Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_23-seq225> ?p ?o. }

• 1993_09_23-seq225 type Speech.
• 1993_09_23-seq225 number "225".
• 1993_09_23-seq225 date "1993-09-23".
• 1993_09_23-seq225 isPartOf 1993_09_23.
• 1993_09_23-seq225 spokenAs 78.
• 1993_09_23-seq225 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Šeit ir divi projekti - lēmuma projekts "Par Latvijas Republikas likuma "Par Valsts kontroli" darbības atjaunošanu" un likumprojekts "Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā "Par Valsts kontroli"". Projektu iesniedzēji uzskata, ka pirmā kārtā ir jāatjauno šā 1923. gada likuma darbība un pēc tam tajā ir jāizdara nepieciešamie grozījumi. Valsts kontroles atjaunošanu atbilstoši 1923. gada likumam prasa tas, ka mums ir ļoti nepieciešama neatkarīga koleģiāla iestāde, kura kontrolētu un pārbaudītu valsts līdzekļu ievākšanu un šo līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību un sniegtu ikgadējus pārskatus par valsts budžeta izlietojumu. Tas ir jautājums, kas mums visiem ir ārkārtīgi svarīgs šobrīd - un tuvākajos mēnešos vēl jo vairāk. Valsts kontrolei kā institūcijai jābūt pēc iespējas neatkarīgai no Ministru kabineta. Sakarā ar to esam ierosinājuši 1923. gada likumā izdarīt vairākus grozījumus. Tātad pirmām kārtām šeit piedāvājam svītrot... apturēt šā likuma 2. panta piezīmi, kas nosaka, ka Valsts kontroles uzliktie rēķini par nelietderīgu rīcību nav piedzenami, ja Ministru kabinets pret to iebilst. Jo šī lietderība vai nelietderība tomēr ir ļoti būtisks jautājums un diez vai Ministru kabinetam varētu būt tādas tiesības. Vismaz pašreizējos apstākļos nav. Attiecībā uz 10. pantu, kurā ir runa par Valsts kontroles padomes un Valsts kontroles departamenta kolēģijas locekļu iecelšanu un apstiprināšanu, mūsu priekšlikums ir - grozīt šo kārtību un noteikt, ka tieši Saeima - nevis Ministru kabinets! - iesaka šīs kandidatūras. Tātad - ieceļ nevis Ministru kabinets, bet Saeima, pamatojoties uz galvenā valsts kontroliera priekšlikumu. Tālāk. Sakarā ar to, ka nedarbojas Latvijas Republikas likums "Par tiesu varu", paredzēts apturēt šā likuma 21. līdz 27. pantu, kas tādā vai citādā veidā ir saistīti ar tiesu institūciju darbību, un savukārt papildināt šā paša likuma 20. pantu - noteikt iespēju pārsūdzēt arī Valsts kontroles departamenta kolēģijas lēmumus, griežoties pat Augstākajā tiesā. Bez šiem labojumiem, kurus likumprojekta iesniedzēji jau ir paredzējuši, acīmredzot ir nepieciešami vēl daži grozījumi. Likuma preambulā ir atsauce uz 1919. gada noteikumiem par Valsts kontroli. Tie būtu svītrojami, jo šobrīd nav aktuāli. Laikā līdz otrajam lasījumam acīmredzot ir svītrojama arī 8. panta piezīme, kas nosaka to, ka līdz jauna reglamenta pieņemšanai paliek spēkā 1919. gadā izdotais Valsts kontroles revīzijas reglaments, jo jau Latvijas laikā, jau 1931. gadā, šāds jauns revīzijas reglaments tika pieņemts. Tātad arī 8. panta piezīme šobrīd nav aktuāla. Juridiskā komisija saņēma arī vairākus iebildumus no pašreizējās Valsts kontroles. Es minēšu tikai dažus no tiem. Valsts kontrole tās pašreizējā veidā ir sākusi darboties samērā nesen, būs atkal vajadzīga reorganizācija, kas ir diezgan apgrūtinoši. Tomēr mēs uzskatām, ka šādi argumenti nav būtiski, jo jebkuras valsts iestādes reformas veikšana, protams, ir saistīta ar zināmām neērtībām šo iestāžu darbiniekiem un no tām nekad nevar izbēgt. Tātad nekādā gadījumā tas nav arguments pret 1923. gada likuma atjaunošanu. Tāpat arguments, ka Valsts kontrolei šādā gadījumā būs vajadzīgi kvalificēti grāmatveži kā revidenti un ka šiem cilvēkiem ir augstāka kvalifikācija un tādēļ tie nodarbināti komercstruktūrās. Tas būtībā attiecas gandrīz uz visām specialitātēm - vai tie būtu juristi vai grāmatveži, vai ekonomisti, jo pašreizējā situācijā komercstruktūras piedāvā augstāku atalgojumu nekā valsts iestādes. Tātad šāda problēma paliek jebkurā gadījumā - vienalga, kāda arī būtu Valsts kontrole. Vēl viens iebildums attiecas uz to, ka pašreizējā Valsts kontrole veido decentralizētu sistēmu, lai katrā rajonā būtu viens vai divi Valsts kontroles pārstāvji. Taču arī 1923. gada likums par Valsts kontroli nekādi neizslēdz decentralizēta aparāta pastāvēšanu. Tas gan nosaka zināmu struktūru, bet ne to, ka šai struktūrai visā pilnībā būtu jāatrodas Rīgā. Pašreizējā Valsts kontrole izsaka bažas arī par to, ka jaunās, saskaņā ar 1923. gada likumu izveidotās Valsts kontroles funkcijas varētu dublēties ar Finansu ministrijas Valsts īpašuma fonda revīzijas aparāta funkcijām. Es domāju, ka tā ir problēma, kas ir atrisināma darba gaitā. Ja ir noteiktas funkcijas Valsts kontrolei, tad attiecīgi, protams, ir jāprecizē Valsts īpašuma fonda revīzijas aparāta funkcijas, lai tās tiešām nedublētos. Tātad tie visi ir jautājumi, kas ir atrisināmi darba gaitā, un nav nekādu iemeslu tādēļ šo projektu nepieņemt pirmajā lasījumā un nepāriet uz lasījumu pa pantiem. Paldies par uzmanību!".
• 1993_09_23-seq225 language "lv".
• 1993_09_23-seq225 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1993_09_23-seq225 mentions Q822919.
• 1993_09_23-seq225 mentions Q211.
• 1993_09_23-seq225 mentions Q2660080.