Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_15-2-seq61> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 1993_07_15-2-seq61 type Speech.
- 1993_07_15-2-seq61 number "61".
- 1993_07_15-2-seq61 date "1993-07-15".
- 1993_07_15-2-seq61 isPartOf 1993_07_15-2.
- 1993_07_15-2-seq61 spokenAs 129.
- 1993_07_15-2-seq61 spokenText "Godājamie kolēģi! Kad es klausos šā likumprojekta aizstāvjus, man nāk prātā kāda angļu paruna, ka viņi grib savu kūku un grib arī to apēst. Runājot par koncepciju, likumprojekta pamatkoncepcija ir pret Satversmes 55. pantu. Pēc manām domām, tas ir neapstrīdami un no tā viņi nevarēs izbēgt, jo tur ir tikai runa, ka viņi aicinātu ministru. Es ar izbrīnu dzirdēju Gaiļa kunga skaidrojumu, ka valsts ministri nav pakļauti ministram, ka viņi faktiski darbojoties autonomi. No tā izriet, ka nav 12 ministriju, bet ir iespējamas 24, ir iespējamas 48, jo katrs valsts ministrs rīkojas autonomi, neatbildot ministram. Tā kā viņš ir ministrs, viņš nav pakļauts nevienam. Ja šā likumprojekta autori vēlas paplašināt ministriju skaitu, tad lai viņi ir atklāti un pasaka: mēs gribam, lai būtu faktiski 24 ministrijas. Lai mēs varam tad par to balsot un neslēpties aiz tādu valsts ministru koncepcijas, kur valsts ministrs ir faktiski ministrs miniatūrā. Runājot par nesaskaņu ar Satversmes 55. pantu, ja šie valsts ministri ir uzskatāmi par ministriem, kā viņi tagad grib teikt, tad tā lieta ir skaidra, tad lai viņi mums skaidro, kāpēc būs 24 ministri. Bet, ja viņi pieturas pie tā, ka valsts ministrs tomēr nav ministrs, tad viņi acīmredzot nonāk pretrunā ar Satversmi. Un tas nozīmē, ka, ja šis likumprojekts aiziet, kā mēs sakām, uz otro lasījumu jeb izskatīšanu pa pantiem, tad, lai šo likumprojektu vispār pieņemtu, vajadzēs divas trešdaļas no Saeimas, jo tas ietver sevī Satversmes izmaiņas. Es lūdzu kolēģus, lai par šo lietu padomā, ka, ja mēs turpināsim likumprojektu šajā variantā, tad mēs būtiski mainīsim Satversmi un tad balsošanā vajadzēs ietvert divas trešdaļas no Saeimas deputātiem. Es klausos, ka daži Ārlietu ministrijas bijušie vai esošie darbinieki stāsta par savu pieredzi Ārlietu ministrijā. Es atļaušos pastāstīt par savu pieredzi, strādājot ne tikai valsts ministrijā, bet arī vispārīgi kā birokrāts. Man ir 30 gadu birokrāta pieredze un es domāju, ka es zinu, kādā veidā sistēmas var kooperēties un kādā veidā nevar. Šī shēma, ko LNNK lika jums priekšā, izriet, mūsu izpratnē, no dokumentiem, kas mums bija par šā likumprojekta koncepciju. Un es neesmu dzirdējis nevienu vārdu, izņemot Gaiļa kunga apgalvojumu, ka valsts ministrs nav atkarīgs no ministra, kas izmainītu principiāli šo uzzīmēto shēmu ar atbildības pakāpēm. LNNK liek priekšā shēmu, kas ir tieši saistīta ar Satversmi, balstās tieši uz Latvijas laika likumiem un kurā atbildība ir noteikta visiem. Ne tikai mums, kas pieņem šo likumu, bet arī tautai būs redzams, kurš ir atbildīgs. Mēs visi latvieši, 50 gadus esam dzīvojuši bezatbildības laikmetā. Ir bijusi tā saucamā kolektīvā atbildība. Mēs visi zinām, ka kolektīvā atbildība nozīmē - "nekāda atbildība". Šis likumprojekts mums piedāvā kolektīvās atbildības variantu, kas ir bezatbildības variants. Ja likumprojekta autori nesāks domāt, kas ir noticis šeit 50 gados un kā mums vajag rīkoties esošajos reālajos apstākļos, ne no kaut kādas mācību grāmatas saņemtās teorētiskās zināšanas nepalīdzēs. Tāpat neder atsaukties uz kaut kādu valsti, kur ir 70 miljoni iedzīvotāju, kur ir parlaments, kurā ir pāri par 300 locekļu. Vajag sākt skatīties, ka mēs dzīvojam Latvijā. Mums ir 100 locekļu. Mums 50 gadus ir bijis sociālisms vai komunisms jeb vienkārši totalitārisms. Un ir pēdējais laiks, ka "Latvijas ceļš" sāk domāt, kas notiek šeit, un neskatās savās grāmatās.".
- 1993_07_15-2-seq61 language "lv".
- 1993_07_15-2-seq61 speaker Viesturs_Pauls_Karnups-1946.
- 1993_07_15-2-seq61 mentions Q822919.
- 1993_07_15-2-seq61 mentions Q211.
- 1993_07_15-2-seq61 mentions Q15628977.