Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_20_a-seq31> ?p ?o. }

• 1993_07_20_a-seq31 type Speech.
• 1993_07_20_a-seq31 number "31".
• 1993_07_20_a-seq31 date "1993-07-20".
• 1993_07_20_a-seq31 isPartOf 1993_07_20_a.
• 1993_07_20_a-seq31 spokenAs 129.
• 1993_07_20_a-seq31 spokenText "Godājamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es sēdēju un brīnījos: nāk viens pēc otra runātāji un saka: "Viss, ko saka opozīcija, vienalga, vai šīs opozīcijas balsis nāk no LNNK, no frakcijas "Saskaņa Latvijai", no Demokrātiskā centra partijas vai kāda cita (tā ir bijis arī iepriekšējās dienās), tas viss ir nekonstruktīvi, viss ir demagoģija, viss ir pret reformām vērsts, viss ir slikti. Tad nāk vesela plejāde "gaišo" cilvēku, kas saka: "Būs labi, un mēs tikai esam vienīgie gudrie. " Un tad iznāk tā, ka faktiski šobrīd nav vis opozīcijas un vairākuma, bet iznāk, ka ir tikai gudrie cilvēki un ka visi pārējie ir tādi, ar kuriem var nerēķināties. Tieši tā - nerēķināties. Tas ir parādījies arī iepriekšējos balsojumos. Pat tur, kur tas nebija tik principiāli, kur varēja rast kompromisus, šos kompromisus nevēlējās rast. Un tomēr, cienījamais vairākums, jums būs jāieklausās, kad būs aizvien jaunas un jaunas plenārsēdes, it īpaši kad sāksies valdības darbs, jums būs jārēķinās ar to, ka ne viss, ko saka opozīcija, ir uzskatāms tikai par kritiku kritikas pēc. Jums būs jārēķinās ar tām konstruktīvajām domām, kas tiek izteiktas. Un šodien tika izteikti ļoti nopietni argumenti gan ārpolitikas, gan ekonomikas sadaļas vērtējumam gan no frakcijas "Saskaņa Latvijai" lauksaimniecības un citu jautājumu vērtējumā. Es gribētu pievērsties vēl vienai sadaļai ziņojumā - par aizsardzības, iekšlietu un drošības jautājumiem. Jo saimnieciskā augšupeja, kuru šobrīd gaida Latvijā, kuru mēs visi vēlamies, ir tieši atkarīga no tā, vai Latvijā politiskā situācija būs droša, vai aizsardzības spēki spēs demonstrēt tādu gatavības pakāpi, kas spētu novērst apdraudējumu Latvijas neatkarībai un tās politiskajai iekārtai. Savukārt, vai Iekšlietu ministrija, proti, policija, spētu aizsargāt iedzīvotāju personisko drošību un mantu. Tāpēc man ir vairāki iebildumi arī par šīm tēzēm, kas šeit teiktas attiecībā uz aizsardzības un iekšlietu reformām. Pirmām kārtām par iekšlietu jautājumu. Nav skaidrs, vai iekšlietu ministrijā paredzamas nopietnas struktūras reformas. Mēs varam šeit izlasīt, ka domāts tikai par autoritātes celšanu, par štatu papildināšanu ar pilsoņiem un par papildu asignējumiem Policijas akadēmijai. Tas nozīmē, ka tā struktūra, kāda līdz šim ir bijusi Iekšlietu ministrijā, tā arī paliek pusratā, jo nav ieskicētas reformas, kādos virzienos tad tās būs. Šobrīd situācija ir tāda, ka iepriekšējās valdības periodā tika iesāktas policijas reformas, tas ir, pāreja no milicijas uz policiju, bet šis darbs ir palicis nepabeigts. Pie tā strādāja gan toreizējais iekšlietu ministra vietnieks Zenons Indrikovs, arī Ziedonis Čevers. Bet tagad ir neskaidrs, kādā virzienā tas turpināsies tālāk? Vai tiks samazināts Iekšlietu ministrijas vadošais birokrātiskais aparāts? Jo šobrīd Rīgā uz vienu ielās strādājošu kārtības policistu ir gandrīz trīs kabinetos sēdoši. Latvijas laikā pietika ar vienu ēku Iekšlietu ministrijas kadru sastāva izvietošanai, bet tagad tas aizņem, var teikt, veselu kvartālu. Nav skaidrs, vai, Iekšlietu ministrijas struktūras reformējot, centīsies atbrīvoties no daudzām funkcijām, kuras var nodot citu resoru pakļautībā. Piemēram, Ieslodzījuma vietu departamenta liktenis. Vai tas paliek Iekšlietu ministrijai vai tiks nodots Tieslietu ministrijai? Kas būs ar robežsargiem? Vai šo dienestu pārveidos par robežpoliciju, iekļaujot Iekšlietu ministrijas sastāvā, vai ne? Izskanējušas vairāku "Latvijas ceļa" pārstāvju runas, kas atspoguļotas arī masu informācijas līdzekļos, par Zemessardzes iesaistīšanu Iekšlietu ministrijā, iekļaujot to Iekšlietu ministrijas struktūrās. Nav skaidrs, pēc šā ministra ziņojuma, vai tas notiks vai nenotiks? Šī nepilnīgā informācija rada satraukumu zemessargos, Latvijas pilsoņos un neizpratni arī deputātos, tāpēc es nevaru balsot par šādas valdības apstiprināšanu un atturēšos, jo man nav skaidras atbildes, kā rīkosies valdība, attiecīgo resoru reformējot. Tāpat jautājums par policistu sagatavošanu. Protams, var jau katru reizi rakstīt skaisti, kā kādreiz partijas programmā: jāpalielina asignējumi, jāpievērš vērība u. tml. Tā arī šeit ir ierakstīts: "Ievērojams papildu finansējums Policijas akadēmijai". Ko tas dos? Šobrīd Iekšlietu ministrijas sistēmā Policijas akadēmija "apēd" visai ievērojamus līdzekļus, daudz lielākus līdzekļus, nekā tiek izlietoti citās policijas mācību iestādēs, piemēram, Kauguru mācību centrā. Bet kur ir atdeve? Gatavojot šajā Policijas akadēmijā virsniekus, atdeve labākajā gadījumā būs pēc vairākiem gadiem. Un arī tad nav skaidrs, vai tie būs profesionāli, tiešām mūsdienu prasībām atbilstoši kadri, kas tur nāks ārā, vai viņi pēc tam aizies un pazudīs kaut vai komercstruktūru darbībā vai privātos apsardzes dienestos u. tml. Lai šobrīd īstenotu reformas, lai uz ielas būtu kārtība un drošība, ir jādomā ne tik daudz par virsniekiem, jo šo virsnieku trūkums policijā nav tik liels, kā jādomā par ierindnieku un vidējā personāla sagatavošanu. Tas nozīmē, ka līdzekļi jāiegulda tādās mācību iestādēs kā Kauguru mācību centra, kur atdeve jau ir pēc diviem, trim mēnešiem. Te redzam, ka akcents ir pilnīgi nepareizi likts. Ja mēs balsosim par šādu valdību un par tās attiecīgu rīcību Iekšlietu ministrijā, tad mēs redzēsim atkal jaunu un jaunu līdzekļu iztērēšanu, bet nevis reālu rezultātu darbībā uzreiz, tiešām reālā policijas veidošanā. Tāpat ir jautājums par aizsardzības spēkiem. Šeit uzsvērtas divas lietas, proti, iekšējās un ārējās drošības sistēmas tikšot veidotas Latvijā. Ne jau iekšējās vai ārējās drošības sistēmas jāveido Latvijā, bet viena Latvijas drošības sistēma ar divām pakāpēm: ar miera laika stratēģiju un attiecīgiem spēkiem, kas to palīdzētu nodrošināt, proti, ar dežurējošiem drošības spēkiem, un otra pakāpe - krīzes situācijai. Nevajag šeit rakstīt skaistus un gudrus formulējumus - iekšējā, ārējā drošības sistēma, neatspoguļojot pēc tam sīkāk, kādā veidā tad to veiks un īstenos, kāds būs šis pasākumu komplekss? Nākamais. Nepaliek arī skaidri vairāki jautājumi, uz kuriem es gribu rast atbildes. Kā saprast formulējumu, ka laukos Zemessardzei paliek policijas palīgspēku funkcijas? Kā tad ir ar pilsētām? Tādā gadījumā pilsētās tiek vispār likvidēta Zemessardze, lai gan mēs redzam, nenoliedzot to ieguldījumu, kas Zemessardzei jāveic arī laukos, aizsargājot zemnieku sētas, tomēr lielākoties kriminalitātes perēkļi šobrīd ir pilsētās. Tur ir pamatā arī policijai grūtības tikt galā ar visām šīm problēmām. Un tieši pilsētās Zemessardzes kā policijas palīgdienesta loma pašreiz ir daudz, daudz ievērojamāka nekā lauku apvidos. Tātad, nesaskatot šeit, kas efektīvi tiks darīts policijas reformēšanā, vēl jo vairāk, - atņemot Zemessardzei policijas palīgdienesta funkcijas pilsētās, mēs redzam, ka situācija noziedzības apkarošanā šīs valdības darbības apstākļos kļūs aizvien nedrošāka. Mēs jau tagad dzirdam cilvēkus sakām, uzņēmējus, privātuzņēmējus un zemniekus tirgos sakām, ka vara Latvijā pieder nevis parlamentam vai valdībai, bet to aizvien vairāk savās rokās saņem noziedzīgā pasaule. Tātad pie šāda attīstības varianta ar šādi veidotu valdību un tās koncepcijām šajos jautājumos mēs situāciju padarīsim vēl traģiskāku un grūtāk labojamu. Nav skaidrs arī, kam tad būs pakļauta Zemessardze, vai Iekšlietu ministrijai vai Aizsardzības ministrijai, vai beidzot tiks izveidota reāla nacionālo bruņoto spēku vadība un pārvarēta sadrumstalotība. Neredzu arī šeit konceptuāli iezīmētu ceļu, kā tiks veidota šī nacionālo bruņoto spēku vadība. Šobrīd zinām, ka Prezidents ir bruņoto spēku virspavēlnieks, bet kas iecels nacionālo bruņoto spēku pavēlnieku? Vai to darīs Prezidents vai to darīs kāds valdības ministrs, piemēram, aizsardzības ministrs, vai to darīs Saeima? Kāda būs attieksme pret Zemessardzes štāba priekšnieku? Iepriekšējā periodā to iecēla un apstiprināja augstākā padome, kas to darīs šobrīd? Šīs lietas konceptuāli nav iezīmētas, un nav skaidrs, kādas pārmaiņas grib vai negrib vispār realizēt jaunā valdība šajā nozarē? Izskanēja doma, ka Zemessardze attīstīsies tālāk pēc Nacionālās gvardes parauga. Šāds nosaukums Latvijā ir mazpazīstams. Jā, citās valstīs, Amerikas Savienotajās Valstīs un vēl šur tur tiek lietots šāds nosaukums. Latvijā ir citi vēsturiski pazīstami termini. Īsāku laiku - Zemessardze, ilgāku laiku - Latvijas Republikas divdesmito un trīsdesmito gadu vēsturē - aizsargi. Šajā gadījumā redzam, ka vai nu valdība ir nodomājusi legalizēt un attīstīt tālāk Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas "Amerikas ceļš" priekšsēža Armanda Māliņa Nacionālo gvardi, kas bija aplīmējusi visus Rīgas žogus ar skrejlapām: "Latvieti, sargā savu Tēvuzemi!", vai ko citu šeit taisās dibināt, bet neparāda, ko darīs, lai atrisinātu tik būtisko jautājumu Latvijas aizsardzības spēku veidošanā: zemessargu un aizsargu apvienošanu vienotā tautas pašaizsardzības organizācijā. Nevienam nav noslēpums, ka šajos gados Latvijā paralēli pastāvēja arī Aizsargu organizācija Rības vadībā. Labi, cits jautājums, ka tā varbūt daļēji vairāk atbilda Aizsargu biedrības organizācijai, kas Latvijas laikā arī ir pastāvējusi zināmu periodu un pētījusi Aizsargu organizācijas vēsturi vai veicinājusi Aizsargu organizācijas ideju izplatīšanos sabiedrībā, gatavojot sabiedrību, lai tā atbalstītu Aizsargu organizāciju, bet tā vai tā šī Aizsargu organizācija ir apmēram 3000 cilvēku liela. Ir arī cilvēki, kas neiestājās Zemessardzē kādu politisku motīvu dēļ, piemēram, tāpēc, ka tā bija pakļauta tajā situācijā Augstākajai padomei. Šobrīd mēs gribam turpināt, lai pastāvētu Latvijā atkal paralēli formējumi, lai veidotos vēl kādi jauni formējumi. Šādu risinājumu mēs neredzam valdības ziņojumā, Ministru kabineta ziņojumā, neredzam mēģinājumu meklēt konstruktīvu ceļu šo abu organizāciju un to cilvēku, kas atbilstu visām prasībām, apvienošanai vienā organizācijā. Un par šīs organizācijas nosaukumu. Bet redzam, ka te tiek meklēts atkal kaut kāds jauns nosaukums - Nacionālā gvarde. Nākamais - Aizsardzības ministrija. Par aizsardzības spēkiem praktiski atrodam tikai formulējumu, ka tiks veidoti skaitliski nelieli, bet profesionāli sagatavoti aizsardzības spēki. Varētu domāt visu ko. Varbūt pat to, ka tiks veidota neliela profesionāla armija, algotņu armija. Šādā diezgan neskaidrā formulējumā katrs var ielikt acīmredzot tādu saturu, kādu viņš vēlas, bet skaidrs ir viens, ka Aizsardzības ministrijas un aizsardzības spēku reforma ir tikpat nepieciešama kā Iekšlietu ministrijas un policijas sistēmas reforma, jo šobrīd nevar neredzēt tās problēmas, kuras ir gājušas dziļumā un izpaužas negatīvi tieši Aizsardzības ministrijā un aizsardzības spēkos. Par to vaina ir jāuzņemas gan aizsardzības spēku komandierim Dainim Turlajam, gan arī pašreizējam aizsardzības ministra kandidātam Valdim Pavlovskim, kas ir bijis aizsardzības ministra vietnieks visus šos gadus. Es brīnos, kāpēc viņa ieteikumi, ja tādi vispār ir bijuši, nav atspoguļoti Birkava ziņojumā. Es redzu, ka kaut vai dažām problēmām bija jābūt šeit noteikti atspoguļotām. Pirmkārt, aizsardzības spēkiem, nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Aizsardzības ministrijai ar tās aizsardzības spēkiem vispār nav izvirzīts uzdevums. Šeit ir tikai tāds neskaidrs formulējums: "Novērst ārvalstu bruņoto spēku un bandu iebrukumu valstī". Varētu priecāties par tādu it kā ļoti miglainu formulējumu, bet tad jāsāk domāt, vai tās būs kādas Lietuvas bandas vai zviedru desants gaidāms no Gotlandes? Un vai tam jāgatavo mūsu aizsardzības spēki? Vai varbūt igauņu bāleliņi, teiksim, kaut ko gatavo pie Valkas? Taču laikam ir jābūt skaidri un noteikti formulētam mūsu bruņoto spēku uzdevumam, lai varētu arī izvirzīt attiecīgu darbības programmu, kā sagatavot viņus šā uzdevuma izpildei. Ja mēs saņemam informāciju, ka pēdējās Ziemeļrietumu karaspēka grupas štāba mācībās tiek atstrādāta taktika, kā neitralizēt Zemessardzi un policiju, bloķēt svarīgākos stratēģiskos objektus līdz papildspēku ierašanās brīdim un 48 stundu laikā anektēt Baltijas valstis, tad ir neizprotami, kāpēc valdība nedomā par to, ka aizsardzības spēku, nacionālo bruņoto spēku veidošanā ir jāparedz attiecīgs uzdevums un jāizstrādā, pirmkārt, kaujas taktika un teorija, kas nav tikusi izstrādāta visus šos iepriekšējos gadus. Arī kamēr jūs, Valdi Pavlovski, bijāt aizsardzības ministra vietnieks, nav aizsardzības spēku vienības apmācītas tādiem taktikas paņēmieniem, kādi paredzami sakarā ar iespējamu kaujas darbību Latvijas apstākļos un tā tālāk. Tā vietā mēs redzam tādas pieaugošas nejēdzības kā "dedovščinu" jeb ārpusreglamenta attiecības, ieroču zādzības, kukuļņemšanu un citas nekārtības. Tātad audzināšanas darba trūkums. Ja gada laikā 12 karavīri ir aizgājuši bojā tieši komandieru bezatbildīgas rīcības dēļ, tad arī Aizsardzības ministrijas vadībai, arī Pavlovska kungam par to ir jāuzņemas atbildība un jādomā, ko mēs atbildēsim aizvien no jauna bojā gājušu karavīru vecākiem, ja tāds stāvoklis, kāds ir tagad, aizsardzības spēkos būs arī turpmāk. Man ir pamatotas aizdomas, ka tad, ja šie cilvēki, kas arī līdz šim ir bijuši vadošos amatos Augstākās padomes un Ministru padomes struktūrās, šobrīd ieies jaunajā valdībā, tad daudzas no tām nejēdzībām, kas tagad tika uzskaitītas gan aizsardzības un iekšlietu jautājumos, gan lauksaimniecībā, ko atzīmēja citi runātāji, ekonomikā, ārpolitikā un tā tālāk, ies plašumā. No 14 piedāvātajiem Ministru kabineta locekļiem 12 ir Augstākās padomes un Ministru padomes struktūrās bijuši pie teikšanas, tātad, izņemot Levitu, izņemot Riteni. Bet paskatīsimies! Gailis, Kehris vēl tagad nav atskaitījies par valūtas budžeta izlietošanu. Kinna, ko šeit jau arī vairākkārtīgi pieminēja, bija Augstākās padomes Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētājs. Kur viņa devums? Platais un Osis... Tātad arī var secināt, ka līdzšinējā finansu politika atkal būs godā un ka turpināsies vecās tradīcijas. Ja Pavlovska kungs ieņems aizsardzības ministra posteni, tad daudzas no tām nebūšanām, kuras es norādīju un kurās arī viņš ir līdzvainīgs, ies tikai plašumā. Tātad tie paši cilvēki, kuri bija līdzvainīgi lielā mērā tautas verdzināšanā, nu sola reformas. Es arī gribu pasvītrot to, ka es neticu šīs komandas spējai veikt šīs reformas. Šo neticību pasvītro arī Birkava kunga tikko nolasītais ziņojums. Aicinu tātad deputātus nopietni pārdomāt un balsojot atturēties.".
• 1993_07_20_a-seq31 language "lv".
• 1993_07_20_a-seq31 speaker Odisejs_Kostanda-1963.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q822919.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q211.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q79820.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q4294315.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q2660080.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q37.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q1020384.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q1771611.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q39731.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q6112266.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q2167704.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q4294480.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q25931626.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q2997781.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q16361176.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q4382060.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q20402120.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q1027830.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q4466194.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q17593834.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q47282.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q4157658.
• 1993_07_20_a-seq31 mentions Q25494867.