Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_16-seq129> ?p ?o. }

• 1993_09_16-seq129 type Speech.
• 1993_09_16-seq129 number "129".
• 1993_09_16-seq129 date "1993-09-16".
• 1993_09_16-seq129 isPartOf 1993_09_16.
• 1993_09_16-seq129 spokenAs 77.
• 1993_09_16-seq129 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā mūsu lēmumu, kurā pieprasām Ministru kabinetam iesniegt precīzus aprēķinus un prognozes par nodokļu grozījumu ietekmi uz dzīves līmeni, uz tautsaimniecības attīstību, uz cenām un tā tālāk, droši vien ir nedaudz priekšlaicīgi pašlaik iedziļināties šo jautājumu analīzē. Mēs šos aprēķinus Ministru kabinetā un Finansu ministrijā pamatā esam sagatavojuši un pabeigsim šo darbu vienas vai divu dienu laikā. Tad noteikti tos arī iesniegsim. Mūsu priekšlikums būtu diskutēt par šiem jautājumiem, turot rokās precīzus aprēķinus, pamatojumus, grafikus, operēt ar skaitļiem un pamatotiem argumentiem, nevis izteikt tādus priekšlikumus un pieņēmumus, kas balstās drīzāk uz subjektīvu, brīžam pat emocionālu pieeju šiem jautājumiem. Tas ir nepieļaujami. Tādēļ es varbūt arī pārāk neiedziļināšos niansēs, lai atspēkotu šeit izteiktos argumentus, varbūt pieskaršos tikai dažiem jautājumiem. Vairākkārt tika izteikts priekšlikums ar Saeimas lēmumu atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kas noteica muitas tarifu paaugstināšanu ar 1. septembri. Es domāju, ka šim jautājumam ir divas puses - juridiskā un ekonomiskā. Ja mēs runājam par juridisko pusi (es varbūt kļūdos, tādā gadījumā juristi mani koriģēs), manuprāt, to var izdarīt vienīgi tad, ja Saeima pieņem likumu. Kāds likums tad Saeimai būtu jāpieņem? Acīmredzot vai nu likums par muitas tarifiem, kas noteiktu tādus vai citādus muitas tarifus un akceptētu vai nu Ministru kabineta piedāvātos tarifus, vai kādus citus, vai arī likums par akcīzes nodokli, un jāizskata tas steidzamības kārtā, varbūt pat šajā sēdē, kā Grīnblata kungs lika priekšā attiecībā uz grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tāda varētu būt izeja. Bet atcelt Ministru kabineta rīkojumu, kas savukārt jau ir koriģējis agrākās ministru padomes lēmumu par muitas tarifiem, - es šeit neredzu loģiku. Un tagad par ekonomisko pusi. Pie kā šobrīd novestu rīkojuma par muitas tarifiem atcelšana? Vienīgais ekonomiskais rezultāts būtu tas, ka benzīna cenas faktiski nepamazinātos, jo tarifu atcelšana nepavisam nenozīmē, ka obligāti automātiski pazemināsies benzīna cenas, bet budžets ieņēmumos zaudēs noteikti. Tālāk - es gribu izteikt nelielu piezīmi vai repliku par Kreitusa kunga, manuprāt, ļoti tipisko piedāvājumu: palielināt pensijas, bet atcelt muitas tarifus. Patiešām ir ļoti grūti izprast šo loģiku, ja ņem vērā pašreizējo draudoši smago budžeta deficītu. Kā šajos apstākļos vēl var palielināt izdevumus, tajā pašā laikā samazinot ieņēmumus? Tas ir pavisam neaptverami. Šīs rekomendācijas, ka ir jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānostiprina muitas darbība un robežas, jāievāc akcīzes nodoklis no alkohola tirdzniecības... Mēs par to jau esam daudzkārt diskutējuši, un es neredzu pamatu, lai turpinātu šīs diskusijas. Valdība dara visu iespējamo šajā jomā. Mēs jau pagājušajā nedēļā esam iesnieguši informāciju par to, kādus lēmumus valdība ir pieņēmusi, kādus rīkojumus izdevusi un kādu darbību uzsākusi. Valdības rīcība izriet no šiem dokumentiem. Es vēlētos aicināt kolēģus uzmanīgi iepazīties ar tiem. Un pēdējais. Mani patiešām pārsteidz tas, ka daži deputāti, vismaz tas izriet no viņu uzstāšanās, pilnīgi ignorē valdības jau iesniegtos aprēķinus un pamatojumus attiecībā uz nodokļu grozījumu tautsaimniecisko efektu. Ar shēmām un grafikiem jau ir parādīts, kāds efekts būs gan makroekonomiskajā līmenī, gan mikroekonomiskajā līmenī. Mēs vēl neesam dzirdējuši absolūti nekādus pamatotus aprēķinus, kas atspēkotu mūsu pierādījumus, un pieņemamas prognozes par sekām, kādas varētu iestāties. Kas attiecas uz to, ka dzīves līmenis varētu pazemināties šo nodokļu grozījumu rezultātā... Mūsu aprēķini rāda, ka dzīves līmeņa pazemināšanās nenotiek tādēļ, ka visa ieņemtā nauda tiek izmaksāta atpakaļ, novirzīta maznodrošinātajiem un pensionāriem. Tā rezultātā notiek ieņēmumu pārdale. Un tas ir galvenais mērķis. Un no 1994. gada 1. janvāra, pēc mūsu aprēķiniem, pensijas, ņemot vērā arī piemaksas un pabalstus, palielināsies apmēram par 15 procentiem. Vidējās algas tautsaimniecībā palielināsies par 5 procentiem. Bet precīzākus aprēķinus mēs, kā es jau minēju, iesniegsim. Un pēdējais. Mēs jau Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai nosūtītajos ziņojumos esam ar grafikiem norādījuši uz to, ka, ja mēs pieļausim budžeta deficītu un tā finansēšanu, kā nupat šeit no tribīnes tika piedāvāts, ar bankas komisijas palīdzību, tad tas nekavējoties divu vai trīs mēnešu laikā novedīs pie hiperinflācijas, bet tad vairs nevarēs palīdzēt nekas. Tad sāksies vispārēja dzīves līmeņa pazemināšanās, pēc mūsu aprēķiniem, apmēram sešu mēnešu laikā pensionāri, it sevišķi maznodrošinātie, zaudēs reālajos ienākumos apmēram 25 procentus. Tā ka es gribētu aicināt cienītos kolēģus apsvērt iespējamās sekas. Paldies!".
• 1993_09_16-seq129 language "lv".
• 1993_09_16-seq129 speaker Uldis_Osis-1948.
• 1993_09_16-seq129 mentions Q822919.