Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_29-seq93> ?p ?o. }

• 1993_07_29-seq93 type Speech.
• 1993_07_29-seq93 number "93".
• 1993_07_29-seq93 date "1993-07-29".
• 1993_07_29-seq93 isPartOf 1993_07_29.
• 1993_07_29-seq93 spokenAs 71.
• 1993_07_29-seq93 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti un cienījamie klātesošie! Es nedaudz esmu pārsteigts par to, ka šo jautājumu kaut kā grib nobīdīt laika ziņā. Es domāju, ka tādi jautājumi, kas attiecas uz darbību laukos, laika ziņā nav nobīdāmi. Diez vai šeit par attaisnojumu ir tas, ka kaut kāda darbība ir uzsākta vai nav uzsākta. Es domāju, ka to var uzsākt, ja grib ātri uzsākt un sola ātri uzsākt. Tāpēc es domāju arī, ka iepriekšējās valdības cilvēki būs visnotaļ gatavi palīdzēt šo darbību maksimāli ātri uzsākt, ja tas vajadzīgs, un tāpēc mani pārsteidz, protams, ka reformu ministrs balso "pret", jo viņa tiešais uzdevums būtu maksimāli ātri ķerties pie šādu jautājumu risināšanas vai vismaz iesaistīt esošos spēkus, kuri varētu šos jautājumus risināt. Es gribētu pateikt attieksmi pret dokumentu un tad vēl šo to. Pirmais. Summas, kas šeit ir nosauktas, protams, ir apspriežamas. Mūsu zemniecības vadība tās zina labāk un konkretizēs, vai tās vajag lielākas vai mazākas, bet es gribētu uz vienu jautājumu vērst uzmanību. Es gribētu vērst uzmanību uz Latvijas Bankas darbību tādā aspektā, ka nevis tai noteikt, ko darīt. Pašreiz diemžēl ir izveidojusies tāda situācija, ka ne Saeimā, ne valdībā nezina Latvijas Bankas peļņu. Nezina peļņu. Un tāpēc bieži vien izveidojas tāda situācija, ka tiek uzlikti kaut kādi procenti. Es domāju, ka mums būtu tiesības prasīt no Ministru prezidenta paskaidrojumus par šo procentu pamatotību. Kāpēc 20? Un kāpēc, tālāk nododot naudu komercbankām, šie procenti pieaug līdz 35? Es zinu, ka pašreiz komercbankas ir ar mieru par 40 procentiem dot laukiem aizdevumu, bet viņi prasīs valdības garantijas. Šeit atkal gribētos dzirdēt premjera atbildi, ko viņš domā par iespējām dot garantijas, jo skaidrs ir, ka atkal tā lieta var tādā pat veidā kā pašreiz apaugt ar neatmaksājamām summām. Tātad gribētos kaut kādu skaidrību. Pirmais jautājums. Gribētos kaut kādu skaidrību par Latvijas Bankas peļņu, jo es domāju, ka Latvijas Banka strādā kopā ar šo valsti un kopā ar šo valsti ceļ arī valsts ekonomiku, tāpēc būtu kaut kādai skaidrībai jābūt, cik kurš gūst peļņu un vai grūtākā situācijā nevar savilkt jotas abas puses, ne tikai zemniecība vien, bet arī mūsu finansu lietu organizētāji. Vismaz ciparus mazlietiņ apskatīt. Otrais moments. Gribētos dzirdēt arī atbildi, kā tiks atrisināts jautājums par visiem šiem milzīgajiem parādiem. Piemēram, "Vidzemes dzirnavnieks" un visi citi dzirnavnieki ir paņēmuši 200 miljonu Latvijas valsts rubļu kredītu. Maksājot procentus par kredītu, viņi ir nomaksājuši 250 miljonus atpakaļ un dzēsuši parādu par 5 miljoniem. Praktiski viņi nekā nav dzēsuši. Visiem, es domāju, katram kaut cik ar komerclietām saistītam cilvēkam ir skaidrs, ka šis parāds tikai aug augumā, procenti tiek maksāti un izejas no šā apburtā loka nav. Gribētos dzirdēt atbildi uz šo jautājumu, jo es saprotu, ka Ministru prezidents sniegs informāciju, kāda būs izeja. Iznāk tāda situācija, ka zemnieki turpina nodot, ka viņiem turpina nemaksāt, procentus bankām turpina maksāt, un tas viss ir tādā aplī iegājis, ka es neredzu izeju no šā apļa, jo tas piemērs, ko es pieminēju, aptuveni tāds ir. Necentieties, teiksim, apstrīdēt atsevišķus ciparus, bet tāds tas aptuveni ir! Es šeit nepretendēju uz absolūtu atbilstību tieši tajā "Dzirnavniekā" ar cipariem, bet šeit arī, man liekas, mums gribētos dzirdēt, kāds vispār šis parāds ir kopumā, sadalot pa šiem uzņēmumiem, kas ir ņēmuši tos kredītus un aizdevuši. Kāds šis parāds ir kopumā? Tas nestu zināmu skaidrību visiem un nebūtu šeit tāda aptuvena runāšana. Trešais jautājums, uz ko gribētos dzirdēt precīzu atbildi. Mēs daudz slēpjamies aiz tām summām, graudu summām, graudu tonnām, kas tiek ievestas gan palīdzības veidā, gan citādāk. Kad mēs to skatījāmies iepriekšējā Ministru kabinetā, tad iznāca, ka šie tonnu daudzumi ir visai mazi. Tie ir visai mazi. Bieži vien šie tonnu daudzumi rada vispārēju uztraukumu zemniekos. Daudz labāk būtu, ja mēs skaidri publicētu, ka Latvijā iegūst tik un tik un ieved tik un tik un ka tas daudzums, ko ieved vai saņem palīdzības veidā, ir tikai 5 procenti vai vēl mazāk. Tad mums nebūtu tādu vispārēju uztraukumu par to, ka mēs kādreiz kaut ko palīdzības veidā paņemam un patiesībā līdz ar to nedarām neko daudz labāk vai daudz sliktāk zemniecībai vispār. Nākamais. Kontrabandas labība no Lietuvas. Var saukt to dažādi. Labi, tā ir it kā ar atļaujām ievesta. Atkal vajadzētu precīzi zināt, cik tad tās tiek ievestas. Vai tonnās tas ir pietiekami daudz? Es personīgi domāju, ka nē. Problēma par to, ka graudus nebūs kur likt, ir un paliek arī, pieminot vai nepieminot šos divus jautājumus. Nākamais. Es gribētu izteikt vienu priekšlikumu reformas sološajai mūsu valdībai. Priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tas balstās uz Latvijas laika, Ulmaņlaika pieredzi un balstās pat uz Pētera Pirmā pieredzi un uz Amerikas pieredzi, un uz pasaules pieredzi. Ulmaņlaikā Latvijā lietoja benzīnu, ko sauca par latolu. Tā sastāvā bija spirts, bija ļoti daudz spirta. Pētera Pirmā laikā graudu noieta trūkuma dēļ veica tā saucamo spirta dedzināšanu. Tad bija atvērta plaša robeža, un šinī sakarā, protams, bija milzīgi liels skaits cilvēku, kas to spirtu nodzēra. Latvijā laikam nevajadzētu darīt to darbu. Tāpēc es domāju, ka mēs varētu palikt pie tās pieredzes, ko vispirms kultivēja Brazīlija. Brazīlija ir pirmajā vietā pasaulē spirta izmantošanā degvielas vietā. Teksasā, piemēram (daudzi no šejienes, vismaz daži sēdošie zina), var nopirkt benzīna markas, kurās ir 20 procentu spirta un pārējais ir benzīns, un ir arī 80 procentu spirta un pārējais ir benzīns. Brazīlijā speciāli audzē ātri augošus krūmus, kurus katru gadu cērt. Šeit, pēc maniem aprēķiniem, kurus es tikko izdarīju, es domāju, ka es daudz nekļūdos, jo es zinu, kā Latvijas biznesa aprindu pārstāvji nodarbojās pagājušajā gadā ar graudu iepirkšanu un spirta taisīšanu Kalsnavā, piemēram, un pēc tam arī ar jēlspirta taisīšanu. Mēs varam no tonnas graudu iegūt vairāk nekā 500 litru jēlspirta. Tas nozīmē, ka mēs varam litru spirta dabūt par 30 rubļiem. Tā cena drīz būs divreiz lētāka par to cenu, kuru piedāvās pēc īsa brīža par benzīna litru. Tā ka, es domāju, šeit tikai būtu viens līgums valdībai - netraucēt uzņēmējiem to darīt. Netraucēt uzņēmējiem šo jautājumu visnotaļ apspriest. Šā jautājuma apspriešanā var piedalīties zinātnieki. Es domāju, ka šeit nav nekā grūta. Pēc tam nākamais līgums valdībai ir - netraucēt uzņēmējus to darīt. Valdība varētu varbūt nākt ar priekšlikumu, bet valdība, protams, to nevar noorganizēt un nevar to izdarīt. Pasaules tirgus ar labību ir pilns, es šeit nekādas ilūzijas neloloju. Runāt par kaut kādu pasaules tirgus iekarošanu vai kaut kādu tamlīdzīgu lietu izvešanu... Es nezinu, kas ar to nodarbosies. Es domāju, ka tas ir pilnīgi nereāli. Runājot par latolu un atgriežoties pie Latvijas laika pieredzes vai atgriežoties pie Amerikas un Brazīlijas pieredzes, es domāju gan, ka mēs drīzāk varētu runāt par Latvijas neatkarību no NVS benzīna sagādēm un arī no ārzemēs ievestās naftas sagādēm.".
• 1993_07_29-seq93 language "lv".
• 1993_07_29-seq93 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q822919.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q211.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q37.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q1020384.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q687709.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q155.
• 1993_07_29-seq93 mentions Q15219083.