Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_16-seq115> ?p ?o. }

• 1993_09_16-seq115 type Speech.
• 1993_09_16-seq115 number "115".
• 1993_09_16-seq115 date "1993-09-16".
• 1993_09_16-seq115 isPartOf 1993_09_16.
• 1993_09_16-seq115 spokenAs 71.
• 1993_09_16-seq115 spokenText "Es arī gribētu parunāt par jautājuma būtību, par jautājuma ekonomisko pusi un pievienoties Amerika kungam, ka mēs te nositam laiku, runājot ļoti daudz un meklējot visādas juridiskas fineses, ar ko pamatot, vai ir rudens sesija vai nav. Mēs zinām, kāpēc tas tiek darīts, bet es domāju, ka neatkarīgi no tā mums tomēr vajadzētu vairāk runāt par lietas būtību. Es gribētu pieskarties muitas tarifu jautājumam, jo mēs diezgan daudz, arī presē, esam dzirdējuši šādu aizrunāšanos līdz pat mafijas ietekmei uz cenu pieaugumu un tā tālāk. Es gribētu pateikt dažus pavisam vienkāršus apsvērumus, par kuriem būtībā uzņēmēju pārstāvji jau brīdināja valdību. Tas notika Budžeta komisijas sēdes laikā, kad izskanēja priekšlikums pacelt šo muitas tarifu sākumā varbūt tikai par vienu santīmu. Pēc tam augusta beigās jau bija ziņa, ka sagaidāms šāds tarifu paaugstinājums, līdz ar to cenas palielinājums degvielai. Kas tad notika? Cilvēki sāka braukt un iepirkt degvielu mucās un daudzās kannās. To mēs visi redzējām. Ko šādā brīdī dara uzņēmējs? Viņš, protams, palielina cenu. Viena daļa to dara tāpēc, ka nespēj pietiekami pieciest, otra daļa tāpēc, ka tas ir jādara, jo rīt būs vēl dārgāk, tātad var kaut ko nopelnīt. Tā ir pilnīgi dabiska reakcija, turklāt, ja pieliek vēl četrus vai divus santīmus klāt, šis palielinājums, protams, iznāk lielāks, un neviens šo uz ažiotāžas pamata radīto cenu pielikumu vairs nesamazina. Es domāju, ka ir nekorekti atsaukties uz kaut kādu mafijas ietekmi, ja tā nekādā veidā nav pierādīta. Es domāju, ja es par to runāju, tad rīt mani varētu apvainot kāda avīze, ka es atkal aizstāvu kaut kādus veidojumus. Es gribu teikt, ka tā ir tīra tirgus attiecība un cenu regulēšana, vairāk nekas. Cilvēki redz, ka vairāk pērk, un paceļ cenu. Es domāju, ka valdības rokās ir ļoti vienkāršs cenu regulēšanas mehānisms. Ir milzīgs valsts uzņēmums "Latvijas nafta". Ar "Latvijas naftas" palīdzību varēja noteikt tādu cenu, kāda jums patīk, un visi brauktu uz tiem benzīna uzpildes tankiem "uztankot" savas mašīnas. Es domāju šādi apgalvojumi neiztur kritiku. Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka no 1. septembra ir pagājušas 15 dienas, un mēs gribētu redzēt kaut kādus kaut cik pamatotus skaitļus, ko tad valsts budžetā šis paaugstinājums ir devis. Cik tas ir devis. Kaut kādai prognozei tomēr vajadzēja būt, kaut kādiem skaitļiem par to, kas jau kur ir nonācis, vismaz aptuveni. Tāpat arī kaut kādai analīzei par cenu pieaugumu, jo šis cenu pieaugums ir ļoti nopietns. Es varētu uzskaitīt, uz ko tas ir izdarījis sitienu. Vispirms jau uz cenām pašai degvielai tieši rudens labības un pārējo lauksaimniecības produktu novākšanas laikā. Es gribētu atgriezties pie tā, ka pavasarī iepriekšējā valdība tomēr veica dažus pasākumus, lai saglabātu zemu cenu vai vēl zemāku cenu degvielai ieregulētu tieši šajā periodā. Pašreiz notiek tieši pretējais, un es baidos, ka šādā veidā netiks ievākta kaut cik ievērojama summa valsts budžetā. Es gribētu šos skaitļus redzēt un domāju, ka daudzi gribētu redzēt. Otrkārt, es, protams, varētu pieminēt invalīdus un to, kā tas reāli ietekmē viņu pirktspēju, lai varētu iegādāties degvielu savām automašīnām. Tāda tā lieta ir no praktiskās puses. Tālākais attieksies uz nepieciešamību apskatīt šo jautājumu paketē ar pārējo nodokļu paaugstinājumu. Mēs labi zinām, ka tiek solīts pensiju pielikums no 1. novembra. Un, kā mēs dzirdam, tiek teikts, ka ir pilnīgi neiespējami to izdarīt ātrāk, ja netiks uzlikts šis 18 procentu nodoklis. Es gribētu teikt, ka pensionāriem arī no 1. oktobra neko nesola, un nevajadzētu mums vismaz citam citu, maigi izsakoties, censties ar vārdiem apkrāpt. Ja pensionāram sola 23 latus no1. novembra, tad viņam būtībā sola 3000 rubļus plus apkures talonu, un to sola ne jau visiem pensionāriem, bet divām trešdaļām pensionāru. Tā ka būtībā Riteņa kungs ar savu paziņojumu televīzijā ir solījis tikai to, ko pensionāri saņēma jau pagājušajā ziemā. Nekas jauns netiek iedots, tālāka saruna par apkures taloniem netiek risināta. Un, ja, atbildot uz manis izteikto pārmetumu, valdības locekļi teikts: zināt, mēs nespējam un mēs nevaram, tad es gribētu teikt, ka tas jau ir jūsu uzdevums - atrast iespēju to izdarīt, jo tas, ka pensionārs šodien nevar izdzīvot ar pusi no iztikas minimuma, ir visiem skaidrs. Tas pensionārs ir jāuztur bērniem. Bet mēs redzam, ka daudzos gadījumos, lauku apvidos it īpaši, nav to, kas šos pensionārus uztur. Viņu nav, un es atkal gribētu teikt, ka vajadzētu tomēr valdības pārstāvjiem un ministriem, kas tieši šo lietu rēķina un stāda priekšā, tomēr pabraukāt pa lauku rajoniem un paklausīties, ko ļaudis saka sapulcēs. Tas ir ļoti būtiski, jo tad viņi redzētu, kādā stāvoklī ir lauku cilvēki un pensionāri, bet diemžēl šādi braucieni, ja arī notiek, tad ļoti ierobežoti. Mēs saņemam milzīgi daudz sūdzību, visādus pieprasījumus. Mēs piedalījāmies arī Pensionāru padomes sēdē. Tiek gatavots pensionāru kongress. Šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Tātad cenu pieaugums ir ļoti būtisks, atsevišķiem lauksaimniecības produktiem it īpaši. Runājot par solīto pensiju pieaugumu, jāteic, ka tas patiesībā nav pieaugums, jo būtībā pensionārs saņem to pašu, ko pagājušogad: pensija plus apkures talons. Tātad būtībā pensija tiek samazināta. Es gribētu dzirdēt ar skaitļiem pamatotu atbildi uz manu apgalvojumu. Es domāju, ka to būs grūti apgāzt. Bet ir vairāki ceļi, es varbūt nenosaukšu visus, tomēr ir vairāki ceļi, pa kuriem vajadzētu virzīties, lai mēģinātu budžetā papildus dabūt naudu. Divi ceļi tiek pieminēti visu laiku. Viens no tiem ir kārtības ieviešana uz robežas. Tas varētu dot aptuveni 6 miljonus latu. Otrs ceļš ir nenomaksāto parādu iekasēšana no rūpniecības uzņēmumiem, kuri pašreiz ir parādā 30 miljonus latu par pirmo pusgadu. Šeit tiek paredzēts iekasēt 6 miljonus, varbūt varētu iekasēt vairāk. Izklausās tā, ka mēs esam pilnīgi samierinājušies ar to, ka varam iekasēt tikai vienu piekto daļu no tiem parādiem, ko rūpnīcas pilnīgi apzināti nemaksā. Ir ceļš, piemēram, kā, saglabājot rūpniecību, varētu mēģināt nodrošināt tomēr to septiņdesmit procentu ienākumu budžetā, kas no valsts rūpniecības pareizāk nāk, bet par šo jautājumu vispār netiek runāts un nekādi aprēķini netiek veikti. Šeit ir liela rezerve. Ja budžetā no kaut kāda virziena ienāk milzīga absolūtā summa, tad, to saglabājot, var vairāk iegūt, nekā atsevišķos grūti iekasējamos virzienos mēģināt iekasēt vairāk. Es šeit varētu pieminēt manā subjektīvajā izpratnē absurdo 10 procentu nodokli dārgajām automašīnām. protams, jūs teiksit, ka es atkal aizstāvu tos, kas grib tās dārgās mašīnas pirkt. Es personiski neesmu pret šo nodokli. Uzlieciet šo nodokli, bet tas neienesīs valsts kasē neko būtisku, jo šīs dārgās mašīnas tie, kas varēja pirkt, jau ir nopirkuši un tik bieži nemaina. Tās, kas caur Latviju gāja uz Krievijas tirgu, tagad vairs neies caur Latviju, un tā ir visa starpība. Es gribētu precīzi dzirdēt no tiem, kuri pašreiz rēķina, cik tad ir domāts ieņemt valsts budžetā, piemēram, par šo pozīciju, paceļot nodokli. tādu skaitli mēs nevaram ieraudzīt. Ja šāds skaitlis būtu, mēs varētu teikt: jā, zināt, aprēķins bija pareiz vai aprēķins bija nepareizs. Tādu skaitļu nav. Tāpat kā netiek ņemta vērā cenu paaugstināšanās un pēc tam kompleksi netiek skatīts jautājums par akcīzes nodokļa un apgrozījuma nodokļa palielināšanu, kā tas viss kopumā iespaido cenu pieaugumu. Tas Finansu ministrijas izteiktais apgalvojums, ka cenas pieaugs par 7,2 procentiem, tomēr nav visai precīzs, Atsevišķiem mūsu kolēģiem vajadzētu atzīt, ka kaut kas nav bijis korekts šajos aprēķinos, jo pašreiz jau ir acīm redzami - un to nesaku es viens, to saka daudzi, vismaz deviņi no desmit rakstiem -, ka cenas pieaugs no 25 līdz 30 procentiem. Tātad vajadzētu pamatot pavisam stingri, ka tas tā nav. Nevar iziet priekšā un pateikt: zināt, cenas pieaugs par sešiem procentiem, ja uz ielas ir redzams pavisam kas cits. Tāpēc es pievienojos iepriekšējā runātāja viedoklim un atbalstu domu, ka vajadzētu paturēt šādu muitas tarifu pacelšanu, apturēt un apskatīt akcīzes nodokli kopā ar apgrozījuma nodokli un kopā ar domu, kā pensionāriem palielināt pensijas. Mans un arī frakcijas priekšlikums ir visus šos jautājumus apskatīt paketē, tātad nodokļu palielināšanu izskatīt paketē ar pensionāru apstākļu uzlabošanas un pensiju pacelšanas jautājumu. Paldies.".
• 1993_09_16-seq115 language "lv".
• 1993_09_16-seq115 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1993_09_16-seq115 mentions Q211.
• 1993_09_16-seq115 mentions Q159.