Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_21-seq376> ?p ?o. }

• 1993_10_21-seq376 type Speech.
• 1993_10_21-seq376 number "376".
• 1993_10_21-seq376 date "1993-10-21".
• 1993_10_21-seq376 isPartOf 1993_10_21.
• 1993_10_21-seq376 spokenAs 77.
• 1993_10_21-seq376 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! 7. pants nenoliedzami ir pietiekami nozīmīgs, lai pie tā pakavētos ilgāk. Skaidrs, ka šodien daudzi pensionāri dzīvo necilvēcīgos apstākļos un vienkārši velk savu kailo dzīvību. Tas ir fakts. Taču arī tas ir fakts, ka valstij šobrīd vienkārši nav iespējas maksāt tik daudz, cik būtu nepieciešams, lai pensionāri - ārsti, kultūras un izglītības darbinieki un daudzi citi - varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bez šaubām, apstākļos, kad prasa visi un valdībai tas maciņš ir daudz par plānu, ir jādomā par to, kā šā maciņa saturu izlietot iespējami taisnīgi. Un tieši valsts varas institūcijām šobrīd ir jāizšķiras un jānosaka prioritātes, jo visus pilnībā apmierināt patlaban vienkārši nav iespējams. Šajā sakarā valsts varas institūcijām, nepārtraukti paturot prātā to, ka jāizdzīvo ir visiem, tomēr ir jādomā ar perspektīvu, raugoties nākotnē. Un tieši “Latvijas ceļa” piedāvātais priekšlikums pieļauj šo iespēju. Kāpēc? Mēģināšu ar dažiem piemēriem to pamatot. No sociālisma mēs esam saņēmuši mantojumā deformētu tautsaimniecību - tautsaimniecību, kurā nebija vietas speciālistiem banku lietās, uzņēmējdarbībā, starptautiskajā tūrismā un daudzās citās brīvā tirgus saimniecībai raksturīgās nozarēs. Kā sekas tam ir ārkārtīgi deformēts darba tirgus, kurā pieprasījums pēc atsevišķu profesiju pārstāvjiem šodien ir nenormāli liels. Šis milzīgi lielais pieprasījums katastrofāli ietekmē vitāli svarīgas nozares, piemēram, izglītību, jo strādājošo algas no budžeta finansētajās nozarēs nekādi nevar konkurēt ar privātbiznesā nodarbināto cilvēku algām. Šā iemesla dēļ valdībai deformētā darba tirgus izraisītās negācijas jācenšas mīkstināt. Ir skaidrs, ka pēc zināma laika situācija darba tirgū normalizēsies un valdības iejaukšanās, iespējams, nebūs nepieciešama. Taču līdz tam brīdim ir vēl patālu. Tikai viens piemērs - angļu valodas speciālisti, pirmām kārtām skolotāji. Pašlaik turpat pusei Latvijas skolu un arī augstskolās trūkst angļu valodas skolotāju. Viņu vienkārši nav, un mūsu bērni angļu valodu skolā nemācās. Taču citur, it īpaši biznesa struktūrās, arī ir ļoti nepieciešami angļu valodas pratēji, tāpēc algas tur ir vismaz trīs reizes lielākas. Tāpēc pašlaik skolu un augstskolu vadība izmisīgi meklē izeju no situācijas, un pensionāru iesaistīšana šajā darbā ir viens no risinājuma variantiem, kas palīdz kaut daļēji mīkstināt šo traģisko situāciju. Un skola ir priecīga, ja pensionētais angļu valodas skolotājs, kurš varbūt ir visai cienījamā vecumā, piekrīt mācīt valodu vismaz vienā vai divās klasēs. Varbūt fiziski viņš vienkārši vairāk nespēj, un par šo darbu pāris klasēs skolotājs saņem labi ja kādus 10 latus mēnesī. Tāpēc, ja viņam nemaksās pilnu pensiju, viņš taču nekādā gadījumā uz skolu neies, bet sēdēs mājās. “Latvijas ceļa” iesniegtais variants ļauj valdībai pozitīvi risināt šo jautājumu, proti, komisijas variants visiem piedāvā vienādi - 50 procentu apmērā, turpretī mūsu iesniegtais variants atsevišķos arodos, amatos strādājošajiem pieļauj saglabāt pilnu pensiju, jo, ja skolās un arī augstskolās šodien angļu valodu nemācīs, ja skolas beigs angļu valodas nepratēji, tad arī pēc trim, četriem un vairāk gadiem pieprasījums pēc angļu valodas zinātājiem netiks apmierināts un pēc trim, četriem un vairāk gadiem darba tirgū pieprasījums pēc šiem pasniedzējiem, protams, būs lielāks nekā piedāvājums, jo pedagogi strādās komercstruktūrās. Vienkārši nebūs speciālistu - angļu valodas pratēju. Pedagogi, kuru izglītošanā valsts būs ieguldījusi ievērojamus līdzekļus, strādās komercstruktūrās, tā ka šis aplis nenoslēgsies un šī nenormālā situācija pastāvēs. Līdzīga situācija šobrīd ir skolās ar latviešu valodas pasniedzējiem, it īpaši mazākumtautību skolās, jo apmēram puse no strādājošajiem tur ir pensijas vecumā. Tāpat pašlaik ir arī ar juristiem, taču ne jau ar juristiem, kuri nodarbojas ar privātpraksi, bet ar juristiem, kuri strādā valsts struktūrās, budžeta iestādēs. Šī problēma vissmagākā ir tieši budžeta iestādēs strādājošajiem. Tāpēc, manuprāt, “Latvijas ceļa” piedāvātais variants, kas ir izklāstīts 300. dokumentā, paturot prātā to, ka ir jāizdzīvo visiem, tomēr atļauj valdībai noteikt prioritātes, bet, pats galvenais, ļauj domāt ne tikai par izdzīvošanu šodien, bet arī par dzīvošanu - es atkārtoju vēlreiz! - par dzīvošanu perspektīvā. Paldies par uzmanību!".
• 1993_10_21-seq376 language "lv".
• 1993_10_21-seq376 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1993_10_21-seq376 mentions Q211.