Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_23-seq114> ?p ?o. }

• 1993_09_23-seq114 type Speech.
• 1993_09_23-seq114 number "114".
• 1993_09_23-seq114 date "1993-09-23".
• 1993_09_23-seq114 isPartOf 1993_09_23.
• 1993_09_23-seq114 spokenAs 78.
• 1993_09_23-seq114 spokenText "Komisija sākusi valsts īpašumu saglabāšanas un privatizācijas izpēti, lai novērtētu, kuri procesi risinājušies likumīgi un kuri ne, kā arī lai konstatētu, kādu apstākļu rezultātā šie procesi norisējuši tieši tā. Izvērtēti valdības normatīvie akti un likumdošanas akti, kas radīja šos apstākļus. Izvērtēšana tiek veikta, izvēloties loģiskus posmus. Kā pirmo izskata posmu no 1990. gada beigām līdz 1992. gada vidum. Šo posmu raksturo privatizācijas dubultstandarts, kuru pieļauj likums "Par valsts uzņēmumu" un Augstākās padomes 1990. gada 3. decembra lēmums "Par valsts īpašumu aizsardzību Latvijas Republikā". Augstākās padomes lēmums "Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem" un Ministru padomes 1991. gada 3. jūlija lēmums nr. 197 "Par valsts uzņēmumu pamatlīdzekļu realizācijas kārtību". Saskaņā ar atzinumiem, ko devusi Tieslietu ministrija, Saeimas Juridiskais birojs un Juristu biedrība, formāli šie dokumenti ir saskaņoti, taču neatbilst Augstākās padomes lēmumā minētajiem valsts īpašumu konversijas pamatprincipiem. Komisija šā darba rezultātā ir iesniegusi priekšlikumus Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai, lai tā lemtu par iespējām nekavējoties samazināt nelikumīgo privatizācijas gadījumu sekas. Komisija turpina darbu, lai izvērtētu tautsaimniecības pārveidošanas procesus un noteiktu jomas, kurās nepieciešami neatliekami pasākumi, kas sekmētu tautsaimniecības uzlabošanu. Apstākļi, kurus radījis likums :Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī aizkavēšanās ar nolikumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanas kārtību, kompensāciju apjomu noteikšanu un konkrēto īpašumu sarakstu, kuri būs iegādājami par sertifikātiem, var radīt Latvijas pilsoņu masveidīgu apkrāpšanu. Izmeklēšanas komisija lūdz Tautsaimniecības komisiju šos jautājumus ietvert savā darba kārtībā tuvākajā laikā. Veiktā izmeklēšanas darba rezultātā konstatēts, ka Latvijas Republikas Ministru padomei ir bijusi slepenā lietvedība un sevišķā lietvedība. Valsts Kancelejas direktors Valdis Zeikats 1993. gada 16. augustā paskaidroja, ka 1991. gada 26. augustā saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada 24. augusta lēmumu "Par PSRS valsts drošības iestāžu darbības izbeigšanu Latvijas Republikā" valdības administrācijas slepenās lietvedības sektors tika likvidēts. Daļai no šajā sektorā esošajiem dokumentiem tika atcelta slepenība, un tie tika iznīcināti, daļa tika nodota arhīvā. Komisijas rīcībā esošie dokumenti par Valsts drošības komitejas īpašumu un dokumentu pārņemšanu apstiprina, ka no 1991. gada 25. līdz 29. novembrim saskaņā ar Valsts drošības komitejas īpašumu pārņemšanai izveidotās komisijas lēmumu ir iznīcināta daļa pārņemto Valsts drošības komitejas dokumentu. Šīs darbības ir pretrunā ar 1991. gada 26. martā pieņemtā likuma "Par arhīviem" 12. un 16. panta noteikumiem, kuri nepieļauj dokumentu iznīcināšanu bez Valsts arhīva atļaujas. Izmeklēšanas komisija ir izsūtījusi visām pašvaldībām pieprasījumus par Krievijas Federācijas armijas, Latvijas komunistiskās partijas un Valsts drošības komitejas bijušo īpašumu pārņemšanu un tālāko izmantošanu. Daudzas pašvaldības uz šiem pieprasījumiem nav atbildējušas. Lielākā daļa pašvaldību sniegušas nepilnīgu informāciju par Krievijas militārajiem objektiem. Nav pārņemšanas un nodošanas aktu, nav vides piesārņojuma vai citu nodarīto postījumu apsekošanas aktu, nav pārņemtā īpašuma inventarizācijas un uzskaites aprakstu. Tā kā daudzi objekti pēc pārņemšanas izlaupīti, papildus jānoskaidro, vai attiecīgie dokumenti tikuši sastādīti un, ja nav, - kas atbildīgs par konkrēto nolaidību. Pēc militāro objektu pārņemšanas to tālāko izmantošanu - privatizāciju vai citādu izmantošanu - kavē tas, ka Ministru padomes Militāro objektu pārņemšanas komisija ilgstoši nav pieņēmusi lēmumus, bet no 1993. gada jūlija šī komisija vispār pārstāja eksistēt un savu darbu faktiski pārtrauca arī Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles birojs. Lai noskaidrotu konkrētus atbildīgos par radušos situāciju un sagatavotu precīzu pārskatu, kā arī izstrādātu priekšlikumus trūkumu novēršanai, nepieciešami papildu līdzekļi. Lai turpinātu Krievijas Federācijas militāro objektu pārņemšanu, nepieciešams nekavējoties izveidot Ministru kabinetam pakļautu militāro objektu pārņemšanas komisiju un turpināt Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanas kontroles biroja darbību. Komisija turpina saņemt un apkopot informāciju par valsts un tiesībaizsardzības institūciju darbību sakarā ar 1991. gada janvāra un augusta notikumiem, kā arī vāc materiālus, lai izvērtētu atsevišķu amatpersonu rīcību. Komisija konstatējusi nelikumības attiecībā uz Valsts drošības komitejas un okupācijas karaspēka rīcību - bijušo vērtību iznīcināšanu, izšķērdēšanu un izsaimniekošanu - pat sevišķi lielos apmēros. Izmeklēšanas komisija negatīvi vērtē to, ka Augstākā padome un Ministru padome kā iestādes likvidētas, nenosakot kārtību, kādā tiek pārņemta dokumentācija. Tas radīja papildu grūtības. Lai noskaidrotu patieso stāvokli uzņēmējdarbībā, ir nepieciešama Pilsoņu reģistra un Uzņēmumu reģistra kompleksa pārbaude. Komisija gatavo priekšlikumus Saeimai par konkrētu tiesībnormu pieņemšanas un grozīšanas nepieciešamību, lai novērstu un turpmāk nepieļautu konstatētos trūkumus. Komisija turpina izmeklēt ārpolitisko darbību Latvijas valsts vārdā un izvērtēt iesniegtos dokumentus. Komisijas darbu lielā mērā traucē tas, ka Latvijas Republikā spēkā esošajā likumdošanā nav tiesībnormu, kas noteiktu personas atbildību par informācijas nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Izmeklēšanas komisijai. Izvērtējot valsts augstāko amatpersonu rīcību 1991. gada janvārī, komisija konstatē, ka, piemēram, līgums "Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku", kurš parakstīts 1991. gada 13. janvārī un kuru Latvijas Republikas Augstākā padome ratificējusi 1991. gada 14. janvārī, tas ir, militāru draudu un politisku šantāžas apstākļos, satur vairākas normas, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas un tās pilsoņu interesēm un neatbilst pašreizējam Latvijas Republikas valstiskajam statusam. Turklāt pirms līguma ratifikācijas nav veikta tā vispusīga, kompetenta politiskā un juridiskā analīze Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai kā neatliekamu uzdevumu - atcelt Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 14. janvāra lēmumu "Par līguma "Par starpvalstu attiecību pamatiem starp Latvijas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku" ratifikāciju". Komisijas sēde 1993. gada 20. septembrī tika nolemts sniegt Saeimai ziņojumu par veikto darbu un tā rezultātā konstatēto situāciju. Tika nolemts lūgt Saeimai iedalīt papildu līdzekļus, lai turpinātu un pabeigtu darbu dokumentu un informācijas izpētē, izvērtēšanā un konkrētu priekšlikumu sagatavošanā, kā arī lūgt Saeimai neatliekami pieņemt tiesībnormas, kas noteiktu personas atbildību par informācijas nesniegšanu vai par apzināti nepatiesas informācijas sniegšanu Izmeklēšanas komisijai. Ir sagatavots arī atsevišķs lēmuma projekts, kuru mēs esam iesnieguši Saeimai.".
• 1993_09_23-seq114 language "lv".
• 1993_09_23-seq114 speaker Roberts_Milbergs-1942.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q822919.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q211.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q1771611.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q159.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q4459436.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q2167704.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q25931626.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q15180.
• 1993_09_23-seq114 mentions Q80919.