Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_08_12-seq60> ?p ?o. }

• 1993_08_12-seq60 type Speech.
• 1993_08_12-seq60 number "60".
• 1993_08_12-seq60 date "1993-08-12".
• 1993_08_12-seq60 isPartOf 1993_08_12.
• 1993_08_12-seq60 spokenAs 6.
• 1993_08_12-seq60 spokenText "Paldies, ņemšu to vērā. Tātad jums visiem ir izdalīts dokumenta pielikums - deklarācija par graudu realizēšanu par valsts garantētām iepirkuma cenām. Tātad 5. punkts nosaka šo minimālo cenu jēgu. Citēšu šo punktu: "Ja līgumos paredzētais vai realizācijai deklarētais izaudzēto pārtikas graudu apjoms nav realizēts līdz 1994. gada 1. aprīlim, valsts garantē graudu iepirkšanu par 4. punktā minētām cenām. " Tātad līdz 1. aprīlim katrs graudu pārdevējs var censties realizēt savus graudus par maksimālām cenām, un es domāju, ka daudziem arī izdosies realizēt tos par daudz augstākām cenām nekā minimāli noteiktās. Bet, lai zemnieka klētī nepaliktu pāri ļoti daudz graudu, valsts garantē, ka nerealizēto apjomu iepirks pati. Lai tas varētu īstenoties, fermerim - vai jebkuram citam graudu audzētājam - ir jāaizpilda minētā deklarācija. Šīs deklarācijas šodien tiks izsniegtas visos lauksaimniecības departamentos. Deklarācija jāiesniedz attiecīgajā lauksaimniecības departamentā un jāmin visi rādītāji, kas tajā prasīti. Deklarāciju var aizpildīt jebkurš zemnieks, jebkurš graudu audzētājs. Vienīgā problēma, kas šajā sakarā rodas, ir jautājums par to, vai zemnieks var uzskatīt, ka viņa izraudzētie graudi ir pārtikas graudi. Varbūt patiesībā šie graudi pārtikas graudu kvalitātei neatbilst? Tāpēc valsts patur sev tiesības līdz nākamā gada 1. aprīlim pārbaudīt deklarēto graudu apjomu, noteikt tā kvalitāti un konstatēt, vai tas tiešām atbilst pārtikas graudu prasībām. Ja uzrādītais graudu apjoms vai kvalitāte neatbilst pārtikas graudu prasībām, valsts šādu graudu iepirkšanu neuzņemas, jo lopbarības graudu tirgu valsts neregulē. Deklarācija turklāt uzliek par pienākumu tajā gadījumā, ja graudi ir realizēti kaut kur citur - un 90 procentos gadījumu, es domāju, tas tā arī būs - paziņot uz turieni, kur deklarācija iesniegta, - tātad rajona lauksaimniecības departamentam -, ka minētais graudu apjoms ir realizēts. Tālāk - dokumenta 6. punkts. Zemkopības ministrijai uzdots līdz 1993. gada 13. augustam, iesniegt Ministru kabinetam nolikuma projektu par iekšējo un ārējo labības tirgu un nolikuma projektu par valsts labības rezervi. Šie projekti ir izstrādāti, šobrīd atrodas Lauksaimniecības ministrijā un ir sagatavoti parakstīšanai un iesniegšanai Ministru kabinetam. Šie noteikumi - saskaņā ar likumu par labības tirgu Latvijā - paredz visu importa un eksporta operāciju licencēšanu un uzskaites kārtošanu jautājumā par graudu tirdzniecību. Noteikumi paredz arī, ka Labības biroja pārstāvjiem, Labības inspekcijas pārstāvjiem ir tiesības kontrolēt jebkuru graudu izlietotāju attiecībā uz viņa rīcībā nonākušo graudu izcelsmes avotiem. Tālāk. Šobrīd situācija Latvijas labības tirgū ir tāda, ka, izvērtējot rudzu graudu bilanci - izvērtējot to, cik mēs šogad nokulsim, izvērtējot nepieciešamos atlikumus, kādi būtu vajadzīgi valstij uz nākamā gada rudeni - bilance ir tāda, ka valstij ir liekas 100 000 tonnu rudzu. Tāpēc šobrīd ir izstrādāts un nākamajā nedēļā tiks publicēts piedāvājums konkursa veidā jebkurai firmai eksportēt no Latvijas valsts 100 000 tonnu rudzu (iespējams dalīt arī mazākās porcijās). Konkursa pamatnoteikums ir šāds: kura firma var piedāvāt vislielāko eksporta ātrumu un kura var piedāvāt, protams, vislielāko eksporta cenu. Saņemtie piedāvājumi rāda, ka ar šo jautājumu varētu nodarboties vairākas tirdzniecības organizācijas, tāpēc mēs uzskatām par pareizu organizēt konkursu, konkursa noteikumi tiks publicēti. Pēc nedēļas piedāvājumus izskatīsim un šāda eksporta operācija varētu sākties. Vai tas izdosies vai neizdosies - tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem un no tā, vai lielās firmas, kuras vienlaikus nodarbojas ar, teiksim, naftas importu, vai firmas, kas nodarbojas ar kādu citu importu, spēs šos graudu apjomus realizēt Krievijā vai vienalga kādā citā pasaules valstī par pieņemamu cenu un atdot šo naudu mums atpakaļ. Tālāk - par apjomu. Tas ir galvenais iebildums. Jebkurš fermeris saka tā: "Atvainojiet, ja man nesamaksā tūlīt par graudiem, es nevaru veikt pavasara sēju!" Un viņam ir absolūta taisnība, jo šobrīd ļoti daudziem fermeriem, ļoti daudziem graudu ražotājiem trūkst līdzekļu. Tā kā parādi arī par pienu un gaļu ir ārkārtīgi lieli, lai varētu nopļaut labību un veikt pavasara sēju, valdība pieņēma lēmumu šobrīd 3 miljonus ASV dolāru rezervēt, un es domāju, ka mums nākamajā nedēļā jau jāiedarbina mehānisms šo kredītu izplatīšanai caur Latvijas Bankas nodaļām, lai fermeris varētu šo kredītu tādu pašu, kāds tas bija pavasarī (1 miljons dolāru), apmēram par 13,27 kredīta procentiem, ja es nekļūdos - saņemt un veikt pavasara sēju. Protams, es zinu, ka fermeris iebildīs: lūdzu, vispirms iedodiet naudu par graudiem, tad man nevajadzēs ņemt kredītus, lai veiktu pavasara sēju. Sakarā ar situāciju, kāda ir valstī ar kredītresursiem, es šodien dzirdēju informāciju, ka vakar šis jautājums analizēts Budžeta komisijā un Tautsaimniecības komisijā. Es tam pieskaršos pašās beigās. Tālāk. Valdība lūdza Latvijas Banku pārbaudīt, kā ir izlietoti firmai "Lears" pavasarī piešķirtie 3 miljoni kredīta un valsts uzņēmumam "Agroķīmija" piešķirtie 3 miljoni kredīta. Diemžēl banka šobrīd vēl nav mūs informējusi par šīs kredītizlietošanas pārbaudes rezultātiem, bet es ceru, ka līdz noteiktajam termiņam - 15. augustam - šī informācija Ministru kabineta rīcībā būs un līdz ar to tad varētu pieņemt lēmumu. Vai būs iespējams šajos izsniegto kredītu noteikumos kaut ko mainīt un vai būs iespējams šos kredītus atgūt atpakaļ, lai izsniegtu varbūt ar citu mehānismu, jeb vai tas vienkārši kalpos par piemēru, kā nevajag izsniegt kredītus, - to es šobrīd nevaru prognozēt. Nākamais jautājums attiecas uz Muitas departamentu, Finansu inspekciju un Valsts labības inspekciju. Es jau ievaddaļā minēju, ka vislielākā problēma, kas radīja šo situāciju labības tirgū, ir ievestie graudi. Līdz šā gada martam tos ieveda legāli, jo valstī neeksistēja nekādas ievedmuitas attiecībā uz labību un labības izstrādājumiem. 3. martā pēc iepriekšējās Augstākās padomes spiediena tika uzlikti šie muitas tarifi, tādējādi viss pēc 3. marta Latvijā ievestais daudzums ir uzskatāms par kontrabandu. Ministru kabineta lēmuma 10. punkts paredz visos labības pārstrādes un maizes cepšanas uzņēmumos, kuru ražošanas apjoms ir lielāks par vienu tonnu diennaktī, veikt pārbaudi attiecībā uz saņemto graudu legalitāti un muitas tarifu nomaksu. Pēc tam, izvērtējot situāciju, izlems, kā rīkoties. Ja uzņēmumā varēs konstatēt, ka šie milti vai labība ir kontrabanda, būs jāiekasē muitas nodoklis vai jāveic citas likumā paredzētās sankcijas. Šādu darba grupu vadīs - vismaz iesāks tās darbu - Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Bērziņš. Šobrīd muita pēc ilgstošas stīvēšanās ir gatava nosaukt to muitnieku vārdus, kas piedalīsies šajā pārbaudē. Ceru, ka jau šodien vai rīt mēs šo brigādi nokomplektēsim pilnībā un, tā kā nākamajā nedēļā Saeimā būs pārtraukums plenārsēžu darbībā, Gundars Bērziņš varēs šo darbu veikt un vismaz par pirmajiem rezultātiem informēt republikas sabiedrību un presi. 11. punkts paredz, ka līdz 1. septembrim ir jānorēķinās par 1992. gadā piegādātajiem graudiem. Ceru, ka šo summu - 100 miljonus Latvijas rubļu - mēs spēsim sagādāt bez papildu kredītresursiem, izdarot iekšējos aizņēmumus uzņēmumu - maizes cepēju un labības kombinātu - starpā. Domāju, ka šis uzdevums, ko Ministru kabinets ir uzdevis Zemkopības ministrijai, tiks izpildīts. Vēl šajā punktā noteikts, ka Zemkopības ministrijai līdz 10. augustam jāapstiprina maksimālās tarifa likmes graudu uzglabāšanai valsts labības pārstrādes kombinātos. Šīs maksimālās tarifa likmes ir apstiprinātas, un neviens valsts labības pārstrādes uzņēmums nevar prasīt par uzglabāšanu vairāk nekā vienu latu par tonnu mēnesī. Šāda mana pavēle ir aizsūtīta. Es saprotu, ka tā varbūt ir iejaukšanās uzņēmumu iekšējās lietās, tomēr mums bija ļoti stingra vienošanās, ka šāda pavēle tiks izpildīta, un, ja kāds uzņēmums prasa citu samaksu, tad es lūdzu par to ziņot Lauksaimniecības ministrijai, un mēs mēģināsim izdarīt attiecīgus secinājumus. Nobeigumā es gribētu pateikt dažus vārdus par iespējamiem kredītresursiem Latvijā, jo viens no deputātu pieprasījuma galvenajiem punktiem ierosina piešķirt 11 (vienā dokumentā es redzēju arī 15) miljonus latu - tātad 11 vai 15 miljonus latu lielus kredītresursus uzņēmumiem tūlītējai samaksai par graudu iepirkšanu. Uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt Finansu ministrijai un Latvijas Bankai. Un tomēr, kā es saprotu šo situāciju, kad valsts budžeta deficīts šobrīd ir 55 miljoni latu, tad praktiski vienīgā iespēja, kā valdība šo jautājumu varētu atrisināt, būtu vēl par 15 miljoniem latu palielināt budžeta deficītu, ņemt šo kredītu no Latvijas Bankas un izsniegt labības pārstrādes uzņēmumiem. Kādas būtu sekas pēc tam? Domāju, ka tie, kas nodarbojas ar šo jautājumu dziļāku izpēti, varētu to prognozēt. Es saprotu, ka tādā gadījumā beigtos mūsu attiecības ar Starptautisko valūtas fondu, beigtos mūsu attiecības arī ar Pasaules banku un inflācija, kura šobrīd Latvijā praktiski ir apturēta, atsāktos ar jaunu spēku. Protams, Saeima var rīkoties tā, kā to ir darījusi vakar Krievijas Augstākā padome, tas ir, apstiprinājusi budžetu ar divreiz vai trīsreiz lielāku deficītu, nekā to bija iesniegusi valdība, bet es nedomāju, ka tas šobrīd būtu pats prātīgākais ceļš, kaut gan, no zemnieku interesēm raugoties, šobrīd šie naudas līdzekļi, tūlītēji naudas līdzekļi, būtu vairāk nekā nepieciešami. Tas man būtu viss. Atvainojos, ka esmu varbūt pārāk ilgi aizkavējis jūsu uzmanību.".
• 1993_08_12-seq60 language "lv".
• 1993_08_12-seq60 speaker Janis_Kinna.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q822919.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q211.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q687709.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q159.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q5618600.
• 1993_08_12-seq60 mentions Q957035.