Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_29-seq103> ?p ?o. }

• 1993_07_29-seq103 type Speech.
• 1993_07_29-seq103 number "103".
• 1993_07_29-seq103 date "1993-07-29".
• 1993_07_29-seq103 isPartOf 1993_07_29.
• 1993_07_29-seq103 spokenAs 129.
• 1993_07_29-seq103 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es tieši apvienošu šīs debates gan par procedūru, gan par būtību, ja tas ir viens un tas pats. Lucāna kungam šoreiz man ir jāpiekrīt pilnīgi, jo pirms šiem diviem punktiem ir rindkopa: "Lūdzam Ministru prezidentu sniegt informāciju par to, kā tiks sakārtots valsts labības tirgus". Un tālāk jau aiz komata ir - "liekam priekšā". Tātad Ministru prezidents var sniegt informāciju, ko viņš domā par šiem diviem punktiem. Te ir tikai lūgums sniegt informāciju. Nekur Kārtības rullis nereglamentē, kādā veidā pieprasījums ir jāuzraksta. Tātad - vai mēs esam "pret" šo informāciju vai mēs esam "par". No procedūras viedokļa, protams, varbūt jautājums ir drusciņ par garu noformulēts, bet tas šeit ir tīri nevis "gara", bet "burta" jautājums. Varbūt nejauksim tagad šo "likuma burtu" ar "garu" un runāsim par būtību. Tātad, pirmkārt, Neatkarības kustība atbalsta šo pieprasījumu - sniegt informāciju. Otrkārt, man kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājam ir jāpaziņo varbūt tāda lieta, lai mēs šeit stingri nodalītu, arī runājot nākamreiz par dažādām subsīdijām, kvotām un protekcionismu. Man ir zināmā mērā divējādas jūtas, jo pašreiz, pirmkārt, visa pasaule faktiski ir izvēles priekšā. Visas attīstības valstis. Jūs zināt, ka sāksies vesela rinda sarunu starp valdībām, un vesela rinda starptautisko organizāciju (taupot jūsu laiku, es tās šeit nesaukšu) piedalīsies sarunās par jebkādu subsīdiju atcelšanu lauksaimniecībai, par jebkādu kvotu ierobežošanu. Un vesela rinda citu jautājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs zināt, Urugvajas raunds jau paredzēja brīvu tirdzniecības attīstību. Un pašreiz pasaule ir izvēles priekšā: palielināt bezdarbnieku skaitu no 50 miljoniem līdz 100 miljoniem vai otrādi - visus brīvos līdzekļus novirzīt jaunu nozaru attīstībai. Un šeit pilnīgi saprotams arī, ka mūsu valdība, kas tikko nodibinājusies, būs šīs izvēles priekšā. Bet... Un šeit es gribu uzsvērt, ka pirmkārt, Latvijas zemniecības situācija ir unikāla, jo nav ne šīs augstās tehnoloģijas, ne šo iekaroto tirgu, ne valdības atbalsta. Un tagad, kad Rietumu zemnieki ar protekcionismu ir tikuši par 20 vai par 50 gadiem priekšā un gan Rietumeiropas valstis, gan Amerikas Savienotās Valstis beidzot ir gatavas slēgt šos līgumus par dažādu subsīdiju atcelšanu, mēs pašreizējā situācijā nevaram to darīt, jo situācija ir vienkārši katastrofiska. Bet es gribētu teikt to, ka konceptuāli mums vajadzētu piekrist, ka vispirms vajag vismaz piecus gadus, jo es ticu, ka latviešu zemnieki varēs piecos gados izrauties, kaut arī mēs varbūt esam pašreiz 10 gadu lielā atpalicībā. Mums ir jārada šī spēcīgā bāze, kur varētu būt nevis 30, bet vismaz 20%, pēc tam - 15,7 un varbūt pēc 5 gadiem paliks 5 vai 7, es nezinu, cik šo procentu, bet būs iegūta spēcīga bāze, lai varētu jau konkurēt. Un tagad mēs varēsim runāt par to, ka šeit mums nav jāaizskar šādi jautājumi. Tie ir tikai valdības jautājumi. Principā mums ir jāvienojas par to, ka mēs atbalstām pašreiz pretēji šiem starptautiskajiem ielūgumiem. Ieteikumiem. Tagad par pašu pieprasījumu būtību. Un te ir tas, ko teica priekšsēdētāja kungs. Es pilnīgi piekrītu, ka jāiesniedz daži rakstiski labojumi. Konkrēti 1. punkta 2. apakšpunkts. "Latvijas Ministru kabinets vai banka nevar iedalīt". Tātad te ir jālabo tādā veidā, ka kopīgi ar Latvijas Banku ir jāizskata iespēja caur komercbanku aizdevumiem padziļināt šo procentu likmi graudu iepirkšanai. Jo, ja tagad ir 35% un gada beigās būs 25% Latvijas Bankai, Komercbanka vēl attiecīgu procentu pieliks, tad skaidrs, ka zemnieki nevarēs iepirkt šos graudus. Bet kādā veidā... Mēs jau šeit uzticamies valdībai. Un es nebūt nedomāju, ka mums te vajadzētu noteikt šo procentu. Mēs pieprasījumā tad lūgsim varbūt Ministru prezidentu izteikt savas domas šajā 3. augustā. Otrs ir varbūt būtisks iebildums, kas ir daudz principiālāks. Tas ir par 2. punkta 2. apakšpunktu. Un šeit jau man un arī Neatkarības kustībai ir principiāli iebildumi, jo tas ir vienkārši par mīkstu. Mums nevajag noteikt labības iepirkšanas un norēķinu kārtību. Labības iepirkšanas un norēķinu kārtība bija gan padomju valdībai, gan iepriekšējai valdībai. Arī tagad ir spēkā šī kārtība. Jautājums, ja es pareizi sapratu pieprasījuma autorus, ir nevis par šo kārtību, bet jautājums ir par garantēto iepirkuma minimumu noteiktā laika periodā. Un tas ir arī skaidri šeit jāuzraksta. Tas, kādā veidā un kādas ir valdības iespējas, kopā ar banku jāizskata līdz šim 3. augustam. Ja šīs iespējas ir mazas, tad tas ir jāgarantē, attiecīgi sadalot. Kāds būs mehānisms, kā šīs kvotas tiks sadalītas, vai šis garantētais iepirkuma minimums tiks sadalīts starp paju sabiedrībām, starp zemniekiem, tas ir cits jautājums. Ar to valdība var strādāt. Mums vajag principā noklausīties Ministru prezidenta atbildi uz šo pieprasījumu, vai tas ir iespējams vai nav iespējams. Tikties ar bankas vadību un uzzināt, ka varbūt vispār tā situācija ir tik katastrofāla, ka nav nekādu graudu... Tad zemniekiem ir godīgi jāpasaka, lai šie graudi birst zemē. Kāpēc tad mēs šeit sēžam un balsojam par steidzamību? Ja mēs nebūtu nobalsojuši tagad par šo steidzamību, tad skaidrs, ka tie graudi nobirtu un nebūtu vairs vajadzīgi nekādi balsojumi. Tāpēc šeit to vajadzētu acīmredzot šādā veidā pasniegt, lai ir iespējas par šo garantēto minimumu noteiktā laika periodā. Šī garantija ļautu zemniekiem kaut nedaudz iegūt drošības sajūtu ne tikai par savu darbu, jo uzreiz jau šo panākumu nebūs, bet, es domāju, vispirms iegūs valdība. Zemnieki iegūs ticību, ka šī valdība spēj un var šos jautājumus risināt. Un tad var būt šīs konstruktīvās sarunas kopā ar zemnieku pārstāvjiem, kopā ar šo sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, valdību un Latvijas Banku tālāk. Beidzot es gribētu arī ieteikt, ka valdība jau tagad var izveidot darba grupu, kura līdz 3. augustam kopā ar banku izstrādātu šos priekšlikumus. Vēlreiz gribu aicināt deputātus nejaukt "likuma burtu" ar "garu". Absolūti neapšaubu valdības spējas atrisināt šo jautājumu labvēlīgi zemniekiem. Paldies par uzmanību.".
• 1993_07_29-seq103 language "lv".
• 1993_07_29-seq103 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1993_07_29-seq103 mentions Q211.
• 1993_07_29-seq103 mentions Q687709.
• 1993_07_29-seq103 mentions Q30.
• 1993_07_29-seq103 mentions Q2502537.
• 1993_07_29-seq103 mentions Q77.