigām, tas ir, 4. ceturksnī, kopējie ieņēmumi būs 7 miljoni latu. Krištopana kungs teica: ja runa ir par Valsts ieņēmumu dienestu kopā - tātad Finansu inspekciju un muitu, tad tās pieliks visus spēkus, lai tiešām šo rādītāju izpildītu, lai arī cik grūti tas būtu. Tas ir divas reizes vairāk, nekā mēs iekasējām caurmērā otrajā un trešajā ceturksnī. Attiecībā uz budžeta deficītu. Nepārtraukti tiek uzdots jautājums: kāds ir budžeta deficīta apmērs, cik liels tas ir? Visiem Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja iepazīties ar Finansu ministrijas aprēķiniem, kuri tika publicēti “Valdības Vēstnesī” augusta sākumā. Tur tabulā uzskatāmi ir redzams, uz kādu faktoru rēķina mums veidojas kopējais budžeta deficīts. Šis budžeta deficīts veidojas, izejot no tām pozīcijām, kuras mums nepildās akurāti apstiprinātajā valsts budžetā par kopējo summu 33,6 miljoni latu. Mēs sagaidām, ka nedabūsim ieņēmumu pilnu summu, kāda būtu nepieciešama, apmēram par 12 miljoniem latu. Mēs jau gaidījām, ka nesaņemsim budžetā ieņēmumus no kredītu atmaksām par 18 miljoniem latu. Mēs cerējām, ka varētu panākt zināmu budžeta ekonomiju, ietaupot izdevumus, kas bija paredzēti budžetā gan nodarbinātībai, gan arī Pasaules bankas kredītu procentu maksājumiem, kuriem nebija termiņa, kā izrādījās pēc budžeta apstiprināšanas 1993. gadā. Savukārt nenosegtie izdevumi izveidoja 21,3 miljonus latu papildu izdevumus budžetā. Tās ir nepietiekami finansētās pensijas, kuras mēs šodien apspriežam un kuras mums ir jāapstiprina, lai mums pietiktu šo trūcīgo 15 latu, ko mēnesī izmaksāt katram pensionāram, nemaz nerunājot par to, cik daudz līdzekļu mums būtu vajadzīgs vēl papildus pensiju grozījumiem, kuri tika pieņemti pagājušajā nedēļā. Mums arī apkures tarifu starpībai bija jāparedz papildu izdevumi. Arī tie tiek iestrādāti budžetā. Iekšlietu ministrijai papildus, kā mēs rēķinājām, jūlija beigās un augusta sākumā būs nepieciešami 4,4 miljoni latu, un visas šīs summas tika paredzētas precīzi. Tālāk. Finansu ministrija strādājot šo deficītu samazināja uz tā rēķina, ka tika samazināti papildu budžeta izdevumi, ko jūs redzat jums izdalītajā budžeta dokumentā. Turklāt mums ir uzlabojusies nodokļu iekasēšana, salīdzinot ar to, kāda tā bija vasaras sākumā. Nedaudz par budžeta izdevumiem. Ja mēs ļoti rūpīgi analizējam un izskatām visas budžeta rindas, tad mēs varam redzēt, ka valsts pārvaldē un valsts varā galvenie izdevumi, galvenie papildu izdevumi veidojas tieši sakarā ar to, ka aizejošā Augstākā padome pieļāva, pēc Finansu ministrijas viedokļa, tomēr ļoti greznas atlaišanas pabalstu izmaksas daudziem no tiem cilvēkiem, kuri vēlāk atkal bija nepieciešami darbam Saeimā, un sakarā ar to šīs izmaksas ir visai augstas. Un tieši gan Saeimas, gan Valsts prezidenta izdevumi veido lielāko daļu no izdevumu palielinājuma šajā pozīcijā. Mēs ar Seiles kundzi esam gatavi apspriest tās iespējas, kā šos izdevumus tiešām reāli varētu samazināt, lai ietaupītu līdzekļus citiem mērķiem. Izdevumi, kas ir saistīti ar Valsts zemes dienestu. Te bija ļoti smagas diskusijas. Mēs skatījāmies visus jautājumus un rūpīgi analizējām, kā mainīsies Valsts zemes dienesta finansēšana, ja mēs pieņemsim budžeta grozījumus tieši tādā veidā, kā tie bija paredzēti. Mēs nonācām pie secinājuma, ka Valsts zemes dienests saņems katru mēnesi līdz šiem grozījumiem 80 tūkstošus latu - tieši tāpat kā tas saņēma vasaras mēnešos, kad bija vissmagākais darbs un kad reāli arī visvairāk varēja izdarīt zemes ierīcībā. Protams, Finansu ministrija gāja pretī, un mēs iestrādājām vēl papildu līdzekļus Valsts zemes dienestam 30 tūkstošus latu iekārtu iegādei. Pēc šīs sēdes mēs varam skatīt šos jautājumus vēl papildus. Par starptautiskajām organizācijām Kiršteina kungs jau paskaidroja. Tātad jautājums ir tikai par to, vai Latvija normāli pildīs savas starptautiskās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies lielāko daļu jau ar bijušās Augstākās padomes piekrišanu, ka Latvija kļūst par Apvienoto Nāciju locekli. Tā iestājās arī dažādās citās starptautiskajās organizācijās, kuru konvencijām arī Latvija jau ir pievienojusies un grib tiešām šinī procesā piedalīties arī tālāk. Par to, ka Finansu ministrija nezina, kādi rādītāji ietverti budžetā. Tiešām budžets ir ārkārtīgi liels dokuments, un acīmredzot var būt situācija, ka es vai Kaminska kungs personiski detalizēti nezina viena vai otra izdevumu posteņa sadalījumu. Šādā gadījumā mums tomēr vajadzētu būt tiesībām piezvanīt saviem kolēģiem un precizēt šos dokumentus. Attiecībā uz skolu, kuru minēja Kides kungs savas uzstāšanās laikā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā mēs pēc pieprasījuma esam iesnieguši nepieciešamos dokumentus, kas ir saistīti ar šīs jaunizveidotās skolas finansēšanu. Sakarā ar to es aicinu Saeimas deputātus šodien balsot par šo likumprojektu, lai varētu izdarīt paredzētos grozījumus budžetā 1993. gadam.".
• 1993_10_28-seq49 language "lv".
• 1993_10_28-seq49 speaker Janis_Platais.
• 1993_10_28-seq49 mentions Q822919.
• 1993_10_28-seq49 mentions Q211.
• 1993_10_28-seq49 mentions Q4294315.