Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_14-seq15> ?p ?o. }

• 1993_10_14-seq15 type Speech.
• 1993_10_14-seq15 number "15".
• 1993_10_14-seq15 date "1993-10-14".
• 1993_10_14-seq15 isPartOf 1993_10_14.
• 1993_10_14-seq15 spokenAs 78.
• 1993_10_14-seq15 spokenText "Godājamais Prezidij! Dāmas un kungi! Fakts, ka ir patukša zāle, apmēram ir mēraukla tam, ko pozīcija domā par frakciju "Tēvzemei un brīvībai". Es atvainojos, es atvainojos! Labi, būs vārds arī finansu ministram, taču es esmu lasījis arī dokumentu, par ko jūs teicāt, ka neviens to neesot lasījis. Taču pie tā es tagad nevaru ilgi kavēties, jo mans laiks ir ierobežots. Pirmais punkts. Es to citēšu. Tas būtu ietverams iedaļā "Nodokļu izmaiņu ietekme uz cenām un ražošanu". Starp citu, es no savām studijām ļoti labi atceros visas tās līknes, kas man bija jāzīmē un jāanalizē. Tā kā šeit viss ir ļoti skaisti uzrakstīts un uzzīmēts. Bet te par nodokļu ietekmi uz cenām un ražošanu ir teikts, ka nodokļu grozījumi ietekmējot preču un pakalpojumu cenas, nodokļu pacelšana beigās nozīmē pirktspējas samazināšanos un līdz ar to seko pieprasījuma krišanās. Taču ļoti cēla un atšķirīga ir situācija, ja budžeta papildu ieņēmumi no palielinātiem nodokļiem tiek izmaksāti pensijās, pabalstos un algās, kā to paredz Ministru kabineta piedāvātā programma. Tikai jautājums ir par to, kā tas attiecas apmēram uz 20 procentiem pensionāru un varbūt uz valdības aparāta algām, taču tas neattiecas uz lielāko daļu trūcīgo, kas gan skaitās nodarbināti, bet, kā jau te bija minēts, faktiski ir nodarbināti šajās ļoti nesekmīgajās valsts firmās, kur cilvēki jau mēnešiem nesaņem algu. Tātad viņu pirktspēja nepalielināsies arī tad, ja šos nodokļus pacels. Jāteic, ka daudz labu domugraudu parādījās Kides kunga un arī Lucāna kunga runās, tikai Lucāna kungs kā parasti bija pārāk liels pesimists, un viņš ir, piedodiet, ka es tā saku, varbūt mazliet par daudz iegrimis pagātnes plānsaimniecības domāšanā. Mans personīgais uzskats ir tāds, ka mūsu valsts banka ir ļoti stingrās un labās pozīcijās, tāpēc tās nevajadzētu bojāt arī tad, ja pārējā tautsaimniecība klibo. Mūsu draugs Grota kungs, kas pārstāv kristīgos demokrātus, vairākkārt uzsvēra (es tagad nerunāju par stilu) vārdus "grūts" un "grūtības". Tiešām Latvijai ir grūti laiki, tomēr es gribētu aizrādīt, ka šie laiki ir tik grūti, ka lielajam vairākumam cilvēku tie patiešām ir grūti un nepaliks vieglāki pat ar šiem 15 procentiem apgrozījuma nodokļa. Mani apsvērumi. Tas būs tāpēc, ka apgrozījuma nodoklis uz Latvijā ražotajām pirmās nepieciešamības precēm, pārtikas produktus ieskaitot, būtu nevis jāpaaugstina, bet gan jāpazemina, lai neteiktu, ka tas ir jāsamazina līdz nulles variantam. Un es šeit nedomāju citu nulles variantu. Tas būtu labs stimuls produkcijas ražošanai un uzkrāto pārtikas rezervju izlietošanai. Jautājums: kā mēs vispār stimulējam ieguldījumu klimatu, līdz ar to arī pieprasījuma paaugstināšanos un tādējādi arī valdības ienākumu paplašināšanos? Otrais. Komunālo maksājumu atvieglināšana ir apsveicama, taču tautas vairākumam, kuram ir zemi ienākumi un kurš nesaņems algas, 18 procentu apgrozījuma nodokļa likmes pielikumus pirmās nepieciešamības precēm ir grūti pieņemt. Būtu nopietni jāapsver drīza tādu jaunradītās vērtības nodokļu ieviešana, kas nodrošinātu efektīvāku nodokļu apmaksu izejvielu pārstrādātājiem un eksportētājiem, nekā ir šī kompensācija, par kuru runāja Piebalga kungs. Ceturtkārt. Vēl joprojām personīgais ienākuma nodoklis labāk atalgotajiem ir pārāk zems. Es negribētu to salīdzināt ar Rietumvalstīm, jo te jau salīdzināja, piemēram, nodokli attiecībā uz benzīnu Rietumvalstīs un minēja Vāciju, kur tas ir 1,5 markas. Jā, tur viņi maksā nodoklī šo marku, taču mēs tik vieglus salīdzinājumus nevaram lietot, jo mēs vēl ne tuvu neesam nonākuši tajā stāvoklī, kādā ir Vācija. Piektais. Vēl joprojām nav sakārtota pašas valsts kapitāla iesaiste uzņēmumos un struktūrās, kur atdeve (arī nodokļu) dažos gadījumos ir ļoti zema. Tie duļķainie ūdeņi, kas virmo ap dažādiem valsts uzņēmumiem, "Kompresoru" un "Ventspils naftu" ieskaitot, diemžēl tautas vairākumam nav caurredzami. Un šajā ziņā, man liekas, valdība ir parādā mazlietiņ lielāku atklātumu. Es negribu lietot Gorbačova teicienu, kaut gan man ir liels kārdinājums to minēt krievu valodā, kuru arī es pārvaldu... Jā, bet par to, tas tikai tā... Te pieminēja reketa 10 procentus. Nesen sarunājos ar respektējamu latviešu uzņēmēju, kurš teica, ka, tā kā viņam nav iespējams dabūt ātru policijas palīdzību, viņš mafijai draudu rezultātā katru mēnesi maksā vismaz 80 000 rubļu. Pārrēķiniet to latos, kā tas noderētu valsts aizsardzībai! Viņš gribot maksāt un maksājot nodokļus, turpretī citi mazāki uzņēmēji maksājot nodokļus mafijai un līdz ar to nevarot atļauties maksāt nodokļus arī valdībai. Man liekas, ka šajā sfērā gan vajadzētu beidzot kaut ko darīt.".
• 1993_10_14-seq15 language "lv".
• 1993_10_14-seq15 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1993_10_14-seq15 mentions Q211.
• 1993_10_14-seq15 mentions Q1020384.
• 1993_10_14-seq15 mentions Q183.