Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_16-seq96> ?p ?o. }

• 1993_09_16-seq96 type Speech.
• 1993_09_16-seq96 number "96".
• 1993_09_16-seq96 date "1993-09-16".
• 1993_09_16-seq96 isPartOf 1993_09_16.
• 1993_09_16-seq96 spokenAs 122.
• 1993_09_16-seq96 spokenText "Vārds Levita kungam - frakcija ("Latvijas ceļš"). Šo jautājumu es sadalu divās daļās. Pirmā daļa: 1993. gada 31. augusta noteikumi nr. 6 "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Ministru kabinets saskaņā ar Satversmes 81. pantu sesiju starplaikā ir tiesīgs izdot noteikumus ar likuma spēku. Pirmkārt, Ministru kabineta tiesības izdot šos noteikumus ir atkarīgas no tā, vai 1993. gada 31,augusts iekrita sesiju starplaikā. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 37. pantu Saeima sanāk uz trim kārtējām sesijām gadā: rudens, ziemas un pavasara sesiju. Sēžu sērija, kura sākās 1993. gada 6. jūlijā un beidzās 12. augustā, nav uzskatāma par kārtējo sesiju, jo pavasara sesija beidzās jau vasaras sākumā, bet rudens sesija sākās tikai ar rudens sākumu. To nosaka Kārtības rullis. Otrkārt. Šo sēžu sēriju tomēr varbūt varētu uzskatīt par ārkārtas sesiju, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 39. pantu var sanākt jebkurā laikā. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 39. pantu ārkārtas sesijas var sasaukt Saeimas Prezidijs uz Prezidija paša vai šajā pantā minēto citu institūciju vai amatpersonu ierosinājuma pamata. Šāds formāls ierosinājums sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, kurā turklāt jau būtu norādīta šīs sesijas darba kārtība, nav ticis iesniegts. Līdz ar to 5. Saeima nav sanākusi uz ārkārtas sesiju. Treškārt. Laika posmā no 1993. gada 6. jūlija līdz 12. augustam Saeima toties sanākusi uz vairākām ārkārtas sēdēm. Tas, ka attiecīgā sēde ir ārkārtas sēde, tika ar balsojumu noteikts sēdes sākumā. Tad arī tika izvirzīta šīs ārkārtas sēdes darba kārtība, un sēde ikreiz tika slēgta, izbeidzot izvirzīto darba kārtību. Izlasiet 39. pantu Kārtības rullī! Tomēr jākonstatē, ka, ārkārtas sēdes sasaucot, netika ievērotas visas 39. panta prasības. Saeima, pati balsojot par attiecīgo sēžu pasludināšanu par ārkārtas sēdēm, tomēr šo atkāpšanos no 39. panta rakstītas formas akceptēja. Ceturtais. Tā kā 1993. gada 31. augustā Saeima vēl nebija sanākusi uz savu sesiju - ne kārtējo, ne ārkārtas sesiju, šis periods no Saeimas sasaukšanas uz pirmo ārkārtas sēdi 1993. gada 6. jūlijā līdz sesijas sākumam ir laiks starp sesijām Satversmes 81. panta nozīmē. Šā panta jēga ir šāda: svarīgos gadījumos laikā, kad Saeima nesanāk uz savām sesijām, dot Ministru kabinetam tiesības pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Tas ir nepieciešams, lai valsts sesiju starplaikā - un sesiju starplaiks starp pavasara sesijas beigām un rudens sesijas sākumu parasti ir diezgan ilgs, jo sevišķi garajā vasaras brīvlaikā - paliktu rīcības spējīga. Tā ir Satversmes 81. panta jēga. Līdz ar to Ministru kabineta rīcība, pieņemot šos noteikumus, atbilda gan Satversmes 81. panta burtam, gan šā panta jēgai. Otrais. Ministru kabineta 1993. gada 24. augusta rīkojums nr. 14-r "Par naftas produktu ievedmuitas tarifa likmēm". Pirmkārt, šis rīkojums atbilst Satversmei un likumam "Ministru kabineta iekārta". It sevišķi šis rīkojums nav nekādā ziņā pretrunā ar Satversmes 81. pantu. Satversmes 81. panta pirmais teikums noteic, ka Ministru kabinetam ir tiesības sesiju starplaikā izdot noteikumus ar likuma spēku. Šā panta otrais teikums precizē. Es citēju: šādi noteikumi nevar attiekties uz jūtām. Tas ir citāts no 81. panta. Otrkārt, Ministru kabineta rīkojums nr. 14-r nekādā ziņā nav noteikums ar likuma spēku. Tam tiešām nav likuma spēka, dārgie kolēģi! Tātad tiem noteikumiem, kuri attiecas uz muitām, nav likuma spēka. Šim rīkojumam nav un tam arī nav vajadzīgs likuma spēks, jo ar šo rīkojumu tiek grozīts nevis likums par muitas (mums gan pašlaik ir tikai Muitas kodekss), bet gan muitas tarifi, kuriem ir zemāka, likumam pakļauta tiesību akta, nevis likuma pakāpe. Treškārt. Neatkarīgi no iepriekš teiktā muitas tarifu maiņa arī Satversmes 81. pantā nemaz nav minēta. Ja Satversme vēlētos 81. panta uzskaitījumā iekļaut arī muitas tarifus, tad tā tos būtu arī minējusi, tāpat kā tas ir izdarīts tūlīt nākamajos vārdos "par dzelzceļu tarifiem", nevis par dzelzceļiem. Citādi Satversme arī dzelzceļu tarifu gadījumā būtu formulējusi tāpat kā muitas gadījumā - par dzelzceļiem. No šīs atšķirības jāsecina, ka ar jēdzienu "muitas" ir domāti vispārīgi likumā formulēti muitas darbības noregulējumi, nevis muitas tarifi, kamēr dzelzceļa gadījumā, tieši otrādi, ir domāti tikai dzelzceļa tarifi. No šiem abiem argumentiem, bet it īpaši no pirmā argumenta, iziet, ka Ministru kabineta rīkojums nr. 14-r pilnībā atbilst Satversmei un Ministru kabineta iekārtas likumam, it īpaši - ja tas nav pretrunā ar Satversmes 81. pantu.".
• 1993_09_16-seq96 language "lv".
• 1993_09_16-seq96 speaker Aivars_Berkis-1936.
• 1993_09_16-seq96 mentions Q822919.
• 1993_09_16-seq96 mentions Q211.
• 1993_09_16-seq96 mentions Q2167704.