Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_14-seq108> ?p ?o. }
Showing items 1 to 8 of
8
with 100 items per page.
- 1993_07_14-seq108 type Speech.
- 1993_07_14-seq108 number "108".
- 1993_07_14-seq108 date "1993-07-14".
- 1993_07_14-seq108 isPartOf 1993_07_14.
- 1993_07_14-seq108 spokenAs 8.
- 1993_07_14-seq108 spokenText "Godātie deputāti! Man ļoti gribētos ticēt, ka valdošās frakcijas ieklausās visos tajos priekšlikumos, kas pašreiz no šīs tribīnes tiek izteikti, kaut gan man nav tāda īpaša, skatāma pierādījuma, ka tas tā notiktu. Un tomēr es palieku šajā cerībā. Man ļoti gribētos akcentēt šodien izskatāmā likuma svarīgumu. Man liekas, ka tas ir viens no vissvarīgākajiem likumiem šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, kādā mēs pašreiz atrodamies. Un tas mēģinājums pārtraukt debates par šo likumu man likās vienkārši piedauzīgs, citādāk es to formulēt nevaru. Jo vairāk tāpēc, ka ar neapbruņotu aci šajā likumā var saskatīt daudz tādu vietu, kuras ir vismaz apšaubāmas, ja ne vēl vairāk, proti, pretrunīgas un kļūdainas. Pirmais mans arguments šajā virzienā būtu šāds: šis likums, kas ir rakstīts 1925. gadā, ir rakstīts atšķirīgā ekonomiskajā situācijā no tās, kādā mēs dzīvojam pašreiz. Un šī atšķirība vispirms raksturīga ar milzīgu valsts kapitālu, kāds ir pašreiz un kura nebija 1925. gadā un par ko mēs šajā likumā neredzam nekā, neviena vārda. Tas ir pirmais. Otrs. Es redzu atšķirību arī no tā, ko mums šeit Riteņa kungs piedāvāja attiecībā uz piemēra ņemšanu no attīstītajām Rietumu demokrātijas valstīm. Es baidos, ka mēs vēl nevaram ņemt piemēru no šīm attīstītajām Rietumu demokrātijas valstīm, jo mēs vēl neesam tik tālu tikuši. Mūsu sabiedrībā vēl nedarbojas tā attiecību sistēma, kāda darbojas tur, un šīs valdības uzdevums būtu iedarbināt šo attiecību sistēmu. Tad mēs varētu par to runāt. Lūk, šādi vispārēji argumenti. Tagad es gribu pāriet pie pavisam konkrētas analīzes. Paskatīsimies uz šo 12 ministriju sarakstu! No šīm 12 ministrijām 9 ir tādas, kuru pamatievirze darbībā ir patērēšana. Tātad Ministru kabinetā no 12 balsstiesīgajiem locekļiem 9 ir tādi, kuru pamatievirze ir patērēšana. Bet, kas attiecas uz ražošanu, tad mēs nosacīti varam atrast varbūt 3 šādas ministrijas, pie tam valsts ražošanas sektors, kuram, kā es uzsveru, vēl ir ļoti liels svars valsts ekonomiskajā sistēmā, ir paslēpts kaut kur Ekonomikas vai Finansu ministrijas tālās dzīlēs un tā balss pat var tikt nesadzirdēta. Kādas var būt sekas šim spēku samēram ministru attiecībās? Šīs sekas var būt taisni tādas, kādas tās ir bijušas līdz šim, kad patēriņa intereses ņem virsroku pār ražošanas interesēm, kā rezultātā šīs pašas patēriņa intereses visvairāk cieš. Cieš tādā veidā, ka patēriņš spiež palielināt nodokļus, un savukārt palielinātie nodokļi un daudzas citādas, teiksim, finansu metodes rezultātā samazina ražošanu, katastrofāli iedarbojas uz ražošanu. Es negribu ar to teikt, ka mums ir jārunā par to, ka būtu vajadzīgs līdzīgs ministru skaits vai kaut kas tamlīdzīgs. Es domāju par pašu principu. Man liekas, ja mēs gribam, lūk, paturēt šo politisko valdību tādā sastāvā, kā šeit rakstīts tajā Ministru kabineta iekārtojumā, tad acīmredzot tikpat loģiski prasās, lai būtu valsts īpašuma fonds vai citāda nosaukuma iestāde valsts mērogā, kas atbild un rūpējas par ražošanas interesēm, lai, teiksim, ražošanas intereses būtu valstī pārstāvētas ar tikpat lielu spēku kā patērēšanas intereses, jo pretējā gadījumā notiks tas, kas ir noticis līdz šim. Es negribu pašreiz iedziļināties analīzes detaļās ar piemēriem no dzīves, es gribētu teikt tikai to, ka no šā viedokļa pašreizējais likums par Ministru kabineta iekārtojumu nevedīs valsti ārā no ekonomiskā strupceļa. Es gribu vienkārši aicināt deputātus ieklausīties šajās domās un padomāt, vai drīkst maz balsot par šādu likumprojektu.".
- 1993_07_14-seq108 language "lv".
- 1993_07_14-seq108 speaker Janis_Lucans-1937.