Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_10_07-seq46> ?p ?o. }

• 1993_10_07-seq46 type Speech.
• 1993_10_07-seq46 number "46".
• 1993_10_07-seq46 date "1993-10-07".
• 1993_10_07-seq46 isPartOf 1993_10_07.
• 1993_10_07-seq46 spokenAs 77.
• 1993_10_07-seq46 spokenText "Kā jūs zināt, šajā tiesu varas līkumā tika paredzēta pāreja no divpakāpju tiesas sistēmas uz trīspakāpju sistēmu, paredzot apelācijas institūtu, paredzot Konstitucionālās uzraudzības departamentu Augstākajā tiesā, paredzot arī apgabaltiesas. Protams, šīs institūcijas nevarēs strādāt, ja pretim tām nebūs attiecīgo prokuratūras iestāžu. Tādēļ bija nepieciešams izstrādāt šādu likumu, un tas šodien tiek nodots jūsu vērtēšanai. Es gribu uzreiz teikt, ka šā likuma izstrādē ir piedalījušies visu ieinteresēto pušu pārstāvji. Šeit ir līdzdarbojušies gan prokuratūras cilvēki, gan Iekšlietu ministrijas, gan Advokātu kolēģijas, gan Tieslietu ministrijas, gan arī parlamenta pārstāvji (manā personā). Un tagad es vērsīšu jūsu uzmanību uz galvenajiem principiālajiem konceptuālajiem momentiem, kas šajā likumā ir ietverti, runāšu par to, ar ko šis projekts atšķiras no iepriekšējā likuma un kam tas viss mums ir vajadzīgs. Tātad pati galvenā šeit ir pāreja no divpakāpju uz trīspakāpju Prokuratūras sistēmu. Tātad viss notiek atbilstoši tiesu iekārtai. Pamatā šī pamatvienība būs rajona vai pilsētas prokuratūra, kuru vadīs rajona vai pilsētas prokuratūras galvenais prokurors. Nākamā pakāpe, kas atbilst apgabaltiesām, būs tiesu apgabalprokuratūra, kuru vadīs apgabala prokuratūras virsprokurors. Un Augstākajai tiesai atbildīs Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, kuru vadīs Saeimas iecelts ģenerālprokurors. Šī Ģenerālprokuratūra sastāvēs no Ģenerālprokuratūras departamentiem, katra departamenta priekšgalā būs departamenta virsprokurors. Tālāk par prokuratūrai paredzamajām funkcijām. Dabiski, ka šis likums nav paņemts kaut kur "no gaisa", tas netapa tukšā vietā. Tā pamatā ir visi tie likumdošanas akti, kas reglamentēja prokuratūras līdzšinējo darbu, taču, protams, skatoties perspektīvā. Ir paredzētas astoņas funkcijas. Tās ir minētas likuma 2. pantā. Taču galvenā un būtiskākā neapšaubāmi ir tā, kas minēta 2. panta otrās daļas 2. punktā, proti, "prokuratūra organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu". Tie, kuriem ir bijusi saskare ar šādiem izmeklēšanas jautājumiem, kuri paši ir strādājuši tieslietu iestādēs, zina, ko nozīmē izmeklēšanas reorganizācija. Un principā tā šeit ir paredzēta. Respektīvi, prokurors turpmāk būs tā amatpersona, kura savās rokās no sākuma līdz beigām turēs krimināllietas, kura organizēs, vadīs un arī kontrolēs šo krimināllietu izmeklēšanu, dodot attiecīgus uzdevumus policijas darbiniekiem un citiem Prokuratūras darbiniekiem. Protams, šo izmeklēšanas mehānisma reorganizāciju nav iespējams paveikt tikai ar šo vienu likumu. Tāpēc man jums uzreiz ir jāpasaka, ka attiecīgā darba grupa ir izstrādājusi labojumus arī Kriminālprocesa kodeksā un šie labojumi jau ir sākti skatīt Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Šis likums, dabiski, tiks izstrādāts apmēram vienā laikā ar Latvijas Republikas Prokuratūras likumu, jo tie ir jāpieņem aptuveni vienā laikā. Taču tā bija tikai neliela atkāpe no šā likuma saistībā ar kriminālprocesu. Tālāk šajā likumā ir paredzēts galveno Prokuratūras amatpersonu - ģenerālprokuroru - atbrīvot no viņa amatam neraksturīgām funkcijām, ar kurām diemžēl viņam vēl šobaltdien ir jānodarbojas. Respektīvi, mēs gribam nošķirt prokuratūras uzraudzības funkcijas no administratīvajām. Un līdz ar to (līdzīgi, kā tas ir Tiesu varas likumā) Prokuratūras sistēmā ir paredzēta jauna amatpersona, kas sauksies - prokuratūras administratīvais direktors. Tātad par galdiem, skapjiem, papīriem un pildspalvām būs jārūpējas cilvēkam, kuram obligāti nebūs jābūt juristam. Tātad katram būs jānodarbojas ar savu darbu atbilstoši savai izglītībai un spējām. Nākamā ir ļoti nopietna lieta, jo šajā likumā ir paredzēts pilsonības princips tiem prokurora amatiem, kas būs saskaņā ar šo likumu, respektīvi, uz prokurora amatu varēs kandidēt tikai Latvijas Republikas pilsonis. Tā ir nopietna norma, kura ieviešana ir rūpīgi jāpārdomā, un par to mēs esam domājuši jau pirms trim gadiem. Un man jums ir atklāti jāsaka, kāda ir situācija. Tajās grūtajās dienās 1990. gadā, kad izšķīrās jautājums par to, vai Latvijas Republikas Prokuratūrai būt vai nebūt, pašreizējais ģenerālprokurors Skrastiņa kungs, es un Jundža kungs braukājām pa visām Latvijas Republikas prokuratūrām un aicinājām cilvēkus nākt darbā no tālaika Latvijas PSR prokuratūras uz jaunveidojamo Latvijas Republikas Prokuratūru. To pašu, ko mēs, - tikai ar pretēju nolūku - darīja tā laika Latvijas PSR Prokuratūras vadītāji - Reinieka kungs un Daukša kungs. Viņi visās prokuratūrās teica: "Jūs neuzticieties šiem cilvēkiem, jo pēc tam, kad prokuratūra tiks izveidota, tiks pieņemti Pilsonības likumi, un jūs visus no darba šajās prokuratūrās padzīs. " Mēs teicām pretējo. Nekādas garantijas mēs, protams, dot nevarējām, bet visiem cilvēkiem solījām: "Kamēr mēs, šie trīs cilvēki, atradīsimies tajās sfērās, kur šos jautājumus lemj, mēs darīsim visu, lai jūs, kas pārnākat darbā Latvijas Republikas Prokuratūrā, ne tagad, ne arī vēlāk no darba netiktu atlaisti. " Respektīvi, šo pilsonības momentu mēs šajā likumā esam nolēmuši realizēt tādējādi, ka tas attieksies uz prokuratūrā jaunpieņemamiem darbiniekiem. Tātad neviens no tiem, kuri šajās Latvijas valstij atbildīgajās dienās izrādīja lojalitāti pret Latvijas Republiku, aizgāja no PSRS prokuratūras un sāka strādāt pie mums, saskaņa ar šo likumu no darba atlaists netiks, taču turpmāk, līdz ar šā likuma pieņemšanu prokuratūrā darbā tiks pieņemti tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Likumā ir iestrādātas, manuprāt, ļoti nopietnas garantijas, kas ir vērstas uz to, lai prokurora amata kandidāti pēc savas kvalifikācijas tiešām šai iestādei būtu atbilstoši. Ja jūs palasīsit tos pantus, kur ir runāts par to, ko var iecelt prokuroru augstākos amatos, tad redzēsit, ka ir tur noteikti kritēriji, cik gadu šiem cilvēkiem līdz tam ir jānostrādā jurista specialitātē. Un jūs redzat, ka prokuroriem, rajona prokuratūras darbiniekiem, tātad šis kritērijs ir divi gadi jurista specialitātē. Tālāk uz augšu - par rajona prokuratūras galveno prokuroru un apgabala prokuratūras prokuroru. Tiem jau ir noteikts augstāks šis slieksnis - trīs gadi. Pie tam viņiem ir bijis jāstrādā ne tikai vispār jurista, bet jau konkrēti prokurora, advokāta vai tiesneša amatā. Vēl soli augstāk - apgabala virsprokurors. Ģenerālprokuratūras prokurori. Viņiem šis slieksnis ir noteikts - pieci gadi prokuratūras, advokāta vai tiesneša darbā. Visaugstākā amatpersona šajā prokuratūras sistēmā ir ģenerālprokurors, kā arī departamentu virsprokurori. Tiem šis kritērijs ir noteikts - septiņi gadi. Un jāstrādā tieši prokuratūrā, lai nebūtu iespēju kaut kur no malas paņemt cilvēku, kurš neorientējas vai arī vāji orientējas prokuratūras prokuratūras darbā un ielikt viņu augstā amatā, lai viņš veiktu prokurora funkcijas. Tātad šīs sistēmas darbā, mūsuprāt, tā juridiskā pēctecība un stabilitāte vismaz būs garantēta. Tālāk man jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka saskaņā ar šo likumu ir paredzēta prokuratūras amatpersonu iecelšana amatā. Vispirms runāšu par pašu "augšu" - ar ģenerālprokurora kandidātu. Likums paredz, ka šo amatpersonu izvirza Valsts prezidents un amatā ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem. Šeit procedūra ir līdzvērtīga tai, kādā veidā amatā tiek iecelts Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Un arī šie septiņi gadi nav izvēlēti nejauši. Tas ir darīts speciāli ar nolūku, lai ģenerālprokurora iecelšana nekad nesakristu ar Saeimas vēlēšanu cikliskumu, respektīvi, lai tad, kad nāk jauna Saeima, netiktu nomainītas šīs amatpersonas, lai vismaz kādu laiku būtu šī paralēlā darbība. Tālāk - par virsprokuroriem. Tie, kuri ir iepazinušies ar šo likumu un izstudējuši to, redz, ka te ir Ģenerālprokuratūras departamenti, tātad būs četri pieci virsprokurori plus pieci apgabalprokuratūru virsprokurori, piecas apgabalprokuratūras būs piecās Latvijas pilsētās. Tātad šīs amatpersonas izvirza ģenerālprokurors un tās ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Kādā veidā notiek šo amatpersonu - ģenerālprokuroru un citu prokuroru atbrīvošana no amata? Princips šeit ir vienkāršs: kas ieceļ, tas arī atbrīvo. Lai atvieglotu prokuratūras amatpersonu darbību, šis likums paredz ieviest konsultatīvos speciālistu amatus, jo būs izmeklēšanas un to lielākā daļa būs jāveic tieši prokuratūras darbiniekiem. Tātad būs nepieciešami dažādi konsultanti grāmatvedības specialitātē, finansisti, jo saimnieciskās lietas šauri profesionāls jurists vien nespēs izmeklēt, to darīt būs vismaz problemātiski. Tiek paredzēti arī prokuroru palīgi, kas veiks šādas palīgfunkcijas. Tiesa gan, šis nosaukums - prokurora palīgs - zināmā mērā korelējas ar pašreizējā sistēmā esošo prokurora palīgu, kas veic prokurora funkcijas. Turpmāk prokurora palīgs šos prokurora jautājumus nebūs tiesīgs lemt, jo viņš būs palīga amatpersona. Likumprojekta beigu daļā ir nodaļa, kas paredz reglamentēt prokuratūras darbinieku darba samaksu un dod citas garantijas. Principā jāsaka, ka šeit tas viss ir iestrādāts līdzvērtīgi kā likumā "Par tiesu varu un tiesnešiem", bet tikai ar nelielām atšķirībām. Kā redzat, amata alga prokuroriem sastāvēs no amata algas, no piemaksas par pakāpi un no piemaksas par izdienu. Tātad naudas summa, ko viņi algas dienās kasē saņems, sastāvēs no šiem trim elementiem. Un tālāk, kā jūs redzat, ir nodaļa, kas saucas "Pārejas noteikumi", respektīvi, tur ir ietverts tas, ko līdz šim mēs rakstījām lēmumos par spēkā stāšanās kārtību, taču pēc pašreizējās kārtības tas viss jau ir iestrādāts likumā. Man jāsaka atklāti - un to mēs šodien redzam -, ka mums vēl ir mazliet jāpielabo, taču tas nav konceptuāli. Par to mēs runāsim tad, ja likums nonāks līdz otrajam lasījumam. Es uzskatu, ka līdz ar to es esmu beidzis savu uzdevumu - iepazīstināt jūs ar šā likuma koncepciju jeb, kā mans kolēģis Levits saka, ar konceptu. Pēc tam, kad būs beigušās debates par šo likumprojektu, es paredzu, ka kāds noteikti būs pieteicies debatēs, un pēc tam mēs varētu ķerties pie likuma balsošanas pirmajā lasījumā jeb pie likuma lasīšanas pa pantiem, ko, protams, šodien mēs nedarīsim, jo ir nepieciešams apkopot priekšlikumus, kas deputātiem būs radušies, un pēc tam runāsim par pārējo.".
• 1993_10_07-seq46 language "lv".
• 1993_10_07-seq46 speaker Andris_Ligotnis-1959.
• 1993_10_07-seq46 mentions Q822919.
• 1993_10_07-seq46 mentions Q211.
• 1993_10_07-seq46 mentions Q1771611.
• 1993_10_07-seq46 mentions Q15180.
• 1993_10_07-seq46 mentions Q1092499.