Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_15-2-seq47> ?p ?o. }

• 1993_07_15-2-seq47 type Speech.
• 1993_07_15-2-seq47 number "47".
• 1993_07_15-2-seq47 date "1993-07-15".
• 1993_07_15-2-seq47 isPartOf 1993_07_15-2.
• 1993_07_15-2-seq47 spokenAs 78.
• 1993_07_15-2-seq47 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Kā jau šeit informēja "Latvijas ceļa" pārstāvji, kuri gatavo šo Ministru kabineta projektu, jaunākajā variantā tiešām ir iestrādāti vairāki būtiski Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un arī frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumi, tādējādi tas, protams, ir apsveicams solis, kas ir zināmā mērā sperts opozīcijas virzienā. Tomēr neradīsim liekas ilūzijas, ka šis lasījums varētu būt ārkārtīgi vienkāršs un problemātisks. Kādi bija galvenie iemesli, kāpēc mēs vakar iestrēgām un netikām ne soli uz priekšu, ne atpakaļ? Kā zināms, bieži vien strīdi norisinās atsevišķu formulējumu, vai, teiksim, punktu sastāvdaļu līmeni, tādējādi bieži vien diskutējošās puses pietiekami skaidri neuzsver, kur ir šī galvenā pretruna, kas liedz vienoties. Pretējā gadījumā, dabiski, ir grūti saprast. Vērojot vakardienas sēdes gaitu un arī šodienas sēdi, izdarīju secinājumu, ka galvenā pretruna bijusi viena. No vienas puses, bija Ministru kabineta komandas vēlēšanās pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu. Kā mēdz teikt: visi vadi ir ievilkti, tikai jānospiež ir gaismas slēdzis, bet to nevar tāpēc, ka kaut kas traucē. To pilnīgi var saprast. Pilnīgi var saprast tos aizrādījumus, ka rodas nopietnas problēmas sakarā ar to, ka Ministru padomes sastāvs saprotamu iemeslu dēļ īpaši aktīvi savus pienākumus vairs neveic, jauna valdība nav sastādīta, tātad rodas sarežģīta situācija, deputāti stiepj gumiju, un tauta var būt neapmierināta. Tā ir viena puse. No otras puses, ir tomēr saprotama vēlme, kuru šeit uzsver arī Latvijas Nacionālās neatkarības kustības pārstāvji, lai lēmumi vai likumi, kurus mēs pieņemtu, tomēr būtu saskaņoti ar Latvijas Republikas Satversmi, kuru mēs šeit visi vienprātīgi atjaunojām. Tātad, no vienas puses, ir vajadzīgs nopietns projekts, kuru pietiekami ātri nevar stādīt priekšā, jo mēs šobrīd vienkārši sākam raustīt šo Ministru kabineta koncepcijas "deķi" no vienas puses uz otru, bet tas var arī pārplīst. No otras puses, dabiski, šī valdība ir vajadzīga. Lai arī mēs tagad esam nobalsojuši par šā projekta izskatīšanu steidzamā kārtā, taču divi lasījumi ar pārtraukumu, tātad arī komisiju iesniegto priekšlikumu izskatīšana tik un tā briesmīgi ātri nenoritēs. Es jau šeit esmu informējis vairākus lielākas frakcijas pārstāvjus un informēju arī klātesošos deputātus kopumā, ka ir, protams, arī cita izeja, ka varētu atrisināt šo jautājumu par valdību, gan par Ministru kabineta likumu. Šīs abas puses daļēji tiktu respektētas. Varbūt nebūtu respektētas vienīgi tās personas, kurām neinteresē nedz Latvijas Republikas Satversmes ievērošana, nedz arī iespējami ātrāka valdības izveidošana, bet tikai tādu vai citādu veidu "ieķīlēšanās" veidojamās varas struktūrās ar dažādām mākslīgi izgudrotām varas institūcijām savu personisko interešu apmierināšanai. Tātad šī puse paliktu pilnīgi neievērota un, protams, arī viņu intereses netiktu apmierinātas. Bet tālākā rīcība var būt sekojoša: ja ir vajadzīga strauja valdības sastādīšana, tādā gadījumā pašreizējā momentā vajag atteikties no diviem steidzamiem lasījumiem, kuri pārāk steidzīgi neiznāks tīri fiziski laika ziņā. Var vienkārši pieņemt lēmumu, kam nevajag nekādus divus lasījumus, lēmumu, kura saturs ir ļoti vienkāršs - tātad Saeima lemj atjaunot likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" darbību pilnā apjomā 1925. gada 1. aprīļa redakcijā ar grozījumiem, kas izsludināti 1930. gada 5. februārī, 1931. gada 9. martā un 1931. gada 5. decembrī. Tādējādi koalīcija, kura ir gatavojusies valdības sastādīšanai, gūs iespēju sastādīt šo valdību, kaut arī ne tieši tādā veidā, kā to ir iecerējusi. Šeit, dabiski, ir nopietni iebildumi. Ministru kabineta iekārtas likums paredz arī Ministru prezidenta biedru (to skaitā ministrs bez portfeļa) iespēju uzņemties pagaidām kādu no ministrijas vadībām, tā ka šeit ir dažādi risinājumi. Ja šāds risinājums ir un valdība ir sastādīta, Ministru padome ir nomainīta, ka mēs varam diskutēt par to, kādā veidā uzlabot, papildināt šo 1925. gada likumu, varbūt kādus punktus šeit apturēt un bez briesmīgas steigas nedēļas vai mazliet ilgākā laikā atrisināt šo jautājumu. Tas ir variants, kuru var apspriest un var ņemt vērā. Dabiski, ka nav nozīmes izskatīt, ja vairākums uzskata to par nevajadzīgu. Par vairākām citām lietām, kas saistītas ar šā likumprojekta apspriešanu. Es domāju, ka diez vai var uzskatīt par pietiekami pamatotiem tos mēģinājumus it kā "Latvijas ceļa" koncepcijas kritikas aizsegā ievazāt Ministru kabineta struktūrā dažādas nozaru ministrijas, no kurām mēs varbūt arī tiksim vaļā, un tātad sajaukt varbūt virzību uz priekšu ar kāpšanos atpakaļ, vienkārši maisoties šeit pa vidu, kā saka, ne pēc lietas būtības, bet vienkārši pēc formas un tā tālāk. Es domāju, ka šādi manevri nesasniedz mērķi nedz valdības ātras izveidošanas ziņā, nedz Latvijas Republikas Satversmes ievērošanas ziņā, tie ir mērķēti pavisam uz kaut ko citu. Vismaz frakcija "Tēvzemei un brīvībai" šādus manevrus vēro no malas un tajos neiesaistās. Par dažām citām būtiskām lietām, kas šeit ir. Daudz kas ir ņemts vērā no mūsu priekšlikumiem, bet, piemēram, jautājums par parlamentāro sekretāru man palicis visai neskaidrs. Tātad, protams, valdošai koalīcijai, kurai būs Ministru kabinets, būs vajadzīgi cilvēki, kas ir klāt komisijās un izsaka šīs valdošās koalīcijas viedokli, virzot uz priekšu tos vai citus likumprojektus. Saskaņā ar kārtības rulli Saeimas deputātiem nekādā veidā nav aizliegts būt klāt komisijās. Tātad, ja ir runa par deputātiem kā tādiem, tad viņi komisiju darbā jebkurā gadījumā var piedalīties, un es ceru, ka piedalīsies. Tātad šis 12. punkts jaunajā projekta variantā, kas nosaka parlamentāro sekretāru tiesības, manuprāt, būtu attaisnojams vienīgi tajā gadījumā, ja būtu piebilde, ka parlamentārie sekretāri nav deputāti. Tad nu tiešām vajadzētu šo punktu, lai šiem parlamentārajiem sekretāriem būtu tiesības piedalīties komisiju sēdēs un izteikt tur, piemēram, Ministru kabineta viedokli. Ja ne, tad šis punkts liekas visai lieks. Par valsts ministriem šeit jau pateica Nacionālās neatkarības kustības pārstāvis, kāda ir situācija ar politisko atbildību un ar nozaru vadību. Nozari vadīt var arī ministra biedrs vai valsts ministrs. Kā mēs viņu nosauksim, tas ir vienalga, bet vajadzīga viena politiska figūra, kas nes pilnīgu atbildību par ministriju kopumā. Tāda ir šī koncepcija, un es domāju, ka tai varētu pilnībā piekrist. 24. pantā parādās Ministru kabineta noteikumi, kuri varētu būt varbūt arī mazsvarīgi citā gadījumā, bet šajā gadījumā tomēr ir interese, kāda ir šo Ministru kabineta noteikumu koncepcija, jo ir paredzētas tādas institūcijas, kā valsts īpašuma fonds, privatizācijas aģentūra, attīstības aģentūra... Tātad, kā šīs ārkārtīgi svarīgās lietas tiks pārvaldītas? Ir ņemti vērā priekšlikumi gan pie 30., gan pie 31. panta, kuri regulē deputātu pārmērīgo materiālo ieinteresētību. Tas viss ir ļoti apsveicami, vienīgi droši vien diskutējams ir iestarpinājums 30. pantā, kas attiecas uz izņēmumu, tātad šīs privātās intereses - "izņemot kooperatīvo darbību" - nav ņemamas vērā. Droši vien saprātīgāk būtu šīs kooperatīvās sabiedrības, kuras laikam gan jau atsevišķos gadījumos ir tās pašas paju sabiedrības vai statūtu sabiedrības, aizstāt ar vārdiem "zemnieku saimniecības". Ja nu kādam deputātam ir zemnieku saimniecība un šai zemnieku saimniecībai ir kaut kādi atvieglojumi vai pasūtījumi no valsts puses, vai tad šis deputāts būtu no šejienes jādzen ārā! Es domāju, ka šis pants droši vien jāgroza. Vēl viena īsa piebilde pašās beigās saistībā ar Ministru padomes pašreizējo stāvokli, respektīvi, ka tā ir iestāde, kura uzskata, ka nupat jau darbību ir izbeigusi un ka pēc brīža viņu vietā nāks citi, taču šis brīdis kavējas, kavējas un atkal kavējas. Kā mēs jau aizvakar darījām, tika izveidota komisija, kas izskatīs Augstākās padomes un Ministru padomes iepriekšējo 3 gadu rīcību. Šeit ir jautājums, kas notiks, ja darbinieki pilnībā izklīdīs. Komisija 8 cilvēku sastāvā būs bezpalīdzīga iegūt kaut kādu saturīgu informāciju par iepriekšējo 3 gadu darbību. Šeit ir ļoti īss 16 deputātu priekšlikums Prezidijam: Latvijas Republikas Saeima uzdod Latvijas Republikas Ministru kabinetam, kura nav, bet kurš, es ceru, būs, nodrošināt ar visu nepieciešamo informāciju Augstākās padomes, Ministru padomes un tām pakļauto institūciju bijušos vai amatu mainījušos darbiniekus, no kuriem atskaites prasīs Saeimas izmeklēšanas komisija Augstākās padomes un Ministru padomes darbības izvērtēšanai laikposmā no 1990. gada maija līdz 1993. gada jūlijam. Tas tā vienkārši zināšanai. Es ceru, ka mums būs laiks vēlāk šo jautājumu izskatīt. Paldies par uzmanību!".
• 1993_07_15-2-seq47 language "lv".
• 1993_07_15-2-seq47 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1993_07_15-2-seq47 mentions Q822919.
• 1993_07_15-2-seq47 mentions Q211.
• 1993_07_15-2-seq47 mentions Q2167704.
• 1993_07_15-2-seq47 mentions Q2502537.