Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_28-seq12> ?p ?o. }

• 1993_10_28-seq12 type Speech.
• 1993_10_28-seq12 number "12".
• 1993_10_28-seq12 date "1993-10-28".
• 1993_10_28-seq12 isPartOf 1993_10_28.
• 1993_10_28-seq12 spokenAs 77.
• 1993_10_28-seq12 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Šodien mums darba kārtībā ir ļoti smags jautājums - tie ir grozījumi budžetā. Faktiski pirmo reizi jaunā sasaukuma Saeima saskārās ar budžetu. Turklāt budžeta grozījumi ir tik lieli un visaptveroši, ka faktiski šis projekts ir iepriekšējā likuma jauna redakcija. Tāpēc es šeit, Saeimas plenārsēdē, atļaušos nedaudz pieskarties budžeta procedūrai un budžeta mērķiem. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 66. pantam Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu iesniedz Ministru kabinets. Budžets pēc savas būtības ir valsts saimniecības plāns, kurā, balstoties uz pastāvošajiem pamatiem - un tie ir likumi par nodokļiem, par valsts iestādēm un tā tālāk - , tiek paredzēti valsts ienākumi un izdevumi par noteiktu saimniecisko periodu. Parasti, un tas, protams, ir jāfiksē likumā, šis periods ir viens gads. Līdz ar to Saeima veic vienu no svarīgākajām valsts funkcijām vai, pareizāk sakot, piedalās kopā ar Ministru kabinetu administratīvi saimniecisko funkciju veikšanā. Saeimas apstiprinātais budžets ir likumīgais pamats visas valsts saimnieciskajai darbībai - visas valsts iestādes ir saistītas ar budžetu un tās drīkst izlietot budžetā paredzētās summas tikai budžetā paredzētajiem mērķiem. Arī Saeima pati ir saistīta ar budžetu. Pieņemot kādu likumu vai lēmumu, kas saistīts ar izmaksām no valsts kases, Saeimai jārēķinās ar valsts budžetu. Satversmes 66. pants precīzi nosaka: “Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. ” Kā jūs atceraties, pagājušajā plenārsēdē Kides kungs uzstājās par jautājumu, kas attiecās uz civilierēdņu likumu un ar to saistītiem jautājumiem. Viņš pilnīgi pareizi izvirzīja domu, ka mēs nevaram pieņemt šo likumu, pirms nav pilnīgi skaidras izmaksas un avoti, no kuriem segs šīs izmaksas. Tādējādi Satversme iezīmē galvenās lietas budžetā. Tajā pašā laikā šobrīd spēkā ir vēl viens likums. Tas ir Latvijas Republikas likums “Par budžeta tiesībām”, un, kā jūs zināt, iepriekšējais budžets ir apstiprināts 23. martā, pamatojoties uz šo likumu. Līdz ar to tika izmantots pants no šā likuma par Latvijas Republikas budžeta tiesībām. Un tas ir šāds: ja budžets līdz plānojamā gada sākumam nav apstiprināts, tad līdz ar to finansēšanai tiek izdalīti līdzekļi iepriekšējā gada budžeta 1/12 daļas apmērā. Tas lielā mērā parāda to, ka rudens sesija vismaz nākamajā gadā būtu jāvelta tieši nākamā gada budžeta apspriešanai. Ir skaidrs, ka tāda situācija, ka budžets tiek apstiprināts jau saimnieciskā gada laikā, ir ārkārtēja, un tas negatīvi ietekmē visas valsts attīstību. Diemžēl jāteic, ka šogad mums ir mazas cerības rudens sesijā apstiprināt budžetu 1994. gadam. Tajā pašā laikā šis likums pasaka arī to, ka Latvijas Republikas valsts budžeta izpildes procesā ir vērojamas izmaiņas šā budžeta ieņēmumos un izdevumos. Tās var izdarīt Latvijas Republikas Ministru padome, kā to paredz likumdošanas institūcija. Šodien mēs skatām grozījumus 1993. gada budžetā. Jāteic, ka, no vienas puses, tas liekas paradoksāli, jo līdz gada beigām ir atlikuši tikai divi mēneši, un visa uzmanība būtu jākoncentrē uz nākamā gada budžetu. Tomēr es vēlreiz gribu teikt, ka šie grozījumi nav atliekami. Kādi ir iemesli šā projekta izskatīšanai? Pirmais un pats galvenais ir tas, ka, sastādot 1993. gada budžetu, netika ņemti vērā vairāki izdevumu posteņi, kuri šodien ir ārkārtīgi nepieciešami un vitāli svarīgi. Pirmais no tiem ir nauda pensijām. Apstiprinot 1993. gada budžetu, tika pieņemts viens ne visai pareizs lēmums, un visus izdevumus samazināja par 3 procentiem. Līdz ar to arī tos izdevumus, kuri bija paredzēti pensijām. Tādējādi radās problēma izmaksāt pensijas pat pašreizējā līmenī. Šim nolūkam šajā budžeta grozījumu projektā ir paredzēti 10 miljoni latu. 9 miljoni latu ir paredzēti pensiju diferencēšanai. Līdz ar to 19 miljoni latu ir paredzēti pensijām. Ir skaidrs, ka šī iedzīvotāju kategorija šodien Latvijā ir vismazāk nodrošināta. Ja mēs nepieņemam šos grozījumus līdz 1. novembrim, tad ir skaidrs, ka nekādas pensiju izmaksas no 1. novembra nevar notikt. Otrs virziens ir pabalsti maznodrošinātajiem. Tie ir 4 miljoni latu, kas parādās šajā budžetā saistībā ar to, ka ne visiem ir iespējas nodrošināt maksu par komunālajiem maksājumiem. Šie pabalsti tieši maznodrošinātajiem ir ļoti vajadzīgi. Trīs miljoni latu šajā budžeta projektā ir paredzēti budžeta iestāžu strādājošo algas palielināšanai. Tā nav liela summa, un, protams, gribētos to redzēt daudz daudz lielāku. Taču situācija ir tāda: tuvojas 1. novembris, un algas ir jāpaceļ. Neapšaubāmi šie 3 miljoni ir tikai pirmais pakāpiens ceļā uz budžeta iestādēs strādājošo darbinieku algu palielināšanu. Budžeta projekts paredz arī palielināt par 1,6 miljoniem latu kompensācijas reabilitētajiem pilsoņiem. Arī šī ir nepietiekama summa, taču šobrīd diemžēl nav iespējams vairāk līdzekļu izdalīt, un ir skaidrs, ka šis izdevumu postenis nākamā gada budžeta projektā būs daudz daudz lielāks. Piektā ļoti svarīgā pozīcija ir mērķsubsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem cenu un tarifu starpības kompensēšanai siltumapgādes uzņēmumiem. Šeit ir paredzēti 5,85 miljoni latu, un faktiski tā ir norēķināšanās iespēja par to starpību, kas radās, nosakot Latvijā vienoto tarifu. Ir skaidrs, ka dažādās pašvaldībās siltuma izmaksas ir dažādas un šī starpība ir jākompensē. Tas faktiski jau, varētu teikt, notiek gandrīz par vēlu, bet, tā kā 1993. gada budžetā, kas tika pieņemts, tas netika iestrādāts pietiekamā līmenī, tad šobrīd šīs izmaksas ir jāatdod, jo, tiklīdz mēs aizkavējamies ar šīm izmaksām, visas tās problēmas, kuras saistītas ar siltuma palaišanu un ar visām citām ar siltumu saistītām problēmām, vēl vairāk sarežģās. Ir arī viena jauna stratēģiska pozīcija - tā ir Satiksmes ministrijas pozīcija, kas saistīta ar ziemas dienesta darbu jaunās tehnoloģijas ievešanu. Jūs jau zināt, kādas ārkārtējas problēmas bija pagājušajā ziemā ar transportu. Šoreiz budžeta projekts 1,23 miljonus latu paredz šiem mērķiem. Tas nozīmē, ka tiks izmantotas arī jaunas tehnoloģijas, un mums ir cerības, ka ziemā ceļi būs atbilstošā kārtībā. Taču ir vēl viena ļoti smaga pozīcija - tie 4 miljoni latu Iekšlietu ministrijai. Tas ir saistīts ar faktu, ka budžeta izpildes gaitā radās problēmas ar Iekšlietu ministrijas nodrošinājumu. Jūs zināt, ka šodien ļoti daudzas ieslodzījuma iestādes ir ar milzīgiem parādiem siltuma apgādes uzņēmumiem, pārtikas ražošanas uzņēmumiem un elektroenerģijas piegādātājiem. Un tas viss nozīmē, ka tad, ja mēs šo naudu nedodam, ieslodzījuma vietas ir vienkārši likvidējamas. Tātad šie izdevumu posteņi, kurus es nosaucu, ir galvenie. Protams, ir vēl sīkāki posteņi, bet šie ir būtiskākie un svarīgākie. Otrs iemesls, kāpēc ir jāgroza 1993. gada budžets, ir saistīts ar to, ka ir notikušas būtiskas izmaiņas ieņēmumu bāzē. Tātad ir mainījušies ieņēmumi. Pirmā izmaiņa ir tīri automātiska, kas seko pavisam nesen pieņemtajiem grozījumiem likumos. Līdz ar jauno apgrozījuma likmju ieviešanu apgrozījuma nodoklis dos par 5,6 miljoniem latu vairāk, akcīzes likme no 1. novembra līdz 31. decembrim papildus ienesīs 4,4 miljonus latu. Tajā pašā laikā ir pieļautas arī kļūdas prognozē. Lielā mērā tas ir saistīts ar šo pārejas gadu, kad gribējās paredzēt ieņēmumus no tādām pozīcijām, kuras nemaz nav apstiprinātas. Un tā ir būtiska mācība, skatot nākamā gada budžetu. Ir jārēķinās tikai ar tiem reālajiem ieņēmumiem, kurus dod attiecīgie nodokļi un visi pārējie likumos noteiktie maksājumi. Nevar balstīties uz kaut kādu cerību, ka nākotnē tiks mainīts, piemēram, muitas tarifs un ka tas pēc tam dos ienākumus. Un rezultātā mēs esam mīnusos - akcīzes nodoklis - mīnus 30 miljoni latu, muita - mīnus 7,7 miljoni latu un sociālais nodoklis - mīnus 18,5 miljoni latu. Taču ir arī neliela iepriecinoša tendence. Peļņas nodoklis dos vairāk nekā 46 miljonus latu, nodevas un nenodokļu maksājumi - 3,4 miljonus latu. Diemžēl šie plusi neatsver mīnusus. Protams, prognozēšana, cik lieli būs valsts ieņēmumi, ir viena no svarīgākajām problēmām, jo kļūda, nosakot ieņēmumus, par 100 vai par 50, vai pat par 20 procentiem nedrīkst būt, jo ir skaidrs, ka ar to cieši saistās izdevumi. Un šajā prognozēšanā mēs faktiski šobrīd ļoti rupji kļūdāmies. Nākamā pozīcija, kas atkal rada būtiskas izmaiņas ieņēmumos, ir saistīta ar mūsu lauksaimniecības problēmām. Bija paredzēti ieņēmumi no lauksaimniecības dažādiem maksājumiem, tas ir, no pārtikas produktu rezerves realizācijas, no graudu rezerves realizācijas, no valsts iekšējā aizņēmuma (savā laikā naudu aizņēmās no kuģniecības) un no citām ražojošām sfērām. Līdzekļi tiek atdoti valsts budžetā, un notiek daļēja norēķināšanās par parādiem, daļēji tie tiek izmantoti citiem mērķiem. Un šī summa ir 17 miljoni latu. Diemžēl citu iespēju nav. Tā ir ļoti skumja alternatīva, bet ir skaidrs, ka, neizdarot pat to, mēs nekādā ziņā nebūtu spējuši samazināt parādu kopsummu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem. Un, lai arī cik skumji tas būtu, ir jāteic, ka šī nauda nav velti izdota. Tā daļēji atgriezīsies nākamā gada budžetā, daļēji, protams, tā tiks izmantota lauksaimniecībā, kur ārkārtīgi grūta situācija. Mums ir jārēķinās ar to, ka šis postenis mums neko papildus nedod. Bez tam ieņēmumu bāzē ir arī izmaiņas kredītu apmaksā. Tās nav tik lielas. Teiksim, Pasaules bankas kredītu summa ir jāsamazina, bet Eiropas ekonomikas un attīstības bankā jāpalielina. Taču tās ir nelielas summas, kas principā neko nemaina. Nākamais būtiskais iemesls, kāpēc mums ir jāgroza šis valsts budžeta likums, saistīts ar to, ka 23. martā, apstiprinot budžetu, iestādes tika finansētas pēc vienas 12 daļas no iepriekšējā gada izdevumiem. Finansu ministrijai bija tiesības finansēt iestādes arī turpmāk atbilstoši saviem ieņēmumiem, tātad atbilstoši tam, kādi ir valsts ieņēmumi. Līdz ar to reāli neviena iestāde attiecīgajā mēnesī nesaņēma simtprocentīgu finansējumu, un tādējādi izveidojās mīnusi, kas pašlaik vienkārši sasummējas. Paskatoties budžeta pielikumus, protams, tas viss liekas ārprāts, jo tur ir vieni mīnusi. Tajā pašā laikā tas nenozīmē, ka šie mīnusi sakrājas gada beigās. Šī nauda faktiski ir taupīta visa gada laikā, un tas nav tā, ka tas viss sakrājas gada galā. Un līdz ar to mums, protams, ir jāatzīst tas bēdīgais fakts, ka vidējie izdevumi tiek samazināti par 10 procentiem - tie ir 8,3 miljoni latu. Taču es vēlreiz atkārtoju, ka tas nenotiks pēdējos divos mēnešos, tas ir sadalīts visa gada garumā. Nākamais iemesls budžeta grozījumiem ir izmaiņas valsts un pārvaldes institūcijās - ir izveidotas jaunas institūcijas, piemēram, Valsts prezidenta institūcija, arī Saeima un Centrālā zemes komisija. Tajā pašā laikā ir notikusi būtiska reforma tieši valsts pārvaldes iestādēs. Vairs neeksistē Izglītības ministrija un Kultūras ministrija, to vietā ir Izglītības, zinātnes un kultūras ministrija. Neeksistē Jūras lietu ministrija, bet ir Satiksmes ministrija. Nav Meža ministrijas, tā ir Zemkopības ministrijas sastāvā. Šīs izmaiņas, protams, nav tik būtiskas tīri summāri, jo ir skaidrs, kā tās naudas plūst. Taču Saeima ir tā, kas apstiprina budžetu. Un ir skaidrs, ka tikai Saeima, godīgi sakot, var dot tiesības izmantot šo naudu nākamajam pamatojumam, kā, piemēram, Izglītības, zinātnes un kultūras ministrijai izmantot to naudu, kas bija paredzēta Izglītības ministrijai. Jāteic, ka šīs izmaiņas, protams, radīja cerības, ka tas atnesīs samazinājumu, tomēr praktiski tāda nav, jo, reformējot ministrijas, viena daļa ierēdņu bija jāatlaiž un iestājās tā pozīcija, ka bija jāizmaksā trīs mēnešu kompensācija. Līdz ar to eventuālais ietaupījums tika izlietots, izmaksājot šīs kompensācijas. Tādā gadījumā, varētu teikt, vismaz valsts pārvaldes reformā tas praktiski neko nemaina. Un, tā kā ir jaunas institūcijas, kopā vēl nāk klāt 0,8 miljoni latu. Ir, protams, dažādi šķietami sīkumi, kuri ir pietiekami būtiski. Piemēram, Ogres Meža tehnikums tagad ir pārgājis no Izglītības ministrijas pakļautības Zemkopības ministrijas pakļautībā, un līdz ar to ir formāli jāizdara šī naudas operācija - no vienas ministrijas jāpārskaita otrai. Šādas lietas ir jāizdara vēl vairākās iestādēs, kur, kā jūs zināt, ir apstiprināts budžets. Ir ļoti svarīgi, kā sauc katru rindiņu, jo ministrijai ir iespējas kustēties vai pārbīdīt naudu katra šā paragrāfa ietvaros, tātad - šīs vienas rindiņas ietvaros, bet diemžēl tai nav nekādu tiesību bez Saeimas budžeta grozījumiem izdarīt pāreju no vienas rindiņas uz otru. No vienas puses, tas it kā ir ļoti negatīvi, jo ir skaidrs, ka ministrijas ietvaros bieži vien ir labāk redzams, ka tajā paragrāfā mums varbūt nauda nebūtu vajadzīga un šajā mēs varētu izmantot lietderīgi. Bet tas ir jautājums par plānošanu, un ir skaidrs, ka laika gaitā budžets kļūs vēl sazarotāks un, protams, ministriju operatīvās reaģēšanas spējas vēl vairāk samazināsies. Ir skaidrs, ka, jo precīzāk ir apstiprināts budžets, jo mazākas ir manipulācijas iespējas. Bet gada laikā diemžēl izrādījās, ka mēs pietiekami neprotam plānot izdevumus un ka ir vajadzīgs atsevišķu ministriju ietvaros pārnest no viena paragrāfa uz otru. Protams, ir arī sarežģītas pozīcijas, kuras vienlaikus attiecas gan uz izdevumu, gan ieņēmumu daļu. Tas ir jautājums par Operas rekonstrukciju. Budžeta ieņēmumu daļā ir paredzēti 360 tūkstoši latu, kuri būtu jānovirza Operai, un izdevumu daļā šis jautājums ir saistīts ar namīpašumu pārdošanu. Protams, jautājums ir par to, kādā veidā šis process tiks veikts. Kā jau premjerministrs iepriekšējā reizē teica, tas tiks veikts likumā noteiktajā kārtībā. Nekādu nelikumību šajā ziņā nebūs. Kāpēc varētu būt tik maza summa? Ir paredzēts, ka pirmajai iemaksai nav jābūt uzreiz 100 procentu, tā varētu būt, teiksim, 30 procentu apmērā. Tādā gadījumā visa pamatnauda ienāk nākamā gada budžetā. Bet, kā jūs redzat, šīs visu piecu grupu izmaiņas, kuras es minēju, ir ārkārtīgi būtiskas un ārkārtīgi steidzamas, jo 1. novembris ir tā līnija, kuru mēs vairs nedrīkstam pārkāpt. Kāds būs rezultāts, kuru mēs varam sagaidīt šā gada beigās? Jāteic, ka šīs izmaiņas kopumā - ieņēmumu samazinājumi un izdevumu palielinājumi - var radīt budžeta papildu deficītu - mīnus 17,4 miljonus latu. Līdz ar to kopējais deficīts sasniegs 30,3 miljonus latu jeb faktiski 7 procentus no budžeta. Nevarētu teikt, ka tas ir pats augstākais budžeta deficīts, kādu ir iespējams sasniegt, bet tas ir ļoti augsts. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka pats budžeta deficīts nav tas pats briesmīgākais, svarīgi ir tā finansēšanas avoti. No kā veidojas budžeta deficīta segšana? Šobrīd tas ir valsts iekšējais aizņēmums - 16,2 miljoni latu. Tas ir ļoti liels iekšējais aizņēmums. Un ir skaidrs, ka šie 16,2 miljoni latu tādā gadījumā tiek pārnesti uz nākamo gadu. Bet šo gadu mēs beidzam, protams, bez šā zaudējuma. Otrs moments, varētu teikt, ir visbīstamākais - tas ir 12,6 miljoni latu lielais Latvijas Bankas kredīts. Tas ir pieļaujamais līmenis, un tāds ir faktiski arī Valūtas fonda ieteiktais, un nekas briesmīgs nenotiks. Un vēl viens aspekts. Labākais no visiem šiem deficīta segšanas avotiem ir G-24 kredīts - 1,2 miljoni latu. Tas ir ilgtermiņa kredīts ar samērā zemiem procentiem. Pavisam nelielu daļu budžeta deficīta segšanā dod Zemkopības ministrijas atmaksa - tikai 0,2 miljoni latu. Kopējais secinājums ir, ka ar šo budžeta projektu, lai arī tas ne tuvu nav ideāls, mēs varam nonākt pie tā, ka budžeta deficīts paliks pieļaujamā līmenī. Kāda apspriešana notika komisijā? Komisija diemžēl varēja strādāt ļoti ierobežotu laiku: no vienas puses, mēs bijām ierobežoti ar to brīdi, kad saņēmām šo likumprojektu, un, no otras puses, ir 1. novembris. Turklāt komisija prasīs būtiski papildināt šo pirmo, valdības iesniegto projektu, paredzot visas galvenās izdevumu sastāvdaļas un palielinot, parādot visas ieņēmumu daļas. Tāpēc laiks bija ārkārtīgi ierobežots. Uzmanību komisija pievērsa tieši ieņēmumu daļai. Jāteic, ka ieņēmumu daļas prognoze ir ārkārtīgi sarežģīta. No vienas puses, pēdējo mēnešu tendence - konkrēti, septembrī un oktobrī vērojamā tendence - ir ļoti pozitīva, bet vai tā ir ilglaicīga tendence, - to mēs nevaram pateikt. Vismaz es neuzņemos to apgalvot. Man nav drosmes teikt, ka šī tendence ir pieaugoša. To var parādīt tikai ilgāks laika posms. Tā kā ar 1. novembri būs spēkā jaunās nodokļu likmes, ir iespējama būtiska pārmaiņa. Ir pilnīgi skaidrs, ka ar ieņēmumu daļu ir jāstrādā daudz uzmanīgāk un daudz nopietnāk, nekā tika strādāts līdz šim, izskatot budžeta projektus. Izdevumu daļu, protams, ir daudz grūtāk izvērtēt, jo, ja nav papildu ieņēmumu, ir ļoti grūti pateikt, no kurienes segt izdevumus. Komisija izskatīja vairākus jautājumus. Ir iesniegts deputātu priekšlikums, kas ir saistīts ar parādu atmaksāšanu Privatizācijas fondā - 50 miljonus latu no 18. pozīcijas šobrīd neatdot un sadalīt šo naudu Zemes komisijas budžeta papildināšanai un mazajām lauku skolām. Bet tajā pašā laikā ir vesela virkne pozīciju (tās pamatā ir, protams, sociālā budžeta pozīcijas), kurās šī nauda nevar apmierināt pieprasījumu. Kā tas būs tālāk - tas ir sarežģīts jautājums, bet katrā ziņā pēdējo mēnešu tendence ir progresīva. Ja mēs spēsim labi un precīzi prognozēt nākamā gada ieņēmumus, tad sociālo problēmu risināšanas smagums katrā ziņā samazināsies. Tādēļ ierosinu šodien šo likumprojektu apstiprināt pārejai uz skatīšanu pa pantiem un tālāk skatīt šo projektu šodien pēc stundu ilga pārtraukuma, kura laikā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatītu vēl tos priekšlikumus, kurus izteiks plenārsēžu zālē. Vēlreiz gribu teikt, ka, paredzot izdevumus, ir jāparedz arī ieņēmumi. Cita ceļa mums nav. Ir skaidrs, ka vienīgi tā var veidot budžetu.".
• 1993_10_28-seq12 language "lv".
• 1993_10_28-seq12 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q822919.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q211.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q4294315.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q193089.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q687709.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q1419663.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q6112588.
• 1993_10_28-seq12 mentions Q11989566.