Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_15-2-seq53> ?p ?o. }

• 1993_07_15-2-seq53 type Speech.
• 1993_07_15-2-seq53 number "53".
• 1993_07_15-2-seq53 date "1993-07-15".
• 1993_07_15-2-seq53 isPartOf 1993_07_15-2.
• 1993_07_15-2-seq53 spokenAs 77.
• 1993_07_15-2-seq53 spokenText "Dārgie kolēģi! Šodien mūsu debates ir tiešām ļoti konstruktīvas. Varbūt tas ir tieši tāpēc, ka mēs vakardien diskutējām, izmantojot kontraversijas, un arī šīs kontraversijas tika iestrādātas jaunajā likumprojektā. Te tika ņemtas vērā visas tās konstruktīvās piezīmes un priekšlikumi, kas vakar izskanēja un kuras faktiski arī šodien vēl viens otrs runātājs uzsvēra. Varbūt vispirms gan viens pārmetums šim likumam acīmredzot tomēr tiek uzturēts. Proti, pārmetums it kā šis likumprojekts pārkāpjot Satversmi. Tā tas, dārgie kolēģi, absolūti nav. Ja izlasām 55. pantu, tad Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātajiem ministriem. Redzat, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados un tajā laikā, kamēr Satversme darbojās, bija arī ministru biedri. Varētu teikt, ka jau toreiz Latvija pārkāpa Satversmi, ieviešot ministra biedra amatu. Bet tā tas, dārgie kolēģi, nav. To jūs varat izlasīt arī mūsu galvenā valsts tiesībnieka Dišlera darbos. Ministra biedrs tāpat kā valsts ministrs, tāpat kā Ministru prezidenta biedrs, ir ministrs pēc savas valstiski tiesiskās funkcijas. Viņam ir tieši tās pašas balsstiesības, tieši tas pats rangs kā ministram, taču šie ir īpaši ministri ar īpašiem uzdevumiem. Ministru prezidenta biedram ir savi uzdevumi, ko nosaka Ministru kabineta iekšējā kārtība. Jūs redzat, šeit jau arī neparādās Ministru prezidenta biedrs, kaut gan arī šeit tāds pirms Satversmes likvidācijas bija, gan arī ministra biedrs. Un ministra biedra statusu arī noteica savā laikā Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi. Protams, šeit mēs ejam tālāk un nostiprinām to ne tikai kabineta iekšējās kārtības noteikumos, bet arī likumā, tādēļ ir iespējami ministri ar īpašām funkcijām. Piemēram, valsts ministrs, kas balso tikai īpašos savos gadījumos. Un tas viss ir saskaņā ar Satversmi, saskaņā ar mūsu elastīgo, balsstiesisko koncepciju. Tā kā pārmest, ka šis likumprojekts it kā pārkāpjot Satversmi, nav vietā, ja mēs tiešām juridiski pareizi šo mūsu likumu un mūsu Satversmi interpretējam. Vēlreiz par valsts sekretāriem un valsts ministriem. Tās ir institūcijas, kuras lielā mērā pārņem šodien ministru vietnieku funkcijas, bet padara šīs amatpersonas atbildīgas Saeimai. Es domāju, ka katra Saeimas deputāta interesēs ir nevis atstāt darbu anonīmam valsts ministra vietniekam, kuru Saeima nepazīst un kurš, teiksim, netiek Saeimas apstiprināts, bet tieši otrādi, likt šo cilvēku apstiprināt Saeimai. Tādā veidā mēs šo ierēdni izraujam no anonimitātes un nostādām Saeimas priekšā, tādējādi, protams, palielinot gan viņu atbildību, gan arī Saeimas atbildību. Bet tiešā funkcijas drusku pārdalot, tās lielā mērā atbilst ministra vietnieka funkcijām. Man jāsaka, ka ministru vietniekiem arī iepriekš viens no galvenajiem uzdevumiem bija uzturēt sakarus ar parlamentu, ko tie vēl nedarīja. Nosaucot viņus par valsts, par parlamentārajiem sekretāriem, ir tieši uzsvērts, ka tā ir viņu galvenā funkcija vai viena no galvenajām funkcijām. Par valsts ministriem es jau runāju. Kādēļ šie nosaukumi, dārgie kolēģi? Arī Eiropā šie nosaukumi ir pieņemti un saprotami. Mūsu ministru vietnieki ir, teiksim, padomju sistēmas relikts. Mums ir grūti pārtulkot veco vārdu "ministra biedrs", bet, teiksim, tas "ministra biedrs" pēc Satversmes jau ir pilntiesīgs ministrs, tātad nav parlamentārais sekretārs vai valsts ministrs. Līdz ar to ar šiem nosaukumiem jau mēs arī norādām, ka iekļaujamies modernajā sistēmā. Kad parlamentārais sekretārs runā ar savu kolēģi no ārzemēm, tad, protams, viņam uzreiz skaidrs, kas ir viņa funkcijas, kas viņš ir. Es domāju, ka tas vienkārši atvieglo mūsu komunikāciju ar ārpusi, tas nav galvenais, tas ir viens aspekts, kuru mēs arī varam ņemt vērā. Varbūt vēl viens aspekts, kas arī nāk tieši no diplomātiskā dienesta. Kā ministrs Andrejeva kungs minēja, šis modelis jau ir izmēģināts Latvijā Ārlietu ministrijā. Man jāsaka, ka Ārlietu ministrija funkcionē, visas Latvijas mērogā salīdzinot, tiešām ļoti labi, es teiktu, ka tā funkcionē varbūt vislabāk no visām ministrijām. Es negribu par citām ministrijām tagad runāt, bet man jāsaka, ka es tiešām esmu apmierināts ar šīs ministrijas funkcionēšanu. Šeit mums ir arī praktisks piemērs, kā mēs Latvijas apstākļos, šodienas apstākļos, nevis pēc pieciem gadiem, kā vakar izskanēja, varam šo sistēmu ieviest. Tā mums jau funkcionē pagaidām vienā ministrijā, bet mēs lielā mērā esam ņēmuši vērā arī šo pieredzi šajā vienā ministrijā. Es domāju, ka arī pārējās 11 ministrijās šī sistēma funkcionēs tikpat labi kā Ārlietu ministrijā. Un visbeidzot. Es domāju, ka mēs varam par visiem konstruktīvajiem priekšlikumiem diskutēt. Kas attiecas uz šo sistēmu, es domāju, ka tā kopumā ir līdzīga motoram: ja mēs labojam vienu detaļu, tātad viss motors apstāsies. Ir lietas, ko mēs varam labot un mainīt, bet ir lietas, ko mēs nevaram labot un mainīt, nesalaužot, nesabojājot šo sistēmu. Tad ir vienkārši jānonāk pie jauna likumprojekta, tad var izstrādāt pilnīgi jaunu likumprojektu. Mainīt likumprojektu būtiskos jautājumos nav iespējams, bet katrā ziņā visādi uzlabojumi ir iespējami. Šie uzlabojumi ir iespējami varbūt tieši otrajā lasījumā. Kad būs izteikušies visi runātāji, mēs varētu beigt debates par koncepciju, kura, manuprāt, ir ļoti piemērota Latvijas apstākļiem, īpaši ievērojot arī Ārlietu ministrijas pieredzi, un tad runāt par atsevišķiem pantiem. Mēs, protams, jebkuru labu ierosinājumu, kas uzlabo šo pantu, ievērosim noteikti. Paldies kolēģi!".
• 1993_07_15-2-seq53 language "lv".
• 1993_07_15-2-seq53 speaker Egils_Levits-1955.
• 1993_07_15-2-seq53 mentions Q822919.
• 1993_07_15-2-seq53 mentions Q211.
• 1993_07_15-2-seq53 mentions Q193089.
• 1993_07_15-2-seq53 mentions Q15628977.