Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_14-seq67> ?p ?o. }

• 1993_07_14-seq67 type Speech.
• 1993_07_14-seq67 number "67".
• 1993_07_14-seq67 date "1993-07-14".
• 1993_07_14-seq67 isPartOf 1993_07_14.
• 1993_07_14-seq67 spokenAs 8.
• 1993_07_14-seq67 spokenText "Augsti godātie kolēģi! Mēs atzīstam, ka zināms pozitīvs likumprojekta ieguldījums ir tas, ka tiek atjaunots ne tikai likums, bet ir arī centieni izveidot Latvijā tādu valdību, kas varētu nodrošināt tautsaimniecības stabilu darbību tad, ja valdība politisku apsvērumu dēļ mainītos. Tomēr mēs gribam teikt to, ka šāds likums varētu sekmīgi strādāt situācijā, kad tautsaimniecība jau ir stabilizējusies, kad tā jau strādā pēcreformas periodā un nerada nekādas problēmas. Tomēr mēs uzskatām, ka tuvākajos gados Latvijas tautsaimniecība vēl atradīsies ļoti lielu reformu zonā. Reformu smaguma centrs pārvietosies no lauksaimniecības, no monetārās politikas, no tirdzniecības uz rūpniecību. Mūsu priekšā stāv lielākā Latvijas tautsaimniecības nozare, kuru mums nāksies reformēt pēc tirgus un brīvās ekonomikas principiem. Mūsu frakcija uzskata, ka piedāvātā valdības shēma šādā periodā nespēs realizēt tos uzdevumus, kurus mums izvirza mūsu laikmets. Es gribētu tikai teikt, ka nenovērtējot rūpniecību, mēs nenovērtējam Latvijas ekonomiku vispār. Latvijas rūpniecība dod nacionālajā ienākumā aptuveni 40 procentus. Vēl šai nozarei ir 80 procentu valsts īpašuma, kas jāapsaimnieko, jāinventarizē un jāreformē. Ja mēs paskatāmies, kā ir veidota šī shēma, kā tiks veikts šis darbs, tad konsekvenci piedāvātajā likumprojektā mēs neredzam. Gribētos piekrist Levita kungam, ka ministrs dod politiskus norādījumus un ka visi apakšformējumi šos politiskos norādījumus realizē. Bet piedāvātajā shēmā, lūk, šāda ministra nav. Un tāpēc mēs nešaubāmies, ka veidosies zināma nevadības sistēma, veidosies daudzi paralēli formējumi, kuriem nāksies veikt papildu darbu, saskaņojot savu rīcību. Līdz ar to šis vadības mehānisms kļūs faktiski neefektīvs. Bet atcerēsimies, ka no rūpniecības ir atkarīgs mūsu budžets, ir atkarīga mūsu sociālā nozare, atkarīga mūsu pensionāru dzīve, atkarīgas vispār neražojošās nozares kā tādas. Tāpēc mēs uzskatām, ka faktiski zināmu laiku būtu nepieciešams saglabāt Rūpniecības ministriju. Ievērojot zināmas konsekvences, mums tad būtu Rūpniecības ministrija, mums būtu arī Lauksaimniecības ministrija. Šīs struktūras varētu efektīvi veikt valstī visas reformas un visas funkcijas, kuras tai ir šajā periodā jāveic. Nepilnības mēs saskatām arī ministru un ministriju politiskās vadības shēmā. Vispirms jācer, ka, politizējot ekonomisko vadību, tā nezaudēs profesionālo līmeni, bet tas, bez šaubām, atkarīgs no personālijām. Jācer, ka tās būs ne tikai koalīcijā, bet arī tautā labi pazīstamas, atbalstītas un cienītas personības. Bet nepilnības mēs saskatām divos momentos. Pirmais. Ja Saeima pēc šā likumprojekta apstiprina valsts ministrus, tad visi valsts ministru posteņi ir jāparedz mūsu likumprojekta 1. pantā. Līdz ar to mēs tātad veicinātu valdības stabilitāti, nodrošinātu nepieciešamo atbildības saikni starp Saeimu un valdību. Diemžēl piedāvātajā likumprojektā šie valsts ministri 1. pantā nav paredzēti. Līdz ar to būtībā Saeima tiek nostādīta ļoti, tā sakot, divdomīgā situācijā. Otrs moments. Neviennozīmīgu vērtējumu mūsu frakcijā guva tā saucamie parlamentārie sekretāri. Mēs nenoliedzam, ka jābūt labam kontaktam starp parlamentu un valdību. Tomēr, ņemot vērā to, ka pēc kārtības ruļļa un arī šā likumprojekta ministri var būt deputāti, tad tīri matemātiski var izveidoties situācija, ka valdošās koalīcijas deputātu lielākā daļa vienlaicīgi ir arī valdības locekļi. Līdz ar to, bez šaubām, šī saikne ir pietiekami spēcīga. Tad kādēļ vajadzīgs parlamentārais sekretārs? Mūsu uztverē, šie parlamentārie sekretāri ir vajadzīgi tikai darbam ar opozīciju. Mēs kā opozīcijas zināma daļa tomēr uzskatām, ka būtu lietderīgāk, ja šos parlamentāros sekretārus tādā gadījumā neveidotu un ja mums būtu dotas tiesības tikties ar konkrētiem speciālistiem, ar konkrētiem ministriem, ar departamentu vadītājiem, valsts sekretāriem, kuri konkrēti vada attiecīgo nozari, bet nevis palīdz ministram realizēt politiku un, kā teikts šajā likumprojektā, faktiski praktiskajā vadībā būtībā arī nepiedalās. Šādi palīgi, manā uztverē, nekad nebūs pietiekami informēti un nevarēs Saeimai dot pienācīgi kompetentas atbildes. Līdz ar to tikai tiks vājināta šī saikne starp parlamentu un valdību. Mēs ieteiktu pārdomāt valdošajai frakcijai šādu nostādni un varbūt arī atteikties no šiem parlamentārajiem sekretāriem, ietaupot līdz ar to valsts budžeta līdzekļus. Godātie kolēģi, mēs principā atbalstām valdošās koalīcijas centienus veidot darbspējīgu valdību mūsu valstī, bet būsim tomēr acīmredzot spiesti atturēties balsošanā par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo redzam vēl ļoti lielas rezerves tautsaimniecības vadības efektivitātes sakārtošanā un arī pašas valdības struktūras izveidošanā. Domāju, ka ar savu nostādni mēs mudināsim likumprojekta autorus izdarīt labojumus un padarīt šo likumprojektu vēl nepieciešamāku un efektīvāku Latvijas valstij. Paldies par uzmanību!".
• 1993_07_14-seq67 language "lv".
• 1993_07_14-seq67 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1993_07_14-seq67 mentions Q822919.
• 1993_07_14-seq67 mentions Q211.
• 1993_07_14-seq67 mentions Q957035.