Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_08_05-seq30> ?p ?o. }

• 1993_08_05-seq30 type Speech.
• 1993_08_05-seq30 number "30".
• 1993_08_05-seq30 date "1993-08-05".
• 1993_08_05-seq30 isPartOf 1993_08_05.
• 1993_08_05-seq30 spokenAs 129.
• 1993_08_05-seq30 spokenText "Cienījamais sēdes vadītāj, es tiešām orientēšos uz īsāku ziņojumu un pāriešu pie konkrētiem labojumiem šajā likumprojektā. Tātad likumprojektā vārds "Augstākā padome" tīri tehniski ir nomainīts ar vārdu "Saeima". Ļoti būtisks jautājums bija par to, ka Centrālajā zemes komisijā bieži vien, izskatot zemes strīdus, balsojot nevarēja vienoties, jo bija noteikts, ka par sagatavoto projektu ir jānobalso vismaz pusei no Zemes komisijas locekļu skaita. Tā kā parasti sēdēs vispār piedalījās tikai puse no Zemes komisijas locekļu skaita, tad bieži vien mēs nevarējām dabūt šo 9 deputātu balsis, un cilvēki, atbraukuši no tāliem lauku rajoniem vai tālām mazajām pilsētām, aizgāja mājās bez kāda rezultāta, izteikdami mums pārmetumus, ka mēs strādājam neproduktīvi, savā starpā strīdamies un nevaram pieņemt lēmumus, kaut arī šie strīdi zināmā mērā ir būtiski, jo likums ne vienmēr skaidri pasaka visas nianses. Šāds balsu sadalījums nebija normāls, un tāpēc tagad ir ierosināts mainīt šo balsojuma kvorumu. Tātad, izšķirot zemes strīdus, sēdē jāpiedalās ne mazāk kā pusei no Zemes komisijas locekļu skaita un janobalso par sagatavoto lēmumu nedaudz vairāk par pusi no klātesošo skaita. Turpretī izskatot jautājumus, kuros tiek regulētas instrukcijas vai norādījumi zemes komisijām, šis kvorums ir citādāks. Tur jāpiedalās vismaz 2/3 no Zemes komisijas locekļu skaita un jānobalso pusei no visu Zemes komisijas locekļu skaita. Mēs, pamatojoties uz deputāta Gorbunova priekšlikumu, esam ierosinājuši šai Centrālajai zemes komisijai dot ārkārtas pilnvaras, jo pašlaik ir tāda situācija, ka bieži vien netiek pildīti Zemes komisijas noradījumi. Ļoti daudzos rajonos pagastu zemes komisijas ir pārtraukušas savu darbu. Es jums gribu nolasīt vienu nelielu izvilkumu no tiem materiāliem, kas ir saņemti no Valsts zemes dienesta attiecībā uz pašreizējiem pieprasījumiem atdot zemi īpašumā un cik pagastu zemes komisiju lēmumi ir pieņemti. Tātad, piemēram, Bauskas rajonā, kur pavisam 7900 cilvēku ir pieprasījuši nodot zemi īpašumā, to skaitā, bijušie īpašnieki it 5600, šajos jautājumos ir pieņemti tikai 219 zemes komisiju lēmumi. Pagastu sesijas ir izskatījušas tikai 31 gadījumu, Jēkabpils rajonā no 9000 pieprasījumu zemes komisijas ir izskatījušas 1500 pieprasījumu zemes īpašumu atdošanas jautājumā. Un neviena sesija nav apstiprinājusi šo zemes komisiju sagatavotos lēmumus. Turklāt tas vēl ir samērā labs rajons. Piemēram, Preiļu rajonā no 12 700 pieprasījumiem zemes komisijās ir izskatīti tikai 375, bet neviens lēmums nav apstiprināts pagasta sesijās. Protams, ir arī citi apstākļi, kas kavē zemes komisijām strādāt un pagasta sesijām pieņemt lēmumus. Piemēram, Centrālais valsts arhīvs nespēj nodrošināt ar izziņām. Vairākkārt jau Augstākā padome tika izskatījusi jautājumu par to, kā paātrināt arhīva darbu, lai cilvēki varētu saņemt izziņas, bet jorpoijām šie jautājumi nav nokārtoti. Kamēr nav īpašuma tiesības apliecinošu dokuemntu, šis jautājums nevar tikt izskatīts ne sesijā, ne Zemes komisijā, un Zemes grāmatu nodaļas nevar iedot cilvēkiem īpašuma apliecības. Kādas tam visam ir sekas? Mēs veidojam Hipotēku banku, gatavojamies cilvēkiem dot ilgtermiņa aizdevumus, bet mēs nevaram noformēt šīs īpašuma attiecības. Un tādēļ šīs īpašās pilnvaras dot norādījumus valsts institūcijām 14 dienu laikā sniegt atbildes uz Centrālās zemes komisijas pieprasījumiem ir iestrādātas mūsu sagatvotajās likuma izmaiņās par zemes komisijām. Kāpēc bez šiem īpašuma jautājumiem vēl tik ilgi tika aizkavēti pagastu sesiju lēmumi? Es domāju, tas ir skaidrs katram Saeimas deputātam, ka šī neizlēmība vēlēšanu laikā un pēcvēlēšanu periodā bija arī tāpēc, ka cilvēki gaidīja, vai zemes reformas likumos būs izmaiņas vai nebūs izmaiņu. Un šī Centrālā zemes komisija, acīmredzot pārskaitījusi un salīdzinājusi iepriekšējos likumus, varētu nākt ar savu iniciatīvu un dot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas, kā arī Juridiskajai komisijai savu slēdzienu. Tomēr mans ierosinājums pašlaik ir tāds, jo es ilgus gadus jau ņemos ar tiem zemes jautājumiem, ka zemi nevar mainīt tā kā cimdus. Ja mums ir bijis šāds likums, tad paši galvenie principi ir jāsaglabā, cilvēkiem un pagastu padomēm jārada drošība, ka netiks mainīta zemes piešķiršanas likumiskā kārtība. Un tāpēc es lūdzu šodien atbalstīt šo sagatavoto likumprojektu ar izmaiņām tajā, jo jautājumi, kas šeit ir ierosināti, ir akceptēti tautsaimnieku komisijās, gan smagās diskusijās, gan sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un daudzām citām ieinteresētajām personām un amatvīriem, kuri pārstāv šo jautājumu izskatīšanu. Vēl ļoti smags jautājums, bez šaubām, ir arī tas, ka bez šiem lēmumiem nav iespējams līdz galam ieviest arī sertifikātu sistēmu, jo, ja mēs esam paredzējuši par zemi kompensēt ar sertifikātiem, tad ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kam šajā mirklī zeme pieder, kam pienākas kompensācija un cik liela būs šī zemes vērtība. Paldies par uzmanību! Es uzskatu, ka lēmumprojektu mēs izskatīsim atsevišķi.".
• 1993_08_05-seq30 language "lv".
• 1993_08_05-seq30 speaker Anna_Seile-1939.
• 1993_08_05-seq30 mentions Q822919.