Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_29-seq119> ?p ?o. }

• 1993_07_29-seq119 type Speech.
• 1993_07_29-seq119 number "119".
• 1993_07_29-seq119 date "1993-07-29".
• 1993_07_29-seq119 isPartOf 1993_07_29.
• 1993_07_29-seq119 spokenAs 8.
• 1993_07_29-seq119 spokenText "Mani nedaudz pārsteidz tā forma, kā tiek apspriests šis jautājums. Reizēm rodas sajūta, ka procedūras principi ir svarīgāki nekā lietas būtība. Nu liekas, ka mēs šiem akmeņiem esam tikuši laimīgi pāri. Man atliek tikai izteikt neizpratni deputātam Bērziņa kungam, kurš saskata šinī dokumentā kaut kādas provokācijas. Jāatzīstas, ka es nu nekādi nevaru saprast, kur šeit slēpjas šīs provokācijas. Es domāju, ka ļoti konstruktīvu priekšlikumu izteica Kiršteina kungs. Liekas, ka mūsu frakcijai nebūtu iebildumu pret šāda veida labojumiem. Es domāju tikai, ka attiecībā uz 2. sadaļas 2. punktu, kur ir runa par finansēšanas kārtību... Šajā punktā ir ielikts sekojošs saturs. Vismaz rakstot šo dokumentu, ir ielikts sekojošs saturs. Pirmkārt, ir jābūt beigu beigās skaidrībai, kādus daudzumus valsts iepirks, pie kādiem nosacījumiem iepirks. Tam ir jābūt. Un pēdējais. Finansēšanas kārtība. Es saprotu, ka ir jāpanāk tāds stāvoklis, ka šim vienreizējam kredītam, kas tiek izdalīts kā sava veida apgrozības līdzekļa papildinājums, turpmākajos gados jākalpo kā apgrozības līdzekļa avotam un ka tas nedrīkst pazust, kā tas ir daudzos gadījumos noticis ar apgrozības līdzekļiem nesenā pagātnē. Par jautājuma būtību. Es gribētu iebilst pret vārdu "subsidēšana". Šeit nav runas par subsidēšanu. Tā nav subsidēšana. Šeit ir runa tikai par skaidrību. Par subsidēšanu būtu jārunā vēl atsevišķi. Es domāju, ka šeit Kiršteina kungs izteica ļoti atbalstāmas domas. Bet šeit pašreiz nav runas par subsidēšanu. Un vispār šis priekšlikums... Zināmā mērā atbildot Novakšānova kungam, gribu teikt, ka šis priekšlikums nav vienīgais, ko "Saskaņa Latvijai" iesniegs attiecībā uz lauksaimniecību. Mēs esam noskaņoti šos jautājumus risināt aktīvi, un es ļoti atvainojos, ja kādā gadījumā mēs, teiksim, aizsteidzamies priekšā Zemnieku savienībai. Es ļoti atvainojos, bet nejūtos vainīgs, ka tā ir iznācis. Vēl par graudu tirgus stabilitātes principiem vispār. Pašreiz Latvijā, lai stabilizētu labības tirgu, ir jārisina diezgan daudzas problēmas. Tā, ko mēs šodien risinām, ir tikai viena no problēmām par finansēšanu. Es domāju, ka liela daļa deputātu palaida garām ļoti, manuprāt, pamatotos un nopietnos priekšlikumus, ko izteica Zaščerinska kungs par cenām un cenu darbību labības tirgū no valsts puses. Diemžēl lielākā daļa tanī brīdī (es tam pievērsu uzmanību) neklausījās šos priekšlikumus. Manuprāt, tur bija ļoti liels racionāls kodols, kas ir paņemts no citu attīstītu valstu pieredzes. Un trešais jautājums. Tas ir - realizācijas problēmas. Šeit es gribētu minēt trīs svarīgus momentus. Pirmkārt, mūsu iekšējā tirgus neaizsargātība, par ko jau šeit bija runa. Iekšējā tirgus ļoti zemā pirktspēja, par ko šeit varbūt drusku mazāk runāja. Trešais - ļoti augstā produkcijas pašizmaksa, kas ir sekas mūsu neprofesionāli veiktajai agrārajai reformai. Turpmākā laikā mums jārēķinās ar šo stāvokli uz ilgiem gadiem. Tik ilgi, kamēr nenotiks nopietna kapitāla koncentrācija laukos, šīs pašizmaksas būs augstas. Līdz ar to konkurences spēja pasaules tirgū būs zema, un mums būs ilgu laiku jārūpējas par sava iekšējā tirgus nosargāšanu, lai mēs varētu izdzīvot. Nākamais jautājums, par ko nav bijusi runa, ir par labības kā izejvielas novērtēšanu. Te mazliet gan par to runāja Kreitusa kungs. Es domāju, ka būtu pēdējais laiks to nostādni, kas pirms kādiem sešiem, septiņiem gadiem tika radikāli mainīta attiecībā uz spirta ražošanu, pagriezt atpakaļ normālās sliedēs un sākt nodarboties Latvijā ar spirta ražošanu. Tas nenozīmē, ka valstij būtu jāceļ spirta rūpnīcas, bet vajadzētu atvērt labvēlīgu kreditēšanu sistēmu šo uzņēmumu attīstībai. Tad pārējais nokārtotos pats no sevis. Šī spirta rūpniecība kalpotu kā lielisks stabilizators labības tirgum, no vienas puses, un ne tikai labības tirgum. Arī kartupeļu ražošana iegūtu lielāku perspektīvu un lielāku stabilitāti. Mēs pavisam neesam runājuši par tādu jautājumu, kā pārtikas lipekļa ražošana no labības, kas mūsu valstī brīnišķīgi iederētos no visiem viedokļiem. Pēdējais jautājums, ko es šajā sakarībā gribēju minēt, ir par valsts eksporta iespējām, runājot par labību. Lai cik tas savādi neizklausītos, bet valstī ir šādas eksporta iespējas. Es saskatu tikai vienas briesmas, uz kurām gribu vērst uzmanību un kas jau ir pierādījušās. Pašreiz, sabrūkot lielsaimniecībām, daudzos gadījumos aiziet bojā kalšu saimniecība, un rezultātā mūsu labības produkcija daudzos gadījumos ir ar ļoti zemu kvalitāti. Ir jau bijuši nepatīkami starpgadījumi un incidenti, ka eksportētā labība ir jāatgriež atpakaļ kā nekvalitatīva. Šajā sakarībā man gribētos pievērst Augstākās padomes uzmanību tieši šim apstāklim, ka pašreiz...".
• 1993_07_29-seq119 language "lv".
• 1993_07_29-seq119 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1993_07_29-seq119 mentions Q211.
• 1993_07_29-seq119 mentions Q2167704.
• 1993_07_29-seq119 mentions Q1807079.