Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_20_a-seq36> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1993_07_20_a-seq36 type Speech.
- 1993_07_20_a-seq36 number "36".
- 1993_07_20_a-seq36 date "1993-07-20".
- 1993_07_20_a-seq36 isPartOf 1993_07_20_a.
- 1993_07_20_a-seq36 spokenAs 46.
- 1993_07_20_a-seq36 spokenText "Cienījamais Prezident, cienījamie Prezidija locekļi, kolēģi deputāti, klātesošie - dāmas un kungi! Es pārstāvu Latvijas Zemnieku savienības koalīcijas organizāciju un gribu runāt konkrēti par lauku problēmām zemnieku skatījumā, arī, protams, caur manu prizmu. Es neesmu pilnvarots runāt tieši Zemnieku federācijas padomes vārdā, bet, ikdienā darbojoties zemnieku sabiedriskajā kustībā, kura izveidojās jau 1990. gadā, kad Latvijā radās pirmie toreiz tā sauktie brīvie zemnieki. Pēc viņu apvienošanās pagastu biedrībās sanāca republikas kongress, kurā izveidoja Zemnieku federāciju, kas tajā laikā bija vienīgā un, manuprāt, šodien ir lielākā privātražotāju apvienība Latvijā. Šinī attīstības ceļā privātražošanas saimnieciskais veids izkaroja savas pozīcijas, tika saņemti sitieni, godīgi sakot, vairāk gan no kreisās puses, bija dažādas ambīcijas. Rezultātā mēs neesam sasnieguši varbūt sevišķi lielus saimnieciskos rādītājus kā federācija, tomēr esam izturējuši šos gadus, un zemnieki, jūtot savu sabiedrisko atbalstu šajā organizācijā, varbūt arī zināmā mērā aktīvi balsoja par Zemnieku savienību kā partiju, jo Zemnieku savienības frakcijā mēs esam trīz Zemnieku federācijas valdes locekļi. Es domāju, ka tā ir pietiekoši liela zemnieku uzticība, kura mums ir jāattaisno, darbojoties Saeimā. Es esmu arī pārliecināts, ka, lai gan Saeimā nav sevišķi daudz cieši ar lauksaimniecisko ražošanu un zemniecību saistītu deputātu, tomēr visi mēs spēsim strādāt kopā, lai risinātu tās problēmas un palīdzētu valdībai izvēlēties pareizos risinājuma ceļus un virzienus, lai nevis kritizētu, bet dotu konkrētus priekšlikumus un veiktu konkrētu darbību. Varu teikt, ka nešaubos par frakcijas "Latvijas ceļš" koalīcijas partneru labvēlīgiem nodomiem pret laukiem, jo pamatā koalīcijas programmas veidošanā tika ņemti vērā visi Zemnieku savienības priekšlikumi par lauku problēmām. Viņi godīgi atzina mūsu kompetenci, ka esam šajā jautājumā speciālisti. Arī mūsu turpmākajā sadarbībā, es nešaubos, šie jautājumi tiks atrisināti. Tāpat es nešaubos, kā jau teicu, ka visus, kam ir labas idejas un kas ir ar laukiem saistīti vai arī vienkārši zina kādas problēmas risinājuma ceļus, nākt pie mums un strādāt kopā. Diemžēl man ir arī sava atšķirīga nostāja sakarā ar dažām koncepcijām. Tas ir konkrēti par Lauksaimniecības komisiju. To es neslēpju. Ja nu šīs Lauksaimniecības komisijas nav, tad Zemnieku federācijai vajadzēs darboties kā likumdošanas iniciatoram. Neapšaubot Tautsaimniecības komisijas lielo vēlmi un cenšanos lauku problēmas risināt kaut ar nelielu prioritāti, neticu, ka tā atrisinās šo milzīgo problēmu gūzmu, kāda laukos ir nobriedusi. Tā ir izveidojusies gluži vienkārši tāpēc, ka lauki ar privatizāciju, ar šo iziešanu uz tirgus attiecībām ir aizgājuši daudz tālāk. Tāpēc arī ikdienas problēmas un neatrisināto problēmu gūzma ir vislielākā. To es saku ar pilnu atbildību, jo, strādājot arī padomju darbā Saldus rajonā, varu apgalvot, ka tās problēmas, kas laukos ir šodien, prasa neatliekamu risinājumu. Tāpēc es arī iestājos par valdības sastādīšanu pēc iespējas ātrāk. Tam jānotiek jau šodien un tuvākajās dienās. Neko nepārmetot vecajai valdībai, kura ir strādājusi savu iespēju robežās kā mācējusi un pratusi, kā tai Augstākā padome ir palīdzējusi un kā mēs, zemnieki, esam strādājuši federācijā un visās sabiedriskajās organizācijās, tomēr jāpasaka, ka šobrīs Latvijā ir bezvaldība. Tā tas ilgi turpināties nevar, to nokārtot prasa tauta, prasa mūsu vēlētāji. Iztirzājot dažus punktus, kuri valdības programmā šķiet ne īsti skaidri, mēs netiksim, vienalga, uz konstruktīva ceļa, jo programmas īstenotāji, es domāju, šo programmu ir stādījuši kopumā, un tas ir darbs, kur, izraujot vienu gabalu ārā, tas vairs neiet kopā ar citiem. Tāpēc man ir pilna pārliecība, ka valdība zina, ko tā grib darīt, zina ceļus, kā to sasniegt. Protams, Saeima atradīsies šeit pozīcijā, opozīcijā, bet mēs visi esam tautas uzticības vainagoti, un šī uzticība ir jāapliecina šeit ar darbu. Nobeidzot gribu minēt dažas lauku problēmas, kuru risinājums ir galīgi neatliekams. Šīs problēmas izriet no iepriekšējās likumdošanas kļūdām. Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka lauku komisijai, tautsaimniecības komisijai, frakcijai vai Zemnieku federācijai ir jānāk ar likumdošanas iniciatīvām, lai izlabotu tās kļūdas vai vienkārši neizpratnes, kuras ir ieliktas iepriekšējā likumdošanā. Manuprāt, pats neveiklākais un visvairāk neizdevies likums, ko pieņēmis iepriekšējais parlaments, ir tā sauktais kolhozu un zvejniecības arteļu privatizācijas likums. Zemnieki saka tā, ka pirmo reizi zemniekus izveda un ekspropriēja 1949. gadā, to, protams, izdarīja totalitārā vara, bet 1991. gadā, kad pieņēma šo likumu, to izdarīja mūsu pašu latviešu parlaments, zemniekam neatdodot atpakaļ nekā no atņemtajiem ražošanas līdzekļiem. Ka tas ir tā, to, man liekas, šobrīd arī apliecināja mūsu kolēģi no frakcijas "Saskaņa Latvijai", runājot par to, ka laukos esot pilnīgs haoss ražošanas līdzekļu izmantošanā un sadalē, jo šie ražošanas līdzekļi neatrodas zemes lietotāju un īpašnieku rokās, tie ir sadalīti pēc paju principa vai arī vienkārši iznīkst, jo zeme ir vienam, bet šķūnis - otram. Šādu likumdošanas nonsensu, protams, var pieņemt galīgā nekompetencē. Kāda situācija tajā brīdī bija, grūti man spriest, kaut gan Zemnieku federācija līdz pēdējam vakaram un līdz balss aizsmakumam ar lauku deputātiem strīdējās, ka šāds likums laukos ienesīs haosu un ka tāds nevar būt. Tomēr balsošanas rezultātā zemniekam tika atņemti visi ražošanas līdzekļi un atdota kaila zeme ar akmens čupu un senču stādītu ozolu lauku vidū. Vairāk nekas. Paldies par zemi, bet šī zeme ir jāapsaimnieko. Kā nākamais ir jāpienim gatavojamais privatizācijas likums par pārstrādi, par glabāšanas un pārstrādes servisa lauku uzņēmumiem. To vajadzēja pieņemt vienā likumā, ka tas ir atdodams zemes īpašniekiem. Negribu teikt - zemes lietotājiem. Kooperatīvajām sabiedrībām, nmevis ar dažādām koncepcijām un dažādiem apkārtceļiem mēģinot nobīdīt viņus prom no lauksaimnieciskajiem ražotājiem. Šobrīd pārstrādes uzņēmumiem ir ievērojama parādu nasta, un nu sāk strādāt koncepcija, ka - "jums jau varētu atdot, bet kur mēs liksim tos parādus". Tur jau ir tā nelaime, ka šobrīd, ievēlot jaunu valdību, mēs tai uzliksim visu šo parādu nastu. Kā varēs atrisināt šo jautājumu, protams, būs jālemj šeit visiem kopā, gan pozīcijai, gan opozīcijai - visiem ar saviem priekšlikumiem jādomā, kā zemniekam, lauksaimnieciskajam ražotājam, atdot viņam atņemto īpašumu. Varbūt nevajag par to gari diskutēt, jo mēs strādāsim komisijās un frakcijās, un tad par šiem jautājumiem varēs izdiskutēt. Un pēdējais. Kas tad šobrīd ir laukos, kas notiek Latvijā? Operas "Lāčplēsis" vārdiem runājot, "Latvjy zeme vaļā stāv". Viss, kas ir Eiropā lieks, tiek saslaucīts un nogādāts šeit Latvijā. Ēdamais margarīns, kuram termiņš beidzas tuvākajos mēnešos, graudi atvesti ar visas pasaules labākajiem insektiem vai kā visus sauc, mūsu speciālisti šobrīd nevar pat noteikt viņu izcelšanos un ģinti. Tāpat visi "snikerīši" un viss pārējais tiek pa kontrabandas un bezmuitas ceļiem ievests, pārdots zemām par jebkuru cenu, tiek sagrauta Latvijas pārstrādājošā rūpniecība un Latvijas lauksaimniecība. Ir pat tādi speciālisti, kas vēl pēdējā Ministru padomes sēdē pacentās sagatavot un, piedošanu, "pagrūst" parakstīšanai bezmuitas cukura ievešanu. Es vakar noskaidroju, ka šis lēmums nav parakstīts vēl šobaltdien un atdots atpakaļ pārstrādāšanai. Es domāju, ka tālāk jau nav kur iet, ja vajag iznīcināt cukura ražošanu. Šeit piedalās mūsu cienījamais Prezidents Ulmaņa kungs. Man zemnieki lika pateikt tā, ka Ulmanis pirmais radīja cukura rūpniecību un cukura industriju Latvijā, tad lai neļaujot otrā Ulmaņa laikā likvidēt Latvijā cukura industriju un cukura audzēšanu. Mēs, zemnieki, protams, arī Ulmaņa kungs, kas ir bijis mūsu frakcijas pārstāvis, neļaus to izdarīt, cik būs mūsu spēkos. Jūs saprotat, šodien vajag ievest 10 000 tonnu bezmuitas cukura, līdz ar to kārtējā gadā netiks iepirkts un samaksāts par zemnieku, lauksaimnieku, saražotajām cukurbietēm. Liepājas un Jēkabpils zonā nav samaksāts vēl par pagājušo gadu. Ko tas nozīmē? Viens posmiņš būs likvidēts šiem tirgus Dieva pielūdzējiem, kuri būtu ar mieru, ka Latvijā neaudzē neko, visu ieved, pārdod un no šīs starpības dzīvo. Bet Latvijas Zemnieks ar to izdzīvot nevar. Kas ir jāizdara, cienītie deputāti? Manuprāt, ir jārada stabils tirgus pašu lauksaimniecības produkcijai Latvijā. Tas, ka Latvijas iedzīvotāju paēdināšanai drīz vairs nepietiks vai jau nepietiek Latvijā saražotās produkcijas, ir neapstrīdami un tas ir fakts. Ja turpināsies vēl šī ražošanas lejupslīde, ja turpināsies lēto preču nekontrolēta ievešana legālā, puslegālā un nelegālā ceļā, Latvijas lauksaimniecība tiks iznīcināta. Līdz ar to Latvijas lauki, visa šī infrastruktūra, mazpilsētas, ciemati, kur dzīvo latviešu tautas lielum lielais vairākums, kas aizņem 90 un vairāk procentu Latvijas teritorijas... Ja šeit nedzīvos latvieši, Latvija, protams, kļūs vai nu par Eiropas vai Krievijas guberņas sastāvdaļu, to es nezinu. Lai kaut cik šobrīd zemnieks, privātražotājs laukos varētu atsperties, ir nepieciešami tomēr kaut kādi kredīti. Es pašlaik gribu uzskaitīt pirmās nepieciešamības pasākumus, kas jāveic jaunajai valdībai kopā ar Saeimu. Tā ir tirgus aizsardzība, lai sāktu beidzot ēst šeit saražoto produkciju, kura nav tik skaisti, protams, ietīta, iesaiņota. Tie ir minimālie kredīti, lai varētu nopirkt atkal degvielu, novākt ražu, jo, kamēr mēs šeit, esa atvainojos, runājam, varētu teikt arī citu vārdu, laukos briest raža un zemnieks jau strādā. Mēs domājam, kā un ko darīt, bet viņi nedomā, viņi strādā. Tā ir mūsu zemniecības, mūsu tautas izdzīvošanas pamatdziņa, ka ir jāsēj, jāpļauj un jāstrādā. Tālāk, neaizkavējot jūsu uzmanību, man ir aicinājums vēlreiz visām frakcijām, visiem cilvēkiem Latvijā, kam ir priekšlikumi, kam ir domas un vēlēšanās strādāt mūsu lauku labā, nākt ar labiem, ar konstruktīviem un noformulētiem priekšlikumiem, sadarboties ar izveidoto valdību, nevis kritizējot un norādot tikai uz pirmajām kļūdām, bet iepriekš dodot priekšlikumus, lai šo kļūdu nebūtu, lai mēs izdzīvotu.".
- 1993_07_20_a-seq36 language "lv".
- 1993_07_20_a-seq36 speaker Andris_Rozentals.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q822919.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q211.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q193089.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q159.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q2167704.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q1807079.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q6111970.
- 1993_07_20_a-seq36 mentions Q1474484.