Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_20_a-seq4> ?p ?o. }

• 1993_07_20_a-seq4 type Speech.
• 1993_07_20_a-seq4 number "4".
• 1993_07_20_a-seq4 date "1993-07-20".
• 1993_07_20_a-seq4 isPartOf 1993_07_20_a.
• 1993_07_20_a-seq4 spokenAs 77.
• 1993_07_20_a-seq4 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs, augsti godātā Saeima! Dāmas un kungi! Latvija gaida. Gaida enerģisku, reformspējīgu un tautas rūpes izprotošu valdību. Latvija gaida. Gaida aktīvu, konstruktīvu un tautas interesēm atbilstošu Saeimas rīcību. Ir laiks! Šie vārdi, kurus mēs redzējām priekšvēlēšanu plakātos, jāpārvērš darbos. Ir laiks! Un šodiena pierādīs, vai vārdi atbilst darbiem, vai Latvijā pie darba ķersies reformu koalīcija vai dominēs pretreformu spēki. Latvija gaida, gaida rīcību. Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" koalīcijas valdība ierosina kontrolētu rīcības programmu. Atļaujiet man ziņot par šajā programmā paredzētajām Kabineta iecerētajām reformām un pirmajiem soļiem, kā arī par Kabineta struktūru un sastāvu. Latvijas valsts stāv nozīmīgu reformu priekšā. Šim uzdevumam pakļauts koalīcijas līgums starp Latvijas Zemnieku savienību un "Latvijas ceļu". Šim uzdevumam pakļauta Ministru kabineta, ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzbūve un vadītāju personālsastāvs. Latvijas valsts interesēs Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" koalīcija ir gatava uzsākt ekonomiskās, valsts pārvaldes un tiesiskās reformas. Ekonomiskās reformas gaitā tiks īstenota šāda stratēģija: pāreja uz tirgus principiem atbilstošu ekonomisko sistēmu jeb brīvo tirgu, attīstot un veicinot pilsoņu privāto iniciatīvu un uzņēmējdarbību; integrācija Eiropas ekonomiskajā telpā, kuras galarezultātam ir jābūt oficiālai iestāšanās Eiropas kopienā. Taču mēs atzīstam tikai tādu ieaugšanu Eiropā, kas neiznīcina Latvijas savdabību, bet gan ļauj tai vispusīgi attīstīties. Mēs atbalstām tikai tādu saimniekošanu, kurā valda nevis dalīšana un pārdalīšana, bet gan ražošana. No šīs stratēģijas izriet arī svarīgākie uzdevumi valsts īpašuma privatizācijā, struktūrpolitikā, naudas, finansu un ārējās tirdzniecības politikā, kā arī realizācijas mehānisma izveidošanā. Valsts īpašuma privatizācija nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, kā visātrāk saimnieciskās reformas tālākvirzībā iesaistīt cilvēku privāto iniciatīvu un uzņēmību. Līdz 1996. gadam privatizējami vismaz 75 procenti valsts uzņēmumu. Patlaban liela daļa valsts uzņēmumu nonākusi bankrota priekšā, to privatizācijā ir svarīga ātra rīcība, maksimāli paātrinot "mazo" privatizāciju, nodrošinot strauju mazo un vidējo uzņēmumu tīkla veidošanos Latvijā, konkurences aktivizēšanos. Turpretī lielo valsts uzņēmumu privatizāciju nedrīkst sasteigt, tai jānotiek pakāpeniski, radot priekšnosacījumus to efektīvai funkcionēšanai tirgus apstākļos. Taču, lai novērstu īpašuma izlaupīšanu, panāktu īpašuma racionālu pārvaldīšanu un nodrošinātu privatizācijas atklātību un ātrumu, nepieciešami sekojoši pasākumi: privatizācijas realizēšanai jāizveido sabiedriski kontrolējama institūcija - Privatizācijas aģentūra. Līdzšinējā kārtība - privatizācija caur nozaru ministrijām - nav pieņemama, jo tā nepieļauj iespēju realizēt vienotu struktūrpolitiku. Lai nepieļautu valsts īpašuma izlaupīšanu, izsaimniekošanu un neracionālu izmantošanu, nekavējoties jāveido Valsts īpašuma fonds ar tā galveno uzdevumu - veikt vienotu valsts īpašuma uzskaiti un pārvaldīšanu. Uzņēmumi, kurus dažādu iemeslu dēļ neizdodas privatizēt, ar konsultatīvo firmu palīdzību jānovērtē no lietderības viedokļa, perspektīvajos jāveic sanācija, bezperspektīvo darbība jāaptur, to iekārtas jāizpārdod, daļu no ienākumiem izlietojot bez darba palikušo strādājošo pārskološanai un bezdarbnieku pabalstu izmaksai. Struktūrpolitika. Kādas prioritātes mēs redzam un kā gatavojamies tās realizēt? Mēs izvirzām šādas prioritātes: zinātnes un tehnoloģiju ietilpīgas rūpniecības attīstība, Latvijas lauku attīstība, enerģētikas attīstība, komunikāciju, transporta, tūrisma, finansu un tirgus infrastruktūras attīstība. Struktūrpolitikas īstenošanai jānotiek trijos posmos, kuru realizācija ir gan secīga, gan paralēla. Struktūrpolitikas īstenošanas sākumposmā Latvija var un tai ir jāspēlē starptautiskā vidutāja loma. Galvenā nozīme šajā ziņā būs tirdzniecības, transporta, tūrisma, telekomunikāciju, kā arī biržu un bankas sistēmas attīstībai. Rūpniecībā, lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības ražojošajās nozarēs šis posms raksturojams kā sagatavošanās posms radikālai pārstrukturizācijai, galvenokārt veltot uzmanību lielo uzņēmumu rehabilitācijai un privatizācijai. Pie tam Latvijas lielo uzņēmumu sistēmas rehabilitācijai jābūt saistītai ar banku pārstrukturēšanu un to kredītu portfeļu atveseļošanas pasākumiem, paredzot arī iespēju bankām ierosināt valsts uzņēmumiem izsniegto kredītu apmaiņu pret līdzdalību (akcijām, kapitāla daļām) šajos uzņēmumos. Otrajā posmā jānotiek Latvijas tradicionālo tautsaimniecības nozaru daļējai pārorientācijai uz Rietumu, Centrāleiropas un Ziemeļvalstu tirgiem. Runa ir par nozarēm, kas nav pārmērīgi energo un materiālietilpīgas, bet kurās Latvijai ir liela darba pieredze un kvalificēti strādājošie. Tās ir: tekstilrūpniecība, šūšanas un atsevišķas radioelektronikas ražotnes. Šādas pārorientācijas iespējas pamatojas uz to, ka ar to produkciju, kura pašlaik tiek ražota Tuvo Austrumu un vidējās ekonomiskās attīstības valstīs, mūsu produkcija faktiski ir konkurētspējīga. Uz šīm valstīm daļēji var pārorientēties arī Latvijas mašīnbūve, metālapstrāde un citas nozares. Otrajā posmā jānotiek saimniecisko sakaru racionalizācijai ar Austrumu valstīm. Tai jānotiek uzņēmumiem brīva tirgus apstākļos pastāvīgi izvēloties tiem izdevīgākos saimnieciskos sakarus. Valdības galvenais uzdevums - stimulēt energo un materiālietilpīgo ražošanas tehnoloģisko procesu aizvietošanu ar taupīgākiem ražošanas procesiem vai produktiem. Trešajā posmā paredzama ražojošo nozaru jaudu nomaiņa, izmantojot modernas tehnoloģijas ar minimālu materiālu un energoietilpību. Uzņēmumu rehabilitācija, kas uzsākta pirmajā posmā, turpināma visos posmos, ieskaitot to tehnoloģisko un tehnisko pārprofilēšanu, rekonstrukciju un modernizāciju. Vienlaicīgi ar ekonomiski spēcīgo korporatīvo struktūru veidošanos jāpilnveido tiesiskie un organizatoriskie nosacījumi efektīgai konkurences un bankrotu mehānisma funkcionēšanai. Galveno nozaru attīstība. Rūpniecība. Latvijas industriālā politika jāorientē uz pastāvīga valsts rūpnieciskā potenciāla izveidošanu. Investīciju sistēmai, kā arī kapitāltirgum būs viena no vadošajām lomām jaunas Latvijas rūpniecības izveidošanā. Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" koalīcija uzskata par mērķtiecīgu šādu nozaru un uzņēmumu attīstību. Vieglā rūpniecība. Trikotāža, linu, vilnas izstrādājumu un apavu ražošana - šīs ir nozares, kas ir spējīgas konkurēt starptautiskajā tirgū. Turpretī tādas Latvijas vieglās rūpniecības apakšnozares kā vērpšana un aušana, kas balstās uz importētām izejvielām, pašreizējos apstākļos nav spējīgas izturēt šādu konkurenci un nevar būt perspektīvas bez būtiskiem pārkārtojumiem. Pilnīgi jāpārprofilē tekstilrūpniecība, kas strādā ar zemu tehnoloģijas līmeni un enerģiski neefektīvām iekārtām no Austrumeiropas. Tekstila, apģērbu un ādas ražošanas uzņēmumi ir relatīvi modernāki, bet šīm nozarēm patlaban, ņemot vērā tirgus iespējas, uz atsevišķiem izstrādājumu veidiem ir pārprodukcija. Vispārējai tendencei jābūt - veidot kompaktus vieglās rūpniecības uzņēmumus ar nodarbināto skaitu līdz 500 darbiniekiem, pie kam steidzami veicot šādus pārstrukturēšanas pasākumus: demontējot daļu vērpšanas, aušanas un apdares iekārtu un pārdodot tās vietējiem ražotājiem, lai palielinātu mazāko uzņēmumu iespējas labāk pielāgoties tirgus sistēmai: sabalansējot iekšējo dzijas un audumu ražošanu, lai tā apmierinātu adījumu un apģērbu ražošanas sektoru un eksportētājprasības: nodrošinot tehnisko palīdzību, lai uzlabotu menedžmentu un mārketinga sistēmas kvalitātes kontroli. Mašīnbūvē lielākā daļa Latvijas mašīnbūves uzņēmumu atpaliek vismaz par vienu paaudzi no Rietumu projektiem, tādējādi tie nav spējīgi izturēt pasaules tirgus konkurenci, tāpēc ražošanas profili ir jāpārorientē, bet paši uzņēmumi jāsadala, jādecentralizē, pēc tehnoloģisko līniju, plūsmu, produktu vai citiem kritērijiem. Šī reorganizācija paaugstinās arī investoru interesi. Stikla rūpniecībai ar tās tagadējo struktūru un tehnoloģisko bāzi ir maz izredžu izdzīvošanai. Automatizētās lējumu līnijas, kuras ražo zemas kvalitātes produkciju, bet ir ļoti energoietilpīgas, vajadzētu slēgt, toties jāpalielina stikla pūtēju izstrādājumu skaits. Radioelektronika. Latvijas mikroelektronika atrodas tehnoloģijas priekšplānā. Tajā pašā laikā daudziem elektronikas ražojumiem joprojām ir militāra orientācija un daudzi no šiem uzņēmumiem turpina darboties it kā vecajā PSRS ekonomiskajā sistēmā - tie neuzskata sevi par daļu no Latvijas rūpniecības. Te jāsagatavo jauni biznesa plāni ar konversijas programmām un jāpāriet uz civilās produkcijas ražošanu. Ķīmiskajā rūpniecībā situācija ir unikāla, jo Latvijas zinātniskie institūti ir nodrošinājuši pamatu progresīviem uzlabojumiem biotehnoloģijā. Vietējo uzņēmumu un institūtu pētniecības darbs ir devis iespēju ražot dažāda veida pamatmedikamentus. Lielas iespējas ir parfimērijas rūpniecībai, kura bāzējas uz augļu ekstraktiem, un nevajadzētu pakļauties tendencei izmantot sintētiskos aizstājējus. Liela prasme ir sasniegta krāsu un laku produkcijas ražošanā, kurā izmanto poliesterus un alkīdus, īpaši pretkorozijas un bezsmaržas krāsu ražošanā. Te ir nepieciešama palīdzība jaunas tehnikas iegūšanai, kas ievērojami palielinātu to spēju konkurēt starptautiskajā tirgū. Kokapstrādes un papīrrūpniecības attīstībai ir paredzama stabila perspektīva, īpaši ņemot vērā vietējos resursus. Par perspektīvu uzskatām arī iepakojuma ražošanas attīstību. Novārtā nedrīkst pamest mežsaimniecību. Jāsaglabā un jāattīsta iepriekšējos gados paveiktais. Mazie un vidējie uzņēmumi. To veicināšanai paredzams īstenot speciālu Eiropas komisijas finansētu programmu, kur šā projekta galvenais mērķis ir izveidot Latvijā trīs uzņēmējdarbības atbalsta centrus, kuros apmācīs, konsultēs un sniegs vajadzīgo informāciju visiem, kas vēlas veidot savus uzņēmumus. Tāds centrs tiks atvērts Rīgā. Divi pārējie centri tiks atvērti uz vietām. Kurā vietā - par to tiks lemts. Lielā mērā tas būs atkarīgs no pašvaldību aktivitātes. Līdz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam koalīcija veltīs īpašu uzmanību, jāveido spēcīgi starptautiskā līmenī konkurētspējīgi koncerni. Finansu industriālās grupas veidojamas būtiski pastiprinot to iekšējo tehnoloģisko un ražošanas noslēgtību. Vertikālā integrācija ir attīstāma visā Baltijā, uzskatot to par vienotu industriālu reģionu. Un tādēļ nepieciešama vienota Baltijas industriālās attīstības programma. Energo un materiālietilpīgās ražotnes pakāpeniski jāpārvieto uz citām teritorijām, tuvāk pie attiecīgo izejvielu avotiem, tajā pašā laikā saglabājot šīs ražotnes koncernu sastāvā neatkarīgi no to teritoriālā izvietojuma. Valstij jābūt vadošajai lomai industriālajā politikā līdz uzņēmumu privatizācijas pabeigšanai. Tas jādara nevis ar administratīvām metodēm, bet ar finansu instrumentiem, kā arī realizējot atbilstošu ārpolitiku. Latvijas lauku attīstība. Nav šaubu, ka Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" koalīcijai ir īpaša nozīme lauku attīstībā. Panāktā vienošanās ir koalīcijas pamats. Latvijas zemkopības attīstības stratēģiskie mērķi ir Latvijas pašapgāde ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem. Pašapgāde paredz iedzīvotāju apgādi ar pārtikas produktiem, rūpniecības apgādi ar lauksaimniecības rakstura izejvielām un valsts rezerves izveidošanu. Lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu aizsardzība un lauku kompleksā teritoriālā attīstība, nodrošinot tādu lauku iedzīvotāju dzīves līmeni, kas ļautu saglabāt vai atjaunot laukiem raksturīgo dzīves un kultūras vidi, kā arī nodarbinātību. Produktivitātes paaugstināšana un ražošanas resursu optimāla izmantošana ar mērķi kļūt konkurētspējīgākai gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Eksporta attīstība, iekšējā tirgus aizsardzība no ārvalstu produkcijas, kuras eksporta tiek subsidēts un realizācijas cenas ir zemākas par pasaules tirgus cenām, lai neļautu nevienlīdzīgai konkurencei sagraut Latvijas lauksaimniecību. Lauksaimniecības produkcijas ražošanas valstiskā regulēšana, lai novērstu pārprodukciju salīdzinājumā ar tirgus pieprasījumu un eksporta iespējām. Nepieciešams mainīt pašreizējo cenu politiku lauksaimniecībā, pieļaujot pārejas periodā, krīzes periodā, mērķtiecīgu un diferencētu, bet ne pārmērīgu lauksaimniecības produkcijas ražotāju subsidēšanu, pamatojoties uz perspektīvām lauksaimniecības produkcijas ražošanas, pārstrādes un realizācijas programmām. Taču, lai neveicinātu neefektīvu ražošanu, subsidēšana pieļaujama tikai ar mērķi atbalstīt produkcijas ražošanu, ja tās cenas nav augstākas par pasaules tirgus cenām. Ņemot vērā to, ka subsidēšana lauksaimniecībā ir saistīta ar nacionālā ienākuma pārdalīšanu no citām nozarēm par labu lauksaimniecībai, kā arī budžeta ierobežotās iespējas, nepieciešams lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, pārstrādei, tirdzniecībai un patērētājiem kopā ar valdību izveidot speciālu institūciju - Lauksaimniecības ienākumu regulēšanas komisiju, kā arī pieņemt likumu par lauksaimniecības ienākumiem. Tas vajadzīgs, lai saskaņotu lauksaimniecības intereses ar visas tautsaimniecības interesēm. Lai tiktu atrisināta ieilgusī parādu problēma, "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība ir vienojušās par šādiem neatliekamiem pasākumiem: turpināma pārstrādes uzņēmumu privatizāciju, nododot vai pārdodot pārstrādes uzņēmumus lauksaimniecības produkcijas ražotājkooperācijām; veicama šo uzņēmumu atveseļošana; veidojamas lauksaimniecības produkcijas ražotāju kooperāciju eksportfirmas; realizējama tāda ekonomiskā politika un ārpolitika, kas veicinātu eksporta kvotu saņemšanu Eirokopienā, citās pasaules valstīs, kā arī stimulētu eksportu uz NVS valstīm. Atkarībā no budžeta iespējām, faktiski tās maksimāli izmantojot, valstij jāgarantē noteikta apjoma graudu iepirkumi valsts rezervē par garantētu apmaksu. Šiem jautājumiem jātiek izskatītiem jau pirmajās Ministru kabineta sēdēs. Latvijas Zemnieku savienība un "Latvijas ceļš" ir vienojušies arī par šādu valsts atbalsta politiku lauksaimniecībai: ievedmuitu, kā arī ievedkvotu noteikšana lauksaimniecības produktiem, kurus Latvijā var saražot vai kuru ražošanu ekonomiski izdevīgi attīstīt no starptautiskās specializācijas vai arī no lauku sociālās attīstības viedokļa. Ievedmuitas tarifu likmēm jānodrošina vietējās lauksaimniecības produkcijas un uz lauksaimniecības izejvielām balstītas produkcijas konkurētspēja, ņemot vērā pašizmaksu. Brīvās tirdzniecības līgumiem jāparedz atsevišķi nosacījumi lauksaimniecības sfērā. Humānā palīdzība jārealizē par cenām, kas nodrošinātu vietējās produkcijas konkurētspēju iekšējā tirgū, un tā jāpieņem tikai gadījumos, ja pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Piena produkcijai jānosaka subsīdijas atkarībā no budžeta iespējām, lai nepieļautu produktīvā un veselā ganāmpulka izkaušanu. Eksportpolitikā koalīcijas līgums paredz, ka jādibina eksporta un importa banka, kas veiktu eksporta un importa kreditēšanu uz atvieglotiem noteikumiem, piešķirtu eksporta prēmijas, kā arī dotu garantijas. Kredītpolitikā koalīcijas partneri uzsver, ka jāpaplašina īstermiņa un vidējā termiņa kredītu apjoms par pieņemamām procenta likmēm (ne vairāk par 15-17% gadā), izmantojot ārvalstu kredītus. Jāuzsver, ka lauku attīstība nav atjaunojama un pretstatāma visas Latvijas attīstībai, jo Latvijas laukiem ir īpaša nozīme Latvijas dzīvē. Tā pirmām kārtām ir tautas garīgā spēka un tradīciju avots. Par lauku attīstības pamatu jākļūst stiprām dažāda lieluma un specializācijas zemnieku saimniecībām. Piejūras un iekšējo ūdeņu tuvumā jāveido un jāstiprina zvejniecība. Enerģētikas attīstībā tuvāko gadu mērķis ir nodrošināt līdzsvarotas piegādes no dažādiem avotiem gan Austrumos, gan Rietumos un samazināt patērēto enerģiju, panākot enerģijas taupīšanu, ieviešot efektīvas saimniekošanas metodes un jaunas tehnoloģijas ar mazu energoietilpību. Sākumposmā investīcijas jāizmanto efektīvākai saimniekošanai un taupības pasākumiem, taču līdztekus perspektīvai jau šodien jāsāk domāt par ziemu, par izdzīvošanu, par siltumu. Komunikāciju, transporta un finansu sistēmas attīstībai nepieciešama speciāla mērķprogramma, atvēlot tās realizācijai daļu no Pasaules bankas un citu starptautisko institūciju piešķirtajiem līdzekļiem. Šajā kompleksā jāietver ne tikai transporta līdzekļi, ceļi, gaisa un jūras līnijas, bet - galvenais - arī muitas procedūras, dokumentācija, iekraušanas un izkraušanas pakalpojumi, noliktavu sistēma, apdrošināšana un finansiālie pakalpojumi. Šim visam kompleksam jānodrošina sekmīga šī kompleksa darbība. Jūras lietām kā stratēģiski nozīmīgām jāpievērš īpaša uzmanība. Monitārajā politikā Ministru kabinetam jāsadarbojas ar Latvijas Banku, lai nodrošinātu stabilas cenas preču un pakalpojumu tirgū, kā arī kredītu procentu stabilitātei naudas tirgū, stabilu Latvijas valūtas kursu un finansu sistēmas stabilitāti kopumā. Fiskālās jeb nodokļu politikas galvenais mērķis jau tuvākajā laikā ir stimulēt uzkrājumu veidošanos Latvijas tautsaimniecībā, lai tos varētu izmantot par iekšzemes investīciju avotu ekonomikas atveseļošanai, tādējādi samazinot valsts atkarību no ārvalstu investīcijām. Pakāpeniski jāmaina nodokļu struktūra, vairāk apliekot ar nodokļiem patēriņu, mazāk - ienākumus. Tas nozīmē, ka turpmāk lielāku nozīmi iegūs jaunradītās vērtības nodoklis, akcīze - tātad netiešie nodokļi, bet tiešie nodokļi samazināsies, it sevišķi ienākumu (peļņas) viedoklis no uzņēmējdarbības. Ar paaugstinātiem nodokļiem jāapliek preces, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību un vidi, kā arī luksusa preces - dārglietas, prestiža automobiļi un tamlīdzīgi. Atbalstāma iekšzemes un importa preču vienlīdzīga aplikšana ar nodokļiem. Kopumā vissvarīgākā nozīme piešķirama principam, ka nodokļu sistēmai jābūt saprotamai, stabilai ilgākā laika posmā, lai uzņēmēji varētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus. Ārējās tirdzniecības un eksporta politika. Te nepietiek deklarēt, ka Latvijai jāattīsta ostas, transporta sistēmas un vairumtirdzniecības tīkls, jārada atbilstoši ekonomiskie un tiesiskie nosacījumi, proti, investīciju stimulēšana ostu, transporta un noliktavu saimniecībā, labvēlīgs tranzīta reeksporta un konsignācijas režīms. Eksporta tiesiskajā sakārtošanā svarīgi ir pieņemt normatīvos dokumentus un likumus atbilstoši starptautiskajām prasībām, kā arī koriģēt jau pieņemtos materiālus atbilstoši šīm prasībām; regulēt ar likumu kapitāla izvešanu no Latvijas un operācijas ar valūtu un dārgmetāliem; dot valdības garantijas ārzemju investīcijām privātajā sektorā, apdrošinot ārzemju kapitālu. Jārada iespējas iegūt zemi īpašumā tiem ārzemju uzņēmējiem, kuri izdara lielus ieguldījumus prioritārajās nozarēs. Stimulu radikālai eksporta palielināšanai un ārzemju investīciju piesaistīšanai var dot tikai valstī pieņemta vispāratzīta, Saeimas un valdības atbalstīta valsts programma eksporta un investīciju veicināšanai. Tai jāparedz eksporta veicināšana ar nodokļu atvieglojumiem, netiešo nodokļu un ievedmuitas atmaksāšana produkcijas ražotājiem eksportam par brīvi konvertējamo valūtu. Uzņēmējiem, kas saņēmuši kredītus eksportprodukcijas ražošanas attīstībai, jāparedz sevišķi atvieglojumi līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no atsevišķiem nodokļiem uz noteiktu laiku. Šādu atvieglojumu piešķiršana prasa samazināt budžeta ieņēmumu daļu, lai veicinātu investīcijas eksporta attīstīšanai, kas gala rezultātā palielinās to. Līdztekus kredītatvieglojumu piešķiršanai uzņēmējiem, kas paplašina eksporta produkcijas ražošanu, jāparedz, ka vismaz puse no Latvijas eksporta tiks kreditēta ar valsts starpniecību. Tātad veidojama jau pieminētā eksporta un importa banku un finansēšanas galvenie avoti tai sākumā būs starptautisko finansu institūciju piešķirtie kredīti. Muitas tarifiem jāpilda nevis fiskālās, bet gan iekšējā tirgus aizsardzības un regulēšanas funkcijas. Tātad ir jārada ekonomiski pamatota muitas tarifu sistēma, kas balstās uz valūtas kursa attiecību, cenu samēru, importa un eksporta operāciju apjomu valsts noteiktām prioritātēm. Tarifi par reeksportu jāatmaksā, muitas tarifi iekasējami latos. Realizācijas mehānisms. Tātad, lai visu to realizētu, ir nepieciešama virkne jaunu institūciju vai jāpārveido esošās. Pirmais. Ekonomiskās attīstības padome. Tā iecerēta kā galvenais nacionālo programmu izstrādāšanas un to realizācijas organizators un koordinators, un tieši tādēļ šīs padomes vad��bu paredzēts uzticēt vienam no Ministru kabineta biedriem. Padomes sastāvā iekļausies arī finansu ministrs, zemkopības ministrs, ārējās tirdzniecības valsts ministrs, satiksmes ministrs, enerģētikas valsts ministrs, atsevišķi privātuzņēmēji un aģentūru vadītāji, kā arī Latvijas Bankas prezidents. Privatizācijas aģentūra. Tā ir visu spēku, līdzekļu, profesionālo kadru koncentrācija vienā institūcijā, lai nodrošinātu vienotu pieeju privatizācijas procesam. Valsts īpašuma fonds, kura galvenais uzdevums, kā jau teicu, ir sakoncentrēt valsts īpašuma uzskaiti un kontroli, bet pēc privatizācijas procesu pabeigšanas valsts īpašumā, protams, paliks virkne uzņēmumu un citu īpašuma objekti, kurus būs nepieciešams pārraudzīt. Šo īpašumu nodošanai fonda pārziņā nav nekāda sakara ar agrāko gadu praksi, kad uzņēmumi tika pakļauti tam vai citam resoram. Valsts īpašuma fonds neiejauksies uzņēmuma operatīvajā pārvaldē, bet gan raudzīsies, lai valsts kapitāls vai tā daļa šajā uzņēmumā tiktu saglabāti un izmantoti saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un valsts interesēs. Attīstības aģentūra. Tās galvenais uzdevums - perspektīvu uzņēmumu veidošana. Aģentūras uzdevums būs piedalīties privātuzņēmumu dibināšanā un to attīstībā ar riska kapitālu. Aģentūras ieguldījums uzņēmumos varētu sastāvēt arī no modernām tehnoloģiskām iekārtām un intelektuālā kapitāla. Tātad šīs aģentūras uzdevums ir piesaistīt investīcijas, veicināt eksportu un it sevišķi mazo un privāto uzņēmumu attīstības nodrošināšanu. Valsts ieņēmumu pārvalde jeb valsts ieņēmumu dienests. Visiem ir skaidri zināms, ka viena no smagākajām problēmām Latvijas saimniecībā ir nodokļu ievākšana. Ja netiks veikti kardināli pasākumi, jau šogad valdībai draud liels budžeta deficīts. Tādēļ valdība paredz izveidot jaunu institūciju - Valsts ieņēmumu pārvaldi uz pašreizējās Finansu inspekcijas un Muitas departamenta bāzes, veidojot arī Finansu policiju, revīzijas aparātu un amatpersonu ienākumu kontroles dienestu. Arī šim ir jābūt vienam no pirmajiem valdības soļiem. Lai risinātu pašreizējo uzņēmumu parādu problēmu, jāizveido īpaši Parādu banka, kas veiks uzņēmumu parādu diskontu parādu tirgū, tādējādi palīdzot uzlabot uzņēmumu finansiālo stāvokli. Īpaša uzmanība jāveltī lauksaimniecības finansēšanas kompānijas izveidošanai, izmantojot Pasaules bankas ilgtermiņa kredītu, lai nodrošinātu Latvijas zemnieku saimniecības, kā arī pārtikas pārstrādes uzņēmumus ar kredītiem par pieņemamiem procentiem. Sakarā ar sociālās nodrošināšanas sistēmas reformu, ko iecerējusi valdība, tiks atbalstīta Pensiju fonda veidošana, kas nodrošinās ne tikai līdzekļu uzkrāšanu pensiju izmaksām pensionāriem, bet būs arī kredītu un investīciju avots tautsaimniecības attīstībai. Visbeidzot tiks izveidota Fondu birža un vērtspapīru tirgus, jo ir jārada iespēja visiem Latvijas iedzīvotājiem kļūt par vērtspapīru turētājiem, tātad kapitālīpašniekiem pat tad, ja tiem nepieder konkrēti īpašuma objekti. Ekonomiskās politikas realizācija nedrīkst pasliktināt ekoloģisko situāciju, un tāpēc mēs uzskatām, ka cilvēku tiesības dzīvot kvalitatīvā, ekoloģiski līdzsvarotā vidē ir jāveicina, un mūsu programmas ietvaros atbilstoši mēs veiksim visu iespējamo, lai veicinātu "zaļo" domāšanu un rīcību ekoloģiskās situācijas uzlabošanai. Valsts pārvaldes reforma. Valsts pārvaldes reforma aptver ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēmu, pašvaldību sistēmu, teritoriālo iedalījumu. Pirmām kārtām valsts pārvaldes struktūru reforma paredz - un faktiski tas jau ir likumā izdarīts - , samazināt ministriju skaitu, pakāpeniski, bet pilnībā atdalot no tām administratīvās un pārvaldes funkcijas, atstājot ministriju pārziņā tikai analīzi, stratēģiju un politikas izstrādāšanu, kā arī likumdošanas sagatavošanas darbu. Likvidējamas struktūras, kas ministrijā nodarbojas ar valsts īpašuma pārvaldīšanu, jo šīs funkcijas tiks nodotas Valsts īpašuma fondam. Nozarēs, kur ir dabīgie monopoli, piemēram, enerģētikā, valstij paliek regulējošā loma. Pirmais solis šajā virzienā ir jau sperts, pieņemot likumu par Ministru kabinetu un samazinot ministriju skaitu līdz divpadsmit. Lai panāktu ierēdņu atlases, sagatavošanas un atestācijas sistēmas būtisku uzlabojumu, nekavējoties pārstrādātā veidā jāatjauno likums par civildienestu. Saskaņā ar atjaunoto Civildienesta likumu, valsts darbinieki, izejot atestāciju, kļūs par civildienesta kandidātiem. Kandidāta periodā katram darbiniekam nāksies iziet speciālu apmācības kursu, noliekot eksāmenus un saņemot pozitīvu vērtējumu par kandidāta periodu, darbinieks nodos zvērestu un varēs kļūt par ierēdni. Šim nolūkam nepieciešama Administratīvā akadēmija, kur izglītību iegūs jaunie un cels kvalifikāciju pašreizējie Latvijas ierēdņi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai ierēdņi kalpotu pilsoņu un iedzīvotāju interesēm, vadoties tikai un vienīgi pēc likuma, nevis pašu izdomātām instrukcijām vai savas gribas. Lai līdzsvarotu rajonu, pagastu un pilsētu pašvaldību intereses, tiek strādāts pie reģionālās attīstības programmas. Tas būs pamatā sabalansētas valsts un pašvaldību nodokļu sistēmas izveidošanai un racionālai ieguldījumu izvietošanai. Tā, jācer, radīs iespēju likvidēt disproporcijas dažādu Latvijas teritoriju attīstībā un nodrošinās vienmērīgu to izaugsmi. Jāpanāk, ka vietējos pakalpojumus sniedz vietējās, nevis centralizētās iestādes. Pienākumi, kurus vietējā pašvaldība nespēj veikt, jādeleģē uz augšu. Budžeta veidošanās sistēmai ir jānodrošina likumā noteikto uzdevumu izpilde, raugoties uz to, lai pašvaldību nodokļi, valsts nodokļu atskaitījumu procenti, dotāciju un subsīdiju apmēri, kā arī pašvaldību resursu izlīdzināšanas sistēma stimulētu pašvaldību interesi attīstīt vietējo saimniecību. Vispār, manuprāt, pašvaldību attīstībai jāpievērš daudz lielāka uzmanība nekā līdz šim. Administratīvi teritoriālā reforma jāveic laikā no 1993. līdz 1996. gadam, dodot iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, nodrošinot plašu šīs apvienošanās apspriešanu visos līmeņos. Pašvaldību vēlēšanas jāsaista ar pašvaldību reformas realizāciju, arī ievērojami samazinot deputātu skaitu, un tam jānotiek ne vēlāk kā 1994. gada pavasarī. Lai realizētu minēto reformu, tiek izveidota Valsts reformu ministrija ar attiecīgiem uzdevumiem, kuri jau tiks nosaukti. Valsts reformu ministram kā Ministru prezidenta biedram jāvada reformu process, un viņam būs tiesības atsevišķus ministriju reformu plānus saskaņot ar kopējo reformu koncepciju, lai pārvaldes struktūra valstī būtu veidota pēc vienotiem principiem. Tiesiskā reforma. Tiesiskās reformas uzdevums - pāriet padomju politiskās un tiesiskās kultūras zona uz Rietumeiropas zonu. Tas ir ilgstošs process, tam jānoenkurotas ne tikai juristu, bet gan visas tautas apziņā. Tiesiskas valsts sistēmas ieviešana blakus ekonomikas un valsts pārvaldes reformai ir viens no trim mūsu reformu virzieniem. Un tas atspoguļojas arī tajā apstāklī, ka tieslietu ministram tāpat kā ekonomikas un valsts reformu ministram šajā valdībā tiks piešķirts Ministru prezidenta biedra statuss. Tiesisko reformu nozīmei jāatspoguļojas arī valsts budžetā. Tieslietu ministrijas, visas tiesu sistēmas, Prokuratūra efektīvas darbības, juristu un ierēdņu apmācības un kvalificēšanai ir jāmeklē nepieciešamie līdzekļi. Tas attiecas gan uz algām, gan uz telpām, gan uz tehnisko aparatūru. Saeima var pieņemt vislabākos likumus, taču, ja valsts darbinieki un visas tiesu sistēma nespēs tos realizēt, tad visa mūsu valsts kopumā zaudēs daudz vairāk. Tiesiskās reformas pirmais solis - neatliekama Satversmes tiesas izveidošana. Valsts kontroles un Prokuratūras nostiprināšana, lai pastiprinātu valsts īpašuma, lai kur arī tas atrastos, kontroli un valsts izdevumu taupīgu un lietderīgu izlietošanu. Steidzami izstrādājams atjaunotajam Civillikumam un tiesu iekārtai atbilstošs Civilprocesa likums. Nekavējoties jāizstrādā arī jaunais Administratīvā procesa likums, kurš noteikts, kā pārsūdzēt tiesā valsts un pašvaldību iestāžu un amatpersonu lēmumus un kārtību, kā ikvienam saņemt atlīdzību, ja valsts vai pašvaldību iestādes nodarījušas pretlikumīgas darbības rezultātā kaitējumus - materiālus vai morālus. Cilvēku un pilsoņu konstitucionālo tiesību nostiprināšanas jomā galvenais ir Pilsonības likums. Mēs redzam Latviju kā nacionālu vienkopienas valsti ar kultūrautonomijas tiesībām tradicionālajām minoritātēm. Likuma pamatuzdevums ir garantēt latviešu tautai drošību, neierobežotas attīstības iespējas. Bez tam šis likums pavērs Latvijai kā demokrātiskai valstij plašāku ceļu uz starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām organizācijām. Pilsonības likuma saturs jāveido atbilstoši pamatprincipiem, kas formulēti Latvijas Zemnieku savienības un "Latvijas ceļa" programmās. Pēc Pilsonības likuma pieņemšanas jāuzsāk latviešu nācijas interesēm atbilstošs nepilsoņu naturalizācijas process, līdztekus tam radot reālu iespēju brīvprātīgai repatriācijai uz etnisko dzimteni tām personām, kuras to vēlas un kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Mēs uzskatām, ka Latvijas Republikas pilsoņu piederība pie mazākumtautības nevar būt par iemeslu jebkādiem politisko un sociālo tiesību ierobežojumiem. Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, tiks garantētas visas starptautiskajos aktos noteiktās tiesības. Latviešu bīstami mazais īpatsvars Latvijā, nelabvēlīgā vecuma un dzimuma struktūra, mazā dzimstība, lielais šķirto laulību un nelabvēlīgo ģimeņu skaits spiež domāt par vispusīgu un tālejošu demogrāfisko politiku latviešu tautas nākotnes nodrošināšanai. Šāda programma pamatos ir izstrādāta. Jācer, ka to izdosies realizēt arī dzīvē. Tautas un valsts drošības vārdā jāveic neatliekami pasākumi, kuriem jāstiprina tiesiskā kārtība. Tā ir viena no galvenajām un pirmajām aktualitātēm valdības darbā. Jāveido Iekšlietu ministrijas pārziņā, bet ne tiešā pakļautībā speciāli dienesti noziedzības apkarošanai. Jāveido institūcija, kura vāc, analizē un sniedz valsts vadībai informāciju, kas skar valsts neatkarību un iekšējo drošību. Jāveic pasākumi, kas ceļ Iekšlietu ministrijas, jo sevišķi policijas autoritāti un radikāli palielina pilsoņu īpatsvaru tās darbinieku skaitā. Ir jāizdara grozījumi likumā "Par policiju", paredzot, ka tajā var strādāt tikai pilsoņi, attiecīgi ar lēmumu nosakot, ka tiks pieņemti darbā tikai pilsoņi, bet jau strādājošajiem jāļauj turpināt, ja viņi atbilst pārējām likuma prasībām. Jāpapildina iekšlietu sistēma ar cilvēkiem no zemessardzes, municipālajām policijām, kas tur jau izgājuši zināmu apmācību. Jādod ievērojams papildu finansējums Policijas akadēmijai, lai tā īsā laikā sagatavotu profesionālus policistus. Obligātajā dienestā esošajiem pilsoņiem, ja viņi to vēlas, jādod iespēja mācīties Policijas akadēmijā. Jāstabilizē zemessardze, veidojot to pakāpeniski par Nacionālo bruņoto spēku pamatstruktūru pēc nacionālās gvardes parauga. Vienlaicīgi maksimāli jāsamazina zemessardzes policejiskās, muitas un robežapsardzes funkcijas, saglabājot tai policijas palīgdienesta funkcijas lauku apvidos, policijai klātneesot vai tās uzdevumā. Par valsts aizsardzību runājot, es gribētu citēt Kārļa Pauļuka vārdus no valdības deklarācijas 1923. gadā. Tie ir nozīmīgi arī šodien: "Valsts drošības un aizsardzības labā valdība centīsies uzlabot un pienācīgi nostādīt karaspēka apgādību. Valdība piegriezīs vislielāko uzmanību karavīru tehniskajai apmācībai un viņu audzināšanai noteikti nacionālā un demokrātiskā garā. Valdība turpinās armijas izveidošanu uz tiesiskiem pamatiem, nokārtot aizsardzības resorā ietilpstošo iestāžu kompetences un savstarpējās attiecības. " Visas šīs reformas pakļautas Latvijas iedzīvotāju interesēm. Jo tikai pareizi organizēta tiesiska valsts var kļūt arī saimnieciski stipra. Un tikai saimnieciski stipra valsts spēj pietiekami gādāt par saviem pilsoņiem, par viņu sociālo aprūpi, veselību, izglītību, kultūru, drošību. Sociālā politika. Mēs uzskatām, ka valsts sociālā politika ir saimnieciskās politikas turpinājums, jo budžeta iespējas ir atkarīgas no saimnieciskās reformas sekmēm. Tiks uzsākta pakāpeniska pāreja uz sociālās aizsardzības (pensiju, slimības, bezdarba, nelaimes gadījumu) apdrošināšanas fondu izveidošanu, kuros pamatā iemaksas izdara darba devējs, valsts un strādājošais. Sociālo izmaksu lielums būs atkarīgs no iztikas minimuma, dzīves dārdzības pieauguma, aprūpējamo materiālā stāvokļa un agrākā darba ieguldījuma. Mēs labi saprotam, ka cilvēki, kuri nespēj izdzīvot no pensijas līdz pensijai, nevar gaidīt. Tāpēc jautājumam par dzīves dārdzībai atbilstošu iztikas minimumu un darba ieguldījuma atbilstošu pensiju jākļūst par vienu no pirmajiem Ministru kabinetā apspriežamajiem jautājumiem. Jau šodien jāmeklē ceļi, kā līdzsvarot pensiju apmēru ar īres, apkures un citu komunālo maksājumu apmēriem. Jau šodien jāsāk veidot jaunā sociālās aprūpes sistēma, kurai bezdarba gadījumā jāpasargā strādājošais un viņa ģimene, vienlaicīgi rosinot vēlmi aktīvi meklēt darbu, nevis dzīvot uz valsts rēķina. Jāpilnveido pārkvalificēšanās sistēmas un darba biržas darbība. Jāsāk pārdomāt bezdarbnieku iesaistīšana sabiedriskajos darbos. Jārūpējas par invalīdu integrāciju sabiedrībā, radot iespējas viņiem iegūt izglītību, apgūt piemērotu profesiju un atrast darbu vai citādi realizēt savas ieceres. Labvēlīgs nodokļu režīms tiks radīts tiem uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām, kuri ziedos naudu sociālā atbalsta fondiem invalīdiem, nelaimē, tajā skaitā, Černobiļā, cietušajiem, maznodrošinātajiem, ģimenēm ar bērniem, bezdarbniekiem. Šo fondu veidošanā piedalīsies arī valsts. Mums jāveido efektīvs sociālo darbinieku dienests, kuri nevis sēž kantorī, kabinetos, bet iet pie cilvēkiem un individuāli risina viņu problēmas. Īpaša vērība jāpiegriež tai mūsu tautas daļai, kura cietusi represijās. Mēs uzskatām, ka jānodrošina valsts gādība par mazturīgajiem, slimiem un vientuļiem politiski represētajiem. Jāpanāk pēc iespējas pilnīgāka politiski represēto cilvēku tiesisko, sociālo un saimniecisko jautājumu risināšana. Tautas veselība ir kritiskā stāvoklī. Tas apdraud tālāko tautas izdzīvošanu. Un tādēļ mēs turpināsim iesākto - attīstīsim profilaktisko un neatliekamo medicīnu, izkopsim tautas veselības izglītību, īpašu vērību veltot AIDS, alkoholisma un narkomānijas izplatīšanās ierobežošanai. Ir jāveic ātra un plaša ambulatorisko medicīnas iestāžu privatizācija, daļai no slimnīcām sākotnēji paliekot valsts un pašvaldību pārziņā. Līdz ar maksas medicīnisko pakalpojumu attīstīšanos, ir jānosaka no valsts budžeta apmaksāto minimālo katram iedzīvotājam pieejamo medicīnas pakalpojumu garantijas. No valsts un pašvaldību budžeta jāsubsidē šādas veselības programmas: mātes un bērna aprūpe, sabiedriski bīstamo slimību profilakse un ārstēšana, onkoloģija, visa ātrā un neatliekamā medicīniskā palīdzība. Vairāk jādomā par pensionāru medicīnisko aprūpi. Saimnieciskajam stāvoklim stabilizējoties, pakāpeniski jāievieš obligātā medicīniskā apdrošināšana. Vadošajām valsts klīnikām jātiek saglabātām kā maznodrošināto iedzīvotāju bezmaksas ārstēšanas bāzei. Jāmēģina panākt pienācīgs medicīnas personāla atalgojums. Mēs atbalstīsim labvēlības statusa piešķiršanu kapitālam, kas tiek ieguldīts ar cilvēku veselības veicināšanu saistītos pasākumos, sekmēsim fizisko kultūru un sportu skolās, saglabājot sporta skolu sistēmu, kurās slīpēs mūsu talantus lielajam sportam. Mēs apliecināsim savu atbalstu sportam kā tautas nacionālās pašapziņas veidotājam un veicinātājam. Izglītība un zinātne. Atbilstoši ilglaicīgai valsts ekonomikas struktūrpolitikai, jānosala mācību vietu skaits un proporcijas vidējās vispārējās, vidējās arodu un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Arodizglītības jomā kvalificēta darbaspēka izveidošanā jāiesaista darba devēji. Konsekventi jāīsteno latviskās, arī latgaliskās izglītības atjaunošana, atbalstot Rēzeknes un Daugavpils augstskolas. Jāatbalsta mazākumtautību skolas, it īpaši izceļot lībiešus kā Latvijas pamattautību. Lai sekmētu cittautiešu integrāciju latviskajā vidē, jārealizē konsekventa politika valodas jomā. 2-3 gadu laikā valsts finansētajai augstākajai izglītībai, bet 3-5 gadu laikā vidējai speciālajai un arodizglītībai jāpāriet uz apmācību latviešu valodā. Likumā "Par augstāko izglītību" skaidri jānosaka valsts kompetence, saglabājot augstskolām pastāvību līdzekļu izvēlē. Nav pieļaujama nācijas gaišāko prātu noplūde uz attīstītajām valstīm, tādēļ pārdomāti jāatvēl zinātnei nepieciešamie finansiālie līdzekļi. Nedrīkst pieļaut krīzes situāciju tajās zinātnes nozarēs, kuras nevar tikt attīstītas nekur citur pasaulē, - tā ir latviešu valoda, vēsture, mākslas zinātnes. Mēs atzīstam izglītības prioritāti ģimenes, uzņēmuma, valsts politikas līmenī un meklēsim ceļus, kā to nodrošināt. Jāuzsāk latviešu jaunatnes izglītošanās pasaules izglītības centros. Un mēs aicinām katra ārzemēs dzīvojoša Latvijas pilsoņa ģimenei savu iespēju robežās palīdzēt iegūt izglītību vismaz vienam Latvijas jaunietim. Latvijas nācijas izdzīvošana, sabiedrības morāles normu un ētisko principu saglabāšana ir saistīta ar valstī īstenojamo kultūrpolitiku. Mūsu kultūrpolitika būs orientēta uz to, lai nodrošinātu valsts aizbildniecību un dotācijas kultūrai, koptu un aizsargātu nacionālo kultūru. Kultūrā tas ir nozīmīgs ilgtermiņa ekonomiskais ieguldījums, un tādēļ jāsāk īstenot detalizēta ilgtermiņa valsts programma kultūras nekomerciālo nozaru attīstībai. Atbalstām un veicinām kultūras dzīves decentralizācijas stabilu un pilnvērtīgu kultūras centru izveidi ārpus Rīgas. Nodokļu atvieglojumu sistēmai jāveicina mecenātisms. Jāgarantē un jāīsteno labvēlības statuss atbalstošiem fondiem un struktūrām. Lai veicinātu Latvijas kultūras iekļaušanos Eiropas un pasaules kultūras procesos, jāveido valsts dotēta institūcija nacionālās kultūras popularizēšanai ārzemēs. Ārpolitika. Te galvenais ir nostiprināt Latvijas valsti kā starptautisko attiecību subjektu šā vārda pilnā nozīmē. Ar to saistīta Latvijas atkaliekļaušanās starptautisko attiecību, to skaitā, arī ekonomisko attiecību sistēmā un valsts drošības nodrošināšana starptautiskajā arēnā. Šajā nolūkā vispirms jāpanāk Krievijas Federācijas jurisdikcijā pārņemtās bijušās PSRS armijas ātra, organizēta un pilnīga izvešana. Tāpēc nekavējoties jāveido jauna delegācija sarunām ar Krieviju. Ārpolitiskās prioritātes mēs redzam šādas: Baltijas valstu sadarbības padziļināšana un paplašināšana; orientācija uz Ziemeļeiropas valstīm, kā arī citām Baltijas jūras zemju padomes valstīm; sakaru attīstīšana un paplašināšana ar Eiropas kopienas valstīm un ar Eiropas kopienu, ņemot vērā galarezultātu - iestāšanos tajā; sabiedrība ar Austrumeiropas demokrātiskajām valstīm, pārņemot uzkrāto pozitīvo pieredzi tirgus saimniecības veidošanā; savstarpējās attiecības ar Krieviju, Ukrainu un citām NVS valstīm jāveido, abpusēji respektējot neatkarību un suverenitāti; jāveido līdztiesīgas un normālas kaimiņattiecības, kas kalpotu par pamatu stabiliem un abpusēji pieņemamiem ekonomiskajiem sakariem; labu attiecību veidošana ar valstīm, kas varētu būt alternatīvas enerģijas un izejmateriālu piegādātājas, preču noieta vietas Latvijas rūpniecības un lauksaimniecības ražojumiem; attiecību padziļināšana ar Ziemeļamerikas valstīm, kā arī citām industriāli attīstītajām valstīm. Darbības pastiprināšana starptautiskajās organizācijās gan globālā, gan reģionālā mērogā. Mēs uzskatām, ka Latvijas ārpolitikai jābūt aktīvai, elastīgai, lai nepārprotami jākalpo Latvijas valsts interesēm. Mūsu koalīcija sāk savu darbu tautai un valstij smagā laikā. Lai gan daudz kas jau padarīts, daudz kas aizsākts, augsne reformām daļēji jau sagatavota, tomēr joprojām turpina dominēt valsts īpašums ražošanā, daudzās nozarēs valda monopols, ražotājs diktē patērētājam savu gribu, Latvija lielā mērā vēl arvien ir atkarīga no NVS. Privatizācija gan pilsētās, gan laukos ir nepārdomāta, nesakārtota, daudziem nav skaidrs, vai viņiem atdotais privatizētais īpašums patiešām pieder. Smagais stāvoklis Latvijas laukos saistīts ar to, ka gan jaunradītās zemnieku saimniecības, gan pārveidotās statūtu sabiedrības ir krīzes stāvoklī. Zemniekiem nav drošības sajūtas par nākotni. Aug bezdarbs. Daudzi nespēj iztikt no algas līdz algai, no pensijas līdz pensijai. Vissmagāk saimnieciskā krīze skar vecus un maznodrošinātus cilvēkus. Kritiskā stāvoklī ir tautas veselība, kultūra, zinātne. Tās ne tikai nav kļuvušas par prioritātēm, bet - gluži otrādi - to attīstībai līdzekļi tiek atvēlēti arvien mazāk. Neatrisinot šīs problēmas, Latvijai nav nākotnes. Cilvēks nav drošs par savu dzīvību un mantu. Noziedzība un korupcija Latvijā ir sasniegušas vēl nepieredzētus apmērus, cilvēks nav drošs arī par savu valsti, jo Latvijā joprojām ir okupācijas armija. Cilvēks diemžēl nejūtas aizsargāts arī pašvaldībās un valsts iestādēs, jo valda birokrātu patvaļa, nedarbojas princips - viena taisnība un viens likums visiem. Īsi sakot - valstī nav kārtības. Izeju no šīs smagās situācijas mēs redzam konsekventā reformu programmā un atbildīgā politiskā koalīcija, kura, apvienojot Latvijas Zemnieku savienības, "Latvijas ceļu" un citu politisko organizāciju, kurām rūp Latvijas nākotne, kopējos spēkus, realizē šīs reformas, plaši iesaistot tajās visus iedzīvotāju slāņus. Mēs esam cieši apņēmušies maksimāli skaidrot valdības politiku un realizēt arī tos mūsu programmās ietvertos mērķus un uzdevumus, kuri nerod atspoguļojumu šajā deklarācijā. Visu minēto reformu un uzdevumu veikšanai mēs ierosinām Ministru kabineta struktūru ar konkretizētu personālsastāvu, kurš jums ir izsniegts. Šajā izsniegtajā personālsastāvā nav paredzēti divi valsts ministri, kuri atsevišķi tiks aicināti Saeimas uzticības saņemšanai. Tātad tas ir privatizācijas valsts ministrs Ekonomikas ministrijā un veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā. Ministru kabinets ir gatavs nekavējoties uzsākt darbu. Mums nepieciešama Saeimas uzticība un tautas atbalsts. Mēs darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai izkļūtu no krīzes, stabilizētu situāciju valstī un sāktu augšupeju. Latvija gaida, gaida rīcību. Ir laiks, laiks izšķirties un sākt rīkoties. Paldies.".
• 1993_07_20_a-seq4 language "lv".
• 1993_07_20_a-seq4 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q822919.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q211.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q4294315.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q2660080.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q193089.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q21625222.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q687709.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q39731.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q159.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q8436.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q4459436.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q2167704.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q1807079.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q52371.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q212.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q80021.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q15180.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q2498135.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q129677.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q1773319.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q12360039.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q1474484.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q52847.
• 1993_07_20_a-seq4 mentions Q20564185.