Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_16-seq45> ?p ?o. }

• 1993_09_16-seq45 type Speech.
• 1993_09_16-seq45 number "45".
• 1993_09_16-seq45 date "1993-09-16".
• 1993_09_16-seq45 isPartOf 1993_09_16.
• 1993_09_16-seq45 spokenAs 77.
• 1993_09_16-seq45 spokenText "Šis projekts tiks nodots Juridiskajai komisijai, nosakot, ka šai komisijai jāapkopo deputātu iesniegtie priekšlikumi. Pa šo laiku mēs nesaņēmām nevienu priekšlikumu, šodien es vienīgi saņēmu norakstu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura arī ierosina šo likumprojektu noraidīt ar tādu formulējumu, ka Satversmes grozījumi būtu jāsaskaņo un jādod vienotā paketē, nevis jāgroza atsevišķi panti. Bet, diskutējot Juridiskajā komisijā par šā projekta būtību, mēs viennozīmīgi atbalstām to, ka Satversmē ir nepieciešams izdarīt grozījumus attiecībā uz 4. pantu, proti, Satversmes jeb pamatlikuma līmenī noteikt, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Perspektīvā jāizdara grozījumi arī 8. pantā, paredzot, ka tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir Latvijas pilsonim, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu. Savu priekšlikumu par visas tautas vēlētu prezidentu frakcija "Saskaņa Latvijai" motivē ar to, ka mums būtu jārada tāds institūts, kas nestu politisku atbildību tautas priekšā, proti, tas būtu visas tautas vēlēts prezidents, taču tajā pašā laikā frakcija neliek priekšā grozīt Satversmes 53. pantu, kurš paredz, ka prezidents politisku atbildību nenes un ka visus savus rīkojumus viņš paraksta kopā ar ministriem, izņemot divos gadījumos. Viens gadījums ir tad, kad viņš uzaicina kādu kļūt par Ministru prezidentu. Visos citos gadījumos prezidenta rīkojumi tiek līdzparakstīti. Līdz ar to atbildību uzņemas arī attiecīgais ministrs. Tas būtu viens apsvērums. Otrs apsvērums ir tāds, ka tikko ir notikušas vēlēšanas, tikko Saeima ir izveidojusi valdību. Saeima ir ievēlējusi prezidentu un atjaunojusi Satversmes darbību pilnā apjomā. Satversme pilnā apjomā darbojas aptuveni trīs mēnešus. Acīmredzot pēc ilga pārtraukuma ir nepieciešams laiks, lai varētu apkopot Satversmes darbības pieredzi. Acīmredzot mums ir jāapzinās arī tas, ka mēs nedrīkstētu katru dienu Satversmē izdarīt kādus grozījumus. Mums ir jādomā par to, kompleksi jāsagatavo visi nepieciešamie labojumi, lai tad vienlaikus varētu šos grozījumus izdarīt. Un šajā sakarībā es gribētu norādīt uz to, ka, analizējot šo projektu un analizējot attieksmi pret Satversmi, mēs analizējām un skatījāmies arī 1933. gada Zemnieku frakcijas un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtos Latvijas Satversmes grozījumu projektus, kuri tika 1933. gadā izdarīti. Mēs redzam, ka tolaik, kad Zemnieku savienība ierosināja izveidot visas tautas vēlēta prezidenta institūtu, tā paredzēja arī šo atbildību. Būtībā jau tad projekts paredzēja, ka Saeimas pilnvaru termiņš tiek pagarināts uz 4 gadiem, prezidenta pilnvaras - uz 5 gadiem, tātad gadu ilgāk nekā Saeimas pilnvaras. Un tika paredzētas arī prezidenta papildu funkcijas, paplašinātas funkcijas. Būtībā tika sperts solis uz to lai, parlamentārās republikas vietā radītu prezidentālu republiku. Šie labojumi 1934. gada aprīlī tika izskatīti otrajā lasījumā un liela daļa no tiem tika akceptēta. Kas notika divas nedēļas vēlāk, proti, 15. maijā, - to jūs visi ļoti labi zināt. Un vēl viena nianse. Frakcija "Saskaņa Latvijai" šodien ierosina vienlaikus ar šo Satversmes labojumu izdarīšanu noteikt, ka Valsts prezidenta funkcijas pilda Saeimas priekšsēdētājs, bet tā laika projektā bija cits priekšlikums, proti, ka Valsts prezidenta prombūtnes laikā vai laikā, kamēr viņš nav ievēlēts, šīs funkcijas pilda nevis Saeimas priekšsēdētājs, bet gan Ministru kabineta priekšsēdētājs. Ja mēs velkam vēsturiskas paralēles, tad, es domāju, ka jūs atceraties, kas bija tajā laikā Ministru prezidents. Tas bija Kārlis Ulmanis. Varbūt zināmā mērā jau tika gatavota iespēja arī legālā ceļā kļūt par Valsts prezidentu un apvienot šos posteņus. Bet galvenokārt bija runa par to, ka tika paplašinātas prezidenta funkcijas. Acīmredzot tas ir nopietns solis. Vai tas ir pareizs solis, - paredzēt tautas vēlētu prezidentu kā politiski atbildīgu figūru un nepaplašināt nekādas viņa funkcijas? Un cik dārgi mums maksās jaunu vēlēšanu sarīkošana tagad, kad mūsu budžets jau tā irst pa visām šuvēm un mēs nezinām, kur ņemt līdzekļus valsts budžeta papildināšanai. Tāpēc mēs uzskatījām, ka likumprojekts šobrīd būtu jānoraida, nenoraidot principā. Acīmredzot ir nepieciešams rīkot ļoti plašu sabiedrības diskusiju jautājumā par to, kādu ceļu Latvijai iet: vai iet parlamentārās republikas ceļu vai prezidentālās republikas ceļu. Projekts, ko savā laikā iesniedza Zemnieku savienība, paredzēja, ka Valsts prezidents ir ne tikai, lūk, šī pārstāvnieciskā figūra, kurā varētu saskatīt analoģiju ar konstitucionālu monarhiju, bet faktiski arī izpildvaras galva, jo nevis Saeima veidoja Ministru kabinetu un izteica tam uzticību, bet Valsts prezidents iecēla Ministru prezidentu un ministrus. Saeima varēja tikai pēc tam, kad tas bija noticis, izskatīt un risināt jautājumu par atsevišķa ministra vai arī visa Ministru kabineta demisiju gadījumā, ja viņi strādātu slikti. Lūk, tāda tolaik bija būtība. Tāpēc arī Juridiskā komisija noraida nepieciešamību tagad izdarīt šos grozījumus Satversmē un uzskata, ka ir jāsagatavo priekšlikumi, jo ir neapšaubāmi, ka Satversmē ir jāizdara grozījumi. Es jau teicu, ka Juridiskā komisija, tāpat kā Valsts pārvaldes komisija, uzskata, ka grozījumi 4. un 8. pantā ir nepieciešami, bet ir arī nepieciešami grozījumi citās sadaļās, teiksim, attiecībā uz pašvaldībām un tiesu iekārtu. Diez vai mums būtu jāsaglabā Satversmē ieraksts, ka mums ir speciālas kara tiesas u. tml. Tā ka ir nepieciešama vesela virkne grozījumu. Bet es domāju, ka tas būtu jādara kompleksi. Acīmredzot mums būtu jādomā arī par to, ka Saeimas pilnvaras uz trim gadiem ir pārāk īss laiks, tagad pasaulē parlamenti uz tik īsu laiku netiek ievēlēti, bet tas nebūtu jāsaprot tādējādi, ka mēs palielinātu Saeimas pilnvaras un attiecinātu to uz sevi. Tā tika šis jautājums risināts arī Juridiskajā komisijā. Izdarītie grozījumi varētu stāties spēkā ar nākamās Saeimas ievēlēšanu. Paldies par uzmanību.".
• 1993_09_16-seq45 language "lv".
• 1993_09_16-seq45 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q822919.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q211.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q2167704.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q1807079.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q298041.
• 1993_09_16-seq45 mentions Q4119766.