Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_23-seq187> ?p ?o. }

• 1993_09_23-seq187 type Speech.
• 1993_09_23-seq187 number "187".
• 1993_09_23-seq187 date "1993-09-23".
• 1993_09_23-seq187 isPartOf 1993_09_23.
• 1993_09_23-seq187 spokenAs 77.
• 1993_09_23-seq187 spokenText "Cienījamie kolēģi, cienījamais Prezidij! Es negribu ilgi aizkavēt jūsu uzmanību un runāt par Valodu likuma konceptuālajām nostādnēm, jo tas šobrīd būtu nevietā, tā kā šeit pamatā ir tīri tehniski labojumi. Bet tomēr. Vecajā Valodu likumā, kā zināms, bija paredzēts, ka izraudzības funkcijas veic ne tikai Valodu centrs, Valsts valodas inspekcija, bet arī Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija. Sākotnēji tiešām situācija bija tāda, ka šo uzraudzības funkciju praktiski veica tikai Augstākās padomes Prezidija Valodas komisija, jo šā centra tad vēl nebija. Nebija arī Valodu inspekcijas, un tieši ar minētās komisijas palīdzību attiecīgās institūcijas tad arī tika radītas. Šodien tiešām ir radīta sistēma, kas lielākā vai mazākā mērā ļauj daudzmaz šo Valodu likuma darbības procesu kontrolēt un arī veikt uzraudzības funkcijas. Tomēr tajā pašā laikā es gribētu visiem deputātiem vēlreiz atgādināt - un tie nav tukši vārdi - ka Valodu likums tomēr ir īpašs likums. Protams, visi likumi ir it kā vienādi un visi likumi ir jāievēro. Taču atcerēsimies vienu faktu - 1989. gadā, vēl padomju laikā, Augstākā padome pieņēma Valodu likumu. Līdz Valodu likuma pieņemšanai tika savākts vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju parakstu, jo cilvēki atbalstīja šā likuma nepieciešamību. Tātad faktiski tika veikta tautas nobalsošana, notika tautas referendums. Šobrīd Latvijā nav neviena cita likuma, kurš būtu tapis pēc šāda, varētu teikt, tautas referenduma, pēc tautas nobalsošanas. Un šajā sakarā es gribētu ierosināt, ka, neskatoties uz to, ka šobrīd ir institūcijas, kuras nodarbojas ar šā likuma darbības uzraudzību... Starp citu, šīs institūcijas - Valodu centrs - šobrīd vairs nav. Tas pirms šīm vēlēšanām bija Ministru padomes pakļautībā un attiecīgi šobrīd - Ministru kabineta pakļautībā, tas ir, šis Valodu centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā - tātad tikai vienas ministrijas pārraudzībā. Ņemot vērā to apstākli, ka šis likums tiešām ir unikāls un ka tas ir tautas izdzīvošanas likums, mēs šodien varbūt varam vilkt tikai zināmas paralēles ar Pilsonības likumu pašreizējos apstākļos, tomēr nevar šo likumu nolikt vienā plauktā ar likumu "Par medībām", ar likumu "Par sertifikātiem" un citiem tamlīdzīgiem likumiem. Diemžēl tā tas ir. Es ierosinātu Kārtības rullī izdarīt grozījumus, lai pastiprinātu to, ko teica Lagzdiņa kungs, ka uzraudzība pār likumu ir jāveic Saeimas komisijām, kas it kā izriet no to funkcijām, lai gan tajā Kārtības ruļļa sadaļā, kas attiecas uz Saeimas komisijām, nekas nav teikts par to, ka Saeimas komisijas veiktu uzraudzības funkcijas. Un tomēr es gribētu, lai šobrīd šo svarīgo likumu uzraudzītu vēl arī Saeimas institūcija un lai tas būtu atspoguļots arī kaut kur mūsu likumdošanā. Protams, tas varbūt zināmā mērā ir arī it kā politisks solis, taču es jums gribu minēt tikai vienu piemēru. Francijā, kā zināms, dzīvo apmēram 55 miljoni cilvēku, kas runā franču valodā, to skaitā ir arī divi trīs miljoni imigrantu, kas ieradušies no bijušajām franču kolonijām. Arī viņi runā franciski. Un visā pasaulē bez Francijas ir vēl daudzas tādas valstis, kur acīmredzot šis skaits ir vēl lielāks - pat divreiz lielāks nekā šie 55 miljoni, kuri runā franču valodā. Taču tajā pašā laikā Francijā, valstī ar 55 miljoniem iedzīvotāju, kur visi runā franču valodā, ir Valsts valodas jeb Franču valodas komisija. Un - kā jūs domājat? -, kas vada šo komisiju? To nevada ne parlamenta deputāti, to nevada arī kāds ievērojams rakstnieks, bet gan vada neviens cits kā Fransuā Miterāns. Jo tas ir arī politiskas dabas jautājums, tautas izdzīvošanas jautājums. Un Frakcija - šī milzīgā zeme - jūt šo angļu valodas milzīgo spiedienu, šo invāziju, tāpēc prezidentālā republikā valsts galva uzņemas šīs institūcijas, protams, varbūt ne tik daudz praktisko, bet gan politisko vadību. Un tāpēc es ierosinātu šo jautājumu nevis nolikt malā, bet atbalstīt manu priekšlikumu, kad mēs apspriedīsim Kārtības rulli. Kārtības rullī šīs uzraudzības funkcijas šajā gadījumā ir paredzētas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs komisijā jau esam pieņēmuši lēmumu par Valodas apakškomisijas izveidošanu. Paldies par uzmanību!".
• 1993_09_23-seq187 language "lv".
• 1993_09_23-seq187 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1993_09_23-seq187 mentions Q822919.
• 1993_09_23-seq187 mentions Q211.
• 1993_09_23-seq187 mentions Q1771611.
• 1993_09_23-seq187 mentions Q142.
• 1993_09_23-seq187 mentions Q2038.