Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_07-seq55> ?p ?o. }

• 1993_10_07-seq55 type Speech.
• 1993_10_07-seq55 number "55".
• 1993_10_07-seq55 date "1993-10-07".
• 1993_10_07-seq55 isPartOf 1993_10_07.
• 1993_10_07-seq55 spokenAs 78.
• 1993_10_07-seq55 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Tā kā šajās debatēs ir pieteicies arī mūsu frakcijas deputāts Jānis Straume, kurš runās par vairākiem vispārēja rakstura jautājumiem - par to, kā prokuratūras likums saskaņojas ar likumu "Par Latvijas Republikas tiesu iekārtu", - tad es gribu pievērst jūsu uzmanību vairākiem atsevišķiem likumprojekta punktiem, kā arī informēt jūs par to, kādas kritiskas piezīmes par šo projektu mūsu frakcijai ir iesniegušas vairākas cilvēktiesību organizāciju pilnvarotas personas. Tātad - gribam vērst jūsu uzmanību uz to, ka šajā likumā ir noteikts, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi var būt atbildīgi prokuratūras darbinieki, bet tajā pašā laikā Pārejas noteikumu 4. pants pieļauj to, ka šie noteikumi nav attiecināmi... ka šī prasība nav attiecināma uz pašreiz prokuratūrā strādājošajiem - tiem, kas tur sākuši strādāt līdz 1990. gadam 26. oktobrim. Šajā sakarā uzreiz rodas jautājums: kā citas valsts pilsonis vai bezvalstnieks var uzturēt apsūdzību Latvijas valsts vārdā un vai tā nav visai būtiska pretruna? Šā likumprojekta 38. pantā ir minēti vairāki ierobežojumi attiecībā uz prokurora amata ieņemšanu. Acīmredzot būtu vēlams papildināt šos ierobežojumus ar 5. pantu, kas noteiktu šādus ierobežojumus arī attiecībā uz tām personām, kurām to aizliedz citi Latvijas Republikas likumi, jo pašlaik Saeimas komisijām ir iesniegti vairāki projekti, kas ierobežo bijušo kompartijas un Valsts drošības komitejas darbinieku tiesības ieņemt atbildīgus amatus - to skaitā amatus prokuratūrā. Un šāds punkts būtu jāpatur vērā. Šā likuma 7. panta 1. apakšpunkts nosaka, ka prokurora kriminālvajāšana ir pieļaujama tikai ar ģenerālprokurora sankciju. Šajā sakarā gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka paša ģenerālprokurora atlaišana, teiksim, gadījumos, kad ģenerālprokuroram izveidojas tāda situācija, ka prokuratūra darbojas neatbilstoši valsts interesēm, ir visai apgrūtinoša, jo 42. panta 2. apakšpunktā ir iekļauta norma, ka ģenerālprokuroru var atlaist Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma ar vismaz divām trešdaļām klātesošo deputātu balsu. Tādā gadījumā paliek neskaidrs arī jautājums par Valsts prezidenta funkcijām ģenerālprokurora iecelšanā, jo, ja Valsts prezidentam tiek "liktas klāt" šīs papildfunkcijas, tad rodas atkal tā pati pretruna, kuru šobrīd jau ir atklājis Juridiskais birojs, - ka Valsts prezidentu apgrūtinātu arī ar Latvijas Bankas prezidenta un vairāku citu augstu un neapšaubāmi svarīgu amatpersonu kandidatūru izvirzīšanu. Šeit ir pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmi, un šīs pretrunas nevajadzētu pārnest arī uz likumu "Par Latvijas Republikas Prokuratūru". Mūsu frakcijas rīcībā ir nonākusi vesela virkne dokumentu - to skaitā arī no Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas, kurā tā pievērš uzmanību nepilnībām, kādas pastāvēja iepriekšējās (un tātad arī pašreizējās) Latvijas Republikas Prokuratūras darbībā. Šeit ir dokuments, kuru 1993. gada 25. augustā ir parakstījusi Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas padomes sekretāre Jansones kundze. Šajā dokumentā uzmanība ir pievērsta tam, ka Prokuratūra bieži vien rīkojas visai apšaubāmā veidā, taču nav īpašu normu vai institūciju, ar kuru palīdzību varētu šo darbību izlabot vai vērst par labu. Jansones kundze šajā sakarā piemin vairākus gadījumus, kas ir saistīti ar dažiem deputātiem, konkrēti, ar Ventspils pilsētas padomes deputātu Lūsi. Citēšu vienu teikumu: "Mūsu organizācija nevar atstāt bez ievērības arī to apstākli, ka nav institūcijas, kas izrādītu gatavību saukt pie atbildības tās augstās un zemās Prokuratūras amatpersonas, kuras vainojamas krimināllietu safabricēšanā un deputātu diskreditēšanas organizēšanā. " Vēl ir šīs pašas organizācijas parakstīts dokuments. To ir parakstījis šīs organizācijas Juridiskā biroja vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Rozenberga kungs 1992. gada 6. decembrī. Arī šajā dokumentā ir norādīts uz veselu virkni faktu, kuru novēršanai būtu jākļūst par šā jaunā likuma mērķi. Rozenberga kungs norāda uz to, ka tiesiskās kārtības sabrukums var radīt Latvijai daudz nopietnākas grūtības nekā saimnieciskā krīze, kā arī uz to, ka tiesiskā kārtība pati no sevis nenodibināsies. Un tālāk seko vesela virkne konkrētu iebildumu, no kuriem es dažus minēšu. Pirmais. Prokuratūras un tiesu augstākās amatpersonas vilcinās ar to krimināllietu un darba, psihiatrijas, administratīvo un citu lietu pārskatīšanu, kuras attiecas uz komunistu politiskajiem pretiniekiem, kas tika nepamatoti represēti - nevis par pretvalstisku darbību, bet it kā par citiem tiesību pārkāpumiem. Otrais. Ar lielu nokavēšanos un ar kļūdām tiesās izskata lietas par represēto personu mantisko tiesību atjaunošanu. Daudzu rajonu (piemēram, Rīgas, Cēsu, Valmieras un citu rajonu) prokurori nepiedalās šādu lietu izskatīšanā, lai gan tas viņiem ir obligāti jādara. Trešais. Sastopami gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestādes acīm redzami bremzē privatizācijas procesu, un fakti, ka Latvijas Republikas ģenerālprokurors ceļ prasības par namīpašumu denacionalizācijas apliecību anulēšanu. Tālāk - secinājumi, kādus Rozenberga kungs izdara. Tikai ļoti īsi minēšu dažus. Viņš uzskata, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbības trūkumu galvenie cēloņi ir šādi. Pirmkārt, tiesībaizsardzības iestāžu - it īpaši prokuratūras un tiesas - kadru personālsastāvs, salīdzinot ar PSRS periodu, nav būtiski mainījies. Jāņem vērā arī tas, ka vadošus posteņus tiesībaizsardzības iestādēs nevarēja ieņemt personas, kuras nebija PSKP biedri. Treškārt, nav pasaules standartam atbilstošas tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu atbildības. Par tiesas un prokuratūras kļūdām pašlaik vispār neviens neatbild. Te ir arī konkrētāks dokuments, kas ir parakstīts 1993. gada 5. oktobrī. Arī to ir parakstījis Starptautiskās cilvēktiesību sabiedrības Latvijas nacionālās nodaļas Juridiskā biroja vadītājs Rozenberga kungs, un viņam ir vairāki būtiski iebildumi pret šo likumprojektu. Šis dokuments tiks iesniegts attiecīgajai komisijai, kas šo likumprojektu izskata. Īsumā citēšu dažus atsevišķus punktus. Pirmais punkts. Pirmais konceptuāla rakstura iebildums ir šāds: likumprojekts neparedz absolūti nekādu Latvijas Republikas augstāko valsts varas institūciju kontroli vai uzraudzību pār Prokuratūras darbību. Likumprojekta darba grupa ir uzrakstījusi par iespējamu liegt Saeimai un Valsts prezidentam pat tādu elementāru iespēju kā pieprasīt ģenerālprokuroram pārskatu par Prokuratūras darbu. Vienīgais, ko uzņemas ģenerālprokurors, ir piedalīšanās Saeimas un Ministru kabineta sēdēs - un arī tad tikai pēc sava ieskata. Viņš var arī patraucēt šīs institūcijas un Prezidentu ar ziņojumiem par būtiskiem likumpārkāpumiem, ja tādus būs izdevies atklāt. Tālāk. Otrais punkts. Ir liegta iespēja efektīvi pārsūdzēt prokurora rīcību un aizstāvēties pret iespējamo prokuratūras amatpersonu patvaļu. Augstākstāvošu prokuroru lēmums par sūdzību ir galīgs un nepārsūdzams. Te ir atsauce uz 6. panta trešo daļu. Trešais iebildums. Ja prokuratūra ir neatņemama tiesu varas institūcija, kā tas deklarēts likumprojekta 1. panta pirmajā daļā, tās darbībai jābalstās uz atklātuma principu, nevis uz noslēpumainību. Ceturtais iebildums. Likumprojekta autori ir apgājuši tādu principiālu jautājumu kā prokuratūras rīcības rezultātā radušos zaudējumu atlīdzināšana. Piektais iebildums. Likumprojektā nav risinātas prokurora un advokāta attiecības prokurora funkciju izpildes gaitā. Ir pieminēti vēl vairāki citi tehniska rakstura trūkumi. Minēšu šādus. Likumprojekts nav saskaņots ar pašlaik spēkā esošajiem likumiem, pirmām kārtām, ar likumu "Par tiesu varu". Šeit ir divas iebildes: a) jautājumi par prokurora neatkarību un neiejaukšanos viņa darbā būtu jārisina analogi, kā tas ir noteikts attiecībā uz tiesnešiem; b) tas pats attiecas arī uz prokurora noraidīšanas pamatojumu. Otrais iebildums. Pretrunas ar Civillikumu, jo šajā likumprojektā citādi nekā agrāk traktēts personu rīcībspējas jautājums. Trešais iebildums. Pretrunas ar Advokatūras likumu, kurš paredz zvērināto advokātu tiesības vest savu pārstāvamo lietas ne tikai tiesās, bet visās valsts iestādēs, to skaitā - arī prokuratūrā. Ir vēl vairāki citi iebildumi, to skaitā, arī tāds, kas nav pieļaujams, - atšķirībā no likumprojekta par civildienestu prokuratūrā atļauts strādāt par prokuroriem ārvalstu aģentiem, bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, rīcības nespējīgiem, nepilngadīgiem, valsts valodas nepratējiem un tā tālāk... (Norāde uz šā likumprojekta 33. un 37. pantu.) Ir arī citas piezīmes, kuras es vēlāk iesniegšu šai komisijai. Beidzot - vēl daži Rozenberga kunga vispārēji secinājumi, kurus gribu citēt pilnībā: "Valsts iestāde ar tik lielām pilnvarām kā Prokuratūra, atstāta bez uzraudzības no augstāko valsts varas institūciju puses un bez tās rīcības pārsūdzības iespējām, ir gan tiesiski, gan politiski bīstama. Tas neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem. " Viņa secinājums ir, ka likumprojekts "Par Latvijas Republikas Prokuratūru" ir nopietni jāpārstrādā. Viņš iesaka arī likumu "Par Latvijas Republikas Prokuratūru" pieņemt pēc likuma "Par valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu personāla reformu" un "Par valsts civildienestu" pieņemšanas, jo šie likumi ir tā saucamie "jumta" likumi un lielā mērā attiecas arī uz prokuratūru. Bez tam no šīs pašas organizācijas ir saņemti arī vairāki atsevišķi iebildumi, un pa daļai es tos jau minēju. Tā, piemēram, 6. panta otrā daļā, kura noliedz iespēju iejaukties tiesu un prokuratūras darbībā, būtu jālieto cits formulējums - "aizliegts prettiesiski iejaukties prokuratūras darbā". Tālāk. Ir iebilde pie 37. panta, kur ir runa par šķēršļiem attiecībā uz prokurora amata ieņemšanu. Šeit būtu vajadzīga atsauce uz Civildienesta likumu. Ir daži citi iebildumi, bet norādīšu vēl tikai uz to, ka 48. panta 3. punktā, kur ir runa par prokurora palīgu, ir priekšlikums grozīt šo tekstu tā, ka par prokurora palīgu var būt persona, kurai ir augstākā vai vidējā juridiskā izglītība, nevis, teiksim, kāda cita vidējā speciālā izglītība. Tas būtu īsumā. Protams, bija arī citi iebildumi, bet tos mūsu frakcija apkopos un iesniegs komisijai, kura ir atbildīga par šā projekta izskatīšanu. Paldies par uzmanību!".
• 1993_10_07-seq55 language "lv".
• 1993_10_07-seq55 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q822919.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q211.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q2660080.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q4102950.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q15180.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q1092499.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q986821.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q80919.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q498407.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q5764666.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q79854.
• 1993_10_07-seq55 mentions Q6112631.