Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_08_12-seq58> ?p ?o. }

• 1993_08_12-seq58 type Speech.
• 1993_08_12-seq58 number "58".
• 1993_08_12-seq58 date "1993-08-12".
• 1993_08_12-seq58 isPartOf 1993_08_12.
• 1993_08_12-seq58 spokenAs 6.
• 1993_08_12-seq58 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie Saeimas deputāti, cienījamie kolēģi! Pēc Birkava kunga norādījuma, attiecībā uz deputātu pieprasījumu par graudu tirgus stabilizāciju ir jāuzstājas man, un mēģināšu jūs informēt par stāvokli šajā jomā un par valdības veiktajiem pasākumiem. Pirmkārt, es gribētu mazliet raksturot situāciju, kāda bija izveidojusies labības tirgū līdz tam laikam, kad pie savu pienākumu pildīšanas stājās līdzšinējais Ministru kabinets. Ļoti augstās labības iepirkuma cenas un nenokārtotie robežu jautājumi pagājušajā gadā noveda pie tā, ka Latvijā sāka masveidā ieplūst graudi gan caur Lietuvas, gan caur Krievijas robežu. Nepareizi prognozējot graudu patēriņu, ievērojamos daudzumos tika saņemta arī humānā palīdzība. Visa tā rezultātā iepirkto graudu realizācija iekšējā tirgū pakāpeniski samazinājās un šā gada februārī, martā un aprīlī sasniedza kritisko līmeni, kas bija 2,8 tūkstoši tonnu mēnesī, bet normālam graudu patēriņam republikā šajos mēnešos vajadzēja būt no 25 līdz 30 tūkstošiem tonnu. Pagājušajā gadā valdība graudu iepirkšanai izmantoja bankas kredītus, kuru Latvijas Banka izsniedza valdībai par ārkārtīgi augstām procentu likmēm - sākumā pat par 120 procentiem. Vēlāk šo procentu likmi samazināja. Bet, tā kā valsts labības krājumi netika realizēti, graudi pakāpeniski sadārdzinājās, un šobrīd to cena atsevišķos elevatoros ir no 30 līdz 37 Latvijas rubļiem par vienu tonnu. Patlaban šādu graudu Latvijas valsts elevatoros ir apmēram 130 tūkstoši tonnu, un apmēram 65 tūkstoši tonnu ir humānās palīdzības graudi, kas saņemti dažādu dāvinājumu ceļā, pie tam ļoti liels daudzums šo graudu neatbilst pārtikas graudu kvalitātes prasībām un vienīgās to izmantošanas iespējas būs - jaukt šos graudus klāt pie lopbarības un izbarot lopiem. Tajā pašā laikā puse vai mazliet vairāk no šā graudu apjoma ir rudzi, kurus izmantot lopbarībā pēc Latvijā esošajām receptūrām pašreiz ir ārkārtīgi apgrūtinoši, jo mēs esam pieraduši lietot lopbarības maisījumu, kurā ir tikai no 5 līdz 10 procentiem rudzu. Tāds īsumā būtu situācijas raksturojums. Pagājušajā gadā pēc augstās graudu iepirkuma cenas tika veikta ļoti laba ziemāju sēja. Nekad Latvijā nebija iesēts tik daudz ziemāju, kā tika iesēts pagājušā gada rudenī, un tie ir samērā veiksmīgi pārziemojuši un šajā rudenī būs pļaujami. Kas ir patīkami? Ir patīkami tas, ka pagājušā gada rudenī ļoti būtiski palielinājās sējplatības ziemas kviešiem, kas līdz šim nebija izplatīta kultūra mūsu republikā. Vienmēr ļoti lielos daudzumos ziemas kviešus Latvijā ieveda - importēja vairāk nekā 100 tūkstošus tonnu pārtikas vajadzībām. Šogad - pareizāk sakot, pagājušā gada rudenī - iesēto ziemas kviešu novākšana un kaltēšana šobrīd vēl tikai sākas. Šeit, protams, ir problēmas ar lipekļa saturu un kviešu izmantojamību baltmaizes cepšanai, un tomēr vismaz ir labi tas, ka mums ir parādījušies savi kvieši. Tagad par norēķiniem, jo tie labības ražotājus uztrauc visvairāk. Es saprotu, ka šo uztraukumu rezultātā ir radies šis deputātu pieprasījums, un tāpēc es šodien jūs informēju par stāvokli un arī par to, kas ir padarīts un ko ir paredzēts padarīt. Pagājušajā gadā valdība sākumā bija ieplānojusi iepirkt tikai 116 tūkstošus tonnu, tomēr, pastāvot ļoti augstām iepirkuma cenām, pārtikas graudu piedāvājums bija ārkārtīgi liels, turklāt tajā pašā laikā Lauksaimniecības ministrija pazemināja kvalitātes prasības attiecībā uz pārtikas graudiem un iepirka tādus graudus, kas ar piespiešanos ir atzīstami par pārtikas graudiem. Tomēr, tā kā piedāvājums bija liels, valdība kopumā iepirka 190 tūkstošus tonnu un turpināja iepirkšanu arī tad, kad Latvijas Bankas piešķirtie kredītresursi - valsts iekšējais aizņēmums, valsts budžeta aizņēmums, - bija jau beigušies, tāpēc par graudiem, kas ir nodoti pagājušā gada novembrī un decembrī, vēl līdz šim brīdim nav samaksāts, un nesamaksātais šādu graudu apjoms atrodas piecos labības kombinātos. Vislielākais daudzums šādu graudu ir Gulbenes labības kombinātā. Nesamaksātais apjoms šobrīd ir apmēram 100 miljoni Latvijas rubļu par pagājušā gada ražu. Jums visiem ir izdalīts izraksts no 3. augustā notikušās valdības sēdes protokola 8. paragrāfa. Atļaujiet man ļoti īsi to komentēt un, izmantojot to, ka - ja es pareizi sapratu - ir pieslēgta radiotranslācija, informēt republikas iedzīvotājus par to, kas šajā dokumentā ir rakstīts. Protams, visstrīdīgākais ir pats 1. punkts, kurā ir runāts par iespējamiem līdzekļiem labības iepirkšanai. Es jūs lūdzu paņemt šo dokumentu un izlasīt, un es paskaidrošu, kas šobrīd ir izdarīts. Pirmkārt, ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju, ka... Es atvainojos, nes nepateicu vēl vienu skaitli. Summārais parāds, ko labības kombināti ir parādā Latvijas Bankai un Latvijas valsts budžetam, ir 3 miljardi Latvijas rubļu jeb 15 miljoni latu, jeb apmēram 17-18 miljoni dolāru. Šis kredīts praktiski nav dzēsts, un to dzēst ir spējuši tikai divi uzņēmumi, viens no kuriem ir valsts firma "Latvijas dzirnavnieks", kas atrodas Rīgā - bijušais "Sarkanais oktobris", lauksaimnieki to zina. Šī firma, atrazdamās realizācijas centrā, protams, ir spējusi realizēt miltu izstrādājumus labāk nekā visas pārējās firmas un vienīgā no Rīgas firmām spējusi dzēst kredītu. Otrs labības kombināts, kas ir spējis dzēst kredītu, ir Rēzeknes labības kombināts, kas kredīta dzēšanā ir izmantojis visus iespējamos līdzekļus. Ļoti talantīgs ir šā uzņēmuma vadītājs. Visi pārējie labības uzņēmumi praktiski atrodas tādā pašā kredīta stāvoklī, kādā tie bija pēc graudu iepirkšanas. Nākot klāt bankas procentiem, šis kredīta stāvoklis, protams, ir pasliktinājies vēl vairāk. Pusi no šīs summas - no 3 miljardiem Latvijas rubļu - uzņēmumi ir parādā Latvijas Bankai, otru pusi - Latvijas valsts budžetam. Šobrīd ir panākta vienošanās ar Finansu ministriju, ka pusei no šīs summas - tātad 1,5 miljardiem Latvijas rubļu, kuras uzņēmumi ir parādā Latvijas valsts budžetam, atmaksas termiņš tiek pagarināts līdz 1994. gada 1. jūlijam. Pašreiz uzņēmumi strādā pie šā atmaksas grafika plānošanas. Es nedomāju, ka būs iespējams šo atmaksu veikt ātrāk, teiksim, jau maijā vai jūnijā, bet domāju, ka atmaksu varēs sākt nākamā gada jūnijā, un ļoti ceru, ka līdz 1. jūlijam varēs pabeigt. Mazliet sarežģītāka ir otra situācija - situācija ar parādiem Latvijas Bankai. Kā jūs zināt, Latvijas Bankas nodaļas atrodas privatizācijas procesā, un katra nodaļa ir citā šā privatizācijas procesa stadijā. Tāpēc vakardien tika parakstīts līgums starp Latvijas Banku un Privatizācijas fondu. Latvijas Banka nodod Privatizācijas fondam centralizētos kredītresursus šajā apjomā un pieprasa valdības garantijas, ka līdz nākamā gada 1. jūlijam šie centralizētie kredītresursi no Privatizācijas fonda tiks atdoti Latvijas Bankai. Jautājums ir par Bankas pieprasītajām valdības garantijām. Tikai vakardien, saņemot šo Privatizācijas fonda un Latvijas Bankas līgumu, mēs ar Birkava kungu uzzinājām, ka Banka šādas garantijas pieprasa. Acīmredzot otrdien Ministru kabineta sēdē būs jāizskata jautājums par to, vai Latvijas valdība šādas garantijas Latvijas Bankai spēj dot. Varbūt Latvijas Banka šādas garantijas no Latvijas valdības tomēr neprasīs un iesaldēs šos kredītresursu pati uz savu atbildību, ņemot vērā to, ka Latvijas Banka šajā laikā tomēr ir saņēmusi no šiem uzņēmumiem kā procentu nomaksu vairāk nekā vienu miljardu rubļu. Tas ir jautājums, kas vēl nav līdz šim izskatīts, un acīmredzot tāpēc labības uzņēmumiem šobrīd vēl nav iespējams pārslēgt kredītlīgumus ar Latvijas Bankas nodaļām. Es ceru, ka šis stāvoklis otrdien tiks atrisināts un ka pēc tam šo kredītlīgumu pārslēgšana par šo summas daļu varētu notikt. Kas attiecas uz kredītlīgumu pārslēgšanu ar Lauksaimniecības ministriju attiecībā uz budžeta daļu, tad šādu pārslēgšanas darbu mēs praktiski esam uzsākuši un nākamajā nedēļā pabeigsim. Tiktāl par šīs Ministru kabineta sēdes protokola 1. punktu un par stadiju, kādā mēs šobrīd atrodamies. Tālāk. Visi labības kombināti ir saņēmuši uzdevumu precizēt līgumus ar graudu piegādātājiem. Līdz šim laikam graudu piegādātāji bija izteikuši vēlēšanos piegādāt Latvijas labības kombinātiem 120 000 tonnu labības graudu, un šobrīd jāprecizē līgumi, jānosaka labības kombinātiem parādu atmaksas termiņš un jāvienojas par galīgajām cenām, kas nedrīkst būt mazākas par minimāli noteiktajām. Tālāk. 3. punkts runā par to, ko darīt ar humānās palīdzības veidā saņemtajiem graudiem, kas pēc iepriekšējās valdības norādījuma bija nodoti "Lata International" valdījumā. "Lata International" rīkojās ar šiem graudiem aptuveni tā, kā var rīkoties šo graudu īpašnieks. "Lata International" organizētajās graudu izsolēs šie graudi tika pārdoti, bet ļoti daudz graudu tika nodots praktiski bez atlīdzības republikas lielākajiem graudu patērētājiem - putnu un cūku audzēšanas kompleksiem -, par kuriem šie kompleksi joprojām nav samaksājuši ļoti lielas summas, un līdz ar to praktiski neveidojas iekšējais lopbarības graudu tirgus un iekšējais lopbarības graudu patēriņš. Šie lielākie graudu patērētāji šos graudus no Latvijas graudu ražotājiem neiepirka. Tāpēc valdības lēmums paredz, ka šie graudi ir iekļaujami Latvijas graudu kopmasā, panākot līdz ar to valsts krājumos esošo graudu pārcenošanu un vērtības samazināšanos. Aprēķini rāda, ka šī vērtība varētu samazināties apmēram līdz 24-26 rubļiem par vienu tonnu graudu, kas reāli padarītu lētākus miltus un spētu atdzīvināt labības tirgu. Tālāk. Jautājums ar Eiropas kopienu nav līdz galam saskaņots, taču Eiropas kopiena ir informēta par to, kādā veidā mēs gatavojamies rīkoties ar Eiropas kopienas dāvinātajiem graudiem. Es domāju, ka Eiropas kopienai būtisku iebildumu nebūs. Tālāk - 4. punkts. Es ļoti gribētu, lai šo punktu pareizi saprastu. Tās nav valsts noteiktās iepirkuma cenas, valsts nav uzņēmusies regulēt iepirkuma cenas un līdz ar to - labības tirgu. Tās ir valsts garantētās minimālās iepirkuma cenas, taču katrs labības pārdevējs ir tiesīgs noteikt lielāku cenu, ja vien var šādu līgumu ar pircēju noslēgt. Tālāk. 5. punkts pasaka, kāda tad ir šo cenu jēga.".
• 1993_08_12-seq58 language "lv".
• 1993_08_12-seq58 speaker Janis_Kinna.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q822919.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q211.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q79820.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q2660080.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q37.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q193089.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q687709.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q159.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q1773319.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q646756.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q26472964.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q52847.
• 1993_08_12-seq58 mentions Q957035.