Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_07-seq65> ?p ?o. }

• 1993_10_07-seq65 type Speech.
• 1993_10_07-seq65 number "65".
• 1993_10_07-seq65 date "1993-10-07".
• 1993_10_07-seq65 isPartOf 1993_10_07.
• 1993_10_07-seq65 spokenAs 77.
• 1993_10_07-seq65 spokenText "Cienītais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šodien jūsu izskatīšanai ir iesniegts likumprojekts "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Kaut arī daudzos viedokļos par finansu sistēmas sakārtošanu mūsu nodomi atšķīrās, tomēr vismaz vienā jautājumā mēs visi vairāk vai mazāk līdz šim esam bijuši vienoti - ir nepieciešams nodrošināt jau esošo un noteikto nodokļu, nodevu un citu valsts ieņēmumu veidu sakārtošanu. Mēs varam teikt, ka līdz šim šis darbs tomēr tika veikts, darbojoties gan nodokļu inspekcijai, gan muitai. Tajā pašā laikā šie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami, un to efektivitāte nav bijusi tāda, kāda ir vajadzīga. Šajā sakarā Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Kas tad šeit ir principiāli atšķirīgs no iepriekšējiem dokumentiem? Pirmām kārtām šis valsts ieņēmumu dienests faktiski apvieno vienā veselumā visas tās struktūras, kuras nodarbojas ar valsts ieņēmumu dienestiem, kā arī tiek paredzētas jaunas struktūras. tātad valsts ieņēmumu dienests atbilstoši piedāvātajam likumprojektam sastāv no Nodokļu kontroles departamenta ( tā būtībā ir bijuši Finansu inspekcija), no Muitas departamenta un no Finansu izmeklēšanas departamenta, ko vienkāršāk varētu saukt arī par finansu policiju. Uzdevumi, kuri līdz šim bija saskaldīti pa dažādiem likumprojektiem, šim Valsts ieņēmumu dienestam ir šādi: Pirmais uzdevums: nodrošināt nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu iekasēšanu. Otrais uzdevums: realizēt muitas politiku. Šajā gadījumā mēs, protams, nevaram vienmēr rēķināties, ka muita būs galvenais vai ļoti būtisks mūsu ieņēmumu avots, lai gan muitas politikas realizēšana ir saistīta ar visas mūsu tautsaimniecības eksistēšanu. Trešais uzdevums: kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību. Te ir domāta cīņa pret korupciju, kas var parādīties gan ieņēmumu, gan arī citās valsts struktūrās. Ceturtais uzdevums: novērst un atklāt noziegumus, kas saistīti ar nodokļu un citu valsts noteikto maksājumu nemaksu. Tā ir sfēra, kurā mēs pašlaik nevaram īpaši lepoties ar panākumiem. Tiesa, pēdējā laikā gan Finansu inspekcija, gan policija, gan arī muita ir aktivizējusi savu darbību, ir sastādīti ļoti daudzi administratīvie protokoli, ir palielinājušies valsts ieņēmumi tieši tiem nemaksu veidiem, kuros nevis izvairās no nodokļu maksāšanas, bet gan krimināli tos pārkāpj. Un šajā sfērā, protams, darāmā ir visvairāk. Ļoti būtisks ir arī piektais uzdevums: nodrošināt gan ieņēmumu dienesta darbinieku, gan arī nodokļu un nodevu maksātāju apmācību, jo ir skaidrs, ka ne vienmēr izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir apzināta, dažreiz tas notiek vienkārši nolaidības dēļ. Tātad šā Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir arī apmācīt cilvēkus un paskaidrot, jo, lai gan nodokļu likumi varbūt pēc savas struktūras nav tik sarežģīti, tomēr vēl eksistē arī vesela virkne instrukciju, kā precīzi aprēķināt šo nodokli. Šis darbs, protams, ir jāveic īpašā saistībā ar to, ka notiek pāreja uz jauno grāmatvedības struktūru. Tādējādi šos galvenos uzdevumus realizēs Valsts ieņēmumu dienesta šīs trīs struktūrvienības, kurās būs attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks, kuru iecels Ministru kabinets, un šis dienests darbosies finansu ministra pārraudzībā. Līdz ar to tiek nodrošināta viennozīmīga atbildība un vadība. Taču ar to vien ir par maz, lai mēs varētu rēķināties, ka šīs nodokļu iekasēšanas institūcijas strādās labi. Ir nepieciešamas arī struktūras rajonu līmenī. Līdz ar to katrā rajonā saskaņā ar šo likumu tiek paredzēts veidot rajona valsts ieņēmumu dienestu, kurā arī atbilstoši ir šīs trīs apakšstruktūras. Protams, varētu teikt, ka šeit veidojas zināmi sarežģījumi, jo gan Latvijas valsts līmenī, gan rajonu līmenī, atbilstoši ir Muitas departamenta struktūra. Taču šādas struktūras, kas eksistē, teiksim, tādā valstī kā Dānija, ir parādījušas, ka tas ir vienīgais efektīvākais ceļš, lai panāktu to, kā nodokļi tiek iekasēti. Šis likums Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem dod ļoti lielas pilnvaras un, protams, uzliek arī atbildību. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar šo likumu ir civildienests, tāpēc attiecīgajām amatpersonām ir civildienesta amatpersonas statuss. Ļoti būtiski ir tas, ka šis likums paredz ne tikai valsts budžeta avotu šā valsts ieņēmumu dienesta finansēšanai. Tam iznāk it kā trīs dažādi finansēšanas avoti. Pirmais tiešām ir valsts budžets. Tas ir pamats, jo šis ir valsts dienests, taču tajā pašā laikā likums paredz, ka 20 procenti līdzekļu no tām revīzijām, kurās tiks atklāts, ka ir bijusi nodokļu nemaksa, ka ir bijusi ļaunprātīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, tiks novirzīti Valsts ieņēmumu dienesta tālākajai attīstībai. Šeit, protams, var teikt, ka tādā veidā stimulēs attiecīgos inspektorus strādāt, jo tomēr šis mehānisms vismaz ir principiāli iezīmēts, - paliek 20 procenti no konfiscētā un arī no tiem naudas sodiem, kas tiek uzlikti attiecīgajām fiziskajām un juridiskajām personām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai par nodokļu maksāšanas pārkāpumiem. Šis darbs šobrīd jau norit. Lielākā vai mazākā mērā notiek arī šā Valsts ieņēmumu dienesta veidošana, bet, protams, pilnu sparu tas varēs iegūt tikai pēc šā likuma pieņemšanas. Valdības likumprojektā ir paredzēts, ka šis Valsts ieņēmumu dienests varētu strādāt ar pilnu jaudu, sākot no 1994. gada 1. aprīļa. Jāteic, ka ir arī šim likumprojektam trūkumi. Šie trūkumi pamatā ir saistīti ar vēl nesakārtotām juridiskām lietām dažos jautājumos un arī ar tīri tehniskām niansēm. Valsts ieņēmumu dienests ir jauna struktūra, un, protams, te katrs punkts ir jāparedz ļoti precīzi, lai pēc tam pie šā likuma nebūtu jāatgriežas. Mēs šobrīd atkal esam saņēmuši jaunus priekšlikumus, kuri gan nav principiāli, bet tajā pašā laikā atsevišķi to punkti ir ļoti būtiski, lai pateiktu, kā tieši varēs funkcionēt šis Valsts ieņēmumu dienests. Mēs komisijā tos apspriedām un nonācām pie atzinuma, ka šo likumprojektu varētu izskatīt kā steidzamu, lai gan, ņemot vērā veselu virkni šo nianšu, pašlaik izskatās, ka mums tomēr tas būtu jāvirza klasiskajā ceļā. Mēs, protams, uz nākamo sēdi sagatavosim, lai šo likumprojektu varētu izskatīt otrajā lasījumā un pēc tam, pēc iespējas ātrāk, arī trešajā lasījumā. Tas ir nepieciešams tā iemesla dēļ, lai vēlāk mums nerastos problēmas ar atsevišķām niansēm, kuras pēc tam varētu ļoti būtiski ietekmēt šā Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Tādēļ es lūgtu cienījamos deputātu kungus atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un noteikt, ka to tālāk skata pa pantiem.".
• 1993_10_07-seq65 language "lv".
• 1993_10_07-seq65 speaker Andris_Piebalgs-1957.
• 1993_10_07-seq65 mentions Q211.
• 1993_10_07-seq65 mentions Q35.