Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_14-seq86> ?p ?o. }

• 1993_07_14-seq86 type Speech.
• 1993_07_14-seq86 number "86".
• 1993_07_14-seq86 date "1993-07-14".
• 1993_07_14-seq86 isPartOf 1993_07_14.
• 1993_07_14-seq86 spokenAs 77.
• 1993_07_14-seq86 spokenText "Augsti godātais Saeimas prezidij, augsti godātie kolēģi deputāti! Šā Ministru kabineta iekārtas likuma uzdevums ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus valdības efektīvai darbībai. Šeit runājušo deputātu konstruktīvi kritiskā attieksme liecina par patiesu ieinteresētību, pilnveidojot šos tiesiskos priekšnoteikumus. Arī "Latvijas ceļš" un Latvijas Zemnieku savienība kopā meklē pašu efektīvāko veidu, kā savienot Latvijas pirmskara likumu eleganto vienkāršību ar modernas Eiropas valsts pēckara pieredzi. Šo meklējumu rezultāti ir jūsu vērīgās attieksmes objekts, un man kā vienam no darba grupas locekļiem gribētos uzsvērt trīs projekta autoru galvenos uzdevumus: likumība, atbildības paaugstināšana un taupība ierēdņu korpusa veidošanā, pāreja uz politisku valdību, vienlaikus nodrošinot stabilitāti ierēdniecībā. Pirmo mērķi, es ceru, mēs sasniedzām, precīzi saskaņojot šo likumu ar Satversmi un attīstot to tālāk dokumentā, ar kuru jūs diemžēl neesat iepazīstināti, kas vēl nav pilnībā gatavs. Tie ir Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi un likums par civildienestu. Bez šiem diviem normatīvajiem aktiem nepietiekami efektīva būs arī šā likuma darbība. Pareizs bija Kiršteina kunga iebildums par nepieciešamību izmaiņas šajā likumā saistīt ar izmaiņām kārtības rullī. Taču es negribētu pieņemt Lamberga kunga iebildumu par neatbilstību Satversmes 55. pantam, jo tādā gadījumā 1925. gada likuma 2. pants arī būtu pretrunā ar Satversmi, kas netika agrāk konstatēts. Otro mērķi - atbildības paaugstināšanu Saeimas priekšā - mēs sasniedzam ne tikai ar ministru uzticības votumu, bet arī ar uzticības votumu valsts ministriem. Manuprāt, valsts ministra statusa ieviešana ir vērtējama tieši kā mēģinājums maksimāli reducēt aparātu, radot jaunas politiski atbildīgas figūras, nepalielinot ierēdniecību. Šeit ļoti precīzi izskanēja Grīnblata kunga priekšlikums par iespēju, piemēram, ieviest Ārlietu ministrijā valsts ministru Krievijas vai NVS lietās. Tātad, ja mēs šo virzienu uzskatām par nozīmīgu politisko prioritāti, tad, akceptējot šo ideju Saeimā, mēs ne par vienu ierēdni nepalielināsim valsts Ārlietu ministrijas aparātu, bet gan panāksim politiskās nozīmības un politiskās atbildības paaugstināšanu. Arī parlamentārā sekretāra jautājums ir, manuprāt, jautājums par valdības un Saeimas ciešu sadarbību. Es saprotu Breša kunga, šķiet, iebildumus par to, ka tam it kā vajadzētu lielākus budžeta līdzekļus, bet mūsu orientācija bija tieši uz to, ka parlamentārais sekretārs ir Saeimas deputāts. Tam seko savukārt Grīnblata kunga ierosinājums likumā par kabinetu, ka deputāts var saņemt algu tikai vienā vietā, kā tas bija 1925. gada likumā. Tātad arī tas nerada papildu izdevumus. Manuprāt, shēma, kura ļauj precīzi noteikt valsts ministra funkcijas, ne par matu nepazemina šā valsts ministra statusu, jo saskaņā ar Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumiem valsts ministrs pilnībā atbild par savu nozari ministrijas ietvaros. Reducējas tikai administratīvais aparāts. Bet gadījumā, ja starp valsts ministru un ministru rodas pretruna vai kāds no viņiem uzskata, ka jautājums ir kabineta jautājums, tas tiek izskatīts kabinetā. Ir paredzētas arī Ministru kabineta komitejas, kuras ne par gramu nepavairo ierēdņu skaitu, bet gan atļauj intensificēt saiti starp ministriem, kas, manuprāt, iepriekšējās valdības darbības laikā bija nepietiekama. Proti, ministri, kuri ir atbildīgi par attiecīgo nozari, jebkuru kopīgai izskatīšanai nodotu jautājumu izskata Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā dalību ņem ministri, vienojas un nonāk pie vienprātības. Tādā gadījumā jautājums kabinetā faktiski ir tikai formāls, jo tas pēc būtības ir izlemts starp visiem ministriem, kas ir saistīti ar šo jautājumu. Ja viņi nepanāk vienotību, tādā gadījumā tas ir kabineta jautājums, kas tiek apspriests vēlreiz un vēlreiz, lai nonāktu pie iespējami lielas vienprātības. Trešais uzdevums ir stabilitāte - politiskā valdība un stabilitāte ierēdniecībā. Bez valsts civildienesta likuma, protams, šī shēma nedarbosies pietiekami efektīvi, jo valsts sekretāram kā augstākajai ierēdniecības figūrai ir jābūt vairāk vai mazāk pastāvīgai. Un es pilnīgi piekrītu Gravas kundzei, ka divi gadi - tas tiešām ir ilgs laiks. Tādēļ es domāju, ka trešajam solim mūsu Saeimā ir jābūt likumam par civildienestu, taču realizācijas tempi būs atkarīgi no mūsu organizētības. Mēs pacentīsimies rūpīgi izanalizēt visus ierosinājumus un sevišķi rūpīgi tos, kas atbilst mūsu konceptuālajai pieejai. Jādomā, ka jaunajam Ministru kabinetam būtu viegli ieiet vecajās ministrijās, nomainīt personālu un turpināt strādāt. Protams, pāreja no speciālistu valdības uz politisku valdību ir izšķirošs solis. Un iebildumi par "poļitruku" valdību tikpat labi būtu tādā gadījumā jāattiecina uz Zviedrijas, Dānijas vai citu valstu valdībām. Bet es ļoti labi saprotu arī Laviņas kundzes un Gravas kundzes bažas, vai nav par ātru. Taču reiz ir jāsāk. Mēs ierosinām sākt nekavējoties, bet ar apdomu.".
• 1993_07_14-seq86 language "lv".
• 1993_07_14-seq86 speaker Valdis_Birkavs-1942.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q822919.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q211.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q193089.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q35.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q159.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q15628977.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q1807079.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q34.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q1474484.
• 1993_07_14-seq86 mentions Q6221.