Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_16-seq47> ?p ?o. }

• 1993_09_16-seq47 type Speech.
• 1993_09_16-seq47 number "47".
• 1993_09_16-seq47 date "1993-09-16".
• 1993_09_16-seq47 isPartOf 1993_09_16.
• 1993_09_16-seq47 spokenAs 8.
• 1993_09_16-seq47 spokenText "Godātie deputāti. Ļoti patīkami, ka valdošā frakcija atzīst šā jautājuma nozīmīgumu. Tas liecina par to, ka acīmredzot mēs vistuvākajā laikā sāksim nopietni nodarboties ar šā jautājuma izskatīšanu. Jautājums par tautas vēlētu prezidentu, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Un zināmā mērā es varu piekrist tam, ka priekšlikums, kuru iesniedza mūsu frakcija pirms prezidenta vēlēšanām, būtībā bija jau 1934. gadā Saeimas pieņemtais likumprojekts, tas bija otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta atkārtojums ar nelieliem grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši tai situācijai, kāda bija pirms vēlēšanām. Šobrīd šādā aspektā šis dokuments varbūt arī savu aktualitāti ir zaudējis. Bet tikai šādā aspektā, nevis principā. Tā kā Endziņa kungs teica, ka jārunā par šo jautājumu kompleksi, es gribētu arī par mūsu frakcijas pozīcijām parunāt par šo jautājumu kompleksi. Kāpēc mūsu frakcija iestājas par prezidenta institūciju, par tautas vēlētu prezidenta institūtu? Tam ir vairāki iemesli. Pirmais no šiem iemesliem, ko vajadzētu minēt, ir tas, ka Latvijā joprojām nav un, es domāju, ilgāku laiku vēl nebūs spēcīgas partiju sistēmas. Tā nu tas ir sanācis. Bet šāda situācija ir, un, es domāju, tā vēl pastāvēs. Nav mums tādu partiju, kuras varētu nopietni pretendēt uz kādas lielas sabiedrības daļas viedokļa paušanu. Un tas, pēc manām domām, ir ļoti būtiski, jo noved pie tā, ka šīs sīkās mazu tautas daļu pārstāvošās partijas, kas ieiet Saeimā, nodarbojas ar sīkiem ķīviņiem, bet daudzos gadījumos nespēj risināt nopietnas tautsaimniecības problēmas. Tas būtu pirmais aspekts, kura dēļ ir jārunā par kādu citu spēku, kas varētu šo Saeimas pašreizējo nosacīto vienpusību zināmā mērā kompensēt. Paskatīsimies uz šo jautājumu no cita aspekta. Kas patlaban Latvijai ir visvairāk vajadzīgs, vērtējot tās stāvokli kopumā? Es gribētu atbildēt, ka patlaban Latvijai visvairāk ir vajadzīga pragmatiska Latvijas tautsaimniecības pakārtošana. Nopietna pragmatiska Latvijas tautsaimniecības pakārtošana. Diemžēl, pateicoties šai situācijai, ka faktiskais augstākās varas nesējs ir Saeima, kura tikai ļoti nosacīti pārstāv visas sabiedrības intereses un pārliecību, mūsu pakārtojumi ir reducējušies uz primitīvu īpašuma dalīšanu tādai vai citādā formā, vairāk vai mazāk likumīgā formā. Un, protams, tas nevar būt bez sekām. Šis stāvoklis savukārt izraisa tālāko, to, ka katra jauna valdība, un mēs jau redzam otru šādu valdību šajā situācijā, sevi deklarē kā politisku valdību. Līdz ar to saimnieciskās problēmas paliek otrajā plānā. Faktiski neviens neuzņemas atbildību par šīm saimnieciskajām problēmām. Lūk, tas ir otrs ļoti spēcīgs arguments par labu visas tautas vēlētam prezidentam, kurš zināmā mērā varētu personificēt saimniecisko varu valstī. Kāda ir pašreizējā situācija? Lielā mērā valstī ir izveidojies bezkontroles stāvoklis, bezatbildības stāvoklis, kas savukārt noved (es minēšu tikai piemēru) pie kontroles zaudēšanas pār valsts iekšējo tirgu, kas, pēc manām domām, ir ļoti būtisks faktors mūsu tautsaimniecības pašreizējā situācijā. Jebkuru ražošanas samazināšanu mēs uzskatām par objektīvi nepieciešamu un pieļaujamu. Tas noved pie tā, ka nopietnas ekonomiskas problēmas mēs risinām ar primitīviem paņēmieniem. Es gribētu šeit minēt kā piemēru pašreizējās valdības mēģinājumu risināt budžeta jautājumu, vienkārši palielinot dažādus nodokļus. Tas, protams, savukārt tuvākajā nākotnē radīs negatīvas sekas un tālāku tautsaimniecības pasliktināšanos. Tas noved pie tā, ka noziedzīgās struktūras brīvi saimnieko valstī. Man nepatīkami to teikt, bet diemžēl tā tas ir. Un vistraģiskākais: ir jau saskatāmi draudi, ka valsts var faktiski zaudēt tās pamatfunkcijas, kas tai jāpilda. Tas ir jautājums par izglītības un veselības aizsardzības nodrošināšanu, par zinātni, kultūru un tamlīdzīgām dzīves sfērām, kas tradicionāli ir bijušas valsts ietekmes sfēras. Pašreizējā sistēma, kad Saeima kolektīvi personificē visu augstāko varu, nenodrošina valstī pašu galveno - saimnieciskās atbildības sistēmu. Mēs nezinām, un valstī vispār neviens nezina, kas notiek, piemēram, valsts uzņēmumos. Mēs faktiski nezinām par to, kas notiek tādā nopietnā valsts iestādē, kāda ir valsts banka. Mēs nezinām arī to, kā ir vērtējama mūsu iepriekšējās valdības rīcība. Ja mēs pieņemam tādu varbūtību, tad tie atklājumi, kurus izdarījusi Saeimas izmeklēšanas komisija attiecībā uz iepriekšējās valdības darbību un jautājumu par valsts banku, ja kaut daļa no tiem izrādītos patiesība, tad, es domāju, tas būtu ļoti traģiski mūsu pašreizējā situācijā. Redzat, tas viss rada neticību tautā un nedrošību valstī. Ņemsim kaut vai vienu piemēru: kādu pozitīvu saimniecisko efektu un kurās tautsaimniecības nozarēs ir radījuši tie 100 miljoni ārvalstu kredītu, kas Latvijā jau ir ieguldīti? Es neesmu pārliecināts, ka šajā zālē ir kaut viens cilvēks, kas to var pateikt. Ka tas ir tā, tad, es domāju, ir pilnīgs pamats ne sevišķi uzticēties šai pārvaldes sistēmai, kura ir izveidota tāda, kāda tā ir. Atbildības trūkums valstī veicina visus tos negatīvos procesus, kurus es jau mazliet ieskicēju. No šīs analīzes man gribas izdarīt vienu secinājumu: tāda valsts augstākā pārvaldes sistēma, kāda mums ir pašreiz, ar tiem milzīgajiem ekonomiskās saimniekošanas sistēmas pārkārtojumiem, kādi ir nepieciešami, galā nespēj tikt. Tādēļ ir aktuāls jautājums par tautas vēlēta, ar spēcīgu saimniecisko varu apveltīta Valsts prezidenta institūta atjaunošanu. Es domāju, ka bez šā jautājuma atrisināšanas mēs neizkļūsim no smagās situācijas, kādā atrodamies. Tāpēc man ļoti gribētos aicināt Saeimas deputātus visdrīzākajā laikā vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma. Frakcija "Saskaņa Latvijai" no savas puses iesniegs attiecīgus priekšlikumus. Mums vajadzētu nopietni apsvērt šo jautājumu, lai mēs gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās vienlaikus varētu izdarīt arī tautas aptauju par prezidenta instit��tu, noskaidrot tautas attieksmi pret to, cik lielu varu mēs varam dot tautas vēlētam prezidentam - vai tā būs tāda, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs vai kāda ir Francijā, es minu kā piemēru, varbūt citāda. Tas viss būtu visdrīzākajā laikā jānoskaidro un jāpieņem arī tāds lēmums, ka tūlīt pēc aptaujas pabeigšanas (turklāt es nešaubos, ka tauta būs par tautas vēlētu prezidentu), tūlīt pēc šā viedokļa noskaidrošanas vajadzētu izdarīt attiecīgus grozījumus Satversmē - ar nosacījumu, ka tie sāk darboties līdz ar jaunās Saeimas vēlēšanām. Lai mēs nenonāktu tādā stāvoklī, kādā esam pašreiz, kad mēs šā jautājuma priekšā esam apstājušies. Es saprotu, ka dažādu apsvērumu dēļ šīs Saeimas darbība slaikā nekādas pārmaiņas šajā jautājumā nenotiks. Tad sagatavosim vismaz šīs pārmaiņas, lai nākamās Saeimas laikā varētu notikt un valsts varētu sākt izkļūt no smagās ekonomiskās situācijas. Paldies.".
• 1993_09_16-seq47 language "lv".
• 1993_09_16-seq47 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q822919.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q211.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q2167704.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q142.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q30.
• 1993_09_16-seq47 mentions Q966912.