Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_28-seq29> ?p ?o. }

• 1993_10_28-seq29 type Speech.
• 1993_10_28-seq29 number "29".
• 1993_10_28-seq29 date "1993-10-28".
• 1993_10_28-seq29 isPartOf 1993_10_28.
• 1993_10_28-seq29 spokenAs 71.
• 1993_10_28-seq29 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu vērst uzmanību uz budžeta vairākiem izdevumu punktiem. Kāpēc? Es, protams, saprotu visas grūtības, sastādot šādu budžetu, kā arī šobrīd sastādot labojumus un visu izvērtējot. It īpaši pēc šīm pārmaiņām, kas notikušas rudenī. Pats darbodamies Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, es esmu šos skaitļus no visām pusēm izskatījis. Taču es gribētu lieku reizi vērst jūsu uzmanību tieši uz to pašu, ko saka arī pašreiz valdības vadītāji: ekonomiskā situācija ir ļoti ļoti nopietna, tā būtībā ir krīzes situācija. Situācija laukos un arī pensionāriem un invalīdiem tā ir katastrofāla, bet tajā pašā laikā šeit, budžetā, mēs paredzam diezgan daudz visādu izdevumu. Es tūdaļ daļu no tiem parādīšu, kurus, kā es uzskatu, krīzes situācijā varētu mierīgi atlikt uz vēlāku laiku vai atgriezties pie tiem, teiksim, no jauna. Pirmais. Mums uzreiz ir jāapzinās, ka šādā veidā pieejot budžeta labojumiem, mēs nekādi neuzlabojam pensionāru stāvokli. Šeit runās Riteņa kungs, un tad būs interesanti dzirdēt, ko viņš varēs konkrētu pateikt ar skaitļiem vai kāds stāvokļa uzlabojums (salīdzinājumā ar pagājušo gadu) ir gaidāms, ņemot vērā inflācijas pieaugumu un citus dārdzības palielinājumus, kā viņš to darīs konkrēti ar skaitļiem, nevis vispārīgi sakot, ka kaut kas būs labāks. Tātad 15 latu un ne vairāk, un arī ne visiem. Tas pats attiecas uz bērniem. Situācija daudzbērnu ģimenēs ir katastrofāla. Es gribētu vērst uzmanību tikai uz vienu skaitli. Ir četri tūkstoši ģimeņu, kurās ir četri bērni un vairāk. Tikai četri tūkstoši - tas nav sevišķi daudz. Šo ģimeņu stāvokļa manāmai uzlabošanai ir nepieciešami 200 tūkstoši latu. 200 tūkstoši latu, skatoties no šā budžeta izdevumu daļas kopumā, ir nieka vērtība. 200 tūkstoši latu! Es lūdzu vēlreiz atcerēties šo skaitli. Tas nav nekas īpašs, ja mēs redzēsim, ka nauda tiek mētāta pa labi un pa kreisi. Pirmais, kam es gribētu pievērsties. Šeit no budžeta ir diezgan grūti izprast, uz kādu laika posmu ir attiecinātas algas pašreiz jaunizveidotajās jeb pārveidotajās ministrijās. Šeit nav konkrēti pateikts, ka tas attiecas uz trim mēnešiem, lai mēs konkrēti varētu redzēt, uz kādu laiku un kāda alga tiek konkrēti piedāvāta darbiniekiem tur vai citur. Protams, to var vienmēr argumentēt, ka pašreiz, lai ministrijā strādātu speciālisti (salīdzinājumā ar privātfirmu), viņam ir jānodrošina puslīdz normāla alga. Taču es šeit gribētu iebilst to, ko es jau iebildu pašā sākumā, - ka nevajadzēja tik drastiski kaut ko reorganizēt, šiem cilvēkiem kādu laiku nenodrošinot darbu un ļaujot viņiem aizplūst uz citām struktūrām. Taču, arī šādi pieejot, es redzu, piemēram, Īpašo uzdevumu ministriju - 5 tūkstoši latu, kurus es varētu attiecināt uz pēdējiem trim mēnešiem. Tur vidējā alga ir 70 latu mēnesī. Vairāk nekā 70 latu mēnesī 24 cilvēkiem šajā ministrijā, par kuru mēs nezinām, kas tur konkrēti tiek darīts, izņemot, teiksim, varbūt preses un televīzijas kontroli. Tālāk - Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija. Es atkal šos skaitļus, kas budžetā atspoguļo algu, gribētu attiecināt uz trijiem mēnešiem, jo es nedomāju, ka šie štatu saraksti ir piepildīti, sākot no septembra vai vēl ātrāk. Es domāju, ka tie vēl tagad tiek pildīti, uz līdz ar to iznāk, ka šie cilvēki saņem arī 50 līdz 60 latu mēnesī. Tie ir inspektori, tie ir uzraugi un tā tālāk - pāri par 200 cilvēkiem. Tajā pašā laikā universitātē profesora alga ir 45 lati, un šī alga tiek par 10 procentiem samazināta. Nākamais jautājums, kuram es gribu pieskarties, ir jautājums par milzīgo visādu izdevumu palielinājumu. Manuprāt, šos izdevumus krīzes situācijā varētu atlikt. Sāksim kaut vai ar visādām papildu iemaksām gan Apvienotajām Nācijām - 43 tūkstoši latu, gan UNESCO organizācijai - tuvu pie 9 tūkstošiem latu, gan kaut kādai Starptautiskajai darba asociācijai. Es nezinu, kādu labumu mēs no tā visa gūstam. Mēs šo jautājumu nevarējām noskaidrot arī tad, kad Budžeta komisijā par to runājām. Man liekas, ka krīzes situācijā mums nav vajadzīgs sastāvēt visādās - desmitiem! - starptautiskajās organizācijās un par to vēl maksāt. Mēs turklāt zinām, ka Krievija Apvienotajām Nācijām nemaksā gadiem ilgi un ka Krievijas parādi ir milzīgi. Kāpēc Latvijai ir jāmaksā Apvienotajām Nācijām 43 tūkstoši latu uz līdzenas vietas? Nākamais. Par 44 tūkstošiem latu ir palielināti Ārlietu ministrijas izdevumi vienā pozīcijā, otrā pozīcijā tie palielināti par 47 tūkstošiem - pasu drukāšanai. Faktiski to vajadzētu apmaksāt tiem, kas tās pases saņem, lai brauktu uz ārzemēm. Tātad - atkal pāri par 90 tūkstošiem latu pēdējos divos mēnešos. Nedomāju, ka krīzes situācijā katrā valstī vajag nodibināt ārlietu ministrijas un tās apgādāt ar darbiniekiem, un visādā veidā labi un plaši uzturēt. Uzskatu, ka šajā situācijā mēs varētu zināmā mērā savilkt jostu un būt pieticīgāki. Tālāk ir pat tāda pozīcija - 50 tūkstoši latu ir paredzēti Valmierā notikušo Trīszvaigžņu spēļu finansēšanai. Nesaprotu, kāds krīzes situācijā ir sakars valsts budžetam ar Valmieras sporta spēlēm? Ja šeit ir kādi parādi, vajag pārdomāt, kā tos var likvidēt un kas par to būs atbildīgs. Šajā gadījumā tas ir aizdevums no Privatizācijas fonda. Par to jautājumu atkal var diskutēt. Privatizācijas fondā šāds “caurums” var mierīgi palikt līdz Jaunajam gadam, nevis no valsts budžeta ar mierīgu sirdi atvēlēt sporta pasākumu rīkošanai 50 tūkstošus latu! Tā ir milzīga summa, tā ir ceturtā daļa no tās summas, kāda ir vajadzīga kritiskajā situācijā esošo daudzbērnu ģimeņu finansēšanai līdz Jaunajam gadam. Domāju, ka es esmu pietiekami parādījis pozīcijas. Man nav laika izskatīt visas pārējās, es esmu parādījis, ka mēs ar vieglu sirdi šajā labojumu projektā mētājam naudu pa labi un pa kreisi, tur, kur varētu nemētāt. Protams, uzskatu, ka ir jāiet uz priekšu, ir jāiet uz nākamo lasījumu, bet mums ir ļoti nopietni jāpārspriež šīs pozīcijas. Ir jāpārspriež arī algas, kādas tiek piedāvātas speciālistiem - un bieži vien tādās pozīcijās, kuras, manuprāt, nav vajadzīgas. Tas ir mans subjektīvais viedoklis, ka Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijā nevajag desmitiem inspektoru, kas staigā apkārt un kaut ko uzrauga, ja lauku skolām jumti brūk iekšā. Ļausim tām lauku skolām strādāt pašām, ļausim tām izglītot bērnus, bet nealgosim valstij kritiskā situācijā desmitiem un desmitiem uzraugu un neradīsim viņiem mākslīgas pozīcijas! Es domāju, ka šie uzraugi un inspektori ar mierīgu sirdi varētu pamēģināt sevi apliecināt kā skolotāji. Un, ja viņi šo darbu nevar darīt, tad pašreiz arī citās vietās var atrast darbu. Paldies par uzmanību!".
• 1993_10_28-seq29 language "lv".
• 1993_10_28-seq29 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1993_10_28-seq29 mentions Q211.
• 1993_10_28-seq29 mentions Q4102950.
• 1993_10_28-seq29 mentions Q159.
• 1993_10_28-seq29 mentions Q15628977.
• 1993_10_28-seq29 mentions Q7809.