Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_20_a-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 30 of
30
with 100 items per page.
- 1993_07_20_a-seq10 type Speech.
- 1993_07_20_a-seq10 number "10".
- 1993_07_20_a-seq10 date "1993-07-20".
- 1993_07_20_a-seq10 isPartOf 1993_07_20_a.
- 1993_07_20_a-seq10 spokenAs 129.
- 1993_07_20_a-seq10 spokenText "Augsti godātais Prezidenta kungs, augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Man bija ļoti patīkami dzirdēt, ka Birkava kungs lietoja LNNK devīzi: "Ir laiks!" varētu domāt, ka līdz šim kādam nav bijis laika, vai ir bijis laiks, bet viņam kāds ir traucējis kaut ko darīt. Es negribētu šeit kaut kādā mērā aizkavēt valdības veidošanu, jo mēs visi saprotam, ka nekas nevar būt briesmīgāks par tagadējās valdības varbūt bezdarbību, tomēr, uzmanīgi noklausoties Ministru prezidenta deklarāciju, mani radīja bažas varbūt daži šīs deklarācijas punkti jeb sadaļas, par kurām es gribētu izteikties sīkāk. Kas tad pašreiz uztrauc visus Latvijas iedzīvotājus - strādniekus, uzņēmējus, inteliģenci, arī pensionārus un tos cilvēkus, kuri dzīvo no pabalstiem? Protams, ka vissvarīgākais jautājums ir ekonomiskās reformas un šis milzīgais valsts sektors, kurš joprojām nav privatizēts. Nākamais jautājums ir lauksaimniecības attīstība, šie, kā jau te tika pieminēts, subsīdiju jautājumi, politisko jautājumu grupa, armija utt. Attiecībā uz armiju. Šeit, lūk, ir dažas koncepcijas. Vai mēs pieturēsimies pie šiem krievu armijas principiem, kurai bija raksturīga milzīga triecienuzbrukuma daļu koncentrācija, neizsmeļami dzīvā spēka resursi, vai mūsu armijas koncepcija, teiksim, tiks pakārtota kaut kādai aizsardzības stratēģijai, vai mūsu armijā pastāvēs un tiks pārmantoti tie paši tikumi, kādi bija krievu armijā, tātad - es atkārtoju - šī jaunkareivju piekaušana, visas tās nebūšanas, kuras ir, bet par kurām es vēl neesmu presē nekur dzirdējis kādu noteiktu nostāju? Mūs, protams, uztrauc labklājības jautājumi, demogrāfijas jautājumi, pensijas, algas, bet mūs uztrauc arī ārzemju kredīti, mūs uztrauc arī konsekventi nespēja atskaitīties par iepriekšējām naudas summām visur un visās vietās. Mēs zinām, ka neviena ministrija... Tajā skaitā, arī ārzemju ekonomisko sakaru darbība Latvijā joprojām ir miglā tīta un daudz kas... Tagadējā valdība it kā grib nodarboties ar šiem pašiem ārzemju ekonomiskajiem sakariem, ar ārzemju investīcijām, bet līdz šim nav spējuši skaidri atskaitīties par to iztērēto naudu - gan Ārlietu ministrijā, gan citās ministrijās - , kas bija pagātnē. Ko tad piedāvā Birkava kungs? Vai jaunu domāšanas veidu, drosmīgu, daudzplākšņainu pieeju? Diemžēl ir daudz frāžu bez pamatojuma, daļēji atkārtotu... Man šī deklarācija atgādināja daļēji atkārtotu piecgadu plānu, ko mēs tik bieži dzirdējām jau iepriekšējās Padomju Latvijas valdības ziņojumos. Tikai daži piemēri. Mani ārkārtīgi izbrīnīja jau tādi vārdi, ka būs prioritāte. Kam tad būs šī prioritāte - liniem, trikotāžai un apaviem. Kāpēc? Vai tad tas nav privāto uzņēmēju princips, ko viņi noteiks, - ko viņi ražos un kādā veidā? Protams, te teikto varētu apstrīdēt - kāpēc ne kokrūpniecība vai kādi citi veidi? Es te negribu tērēt laiku, es tikai gribu pateikt attiecībā uz liniem, ka Īrijā to ir daudz un tos var pārdot vēl vairāk, un šiem liniem nav nekāda noieta. Tātad, ja te varētu būt runa par kaut kādu tirgus pētīšanu, kā palielināt linkopību, tad es saprastu... Acīmredzot tas būs viens no šīs Attīstības aģentūras darbības veidiem vai formām nākotnē, bet tur gan tas netika noteikts. Tur bija teikts, ka pētīs iespējas attīstīt saimniecību un tā tālāk. Bet vai viņi pētīs, teiksim, tieši šo tirgu... Varbūt darbības laikā mēs to uzzināsim arī sīkāk. Es te dzirdēju frāzi, ka stikla rūpniecībai maz izredžu. Kāpēc? Latvijā vispār logu stikls nekad normāli nav ražots. Jebkurš normāls būvnieks šo logu stiklu pirka ārpus Latvijas agrāk un pērk arī tagad. Latvijā vispār nevar normālu logu nopirkt. Teiksim, ja mums ir jānopērk logs ar trim stikliem, tad tas ir jāpērk Igaunijā, kur ir igauņu-somu kopuzņēmumi. Šeit es dzirdēju, ka nav perspektīvas un nav izredžu. Kāpēc nav izredžu - tas man nav skaidrs. Ja kādi privātie uzņēmēji gribēs ražot, tad viņiem arī būs šīs izredzes. Ko nozīmē bezsmaržu krāsu ražošana vai iepakojuma ražošana? Tā taču ir katra privātā uzņēmēja darīšana. Vai valdība tur piešķirs kaut kādu naudu, lai ražotu bezsmaržas krāsu? Man atkal tas palika neskaidrs. Tiks veidoti koncerni... Netika nosaukti - kādi koncerni. Baltijas industriālās attīstības programmas... Es piekrītu, es nesaku, ka ir slikta sadarbība Baltijas valstu starpā, bet vai slikta ir sadarbība, teiksim, Latvijas un Teksasas starpā? Kas tie par koncerniem? Nākamais. Visas šīs frāzes par brīvā tirgus attīstību, orientēšanos un Eiropas kopienu, privatizācijas pasākumi, valsts īpašumu aģentūras, cīņa pret izlaupīšanu - tās ir tikai vispārīgas frāzes. Kāda tad būs tā konkrētā darbība? Sāksim varbūt ar lauksaimniecību. Mani ārkārtīgi izbrīnīja mērķis, ka Latvijas lauksaimniecības mērķis ir pašapgāde ar produktiem. Kāpēc? Varbūt lauksaimniecības mērķis pirmām kārtām ir rentabla lauksaimniecība? Varbūt racionāla saimniekošana? Es gan domāju, ka svarīgāka ir bagātu lauksaimnieku izveidošana. Bagātu lauksaimnieku vai bagātas zemniecības izveidošana ir galvenais mērķis, nevis pašapgāde... Ar ko - ar dārzeņiem, ar augļiem, ar citrusiem, ar banāniem? Ar zivīm? Tas taču ir tirgus jautājums! Ja ir valsts politika, kas sekmē bagāta zemnieku slāņa izveidošanu, tad tā ir Latvijas lauksaimnieciskā politika. Ja mēs pasakām, ka mērķis ir tikai viens - pašapgāde, tad tas man, piedošanu, atgādina kaut ko citu... Produktivitātes paaugstināšana. Eksporta attīstība, aizsardzība pret importu un importa kvotas. Šeit nemaz nebūs tik viegli, ja mēs slēdzam šo brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas kopienas valstīm. Tad ir zināms procents, cik tad var uzlikt šīm kvotām. Un, ja mēs gribam uzlikt vairāk par 15 procentiem lauksaimnieciskajai produkcijai, tad būs nopietnas problēma. Un, ja mēs, teiksim, tikai 22 procentus degvielas eksportējam uz kopējo tirgu, tad kas notiks, ja viņi uzliks šo kvotu daudz lielāku? Tātad, mēs liekam 1,8 procentus lauksaimnieciskās produkcijas pret 30 līdz 40 procentiem Latvijas eksporta. Te vajadzētu daudz nopietnāk apskatīt šos jautājumus, nevis vienkārši paziņot: racionālas saimniekošanas vietā mēs aizliegsim ievest vai paaugstināsim šo produkciju. Tā jau nebūs. Ir ļoti lētticīgi tie, kuri šajā brīdī tam notic. Nākamais. Ir jāmaina cenu politika. Subsidēt lauksaimniekus... Bet kāpēc ne atbalstot trūcīgos pircējus? Ja mēs subsidēsim piena ražošanu, tad šo pienu lielos vairumos pirks miljonāri, cik es saprotu, un mazgāsies piena vannās. Vai nav daudz vienkāršāk izskatīt jautājumu par trūcīgo patērētāju subsidēšanu, nevis vienkārši runāt par veselas nozares subsidēšanu. Var būt, protams, arī šādi jautājumi, bet es šeit nedzirdēju pamatotas garantijas un analīzi, kāpēc ir jādara tas vai tas. Es dzirdēju tikai apgalvojumu līmenī. Mēs subsidēsim, teiksim, piena ražošanu... Parādu politika. "Veicot uzņēmumu atveseļošanu... " Ko tas nozīmē - atveseļošanu? Tas ir ķirurģiskas grieziens vai tā ir, teiksim, iemidzināšana - šo uzņēmumu bezsvara (?) iemidzināšana uz visiem laikiem? Ievedmuitas es jau pieminēju. Tagad enerģētika. Enerģētika tirgus saimniecībā ir tāda pati prece kā jebkura cita prece. Tātad valstij ir jārealizē pamatota nodokļu politika, kas veicina jaunu enerģētika nozaru rašanos, ja es pareizi sapratu. Šeit es dzirdēju - "līdzsvarotas piegādes, jaunas tehnoloģijas". Kam? Valdībai? Valstij? Kādai šaurai ekonomiskai grupai, kura saņems no valsts naudu un iepirks atkal, kā jau tas bija iepriekšējās valdības laikā, kaut kur degvielu pie pazīstamām firmām par starpniecību? Ko nozīmē "līdzsvarotas piegādes"? Vai tas būs dažādu firmu konkurence? Ja tā ir kaut kāda privāto uzņēmēju darbības veicināšana, tad es to saprotu. Ja tas ir tas, ko teica Godmaņa kungs, par jaunas elektrostacijas būvēšanu ar Taivānas tehnoloģiju, kur tiks apkurināts ar oglēm par 250 miljoniem dolāru vai cik tur, - tad, piedošanu, tie ir murgi. Bankas. Kas tiks darīts, lai Latvijā būtu labāka situācija nekā Šveicē? Lai šie kapitālieguldījumi neietu uz Luksemburgas, uz Lihtenšteinas, uz Šveices bankā? Kas tieši konkrēti tiks darīts, lai tie nāktu uz Latviju - man ir tāds jautājums? Ar ko šeit būs labāk? Ar to, ka mēs panāksim... spersim platāku soli... nodrošināsim un sakārtosim? Ar to nekas nebūs panākts. Tieši tāds pats jautājums ir attiecībā uz ārzemju kapitālieguldījumiem. Kāpēc lai cilvēki neieguldītu savu naudu Portugālē vai Spānijā? Ar ko Latvija būs labāka? Ar atvieglotiem muitas noteikumiem? Arī tur ir atviegloti muitas noteikumi. Tur ir mazāka birokrātija. Gibraltārā jūs varat reģistrēt bez kādām problēmām savu uzņēmumu, turpretī Latvijā joprojām ir šīs problēmas. Tātad, kas ir tas - es īsti nesapratu. Ar ko mēs radīsim labākus apstākļus, lai šie kapitālieguldījumi nāktu uz šejieni? Kāda būs valsts politika? Par to es nedzirdēju neviena vārda. Es nedzirdēju neviena vārda arī par konkrētu reģionālo politiku, par to, kas ir jādara valdībai, nevis šeit jārunā, ka tiks sperts plašāks solis un tiks nodrošināts... Rīgas reģionā dzīvo vairāk nekā 50 procentu Latvijas iedzīvotāju. Pusotra miljona. Tas ir normāli. Kāda ir valdības politika konkrēti šajā jautājuma? Rīgas reģionā ir pusmiljons nekvalificētu strādnieku, kas ir ievesti no NVS valstīm. Pieaugot bezdarbam līdz 15 un varbūt vēl vairāk procentiem, ko šie bezdarbnieki darīs? Viņi mācīsies latviešu valodu? Pāries uz elektroniku? Tie pārsvarā ir cilvēki no 50 līdz 60 gadiem - pirmspensijas vecumā. Varbūt notiks sadarbība ar arodbiedrībām un mēs viņus lūgsim braukt atpakaļ uz NVS valstīm vai vēl kaut kā muļķosim? Mēs viņiem dosim jaunu darbu? Es neviena vārda te nedzirdēju par šo reģionālo politiku. Tieši otrādi - Latvijā ir rajoni, kur ir milzīgs bezdarbs, teiksim, Ziemeļlatvijā. Tur bija šie kolhozi, kuri sabruka, arī mazie meliorācijas uzņēmumi, dažādas PMK autoremontdarbnīcas. Vai tur tiks veidotas kaut kādas ekonomiskās zonas, sadarbojoties ar Igauniju, vai kaut kādā citādā veidā tiks risināti šie jautājumi? Neviena vārda es nedzirdēju par to. Kas tā par mistisku "reģionālo politiku"? Šeit bija, protams, arī labas lietas, kas man patika, godīgi sakot. Tātad eksporta veicināšana. Šeit, protams, varbūt nav tā vieta, kur to izanalizēt, jo tā ir atsevišķa programma, taču, ja valdība atradīs iespēju veicināt Latvijas eksporta nozares, atbrīvojot tās pirmajos gados no nodokļiem dažādos veidos un panāks strauju kāpumu vispirms uz Eiropas kopienas valstīm, tad šī politika būs viscaur apsveicama, un Latvijas Nacionālās neatkarības kustība pirmā apsveiks šo politiku. Tomēr tas bija vienīgais, ko es te dzirdēju - "eksportpolitikas veicināšana", nenorādot, protams, konkrēti, kādā veidā tas notiks. Te tika pieminēts arī reeksports. Paldies Dievam, tad vismaz tiks sakārtots šis muitas tranzīts un viss pārējais, kas tagad ir nesakārtots. Mani atkal uztrauc tā saucamie "liekie slāņi" ekonomiskās attīstības padomē. Ja reiz šis kabinets kopumā neatbild par ekonomisko reformu, neskatoties uz to, ka tā sastāvs ir palielināts līdz 23 ministriem, ja es pareizi sapratu pēc šā saraksta, tad kāpēc ir vajadzīga Ekonomiskās attīstības padome? Vai tad tā to izdarīs vēl labāk kā šis kabinets? Valdība taču var pasūtīt dažādus pētījumus dažādiem institūtiem - gan starptautiskiem, gan privātiem - , gan šeit pat Latvijā darba grupām, kas izpētītu eksporta veicināšanas iespējas, izpētītu citus jautājumus. Kas tā ir par Ekonomiskās attīstības padomi? Vēl būs Attīstības aģentūra. Man nebija skaidrs, ko šī attīstības aģentūra darīs. Ja tā tiešām pētīs tirgus konjunktūru - var jau būt... - , tad tā būs derīga. Pasaules bankas kredīti. Kam būs šie kredīti? Kādam tirgum? Arī pašreiz šie kredīti... Neviens īsti nezina, kam viņš var ko pārdot, bet visi šos kredītus ņems. Tātad varbūt šajā aģentūrā ar to nodarbosies, sastādīs kaut kādas programmas un piedāvās šiem privātajiem ražotājiem? Tagad drusciņ smagāk - par ārpolitiku. Atvainojos - par sociālo nodrošināšanu. Protams, var piekrist AIDS programmu, arī dažādu citu finansēšanai no valsts budžeta, bet Latvijā ir īpaša situācija. Latvijā puse ir nestabilu ģimeņu jeb notiek puse laulību šķiršanu. Tātad gandrīz lielākā tiesa bērnu aug nepilnajās ģimenēs. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt īpašai programmai un dažādām iestādēm nepilngadīgajiem bāreņiem, dažādiem nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem, jo mēs zinām, kāda ir situācija tieši ar šo mazgadīgo noziedzību. Tas process pašreiz ir lavīnveidīgs. Es par to nedzirdēju neviena vārda, bet saprotu, ka tas nākotnē varbūt būs detalizētāks darbs, tāpēc šeit varbūt nevajag pie tā sīkāk kavēties. Es arī īsti nedzirdēju pārliecību, ka slimo kases ir pamats visai šai ārstniecības sistēmai, ka valsts medicīna ir tikai tām nozarēm, kuras, kā pareizi nosauca Birkava kungs, būtu galvenokārt domātas. Taču šeit ir vēl citi jautājumi. Ja es pareizi zinu, tad notiek īpašuma piešķiršana šīm slimo kasu sistēmā esošajām ārstniecības iestādēm. Pirms kara bija ļoti daudz dažādu iestāžu - klīnikas, slimnīcas. Un šeit man rodas bažas, zinot to politiku, kāda bija līdz šim, - ka valsts praktiski nebija pretimnākoša, kā arī nerīkojās un nepalīdzēja, tātad neveicināja šo slimo kases darbību Latvijā. Tātad tas visu laiku tiek uzkrauts uz nodokļu maksātāju pleciem. Mēs subsidēsim ne tikai piena ražošanu, bet subsidēsim arī medicīnu, kuru izmantos, teiksim, Latvijas miljonāri. Nedaudz par ārpolitiku. Kā jau minēju, Baltijas valstu sadarbība - tas ir ļoti labi, bet, teiksim, Latvijas un Teksasas sadarbība acīmredzot ir slikti. Taču kā uzlabot attiecības ar Ķīnu kā Drošības padomes locekli? Tas ir daudz svarīgāks, manā izpratnē, jautājums, nevis tukši paziņojumi. Par to neviena vārda es šeit nedzirdēju. Ko mēs darīsim ar Ķīnu kā Drošības padomes locekli? Vai izliksimies, ka šī problēma nepastāv Latvijas ārpolitikā? Kā mēs aizstāvēsim krievu izcelsmes Latvijas pilsoņu intereses, konkrēti, vairāku tūkstošu pilsoņu intereses Abrenē, viņu īpašumtiesības uz zemi, uz īpašumiem? Viņi iepriekšējos gados šos iesniegumus ir devuši gan Krievijas valdībai, gan Latvijas valdībai, taču neviens par viņiem nav licies ne zinis. Kāda būs Latvijas valdības ārpolitika attiecībā uz Latviešu minoritāšu problēmām Krievijā, kur dzīvoja 200 tūkstošu un tagad, pēc Bolševicas kundzes datiem, arī nav 70 tūkstošu, bet ir staro 150 un 200 tūkstošiem cilvēku? Kur ir avīzes? Kur ir skolas? Kur ir viņu īpašumtiesības? Kas ar to nodarbosies, Birkava kungs? Vai tas nav Ārlietu ministrijas uzdevums? Es šeit nedzirdēju neviena vārda par šo ārpolitisko koncepciju. Neviena vārda! Lai gan mēs zinām, kas ir REDSA (?) komisārs minoritāšu jautājumos, kurš tieši brauks uz Krieviju un kuram ir jāiesniedz viss šis problēmu kopums. Nākamais. Kas tās par minoritātēm Latvijā? Vai šie 400 tūkstoši cilvēki - tātad tā vēsturiskā minoritāte, kas šeit bija pirms kara, vai tie ir šie 700 tūkstoši, kas ir pārvietoti jau pēdējos 20-30 gados no Krievijas, no bijušajām NVS valstīm, kuru skaitā, kā jau es teicu, ir apmēram 400-500 tūkstošu nekvalificētais darbaspēks, kas vispār nav spējīgs šeit pārkvalificēties? Kas šos jautājumus risinās? Vai mēs to risināsim kopīgi ar Krieviju? Un vai mūsu budžets ir pietiekami liels, lai mēs paši atrisinātu šīs problēmas? Te ir vesela rinda arī vēl citu jautājumu. Taču nobeigumā, negribēdams aizkavēt jūsu uzmanību, es vēlreiz uzsvēršu - manā izpratnē, šis pat nebija valdības darbības uzmetums, jo es nesaņēmu atbildi ne uz vienu no šiem svarīgajiem jautājumiem. Es arī nesapratu, kas ir tas, kas tūliņ sāksies, - šis nepilsoņu naturalizācijas process, ja mums pašiem vēl nav skaidrs, kas ir pilsoņi, kas ir minoritātes, kas ir pārvietoto personu grupas šeit, Latvijā, saskaņā ar Ženēvas un Hāgas konvencijām. Vispirms taču ar Krieviju vismaz ir jānosaka šī sarunas bāze, bet pēc tam mēs varēsim runāt par naturalizāciju. Mani ārkārtīgi izbrīnīja, ka Birkava kungs ne ar vienu vārdu nepieminēja 1991. gada janvāra notikumus, ne ar vienu vārdu nepieminēja augusta notikumus. Tas faktiski ir apvainojums latviešu tautai, jo mēs zinām, ka nenotika dienesta izmeklēšana Latvijas Iekšlietu ministrijā sakarā ar šiem notikumiem. Nav notikusi dienesta izmeklēšana! Ja es pareizi sapratu, tad tas jau ir smags pārkāpums - Latvijas likumdošanas pārkāpums. Es, protams, saprotu, ka Saeima te var dibināt dažādas komisijas un tā tālāk, bet valdībai tomēr vajadzētu paskaidrot, kā tā domā šos jautājumus risināt. Te ir arī attieksme pret... Es nedzirdēju no valdības puses, kā tad tiks pārcirsts šis Gordija mezgls ar visiem šiem VDK maisiem, bet tā jau ir tikai aisberga redzamā daļa, un Latvijā mēs taču varam pieņemt likumu. Tātad valdībai vajadzētu izstrādāt kaut kādu koncepciju. Ir dažādi operatīvie darbinieki, varētu būt komisija, kas viņus uzaicina. Nav taču tie maisi vajadzīgi, Birkava kungs, lai mēs noskaidrotu, kāda tad ir situācija ar šiem daudzajiem izlūkdienestiem, kas ir Latvijas teritorijā! Es redzu, ka šeit notiek apzināta izvairīšanās no šo jautājumu risināšanas, un to jau pierādīja arī tas, ka tika nodibināta komisija, kas pētīs iepriekšējo komisiju, bet nekas konkrēti netiek darīts un netiek iesniegti arī nekādi priekšlikumi, kurus, es ceru, jaunā valdība izstrādās. Nākamais. Es varētu runāt daudz, taču negribu vairs aizkavēt jūsu uzmanību, jo es galvenokārt gribēju pievērsties tātad šīm trim grupām. Es nedzirdēju absolūti nekā politisko jautājumu blokā, neviena konkrēta priekšlikuma attiecībās ar Krieviju un Ķīnu. Man īsti nebija skaidrs tātad šī valdības koncepcija enerģētikā un rūpniecībā - kas tā būs par taru, ko ražos, un kas to ražos? Un man nav īsti skaidra arī šī lauksaimnieciskā politika - vai tā, teiksim, ir piekāpšanās Latvijas Zemnieku savienībai, vai tikai ir runa par kvotām, vai ir runa par sabalansētu politiku, kur vienlaicīgi ir šī eksportfinansēšana kopā ar subsīdijām mazturīgajiem patērētājiem. Tad es to visu saprotu. Ja man saka, ka subsidēs piena ražošanu, tad man tas galīgi nav skaidrs. Kāpēc? Lai saražotu vēl vairāk? Lai katrā rajonā vai apriņķī būtu tūkstošiem tonnu sviesta, kuru nav kur likt? Kas gan būtu jāsubsidē, ja visa ir saražots pārāk daudz?".
- 1993_07_20_a-seq10 language "lv".
- 1993_07_20_a-seq10 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q822919.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q211.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q4294315.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q2660080.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q191.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q193089.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q148.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q39731.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q159.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q4459436.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q1807079.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q32.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q22890.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q80919.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q39.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q29.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q45.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q71.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q22502.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q1474484.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q347.
- 1993_07_20_a-seq10 mentions Q52847.