Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_14-seq69> ?p ?o. }

• 1993_07_14-seq69 type Speech.
• 1993_07_14-seq69 number "69".
• 1993_07_14-seq69 date "1993-07-14".
• 1993_07_14-seq69 isPartOf 1993_07_14.
• 1993_07_14-seq69 spokenAs 78.
• 1993_07_14-seq69 spokenText "Godātie deputāti! Tātad īsumā par mūsu attieksmi pret šo likumprojektu. Pirmām kārtām pievērsīsim uzmanību pašam projekta nosaukumam, kas skan šādi: likums "Par 1925. gada 1. aprīļa likuma "Par Ministru kabineta iekārtu" atjaunošanu". Tātad, ja mēs rīkotos atbilstoši nosaukumam, tad faktiski būtu jāpieņem lēmums par šā likuma atjaunošanu, par tāda likuma atjaunošanu, kāds tas bija 1925. gadā, ar vairākiem labojumiem 1929., 1930., 1931. gadā. Tad jāaptur panti, kuri šobrīd no pašreizējā viedokļa varbūt nav aktuāli, un jāveic attiecīgi papildinājumi un grozījumi. Tādā gadījumā šī atjaunošanas koncepcija tiešām tiktu realizēta. Pašreizējā gadījumā, protams, ir nevis likums par atjaunošanu, bet jauns likums ar zināmiem motīviem, vairāk vai mazāk plašākiem motīviem atšķirībā no 1925. gada likuma, kur, kā Lamberga kungs norādīja, dažās nodaļās tas ir vairāk ievērots, dažās nodaļās ievērots ir samērā maz. Es šādu priekšlikumu izteicu komisijā, kura izskata šā likuma sagatavošanu. Diemžēl tur mans viedoklis īpašu atbalstu neieguva. Tādējādi es domāju, ka ir visai nopietna pretruna starp likuma nosaukumu un tā faktisko saturu, jo, atjaunojot Saeimas kārtības rulli, vismaz pagaidām šī procedūra ievērota, kārtības rullis tiek atjaunots, pēc tam tiek apturēta atsevišķu pantu darbība vai arī tiek izstrādāta jauna darbība atbilstoši šodienas apstākļiem. Jāņem vērā, ka pašreiz ievēlētās Saeimas ievēlēšana vismaz no Latvijas Republikas Satversmes viedokļa ir likumības pakāpē visai apšaubāma, un var strīdēties, vai šī ievēlēšana bija likumīga tieši no Augstākās padomes izstrādātā likuma viedokļa. Tas ir pavisam cits jautājums. Es uzsveru, ka šī Saeima nav mūžīga, tāpat kā nebūs mūžīgs arī tas Ministru kabinets, ko izveidos. Līdz ar to, dabiski, būtu saprātīgi, ja šādā likumā nesajauktu 1925. gada likuma struktūru un ja visi tie papildinājumi, kuri tiešām tiks atzīti par vēlamiem, nāktu klāt kā papildu punkti vai apakšpunkti, nemainot šā likuma struktūru kopumā. Tas ir tas priekšlikums, ko es faktiski esmu jau komisijā izteicis. Vēlreiz atgādinu, ka komisijā tas diemžēl īpašu atbalstu neieguva. Par dažām citām, manuprāt, būtiskām lietām, par kurām šeit runāja. Tātad par valsts ministriem un par parlamentārajiem sekretāriem. Ja visā pilnībā darbojas šī norma, ka Saeimas deputāti vienlaicīgi var būt ne tikai ministri, kas izriet arī no Satversmes, bet arī valsts ministri un parlamentārie sekretāri, tad es redzu, ka, pēc pašreizējās koncepcijas, ir paredzēti 10 valsts ministri, ieskaitot Ministru prezidentu un ministrus. Kopā ir 23 cilvēki. Ja katrā no šīm 12 ministrijām ir viens parlamentārais sekretārs, tad kopsummā ir 35 cilvēki. Tātad apmēram 35 deputāti varētu kļūt vienlaicīgi arī par valdības darbiniekiem. Tādējādi, es domāju, Saeimas darbība lielā mērā tiks pieskaņota valdības ritmam un gadījumā, ja viss valdības korpuss nevarēs parādīties sēdēs, tad daudzu iemeslu dēļ atkal pārējie deputāti vismaz tīri organizatoriski vai procedūras ziņā bieži vien tiks nostādīti sarežģītās situācijās. Dabiski, es nešaubos par to, ka ministriem un viņu tuvākajiem palīgiem ministrijās ir personiska ieinteresētība aktīvi iedarboties uz Saeimas komisijām un uz parlamenta plenārsēžu darbību. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka viņiem būs bezgala daudz izbraukumu pa Latviju, kā mēdza teikt komunistiskajā leksikā, - "uz vietām", izbraukumi uz Lietuvu, Igauniju un citām valstīm. Loģiski, ka viņi vienmēr nespēs šeit būt klāt. Tātad par šo punktu ir sekojošs priekšlikums, ka tomēr būtu jāreglamentē, ka vismaz valsts ministri un parlamentārie sekretāri nevar tajā pašā laikā būt Saeimas deputāti. Es domāju, ka valdošā koalīcija atradīs cilvēkus šiem amatiem, atradīs katrā ziņā, tā nebūs problēma, jo pretējā gadījumā būs ārkārtīgi spēcīga likumdošanas varas un izpildvaras saaugšana, kas, manuprāt, tomēr pārsniegtu pieļaujamos apmērus. Tālāk. Vēl viena būtiska lieta. Kā izriet no vairākiem šā likumprojekta punktiem, valsts ministri un parlamentārie sekretāri ir politiski atbildīgas personas. Tas izriet arī no likumprojekta 4. punkta par ministru aizstāšanas kārtību gadījumā, ja ministrs nevar darboties tādu vai citu iemeslu dēļ. Šeit var rasties tā situācija, ka, nedod Dievs, kāds ministrs pēkšņi saslimst drīz pēc Ministru kabineta izveidošanas. Tādējādi valsts ministrs vai parlamentārais sekretārs ilgstošā periodā iegūst ļoti plašas pilnvaras. Pēc pašreizējā projekta nepaliek īsti skaidrs, vai šie valsts ministri un parlamentārie sekretāri kā konkrētas personas tiek apstiprinātas reizē ar Ministru kabinetu. Es gribētu ieteikt šādu labojumu, ko es arī attiecīgi rakstiskā veidā iesniegtu, lai nebūtu šeit nekādu pārpratumu. Proti, 8. punktā varētu šo tekstu mazliet uzlabot un papildināt sekojoši: "Ja izteikta uzticība Ministru kabinetam, šis lēmums attiecas arī uz visiem valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, kurus Ministru prezidents ir stādījis priekšā Saeimai. " Tātad stādījis reizē ar pārējiem ministriem. Jo pretējā gadījumā var gadīties, ka šo valsts ministru vai parlamentāro sekretāru vidū pēkšņi parādīsies viena vai otra persona, par kuru sabiedrībā, piemēram, ir viedoklis, ka tā ir politiski bankrotējusi persona. Bet pēkšņi tās parādīsies kā šo ministru tuvākie vietnieki un tuvākie aizvietotāji ministru darbības nespējas gadījumā vai ministru prombūtnes gadījumā! Es domāju, ka tas ir jautājums, kas interesē visu sabiedrību, jo šeit var rasties zināmas neskaidrības. Kas attiecas uz visu pārējo likumprojektu, tad es gribu iebilst tikai pāris sīkas lietas. Tātad, pirmkārt, vēl par šiem valsts ministriem. Šajā likumprojektā šie ministri nav minēti, tajā pašā laikā mums ir izsniegta koncepcija, kurā šo valsts ministru uzskaitījums ir dots. Ja nu šie valsts ministri ir vajadzīgi un ja vairākums izlems, ka tādi tiešām ir vajadzīgi, tad es vienkārši gribētu izteikt divas mazas piebildes par šiem valsts ministriem. Kas šeit varbūt būtu vēlams? Ārlietu ministrijā, kā redzams, ir paredzēti valsts ministri Baltijas un Ziemeļu lietās un Eiropas valstu lietās. Lai cik bēdīgi tas arī nebūtu, mēs visi labi apzināmies, ka Latvijai diemžēl būs daudzas un to skaitā ne pārāk patīkamas dar��šanas ar Krieviju. Acīmredzot būtu vērts valdošajai koalīcijai padomāt par tādu amatu kā Ārlietu ministrijas valsts ministrs Krievijas vai NVS lietās, jo šīs lietas būs jākārto. Ļoti labi, ja tā būtu atbildīga persona, kuras personālija plenārsēdē būtu izskatīta. Tālāk. Pie Labklājības ministrijas acīmredzot kāda no agrākajiem projektiem bija paredzēts arī tāds amats kā valsts ministrs pensiju lietās, jo tā ir samērā būtiska lieta. Patīk tas mums vai nepatīk, Latvijā šo pensionāru skaits ir 20 vai 25 procenti. Tātad arī šie jautājumi būtu jārisina un tiem būtu jāpiešķir vēlamā autoritāte arī šajā politiskajā līmenī. Un vēl dažas sīkākas piebildes. Ka jūs redzat, tad 30. pantā ir runa par Ministru kabineta locekļiem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, kuri nav Saeimas deputāti. Tātad gadījumos, ja viņu amatu pienākumi izbeidzas (šeit ir tas variants), viņi saņem paredzēto atalgojumu, bet, kā saka, ne reprezentācijas un braukšanas naudu vēl 6 mēnešus. Tātad 10 mēneši bija vecajā variantā, pēc tam tas komisijā tika mainīts uz 6 mēnešiem. Es šeit gribu vērst visu klātesošo uzmanību uz to, ka 1925. gada likumā un tā grozījumos bija runa tikai par 3 mēnešiem. Dabiski, ka ministriem un viņu tuvākajiem vietniekiem nav vienaldzīgs šis materiālais nodrošinājums tāpat kā jebkuram no mums, tomēr es personīgi uzskatu (un arī mūsu frakcija uzskata), ka šajā tekstā 3 mēneši būtu ļoti normāls laiks, jo cilvēks, kurš ir pietiekami kvalificēts, jau nu gan 2 vai 3 mēnešu laikā pie darba tiks. Seši vai desmit mēneši ir jebkurā gadījumā pārmērīgi, ņemot vērā to, ka Latvija nepavisam šobrīd nav tā valsts, kura nezina, kur naudu likt. Un vēl daži tīri tehniski labojumi, kas, manuprāt, ieviesušies šajā projektā vienkārši aiz neuzmanības. Manuprāt, komisijā, kas izskatīja šo projektu, bija panākta vienošanās svītrot šo visai divdomīgo frāzi 4. pantā. Tātad 4. panta pirmās rindkopas vidus, kur teksts sākas šādi: "Parlamentārais sekretārs palīdz ministram vadīt ministriju, uztur sakarus starp ministriju un Saeimu un tās komisijām. " Manuprāt, mums tomēr bija vienošanās svītrot vārdus - "palīdz ministram vadīt ministriju", jo tas ir ļoti vispārīgi. Nevienam nav aizliegts otram kaut ko palīdzēt. Tas jau neko neizsaka. Un tālāk vēl viena lieta, kas, manuprāt, ir strukturāli nepareiza, tas ir, par tagadējo 13. pantu, kas iesāk 3. nodaļu. Te ir runa par to, kas notiek, ja no amatiem atkāpjas tās un tās amatpersonas. 1925. gada likumā šis 13. pants ir 11. pants un tas noslēdz 2. nodaļu, bet savukārt 3. nodaļa sākas ar Ministru kabineta darbību. 14. pants - Ministru kabinets apspriež vai izlemj lietas. Tātad 13. pants, pēc visas loģikas, pieskaitāms 2. nodaļai kā pēdējais. Tas katrā ziņā, manuprāt, ir jālabo. Tās tad arī bija visas piezīmes, ko es gribēju darīt zināmas. Paldies par uzmanību.".
• 1993_07_14-seq69 language "lv".
• 1993_07_14-seq69 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q822919.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q211.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q37.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q191.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q193089.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q39731.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q159.
• 1993_07_14-seq69 mentions Q15628977.