Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_20_a-seq21> ?p ?o. }

• 1993_07_20_a-seq21 type Speech.
• 1993_07_20_a-seq21 number "21".
• 1993_07_20_a-seq21 date "1993-07-20".
• 1993_07_20_a-seq21 isPartOf 1993_07_20_a.
• 1993_07_20_a-seq21 spokenAs 8.
• 1993_07_20_a-seq21 spokenText "Prezidenta kungs, godātā Saeima! Manuprāt, nepateicīgs uzdevums ir debatēt par dokumentu, kuru mēs esam tikai dzirdējuši, bet neesam lasījuši. No šā viedokļa man ļoti gribētos aicināt valdošo koalīciju turpmāk tā nedarīt, jo tas mūsu diskusiju daudzos gadījumos var padarīt neauglīgu. Vispirms man vēlreiz gribētos izteikt frakcijas "Saskaņa Latvijai" viedokli par Ministru kabineta iekārtojumu, kaut es saprotu, ka tas ir mazliet ar novēlošanos, un tomēr - vēl var padomāt par šīm lietām. Pirmkārt, šajā sakarībā es gribu atgādināt, ka Birkava kungs savā ziņojumā, 10 minūtes no kopējām 45 minūtēm veltīja rūpniecībai, tas ir, valsts īpašuma apsaimniekošanai. Bet tanī pašā laikā šā valsts īpašuma apsaimniekošanas funkcija valdībā ir noslēpta kaut kur, teiksim, joprojām tālā Finansu ministrijas nostūrī ar ļoti ierobežotām funkcijām, kas klausoties šo interpretāciju, it kā nepavisam neatbilst nopietnai valsts īpašuma apsaimniekošanai. Tas ir pirmais. Es vēlreiz aicinātu padomāt par frakcijas "Saskaņa Latvijai" ierosināto priekšlikumu par ministru valsts īpašuma fondam kā Ministru prezidenta biedru. Tas ir pirmais. Otrais. Šā kabineta sastāvā ir pazudusi zvejniecība, visa nozare. Nezinu, varbūt es nesaklausīju, bet tanīs papīros es nesaredzēju zvejniecības vietu. Man liekas, ka balstoties uz Zviedrijas pieredzi, šī nozare varētu būt Lauksaimniecības ministrijā. Un trešais. Es domāju, ka pašreiz jau ir aktuāls un tuvākajā laikā kļūs ļoti aktuāls jautājums par pensijām. Šī problēma ar katru dienu, spriežot pēc tā, kā tas viss pašreiz notiek, saasināsies. Jāpadomā, vai nebūtu lietderīgi paredzēt valsts ministru, kas nodarbotos ar pensiju jautājumu. Tik daudz par Ministru kabineta iekārtojumu. Tagad par galveno, par apspriežamo valdības deklarāciju. Birkava kungs, es domāju, ļoti pareizi pateica, ka Latvija gaida. Latvija gaida reformas, gaida ražošanas stabilizēšanos, gaida dzīves līmeņa tālāku nepazemināšanos. Latvija visu to gaida. Bet vai tie ceļi, ko pašreiz valdība liek priekšā, mums rada ticību, ka tas tā notiks, kā Latvija gaida. Galvenais stūrakmens, uz kā dibinās valdības programma, ir privatizācija rūpniecībā. Tātad 1996. gadā, ja es pareizi ieklausījos, 75 procentiem rūpniecības ir jābūt privatizētai. Diemžēl es nedzirdēju atbildi, kā to izdarīt, un nedzirdēju atbildi tieši no viena viedokļa, proti: kur mums būs tie līdzekļu avoti, kas ļaus šo programmu pildīt, lai 1996. gadā 75 procenti būtu privatizēti? Ja es mēģinu atbildēt pats uz šiem jautājumiem, šeit es saskatu trīs iespējas. Pirmā iespēja - šo programmu var realizēt tad, ja ir pieejami ļoti lieli kapitālieguldījumi, kā tas, piemēram, ir Vācijā. Arī tur tomēr viņi nerēķina, ka tik ātrā laikā varēs īstenot privatizāciju. Tātad šis ceļš it kā nav reāls. Otrs ceļš. Ja mēs gribam šo programmu realizēt, tad mums jārēķinās ar ļoti strauju un ļoti lielu dzīves līmeņa pazemināšanos. Manuprāt, bīstams ceļš. Un ir trešais ceļš. Jākonstatē, ka mēs reāli privatizāciju tik ātri izdarīt nevarēsim, ja mēs neredzam pirmo iespēju un ja negribam ar lielu risku realizēt otro iespēju. Ja mēs tomēr izšķirsimies par šo ceļu tādā situācijā, kādā mēs pašreiz atrodamies, neredzot, lūk, šos kapitālieguldījuma avotus, kas neizbēgami ir nepieciešami, tad es domāju, ka mēs redzēsim, tā sakot, sadursimies ar tiem pašiem procesiem, kas pašreiz notiek un ir jau notikuši lauksaimniecībā, tā ir visaptveroša kapitāla bojāeja, tā ir strauja ražošanas samazināšanās. Es atļaušos atgādināt, ka šogad acīmredzot Latvija sasniegs izslaukumā no govs 1925. gada līmeni, tātad atbilstoši tam, kā mēs pieņemam Ministru kabineta 1925. gada iekārtojumu. Un es negribētu uzskatīt, ka tas ir sevišķi liels progress. Tas noved pie produkcijas pašizmaksas palielināšanās un konkurences spējas zaudēšanas jebkādā tirgū, kas jau ir noticis ar Latvijas lauksaimniecības produkciju. Protams, tas noved pie dzīves līmeņa pazemināšanās, pie bezdarba laukos un analoģiski novedīs pie bezdarba pilsētās. Un tagad mēs ar šo pašu spēli pie šiem pašiem nosacījumiem šīs pašas kļūdas būtībā gribam pieļaut arī rūpniecībā! Es aicinu ļoti, ļoti padomāt par šo skaitļu realitāti. Šī programma neizceļas ar daudziem skaitļiem, kuru realitāte man liekas vairāk nekā bīstama. Gribu pievērst uzmanību dažām tēzēm deklarācijā. Vienu no šādām tēzēm mēģināšu citēt, bet es atvainojos, ja pēc atmiņas es kaut ko būšu nocitējis nepareizi. Domāju, ka būtību esmu uztvēris pareizi. Tātad bankrotējošo uzņēmumu iekārtu vajag izpārdot un naudu izmaksāt bezdarbniekiem, lai var kaut kādā veidā viņu dzīves līmeni kompensēt. Es gribu vēlreiz aicināt padomāt par šīs tēzes būtību. Mēs pārdosim kapitālu, lai to apēstu. Vairāk nekā bīstama pieeja, no ekonomiskā viedokļa. Mums tā jau ir tik maz šo reālo ieņēmuma avotu kapitālieguldījumiem un vēl vienu no šiem ieņēmuma avotiem mēs atdosim patēriņā! Man nekādi negribas piekrist šai tēzei. Nedzirdēju dažas būtiskas lietas, kas manī arī rada nopietnu uztraukumu. Nedzirdēju, ka, neskatoties uz to, ka tomēr būs kaut kāds valsts īpašuma fonds vai viņu arī citādāk sauks, valsts uzņēmuma direktors šajā uzņēmumā, kuram vēl turpmāk kādu laiku būs jāpastāv, kļūs vai tiks padarīts par valsts interešu aizstāvi šajā uzņēmumā ar visām nepieciešamajām tiesībām, lai varētu realizēt šīs valsts intereses, ar zināmām perspektīvām, lai viņš saprastu, kāpēc viņš tur strādā. Man ļoti žēl, bet pašreiz valsts uzņēmuma direktors vairumā gadījumu jūtas kā vietvaldis iznīcināmā uzņēmumā, kurš tur ir tikai pagaidām un uz kādu laiku. Un šāds stāvoklis neapšaubāmi ved taisnā ceļā uz ražošanas pazemināšanos un uz kapitāla iznīcināšanu tādā vai citādā vairāk vai mazāk nelikumīgā formā. Lūk atbildi tēzēs nedzirdēju. Nedzirdēju arī vēl vienu ļoti svarīgu tēzi. Atkal atvainojiet, jo es runāju tikai par to, ko es dzirdēju un paspēju uztvert no runātā. Es nedzirdēju, kā mēs vērsīsimies vai, pareizāk sakot, kā mēs privatizācijas procesu ievadīsim likumības sliedēs un vai vispār to darīsim. Domāju, ka neatklāšu šeit nekādu noslēpumu, ja pateikšu, ka pašreiz šis process, pēc manām domām, ļoti lielā mērā notiek ārpus jebkādiem likumiem. Es to īpaši uzsveru tāpēc, ka neredzēju šajā privatizācijas birojā kaut kādu iespēju realizēt šo likumību, jo privatizācijas birojs būs iestāde, kas ieinteresēta privatizēt pēc iespējas ātrāk. Tanī pašā laikā ir vajadzīga kaut kāda institūcija no valsts puses, kas ir ieinteresēta skatīties, lai tas viss notiktu likumīgi. Šeit runāju par frakcijas "Saskaņa Latvijai" proponēto ideju par valsts privatizācijas inspekciju, kurai būtu tiesības apturēt privatizācijas procesu, tiklīdz rodas vismazākās aizdomas par nelikumību šajā procesā, lai tiesa varētu izšķirt tālāko, kas darāms un kas nav darāms. Un šai inspekcijai funkcijas vajadzētu paplašināt tik tālu, lai tā varētu izskatīt arī jautājumu par iepriekšējā laikā izdarīto privatizācijas procesu likumību, lai nerastos šī visatļautības sajūta: kurš drošāks, tas vairāk var paņemt. Par lauksaimniecību. Minēšu tikai dažas tēzes, kas manī rada nopietnas šaubas. Pirmā. Birkava kungs, pēc manām domām, ļoti pamatoti runāja par ražošanas resursu racionālu izmantošanu. Šeit nekā nevarētu iebilst pret tādu tēzi. Bet tanī pašā laikā es nedzirdēju neviena vārda, kā jaunā valdība cer panākt tāda ražošanas resursa racionālu izmantošanu kā pamatkapitāls, kurš pašreiz masveidīgi laukos iet bojā. Es nedzirdēju nekā, kā tas tiks darīts. Un pašreiz laukos iet bojā miljardi. Nākamā tēze, kas manī rada neizpratni, ir par valsts atbalstu zemniekiem. Valsts atbalstīs tikai to ražošanu laukos, kur pašizmaksa ir zemāka par pasaules tirgus cenu. Es nevarētu iebilst pret pašu principu pie nosacījuma, ja valstī lauksaimniecība kā nozare būtu attīstīta un procesi tur būtu vairāk vai mazāk pabeigtu. Man nebūtu iebildumu pret šo principu. Bet situācijā, kad mēs esam lauksaimniecības privatizāciju sākuši tik neveiksmīgi, sākuši to bez kapitāla un visa pārējā, par ko jau šeit bija runa, šajā brīdī izvirzīt tādu nosacījumu nozīmē, ka mēs faktiski esam pasludinājuši nāves spriedumu zemniekam, ka viņam ar lauksaimniecību vispār nav vērts nodarboties. Neesmu pārliecināts, ka Latvija varēs izdzīvot bez lauksaimniecības. Bet šī tēze, to formāli tulkojot, taisni to nozīmē. Domāju, ka šeit ir kaut kas jālabo. Es daudzas reizes dzirdēju vārdus: "Mēs darīsim to un to, ja budžetā būs līdzekļi". Cienītās dāmas un kungi, nebūs budžetā šo līdzekļu. Nebūs. Tātad daudz kas no tā, ko jūs taisāties darīt, netiks realizēts. Un pēdējais, kas man liekas vissvarīgākais, ka šī deklarācija nedod ne vismazāko atbildi uz to smago jautājumu, ko pašreiz izvirza sev katrs zemnieks: ko viņam darīt? Ko viņam darīt šoruden pēc tam, kad būs raža novākta? Kam būs viņa izaudzētā raža vajadzīga un ko viņam sēt nākamajam gadam? Un uz ko viņam gatavoties nākamajā gadā? Vesela tautsaimniecības nozare pašreiz ir absolūti bez orientācijas, un šajā deklarācijā diemžēl es šo orientāciju nesadzirdēju kaut cik reāli nopamatotu ar skaitļiem, kuriem varētu ticēt. Pašreiz tas viss bija labu cerību līmenī, bet tā ir par maz, lai pārliecinātu cilvēku. Un visbeidzot. Man ir tikai viens jautājums valdošajām koalīcijām. Gribētu vienkārši izvirzīt jautājumu šādā formā: vai ministram, kuru izvirza, ir vajadzīgs kaut kāds atbalsts arī tajā sabiedrībā, kuru pārvaldīt kaut kādā mērā viņš ir virzīts, kuras intereses pārstāvēt viņš ir virzīts, vai viņš var būt jebkurš cilvēks neatkarīgi no tā, kā uz viņu skatās, ko par viņu domā? Man liekas, ka visminimālākā prasība, ko vajadzētu izvirzīt ministram, būtu vismaz tāda, lai uz viņu šī sabiedrība skatītos neitrāli, ja ne vairāk, ja ne ieinteresēt. Bet es gribētu ļoti aicināt padomāt, vai drīkst izvirzīt par ministru cilvēku, uz kuru skatās izteikti negatīvi. Tik daudz par lauksaimniecību. Un vēlreiz es gribētu pasvītrot tās lietas, ar ko ir vāja šī valdības deklarācija. Pirmais. Joprojām nav pārliecības, ka valsts īpašums valsts līmenī tiks nopietni apsaimniekots. Nav šīs pārliecības. Ja nav šīs pārliecības, tad mēs nevaram cerēt ne uz kādu ražošanas stabilizāciju un mēs nevaram cerēt ne uz kādu budžeta stabilizāciju. Otrais. Vērienīgi iecerētajam privatizācijas procesam nav pretim redzams reāls segums finansiālajā jomā, kas rada šim procesam tādu perspektīvu, kādu mēs esam jau piedzīvojuši laukos. Un trešais. Es nedzirdēju nevienu konkrētu priekšlikumu, kādā veidā valdība taisās stabilizēt budžetu, kas, manuprāt, pašreiz ir ļoti, ļoti svarīgi. Minētie trīs trūkumi par kuriem es runāju, liek ļoti rezervēti skatīties uz valdības izvirzīto programmu, un tāpēc frakcija "Saskaņa Latvijai" pagaidām atturēsies no balsošanas šajā jautājumā.".
• 1993_07_20_a-seq21 language "lv".
• 1993_07_20_a-seq21 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q822919.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q211.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q2167704.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q183.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q34.
• 1993_07_20_a-seq21 mentions Q957035.