Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_29-seq125> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1993_07_29-seq125 type Speech.
- 1993_07_29-seq125 number "125".
- 1993_07_29-seq125 date "1993-07-29".
- 1993_07_29-seq125 isPartOf 1993_07_29.
- 1993_07_29-seq125 spokenAs 46.
- 1993_07_29-seq125 spokenText "Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti, klātesošie! Jautājums, protams, ir ārkārtējs, bet ne jau tāpēc, ka tas izvirzīts šodien. Tas ir ārkārtējs Latvijas laukiem un zemniecībai. Tāpēc arī pie šā jautājuma man kā Zemnieku federācijas priekšsēdētājam ir bijis jāstrādā visu laiku pirms Saeimas ievēlēšanas. Pēc tam, jau sēžot plenārsēdēs un pārējā laikā strādājot savā darbā, esmu ar to visu laiku nodarbojies un gribu teikt, ka risinājuma meklējumi ir nepārtraukti pilnveidojušies. Šobrīd es saprotu, ka Ministru kabinetam un jaunajam zemkopības ministram ir jau zināma pakete sagatavota... Es varbūt tā runāju savu zināšanu līmenī, taču domāju, ka Birkava kunga priekšlikums - runāt par šo jautājumu pēc tam, kad viņi būs oficiāli kā valdība un varēs arī oficiāli par to spriest un lemt, ir ļoti saprātīgs, tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu. Ļoti racionālu un pamācošu runu pirms manis mums teica cienījamais Saeimas priekšsēdētājs Gorbunova kungs, no kā mums visiem ir jāmācās, labdabīgi papildinot vienam otru un neizvirzot pretenzijas un ambīcijas. Es domāju, ka šis jautājums varbūt ir ieildzis un pagari tiek spriests. Tas, protams, ir jāiztirzā ārkārtīgi... jo tas skar visu mūsu Latvijas zemniecību un pamatā Latvijas laukus, bet vai tam nebūtu jāveltī speciāla plenārsēde? Vai mēs spriedīsim par to tad, kad Birkava kungs ziņos, un tad, pieņemot vai apstrīdot, dodot priekšlikumus uzlabojumam, mums būs pamats runāt. Man, protams, šimbrīžam ir arī ļoti daudz ko piebilst par to, ko šeit nepiebilda mani iepriekšrunātāji, bet es nezinu, vai ir lietderīgi tērēt mūsu un jūsu dārgo laiku un par to runāt. Tomēr es dažās vai pat vienā minūtē gribu pasacīt tikai galveno, kas, manuprāt, šeit netika pateikts. Mēs principā, cienījamie kolēģi, šobrīd runājam par sekām. Sekas ir tās, ka mēs nekur tālu neesam tikuši vai praktiski atrodamies vēl iepriekšējā, sociālistiskajā, saimniekošanas sistēmā un cīnāmies ar tās radītajām sekām. Taču, lai nepārtraukti šīs sekas mūs nenomāktu, ir jālikvidē cēloņi. Cēloņi - tā ir privātražošana. Kooperatīvās zemnieku sabiedrības, kuru pārziņā būs darbi, sākot no lauka līdz pārstrādei, no "dziļās" pārstrādes līdz vairumtirdzniecībai, kā tas ir civilizētajā pasaulē... Šīs zemnieku un lauksaimnieku kooperatīvās sabiedrības pašas risinās jautājumus - gan graudu iepirkšanu, gan graudu glabāšanu, gan to pārstrādi. Es ceru, ka tad arī tiks apturēta šī nelegālā vai legālā organizētā mūsu lauksaimniecības iznīcināšana ar ievedprecēm. Diemžēl šobrīd mēs ar to galā netiekam nekādā veidā, bet šis komplekss ir jārisina mums, šeit Saeimā sēdošajiem un strādājošajiem deputātiem no laukiem, un ne tikai no laukiem. Ja mēs pieņemsim pareizus lēmumus, nevis atkal kļūdainus, kā tas notika agrāk Augstākās padomes laikā, tad mēs sakārtosim ekonomiku, sakārtosim laukus, un tas arī ir mūsu šo divarpus gadu svēts uzdevums. Varbūt vēl dažas manas domas no Zemnieku federācijas puses. Vistuvākajā laikā ir jāpanāk kredīts laukiem, atkal īstermiņa kredīts, jo ir iespējams, ka gan paju sabiedrības, gan zemnieki līdz šai labības pārdošanai vēl nemaz netiek. Ir jānopļauj, jānovāc un jāizkaltē. Un tikai tad būs tas labības tirgus, kad varēs pārdot. Par to arī vajadzētu padomāt. Šeit gan nav klāt zemkopības ministra Kinnas kunga, bet ir mūsu Ministru prezidents Birkava kungs, varbūt ir arī kāds bankas pārstāvis. Mēs par šo jautājumu ar banku jau esam runājuši. Tas ir viens. Nedaudz oponēšu iepriekšējiem runātājiem. Cienījamie kungi, visa civilizētā pasaule domā nevis par to, kā zemnieku iznīcināt ar brīvo tirgu, bet visi un ar visiem līdzekļiem cīnās par savas zemniecības saglabāšanu. Tāpēc nevis šobrīd, Kiršteina kungs, sāka spriest par brīvo tirgu, bet šī brīvā tirgus ideju apspriešana GATT līmenī Eiropā notiek desmitiem gadu, un nekas tur nav norunāts, jo nevar salīdzināt norvēģu zemnieka darbu akmeņainos laukos ar franču vai angļu līdzenumiem, ar viņu ideālajiem lopkopības apstākļiem. Tas ir viens. Un pats pēdējais. Viszemākā pašizmaksa pasaulē ir Latvijas lauksaimniecības produkcijai, jo vācieši, atbraukuši pie mums, teica: ko tad jūs varat vispār no mums nopirkt, ja jums maksā dažus feniņus par pienu. Nekas pasaulē nav tik lēts kā ar verga darbu saražotā Latvijas zemnieku produkcija. Paldies par uzmanību!".
- 1993_07_29-seq125 language "lv".
- 1993_07_29-seq125 speaker Andris_Rozentals.
- 1993_07_29-seq125 mentions Q822919.
- 1993_07_29-seq125 mentions Q211.
- 1993_07_29-seq125 mentions Q193089.