Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_08_12-seq66> ?p ?o. }

• 1993_08_12-seq66 type Speech.
• 1993_08_12-seq66 number "66".
• 1993_08_12-seq66 date "1993-08-12".
• 1993_08_12-seq66 isPartOf 1993_08_12.
• 1993_08_12-seq66 spokenAs 8.
• 1993_08_12-seq66 spokenText " Mani ļoti pārsteidza patukšās "Latvijas ceļa" rindas, pašreiz apspriežot, manuprāt, Latvijai šo ļoti svarīgo jautājumu. Es, protams, no tā nevaru izdarīt nekādus secinājumus, bet pārdomas, protams, rodas. Mēģināsim noskaidrot, kāpēc graudu jautājums Latvijā ir tik ļoti samilzis. Pēc būtības tā ir kļūdu sērija, kas sākusies diezgan sen, taču sāksim šo analīzi varbūt no 1992. gada. Valsts graudu iepirkuma augstās cenas 1992. gadā orientēja zemniekus uz pastiprinātu labības ražošanu, kā rezultātā tika iesētas lielas ziemāju platības 1993. gada ražai (un tieši rudzi šobrīd ir visvairāk pārpalikumā). Valdība nespēja norēķināties par labību, bet pastāvīgie solījumi, ka šie norēķini pakāpeniski tiks veikti, saglabāja cerību vēl pavasarī. Nenormāli augstie kredītu procenti par apgrozības līdzekļiem valsts graudu iepirkumam kopā ar nepārdomāto graudu cenu padarīja šos graudus nepievilcīgus maizes cepēju un lopkopības produkcijas ražotāju skatījumā. Tā rezultātā Valsts Banka uzlaboja savu bilanci, bet cūkkopības un putnkopības nozares vārda vistiešākajā nozīmē valstī tika iznīcinātas. Arī maizes cepēji lielā mērā pārorientējās uz ievestajiem graudiem un miltiem. Šo milzīgo kļūdu vajadzēja labot jau 1992. gada beigās vai 1993. gada sākumā, iesaistot šajā slimīgajā procesā apmēram pusotru miljardu Latvijas rubļu, tādējādi "nositot" graudu realizācijas cenas un iekšējā graudu tirgū atjaunojot normālu apriti. Tas bija vislētākais variants, kas tika palaists garām. Dārgie milti un valsts politikas trūkums šajā nozarē maizes cepējiem un citiem patērētājiem lika meklēt izejvielas aiz robežām - Lietuvā un Krievijā, kur labības pašizmaksa nemaz tik būtiski neatšķiras no mūsējās, bet šo produkciju izdevīgāku padarīja valsts bankas monetārā politika. Latvija no pārtikas eksportētājas kļuva par pārtikas importētāju plašā preču diapazonā, bet maizes cepšanas uzņēmumi lielā mērā sāka strādāt ar ievestajiem miltiem. Cauri mūsu "drošajām" robežām tika ievesti 10 000 tonnu izejvielu (varbūt šie skaitļi pat vēl visu nemaz neatspoguļo). Tā rezultātā "zelta graudi", no kuriem daļa šobrīd pārtikai jau ir bīstami, iegūla noliktavās un pilnībā paralizēja graudu tirgu. Tagad šīs kļūdas labošanai ir vajadzīgi jau apmēram 2,5 miljardi rubļu. Taču šodien dzirdētais pierādīja, ka jaunā valdība vēl nespēj novērtēt šīs kļūdas seku ekonomisko smagumu vistuvākajā nākotnē, jo citādi tā nevarētu deklarēt savu pozīciju tādā formā: kamēr vecā labība nebūs pārdota, tikmēr jauno iepirks ļoti ierobežoti. Manuprāt, ļoti grūti saprotams ir arī ministra Kinnas kunga teiciens preses konferencē, ka nauda labības iepirkumam ir atrasta zemnieka kabatā. Tas izklausās gandrīz vai pēc atklātas ņirgāšanās. Mēs zinām, ka graudi stāv valsts noliktavās un ka vairāk nekā 10 000 tonnu pērnās ražas vēl nav samaksāts. Tikšanās ar zemkopības ministru frakcijas sēdē vakar vēlreiz pierādīja, ka labības tirgū radušos stāvokli valdība vēl nav nopietni izvērtējusi, tāpēc šīs kļūdas labošana tuvākajā nākotnē mums var izmaksāt jau pāri par 3 miljardiem rubļu. Kāda šobrīd laukos ir situācija no mana viedokļa? Pirmām kārtām zemnieks ir zaudējis jebkādus savas darbības orientierus. Piena kopkopība pārsvarā strādā ar pārtraukumiem. Līdzšinējā piena pārstrādes sistēma, kas varēja funkcionēt, pastāvot lētai enerģijai, vārda tiešā nozīmē "izģērbj" zemnieku un patērētāju, taču racionālas sistēmas veidošanai līdzekļu nav. Veidojas primitīvais tirgus. Gaļas ražošana, neskatoties uz putnkopības un cūkkopības lielo ražotņu iznīcināšanu, joprojām nevar atjaunoties iedzīvotāju zemās pirktspējas dēļ. Tagad tam zemnieku apziņā pievienojas vēl pārliecība, ka arī graudi vairs nav vajadzīgi. Ko ražot zemniekam - es uzdodu jautājumu šai auditorijai. Kungi, mums ir jādod atbilde uz šo jautājumu. Mēs realizējam reformas, un mums ir jādod atbilde uz šo jautājumu. Frakcijas "Saskaņa Latvijai" deputātu iesniegtajam dokumentam, kas sacēla tik lielu nepatiku valdošajā koalīcijā, bija viens nolūks - dot pirmo impulsu un palīdzēt jaunajai valdībai izšķirties par nopietnu pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu iepriekš minēto kļūdu sēriju, lai tā nostiprinātu reāli radušos valsts labības rezervi un radītu priekšnoteikumus labības tirgus stabilizēšanai, izmantojot skaidru valsts iepirkuma politiku. Šeit, protams, būtu tūlīt jārunā arī par cenām un pašizmaksām. Un man atliek tikai ar nožēlu konstatēt, ka tanī laikā, kad Zaščerinska kungs, šeit uzstājoties tribīnē, izteica ļoti nopietnus, konstruktīvus un ar aprēķiniem pamatotus priekšlikumus, diemžēl lielākā daļa auditorijas tajos neklausījās. Šo problēmu nokārtošana dotu iespēju bez bailēm ieviest stingru labības ieveduma kārtību uz robežām, kas savukārt nodrošinātu normālu labības apriti valsts noliktavās, bet vienreizēja kredīta resursu "injekcija", protams, pastāvot saprātīgai politikai, radītu stabilu pamatu turpmākajam darbam. Diemžēl Ministru kabineta lēmumā nav saskatāmas šīs tendences. Tur ir mēģinājums risināt dažus otršķirīgus jautājumus, bet nav pat iezīmēta atbilde uz galveno jautājumu: vai zemmnieku saražotā labība ir vajadzīga? Nebūsim neapdomīgi, jo tieši pēdējās dienās Lietuvā ir pasludinātas visai izdevīgas graudu iepirkuma cenas, taču par šo jautājumu jau nopietni runāja Zaščerinska kungs, tāpēc es tam nepieskaršos. Nav pārliecības, ka iespējamais maizes cenu pieaugums, par kuru Zaščerinska kungs šeit jau runāja, šādas neizvērstas politikas dēļ jaunajai valdībai nāks par labu. Frakcijā "Saskaņa Latvijai" joprojām ir uzskats, ka neliela kredīta emisija, ko izdarītu Valsts Banka, tūlīt radītu stabilitāti labības tirgū, bet nelielā inflācija, ko tā varētu izraisīt, būtu mazāks ļaunums nekā tas, ka valsts zaudētu kontroli pār labības tirgu, kas neapšaubāmi notiks, ja kļūdu sērija netiks pārtraukta. Stabila valsts vadības iepirkuma politika varētu kļūt par pirmo nopietno impulsu jaunai kapitāla uzkrāšanai laukos un intensīvākai un lētākai ražošanai. Diemžēl dzirdētais izklāsts liecina, ka valdošajai "Latvijas ceļa" un Zemnieku savienības koalīcijai faktiski nav pārdomātas lauksaimniecības politikas un ka tā kaut kādiem pussoļiem mēģina radīt nopietnas rīcības ilūziju. Labības tirgus problēma nav jauna, tā brieda jau sen, un politiķiem, kas pārņēma varu, tā bija zināma, tāpēc mums bija tiesības prasīt atbildi. Atbildes nav. Visamizantāk uz šā fona tagad izliekas dažu Zemnieku savienības deputātu gandrīz vai greizsirdīgie palīgā saucieni pēc taisnības, jo "Saskaņa Latvijai" iesniegusi savu pieprasījumu, tādējādi gandrīz vai nozagdama valdošās Zemnieku savienības idejas, kā tas izskanēja pieprasījuma apspriešanas laikā pirms pāris nedēļām. Cienītie kungi no Zemnieku savienības, kur tad ir jūsu valdošās idejas? Kāpēc tās nav dzirdamas valdības ziņojumā, nav redzamas valdības dokumentos? Jūs taču zinājāt pat precīzākus skaitļus nekā mēs. Kas jums liedza realizēt šīs idejas, par kurām jūs tajā brīdī tik ļoti iestājāties? Es esmu ar mieru publiski atteikties no šīs savas šķietamās prioritātes, no mūsu prioritātes šajā jautājumā, ja jūs pieminat šo lēmumu. Mūsu frakcija un, es domāju, arī visi Latvijas zemnieki jums aplaudētu par šādu lēmumu. Diemžēl apspriežamo jautājumu nostādne no valdības puses nedod iemeslu šādai rīcībai. ".
• 1993_08_12-seq66 language "lv".
• 1993_08_12-seq66 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1993_08_12-seq66 mentions Q211.
• 1993_08_12-seq66 mentions Q37.
• 1993_08_12-seq66 mentions Q159.
• 1993_08_12-seq66 mentions Q2167704.
• 1993_08_12-seq66 mentions Q1807079.