Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1993_07_06-seq78> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1993_07_06-seq78 type Speech.
- 1993_07_06-seq78 number "78".
- 1993_07_06-seq78 date "1993-07-06".
- 1993_07_06-seq78 isPartOf 1993_07_06.
- 1993_07_06-seq78 spokenAs 114.
- 1993_07_06-seq78 spokenText "Žēl, ka man jāsāk sava šīsdienas uzstāšanās ar tādu skumju sakāmo. Šodien mēs pirms neilga brīža tādā svinīgā noskaņā apstiprinājām un pilnā mērā atjaunojām Latvijas Republikas Satversmi. Un tajā pašā brīdī mēs pārkāpjam Satversmi. Satversme nosaka, ka Saeima nevis apstiprina, bet tikai pārbauda savu deputātu pilnvaras. Ikvienam no mums ir tikai savs mandāts. Par katru no tiem savu izvēli izdarījuši vēlētāji. Un tāpēc gribu lūgt jūsu uzmanību, lai izteiktu frakcijas "Līdztiesība" viedokli šinī sakarā. "Līdztiesības" deputāti uzskata, ka Saeimas locekļa Alfrēda Rubika atrašanās apcietinājumā ir gan starptautiskās, gan arī Latvijas likumdošanas rupjš pārkāpums. Kopš 1991. gada 23. augusta Alfrēds Rubiks ir arestēts. Pret viņu ir izvirzīta apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa 59. panta. No aresta brīža līdz 1992. gada 20. februārim Alfrēds Rubiks tika apsūdzēts Dzimtenes nodevībā, kur kā subjekts var būt vienīgi PSRS pilsonis. Latvijas Republikas Augstākā Padome ar sava 1991. gada 15. oktobra lēmuma "Par Latvijas Republikas pilsoņtiesību atjaunošanu un galvenajiem naturalizācijas noteikumiem" 1. pantu juridiski anulē Alfrēda Rubika PSRS pilsonību no 1940. gada 7. septembra. Tādējādi Alfrēds Rubiks atrodas apcietinājumā par nodarījumu, kurā nav nozieguma sastāva. No 1992. gada 20. februāra līdz šim brīdim viņš atrodas apcietinājumā un ir nodots tiesai, izvirzot apsūdzību citu noziegumu izdarīšanā, par ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumu 1991. gada 22. augustā ieviesta kriminālatbildība. Apsūdzības apjomā nav neviena fakta, kas būtu attiecināms uz periodu no 1991. gada 22. augusta. Tādējādi likumam attiecībā uz Alfrēdu Rubiku iedots atpakaļejošs spēks, kas ir tiešs ne vien iekšējo, bet arī starptautisko krimināltiesību pārkāpums. Neviens nevar tikt atzīts par vainīgu kāda kriminālnozieguma izdarīšanā, darbības vai nevērības rezultātā, kas tajā brīdī saskaņā ar valstī esošo likumdošanu vai starptautiskajām tiesībām nav noziegums. Tas ir noteikts starptautiskā pakta "Par pilsoņu un politiskajām tiesībām" 13. panta 1. punktā un analoģiski Vispārējās cilvēku tiesību deklarācijas 11. panta 2. punktā. Latvijas Kriminālkodeksa 6. panta 3. daļa nosaka, ka likumam, kas paredz nodarījuma sodāmību, nav atpakaļejoša spēka. Tas nozīmē, kas neattiecas uz nodarījumu, kas izdarīts, pirms likums stājies spēkā. Ar 1990. gada 4. maija deklarācijām Latvijas Republika, pirmkārt, pievienotas šiem starptautiskajiem tiesību aizsardzības aktiem, otrkārt, atzīst to prioritāti attiecībā uz iekšējo likumdošanu, treškārt, garantē Latvijas Republikas pilsoņiem tiesības un brīvības, ko nosaka šie starptautiskie dokumenti. Nav lieki atgādināt, ka starptautiskajām tiesībām neatkarīgi no tās vai citas valsts varas rīcības vienmēr piemīt vispārējs spēks un autoritāte visā civilizētajā pasaulē. Alfrēdam Rubikam no ievēlēšanas brīža ir liegtas iespējas un likumīgās tiesības ne tikai pildīt Saeimas locekļa pienākumus, bet arī piedalīties sava kā Saeimas locekļa likteņa izlemšanā. Nevienam nav noslēpums, ka Saeimas lēmums par Alfrēda Rubika pilnvaru neapstiprināšanu, deputāta imunitātes atņemšanu viennozīmīgi jau iepriekš noteic tiesas spriedumu. Saeima uzņemas pārāk lielu atbildību, ar spēka metodēm atstādinot oponentu no diskusijas. Tas liecina par bailēm no viņa un arī par neticību saviem argumentiem. Tiesības tikt uzklausītam ir katram cilvēkam. Taču Alfrēds Rubiks ir gan cilvēks, gan Latvijas Republikas pilsonis, turklāt tautas priekšstāvis, kas saskaņā ar Satversmes 2. pantu vēlētāji pilnībā uzticējuši suverēno valsts varu Latvijā. Viņa tiesības jāuzskata ne tikai kā cilvēktiesības un ne tikai kā pilsoņa tiesības, Alfrēdam Rubikam ir īpašas tiesības kā tautas un valsts augstākās varas pārstāvim. Tādējādi nelikumīga patvaļa attiecībā uz Alfrēdu Rubiku pretstāv viņa personīgajai līdzdalībai Saeimā un uzskatāma par pašas tautas suverenitātes pārkāpšanu. Tā ir tiešs drauds demokrātijai Latvijā. Atsakoties uzklausīt Alfrēdu Rubiku un apstiprināt viņa pilnvaras, viņa kolēģi, Latvijas Republikas Saeimas locekļi, pirmkārt, rupji pārkāps Satversmi, kura neparedz pilnvaru apstiprināšanas atlikšanu. Tīši tiek likti šķēršļi viņa kā Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionālajam pienākumam izpildīt tautas, kura viņu ievēlējusi, gribu. Rupji tiek pārkāptas viņu ievēlējušo Latvijas Republikas pilsoņu konstitucionālās tiesības pilntiesīgi piedalīties valsts dzīvē tieši un caur savu priekšstāvi. Klaji tiek ignorēts Latvijas tautas varas pārākums pār visiem Latvijas Republikas valsts varas atzariem, grauta konstitucionāli tiesiskā iekārta un tautvaldības pamati atjaunotajā Latvijas Republikā. Un jau priekšlaicīgi tiek spriesta tiesa. Un beidzot. Ja parlaments ignorē tautas gribu, tauta var ignorēt parlamenta gribu. Es jūs lūdzu padomāt par to. Paldies par uzmanību.".
- 1993_07_06-seq78 language "lv".
- 1993_07_06-seq78 speaker Larisa_Lavina-1951.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q822919.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q211.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q15180.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q724366.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q1975768.
- 1993_07_06-seq78 mentions Q182488.