Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_09_09-seq358> ?p ?o. }

• 1993_09_09-seq358 type Speech.
• 1993_09_09-seq358 number "358".
• 1993_09_09-seq358 date "1993-09-09".
• 1993_09_09-seq358 isPartOf 1993_09_09.
• 1993_09_09-seq358 spokenAs 8.
• 1993_09_09-seq358 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Augstākā padome 1992. gada 20. oktobrī pieņēma lēmumu par Latvijas Republikas pilsoņu tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914. gada 1. augusta dzīvojušas Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem. Jā, šis lēmums atzina, ka pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma pieder personas, kuras saskaņā ar 1919. gada 23. augusta likuma par pavalstniecību 1. pantu skaitījās Latvijas Republikas pilsoņi, ja viņi laikā uz 1914. gada 1. augustu dzīvoja Latvijas robežās, bet savu piederību pie Latvijas Republikas pilsoņu kopuma vienkārši nebija noformējuši. Tas attiecas arī uz šo personu pēcnācējiem ar nosacījumu, ka šīs personas lēmuma pieņemšanas brīdī dzīvo un ir pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā un ka tās spētu reģistrēties līdz pagājušā gada 31. decembrim. Latvijā, cik zināms, šobrīd dzīvo vairāk nekā 40 tūkstoši šādu personu. Par šo jautājumu bija plašs raksts vakardienas "Neatkarīgajā Cīņā", kur ir izsmeļoši parādīts, ka viņi patiešām ir latvieši, kas mūžu nodzīvojuši šeit ar savām ģimenēm un strādājuši, viņu bērni šeit dzīvo, bet viņi neiegūs tiesības. Viņi nav mūsu pilsoņi tāpēc, ka šis lēmuma projekts iztecēja pirms laika un viņi Imigrācijas un pilsonības departamenta ierēdņu pretdarbības dēļ nespēja līdz šim laikam reģistrēties. Lai to visu labotu un lai to visu varētu novērst, frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputāti arī iesniedza šos labojumus minētajā likumā. Lai šā labojuma nepieciešamību argumentētu, pasvītrošu labojuma būtību vēlreiz. Tā ir šāda: mēs liekam priekšā mainīt reģistrācijas termiņu no 1992. gada31. decembra uz 1993. gada 31. decembri. Tas dotu iespēju visiem, kas vēlas realizēt savas likumīgas tiesības un reģistrēties par pilsoņiem, - tas ir, šiem 40 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Labojumi nosaka arī dokumentu kopu, kuri nepieciešami, lai dokumentāri apstiprinātu visus tos nosacījumus, kuri noteikti lēmumā. Treškārt, labojums paredz personai ne tikai reģistrēties, bet reģistrēties kā pilsonim. Tas ļautu realizēt brīvprātības principu izvēlē pievienoties pilsoņu kopai vai nē. Un ceturtkārt. Labojums nepieciešams, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu pret tiem cilvēkiem, no kuriem, kā es teicu, lielākā daļa šeit dzimuši, mūžu nostrādājuši un turpina šeit strādāt. Un vēl. Tīri praktisku apsvērumu argumentācija. Kādēļ tad šāds labojums likumprojektā vajadzīgs tieši pašlaik? Panteļējeva kungs analizēja, kāpēc tas pašlaik nav vajadzīgs. Un kāpēc tas nevarētu gaidīt? Pirmkārt, tādēļ, lai nedotu precedentu, ka ierēdņi mūsu likumu var nepildīt, jo šāda likuma nepildīšana mums republikā vēršas plašumā un veidojas tiesiskais nihilisms. Jūs to jūtat gan par nodokļu nemaksāšanu, gan par visu citu normatīvo aktu nepildīšanu. Tie ir pieņemti, bet tie netiek pildīti. Šis ir vislabākais piemērs, jo tieši Imigrācijas un pilsonības departaments ar tādu pieeju panāca to, ka šis likums nespēja realizēties līdz pagājušā gada 31. decembrim. Un pēc šā likuma faktiski tikai divi pilsoņi no tiem 40 tūkstošiem tika pievienoti kopai - ne naturalizēti, bet pievienoti. Tas bija profesors Kalnbērzs un cienījamā Austra Boļševica. Šis labojums, manuprāt, ir nepieciešams arī tīri praktisku apsvērumu dēļ. Proti, cienījamais Panteļējeva kungs, šodien sākas īpašumu reģistrācija, īpašumu atdošanas sertifikātu izsniegšana, un šī nav naturalizācija, šī ir pilsonības atjaunošana.".
• 1993_09_09-seq358 language "lv".
• 1993_09_09-seq358 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1993_09_09-seq358 mentions Q211.
• 1993_09_09-seq358 mentions Q2167704.