Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_29-seq89> ?p ?o. }

• 1993_07_29-seq89 type Speech.
• 1993_07_29-seq89 number "89".
• 1993_07_29-seq89 date "1993-07-29".
• 1993_07_29-seq89 isPartOf 1993_07_29.
• 1993_07_29-seq89 spokenAs 8.
• 1993_07_29-seq89 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, gribētos izteikt paldies, ka vairākums tomēr saprot lauku ļaužu problēmas un pareizi uzskata, ka šie jautājumi ir risināmi steidzami. Steidzami tie ir risināmi arī tāpēc, ka, ja Ministru kabinets savus apsvērumus, risinājumus dos pēc nedēļas, tad tas ir minimālais termiņš, kad laukos vēl var gaidīt problēmas risinājumu. Ilgāk - praktiski nozīmē obligātu saistību ar zināmiem ražas zaudējumiem. Frakcija "Saskaņa Latvijai" uzskata, ka, lai vienreiz stabilizētu graudu tirgu, ir nepieciešams ar perspektīvu atrisināt divus jautājumus, tas ir, labības iepirkšanas finansiālo jautājumu un iedarbināt noteiktu iekšējā tirgus mehānismu, lai pie šiem jautājumiem nebūtu jāatgriežas katru gadu, lai katru gadu neizvirzītos jautājums par jaunu finansēšanu, bet lai praktiski mehānisms darbotos zināmā autonomā režīmā un pats varbūt regulētu visu to procesu. Lai atrisinātu finansiālos jautājumus, mūsuprāt, avoti varētu būt sekojošie. Pirmkārt, nodrošināt muitas dienesta normālu darbību. Nepieciešams vienreiz pārtraukt kontrabandas labības produktu masveida ieplūdi pāri robežai. Un ne tikai labības produktu, bet arī daudzu citu lauksaimniecības produktu. To, ka masveida ieplūšana notiek kontrabandas ceļā, pierāda arī tā informācija, kas parādījās aizvakar "Dienā", kur bija ziņots, ka pārbaudes rezultātā tikai uz Lietuvas robežas vien tai dienā iekasēts četrreiz lielāks muitas nodoklis nekā parastās, normālās dienās, kad kontroles nav. Tas liecina par mūsu muitas dienesta nolaidīgu pienākumu izpildi uz robežas. Otrs. Mēs ierosinām humānās palīdzības un dāvinājuma graudiem mainīt realizācijas noteikumus, izmantojot tos pārstrādei bez maksas. Pašlaik humānās palīdzības graudi vēl arvien lielos apjomos glabājas labības uzglabāšanas kombinātos. Daudzi no tiem jau drīz sasniegs tādu kondīciju, ka nebūs izlietojami ne pārtikai, ne lopbarībai. Vairākos labības kombinātos pārbaudēs konstatēts, ka graudi ir inficēti gan ar insekticīdiem, gan arī ar toksīniem, toksiskām vielām, pelējumiem. Tāpēc mēs ierosinām mainīt realizācijas mehānismu, nododot šos graudus realizācijai labības kombinātos bez vērtības, kas dos iespēju atlikušajiem graudiem samazināt vidējo cenu, jo pagājušajā gadā iepirkto graudu vērtība ir apmēram 30 rubļi kg, tajā skaitā 20 ir bijusī iepirkuma cena pagājušā gada rudenī un aptuveni 10 rubļi nākuši klāt kredīta procentu dēļ. Vēlreiz atkārtoju, ka labības kombināti kredīta procentos vien nomaksājuši bankai vairāk nekā vienu miljardu rubļu. Diemžēl nomaksāt saņemtos kredītus viņi līdz šim nav bijuši spējīgi, un pašlaik nav arī apgrozījuma līdzekļu turpmākajai graudu iepirkšanai. Tātad, saņemot šos humānās palīdzības graudus bez vērtības un samazinot atlikušās labības kopsummas, teiksim, realizācijas cenu, faktisko cenu, bet saglabājot miltu cenu pašreizējā līmenī, rastos iespēja atrast apgrozījuma līdzekļus un, kā saka, risināt jautājumu par graudu iepirkšanu un apmaksu. Diemžēl humānās palīdzības graudu apjomi nenodrošina pilnīgu finansēšanas atrisinājumu. Lai nodrošinātu pašlaik nepieciešamo 200 tūkstošu tonnu graudu, pārtikas graudu, iepirkšanu, būtu jārisina un jāprecizē atbilstoši aprēķiniem arī labības kombinātu kreditēšanas jautājums. Pēc mūsu aprēķiniem, nepieciešams vismaz no 11,1 līdz 11,5 miljoniem latu liels kredīts. Jādomā, ka tas tagad nebūs par tik augstām cenām, kas praktiski tirgu likvidē, bet nepārsniedzot varbūt 20 procentu likmi. Bez šaubām, lai pilnīgi atrisinātu finansiālos jautājumus sakarā ar graudu iepirkšanu, būtu nepieciešams arī pagarināt kredītu atmaksāšanas termiņu, kas beidzas 1. augustā, līdz nākamā gada augustam, līdz ražas novākšanas periodam. Šeit es vēl gribētu papildināt to, ka labības kombinātiem 1 miljards rubļu ir procentos, kad tie kredīti tika izsniegti par 80 līdz 120 procentiem, un atsevišķām komercbankām plus vēl daži procenti klāt. Tātad, saprotiet, praktiski finansiālie jautājumi sarežģījās tieši augsto kredīta procentu dēļ. Kā varētu iedarbināt mehānismu, lai mums nebūtu pie šiem jautājumiem regulāri jāatgriežas katru gadu? Mūsuprāt, būtu jānosaka maksimālā iepirkuma cena, teiksim, 12 rubļi kilogramā un minimālā pārdošanas valsts cena, teiksim, 19 rubļi kilogramā. Šinī sakarībā rastos iespēja ar valsts rezerves graudu fondu regulēt tirgu šajās robežās no 12 līdz 19 rubļiem. Tas nav mūsu izgudrojums, šī sistēma tiek jau lietota un, ja es pareizi atceros, tā tiek lietota Amerikas Savienotajās Valstīs. Variantā, kad labības piedāvājums stipri pieaug un cena krīt zem 12 rubļiem, lai nodrošinātu lauksaimnieku izdzīvošanu, valsts varētu iepirkt rezervē šos graudus. Variantā, kad pieprasījums palielinās, piedāvājums samazinās un cena iekšējā tirgū jau sāk pārsniegt 19 rubļus, valsts rezerves graudi tiek laisti apgrozībā, tādā veidā regulējot iekšējo tirgu starp 12 un 19 rubļiem. Bez šaubām, šie skaitļi pagaidām ir ņemti nosacīti, tie prasa no Ministru kabineta Zemkopības ministrijas precīzus aprēķinus, bet ar to mums izdotos vienreiz iedarbināt īsti normālu tirgus mehānismu darbību. Paralēli rastos iespēja meklēt, jo būtu materiāls arī eksportam, iespējas graudus realizēt eksportam. Praktiski iedarbinot vienreiz un atrodot līdzekļus šādam mehānismam, mēs varētu turpmāk acīmredzot pie šā jautājuma neatgriezties. Šis mehānisms ar laiku dotu iespēju uzkrāt zināmos apgrozījuma līdzekļus un virzīt tālāk mūsu zemnieku saimniecību nostabilizēšanas procesu. Tādā gadījumā nevis varētu zemnieks pārdot rudenī par tiem 12 rubļiem savu saražoto produkciju, graudus, bet varbūt nodot tos valstij ķīlā, samaksājot par glabāšanu zināmu un noteiktu samaksu. Ja iekšējā tirgū graudu cena celtos, zemniekam būtu tiesības realizēt šos graudus, kas glabājas labības kombinātā, atmaksāt valstij tai samaksātos 12 rubļus. Ja tirgus cena tajā laikā, teiksim, ir 15 rubļi, viņš vēl iegūtu 5 rubļus savas saimniekošanas apkalpošanas vajadzībām. Šo mehānismu iedarbināt ir iespējams. Domāju, ka to var, un gribētu lūgt, lai Ministru kabinets šos priekšlikumus pamatīgi un labi izanalizē. Ceram uz viņu atbalstu.".
• 1993_07_29-seq89 language "lv".
• 1993_07_29-seq89 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1993_07_29-seq89 mentions Q211.
• 1993_07_29-seq89 mentions Q37.
• 1993_07_29-seq89 mentions Q2167704.
• 1993_07_29-seq89 mentions Q30.