Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2015_06_11_308-seq28 spokenText "Nu, jautājums tāds nedaudz provokatīvs, atļausiet man pateikt. Pārtikas un veterinārais dienests nepārtraukti kontrolē Latvijas uzņēmumus. Bet ir jāsaprot kāda ļoti praktiska lieta, ko Meijas kungs noteikti var ļoti labi pastāstīt. Tātad – kas ir benzopirēns? Jūs noteikti saprotat, ka kūpināšanas process – tāds, kāds tas notiek Latvijā, – ir ļoti atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem, kas piedalās šinī procesā. Kas praktiski dzīvē notiek? Kad cilvēks tur vai vairāk pieber skaidas vai mazāk, notiek šis process.".
- 2015_06_11_309-seq589 spokenText "Paldies. Dūklava kungs, jūs tikko norādījāt, atbildot uz Meijas jautājumu, un arī rakstiskajā atbildē norādījāt, ka piecos uzņēmumos Latvijā ir konstatēti šie pārkāpumi un tāpēc ir liegts zivju produkcijas eksports. Un, protams, šos pārkāpumus konstatēja Krievijas attiecīgais dienests. Sakiet, lūdzu, vai pēc šiem konstatētajiem pārkāpumiem tiks izvērtēta arī Latvijas kontrolējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta – atbildīgo amatpersonu atbildība par to, ka viņi neatklāja šos pārkāpumus un Latvijai tagad tik smagas sekas?".
- 2015_06_11_308-seq27 spokenText "Paldies. Dūklava kungs, jūs tikko norādījāt, atbildot uz Meijas jautājumu, un arī rakstiskajā atbildē norādījāt, ka piecos uzņēmumos Latvijā ir konstatēti šie pārkāpumi un tāpēc ir liegts zivju produkcijas eksports. Un, protams, šos pārkāpumus konstatēja Krievijas attiecīgais dienests. Sakiet, lūdzu, vai pēc šiem konstatētajiem pārkāpumiem tiks izvērtēta arī Latvijas kontrolējošās institūcijas – Pārtikas un veterinārā dienesta – atbildīgo amatpersonu atbildība par to, ka viņi neatklāja šos pārkāpumus un Latvijai tagad tik smagas sekas?".
- 2015_06_11_309-seq588 spokenText "Paldies, ministra kungs. Laiks... Tātad papildu jautājumus jautājuma uzdevēji ir uzdevuši. Kūtra kungs arī vēlas izmantot iespēju. Lūdzu, Kūtra kungam ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_06_11_308-seq26 spokenText "Paldies, ministra kungs. Laiks... Tātad papildu jautājumus jautājuma uzdevēji ir uzdevuši. Kūtra kungs arī vēlas izmantot iespēju. Lūdzu, Kūtra kungam ieslēdziet mikrofonu!".
- 2015_06_11_309-seq587 spokenText "Ļoti labs jautājums – kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts. Es nevaru jums atbildēt, kāpēc tāds lēmums netika pieņemts! Es tanī laikā nestrādāju. Bet visādā ziņā... varu teikt to, ko es jau, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu, teicu, – ka līdz šim, kā jūs pats arī ļoti labi zināt kā nozares cilvēks, kopā ar zivrūpniecības nozari kā tādu un ar attiecīgajām Eiropas naudām... kopā ar asociāciju visu laiku tiek monitorēts gan Rietumu tirgus, gan Austrumu tirgus, un šie dati, man liekas, gan mums ir pieejami, gan arī zivjrūpniecības nozarei ir pieejami. Un tagad, kad notika pavisam nesen, protams, šī ļoti, arī manuprāt, nepieņemamā rīcība no Krievijas puses, ka, pārbaudot piecus uzņēmumus, 54 uzņēmumiem tiek liegts eksports uz Krieviju (tie, mūsuprāt, ir neadekvāti mēri!), parādās jautājumi – kāpēc jūs to pirms tam neesat zinājuši? Nu, man liekas, tas ir nekorekti – tā prasīt, jo ne piena nozarē, ne augļkopības nozarē, ne zivrūpniecības nozarē divus vai trīs gadus atpakaļ tādi pētījumi nav veikti. Un, manuprāt, tā atbilde ir ļoti, ļoti vienkārša: tāpēc, ka vienkārši ne nozarei bija interese par tādiem pētījumiem, ne arī ministrija speciāli centās pētīt to, ko nozare neprasa. Šobrīd tā situācija ir, protams, mainījusies, manuprāt, par 180 grādiem, ja ne par 360, un, protams, visus tagad interesē... Un arī tiek uzdoti jautājumi – kur jūs bijāt agrāk, kāpēc jūs neveicāt tirgu diversifikāciju? Mana atbilde ir šinī jautājumā arī ļoti vienkārša. Par to nepārtraukti runā gan eksperti, gan ekonomisti. Ļoti laba teorija, ļoti pareiza teorija, bet mūsu vidējie uzņēmumi, mazie uzņēmumi – ne viņiem ir tādi līdzekļi, lai viņi tad, kad viņiem iet labi, kad viņiem ir normāls tirgus, varētu atļauties veikt pētījumus, veikt tirgus analīzes, braukt meklēt citus tirgus. Šobrīd situācija vienkārši ir tāda, ka ir fakta priekšā, un arī mazie un vidējie uzņēmēji nav spējīgi meklēt šos tirgus, jo nav tādu resursu. Un šeit mēs ejam palīgā. Jā, mēs ejam palīgā ar simtprocentīgu izstāžu atbalstu, mēs ejam palīgā ar vizītēm, kurās viņi piedalās. Mēs ejam palīgā ar to, ka mēs nosēdinām pretī viņiem partnerus no attiecīgām valstīm, kur mēs esam... Es esmu bijis visās... Uzbekijā, Tadžikijā, Mongolijā, tagad bijām Ķīnā. Pēc mūsu vizītes 11 uzņēmumiem ir iedota atļauja eksportēt produkciju uz Ķīnu... zivju pārstrādes uzņēmumiem. Ir iedota atļauja arī 10 piena pārstrādes uzņēmumiem eksportēt. Bet tas jau vēl nenozīmē, ka mūsu produkti tur ir plauktā! Līdz tam vēl tālu. Tikai viens uzņēmums no šiem mūsu 11 uzņēmumiem reāli ir nonācis plauktā.".
- 2015_06_11_308-seq25 spokenText "Ļoti labs jautājums – kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts. Es nevaru jums atbildēt, kāpēc tāds lēmums netika pieņemts! Es tanī laikā nestrādāju. Bet visādā ziņā... varu teikt to, ko es jau, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu, teicu, – ka līdz šim, kā jūs pats arī ļoti labi zināt kā nozares cilvēks, kopā ar zivrūpniecības nozari kā tādu un ar attiecīgajām Eiropas naudām... kopā ar asociāciju visu laiku tiek monitorēts gan Rietumu tirgus, gan Austrumu tirgus, un šie dati, man liekas, gan mums ir pieejami, gan arī zivjrūpniecības nozarei ir pieejami. Un tagad, kad notika pavisam nesen, protams, šī ļoti, arī manuprāt, nepieņemamā rīcība no Krievijas puses, ka, pārbaudot piecus uzņēmumus, 54 uzņēmumiem tiek liegts eksports uz Krieviju (tie, mūsuprāt, ir neadekvāti mēri!), parādās jautājumi – kāpēc jūs to pirms tam neesat zinājuši? Nu, man liekas, tas ir nekorekti – tā prasīt, jo ne piena nozarē, ne augļkopības nozarē, ne zivrūpniecības nozarē divus vai trīs gadus atpakaļ tādi pētījumi nav veikti. Un, manuprāt, tā atbilde ir ļoti, ļoti vienkārša: tāpēc, ka vienkārši ne nozarei bija interese par tādiem pētījumiem, ne arī ministrija speciāli centās pētīt to, ko nozare neprasa. Šobrīd tā situācija ir, protams, mainījusies, manuprāt, par 180 grādiem, ja ne par 360, un, protams, visus tagad interesē... Un arī tiek uzdoti jautājumi – kur jūs bijāt agrāk, kāpēc jūs neveicāt tirgu diversifikāciju? Mana atbilde ir šinī jautājumā arī ļoti vienkārša. Par to nepārtraukti runā gan eksperti, gan ekonomisti. Ļoti laba teorija, ļoti pareiza teorija, bet mūsu vidējie uzņēmumi, mazie uzņēmumi – ne viņiem ir tādi līdzekļi, lai viņi tad, kad viņiem iet labi, kad viņiem ir normāls tirgus, varētu atļauties veikt pētījumus, veikt tirgus analīzes, braukt meklēt citus tirgus. Šobrīd situācija vienkārši ir tāda, ka ir fakta priekšā, un arī mazie un vidējie uzņēmēji nav spējīgi meklēt šos tirgus, jo nav tādu resursu. Un šeit mēs ejam palīgā. Jā, mēs ejam palīgā ar simtprocentīgu izstāžu atbalstu, mēs ejam palīgā ar vizītēm, kurās viņi piedalās. Mēs ejam palīgā ar to, ka mēs nosēdinām pretī viņiem partnerus no attiecīgām valstīm, kur mēs esam... Es esmu bijis visās... Uzbekijā, Tadžikijā, Mongolijā, tagad bijām Ķīnā. Pēc mūsu vizītes 11 uzņēmumiem ir iedota atļauja eksportēt produkciju uz Ķīnu... zivju pārstrādes uzņēmumiem. Ir iedota atļauja arī 10 piena pārstrādes uzņēmumiem eksportēt. Bet tas jau vēl nenozīmē, ka mūsu produkti tur ir plauktā! Līdz tam vēl tālu. Tikai viens uzņēmums no šiem mūsu 11 uzņēmumiem reāli ir nonācis plauktā.".
- 2015_06_11_309-seq586 spokenText "Ministra kungs! Jūsu atbildē ir atsauce uz 2013.gadā veiktu pētījumu “Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze”, kurā analizētas Latvijas pārtikas nozares vajadzības un konkurētspēja. Taču pētījumā nav analizēta zivju produktu ražošanas nozare, lai gan jūsu atbildē ir piebilde, ka arī par šo nozari veikts pētījums. Mēs saprotam, ka atbilde būs, ka tas ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansēts pētījums. Bet vai šāds pētījums nebūtu bijis vajadzīgs arī zivrūpniecības nozarei? Kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts?".
- 2015_06_11_308-seq24 spokenText "Ministra kungs! Jūsu atbildē ir atsauce uz 2013.gadā veiktu pētījumu “Latvijas pārtikas nozares konkurētspējas rādītāju salīdzinošā analīze”, kurā analizētas Latvijas pārtikas nozares vajadzības un konkurētspēja. Taču pētījumā nav analizēta zivju produktu ražošanas nozare, lai gan jūsu atbildē ir piebilde, ka arī par šo nozari veikts pētījums. Mēs saprotam, ka atbilde būs, ka tas ir Eiropas Lauksaimniecības fonda finansēts pētījums. Bet vai šāds pētījums nebūtu bijis vajadzīgs arī zivrūpniecības nozarei? Kāpēc tāds lēmums nav ticis pieņemts?".
- 2015_06_11_309-seq585 spokenText "Paldies. Un divas minūtes ir pagājušas. Nākamais jautājuma uzdevējs ir deputāts Meija. Lūdzu!".
- 2015_06_11_308-seq23 spokenText "Paldies. Un divas minūtes ir pagājušas. Nākamais jautājuma uzdevējs ir deputāts Meija. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq584 spokenText "Paldies par jautājumu. Es domāju, ka par visām tām lietām, ko jūs minējāt... attiecībā uz tirgus izpēti un šiem pasākumiem jāteic, ka tie notiek nepārtraukti. Šie ir papildu pasākumi sakarā ar embargo ieviešanu. Kā jūs jau varējāt lasīt manā atbildē, tie ir ne tikai Zemkopības ministrijas jautājumi; tie pamatā ir LIAA jautājumi. Mēs ar viņiem... šogad arī pirmo gadu mainās mūsu kārtība attiecībā uz izstāžu organizēšanu, to visu pārņem LIAA no mums. Es domāju – un es ne tikai domāju, bet esmu pārliecināts! –, ka mūsu sadarbība ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju asociācijām tiek pozitīvi vērtēta no uzņēmēju puses. Un, ņemot vērā jūsu jautājumu par to, vai nebija iepriekš tas jādara un vai tad tas tā notika, es gribu teikt, ka visu laiku tas ir noticis. Visu laiku šie pētījumi ir bijuši. Un, kā jūs atceraties, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts arī tanī laikā, kad jūs pārbaudījāt, bija šo pasākumu veicējs, un Gulbes kundzes attiecīgais materiāls, man liekas, vēl šobrīd ir pieejams ministrijā... gan par iepriekšējiem gadiem... nu, par visiem es nevarēšu pateikt, bet... Kamēr es tur strādāju, nepārtraukti mēs sadarbojamies arī ar Miglava kungu. Tā ka es neredzu, ka mums būtu kādi pārtraukumi pa šiem daudzajiem gadiem šinī pētījumu veikšanā. Nu, un tomēr atļaujiet man piebilst, ka tāda situācija, kāda izveidojās 2014.gada... sākot ar 2014.gada 7.augustu, kad iestājās Krievijas embargo... Es domāju, neviens mēs te nevarējām neko izdomāt ātrāk un ieplānot, kā tur būs vai nebūs... Un, protams, tanī brīdī arī tika pieņemti papildu mēri, un papildu mēri bija tādi, kuri... Ir aprakstīts manā ziņojumā, kas tika darīts sakarā ar to, ka šis tirgus praktiski tika slēgts. Es nevarēšu vairāk neko jums paskaidrot.".
- 2015_06_11_308-seq22 spokenText "Paldies par jautājumu. Es domāju, ka par visām tām lietām, ko jūs minējāt... attiecībā uz tirgus izpēti un šiem pasākumiem jāteic, ka tie notiek nepārtraukti. Šie ir papildu pasākumi sakarā ar embargo ieviešanu. Kā jūs jau varējāt lasīt manā atbildē, tie ir ne tikai Zemkopības ministrijas jautājumi; tie pamatā ir LIAA jautājumi. Mēs ar viņiem... šogad arī pirmo gadu mainās mūsu kārtība attiecībā uz izstāžu organizēšanu, to visu pārņem LIAA no mums. Es domāju – un es ne tikai domāju, bet esmu pārliecināts! –, ka mūsu sadarbība ar uzņēmējiem, ar uzņēmēju asociācijām tiek pozitīvi vērtēta no uzņēmēju puses. Un, ņemot vērā jūsu jautājumu par to, vai nebija iepriekš tas jādara un vai tad tas tā notika, es gribu teikt, ka visu laiku tas ir noticis. Visu laiku šie pētījumi ir bijuši. Un, kā jūs atceraties, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts arī tanī laikā, kad jūs pārbaudījāt, bija šo pasākumu veicējs, un Gulbes kundzes attiecīgais materiāls, man liekas, vēl šobrīd ir pieejams ministrijā... gan par iepriekšējiem gadiem... nu, par visiem es nevarēšu pateikt, bet... Kamēr es tur strādāju, nepārtraukti mēs sadarbojamies arī ar Miglava kungu. Tā ka es neredzu, ka mums būtu kādi pārtraukumi pa šiem daudzajiem gadiem šinī pētījumu veikšanā. Nu, un tomēr atļaujiet man piebilst, ka tāda situācija, kāda izveidojās 2014.gada... sākot ar 2014.gada 7.augustu, kad iestājās Krievijas embargo... Es domāju, neviens mēs te nevarējām neko izdomāt ātrāk un ieplānot, kā tur būs vai nebūs... Un, protams, tanī brīdī arī tika pieņemti papildu mēri, un papildu mēri bija tādi, kuri... Ir aprakstīts manā ziņojumā, kas tika darīts sakarā ar to, ka šis tirgus praktiski tika slēgts. Es nevarēšu vairāk neko jums paskaidrot.".
- 2015_06_11_309-seq583 spokenText "Frakcija “No sirds Latvijai” pateicas par atgādinājumu par Zemkopības ministrijas funkciju Nr.1, bet mēs gribam arī atgādināt, ka Zemkopības ministrijas nolikumā ir vēl arī citas funkcijas minētas tajā saistībā – organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu gan ministrijā, gan arī padotības iestādēs. Un savā atbildē esat plaši aprakstījis plānotos iepirkumus tirgus izpētes veikšanai. Vai piekrītat, ka, zinot par regulārām problēmām nozarē, šādi pētījumi būtu bijuši jāpasūta jau sen? Un kāpēc tas nav ticis darīts? Un kā jūs saprotat – kā ir jābūt organizētam Zemkopības ministrijas darbam, lai atbalsts Latvijas pārtikas ražotājiem būtu pastāvīgs un mērķtiecīgs?".
- 2015_06_11_308-seq21 spokenText "Frakcija “No sirds Latvijai” pateicas par atgādinājumu par Zemkopības ministrijas funkciju Nr.1, bet mēs gribam arī atgādināt, ka Zemkopības ministrijas nolikumā ir vēl arī citas funkcijas minētas tajā saistībā – organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu gan ministrijā, gan arī padotības iestādēs. Un savā atbildē esat plaši aprakstījis plānotos iepirkumus tirgus izpētes veikšanai. Vai piekrītat, ka, zinot par regulārām problēmām nozarē, šādi pētījumi būtu bijuši jāpasūta jau sen? Un kāpēc tas nav ticis darīts? Un kā jūs saprotat – kā ir jābūt organizētam Zemkopības ministrijas darbam, lai atbalsts Latvijas pārtikas ražotājiem būtu pastāvīgs un mērķtiecīgs?".
- 2015_06_11_309-seq582 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi papildu jautājumi ir uzdoti un atbildēti. Paldies iekšlietu ministra kungam par atbilžu sniegšanu. Pārejam pie otrā un pēdējā šodienas darba kārtības jautājuma, tas ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Tāpēc arī jums, zemkopības ministra kungs, jautāju: vai vēlaties pirms papildu jautājumiem kaut ko vēl paskaidrot? Tātad – nē. Uzreiz varam uzdot papildu jautājumus. Pirmo papildu jautājumu uzdod deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!".
- 2015_06_11_308-seq20 spokenText "Paldies. Līdz ar to visi papildu jautājumi ir uzdoti un atbildēti. Paldies iekšlietu ministra kungam par atbilžu sniegšanu. Pārejam pie otrā un pēdējā šodienas darba kārtības jautājuma, tas ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Tāpēc arī jums, zemkopības ministra kungs, jautāju: vai vēlaties pirms papildu jautājumiem kaut ko vēl paskaidrot? Tātad – nē. Uzreiz varam uzdot papildu jautājumus. Pirmo papildu jautājumu uzdod deputāte Inguna Sudraba. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq581 spokenText "Ja mēs runājam par tieši Iekšlietu ministrijas kompetencē esošo sadaļu, tad jāteic, ka tajā atbildē ir arī norādīts, ka jau 2013.gadā ir konceptuāli atbalstīta Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšana ar šāda centra izveidi Rīgā. Diemžēl finansējuma trūkuma dēļ... tas finansējums netika saņemts... Un, manuprāt, atbildē bija arī norādīts, ka mums ir šie pieprasījumi, kas tagad ir pa gadiem... Tātad mēs skatāmies... Lai attiecīgi īstenotu šīs prasības, kad ir jaunais Patvēruma likums, šā gada ietvaros jau būtu nepieciešami papildus 77 tūkstoši, nākamajā gadā – 174 tūkstoši un 2017.gadā un turpmāk ik gadu – 171 tūkstotis. Tāda būtu tieši šī Iekšlietu ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma summa.".
- 2015_06_11_308-seq19 spokenText "Ja mēs runājam par tieši Iekšlietu ministrijas kompetencē esošo sadaļu, tad jāteic, ka tajā atbildē ir arī norādīts, ka jau 2013.gadā ir konceptuāli atbalstīta Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšana ar šāda centra izveidi Rīgā. Diemžēl finansējuma trūkuma dēļ... tas finansējums netika saņemts... Un, manuprāt, atbildē bija arī norādīts, ka mums ir šie pieprasījumi, kas tagad ir pa gadiem... Tātad mēs skatāmies... Lai attiecīgi īstenotu šīs prasības, kad ir jaunais Patvēruma likums, šā gada ietvaros jau būtu nepieciešami papildus 77 tūkstoši, nākamajā gadā – 174 tūkstoši un 2017.gadā un turpmāk ik gadu – 171 tūkstotis. Tāda būtu tieši šī Iekšlietu ministrijai nepieciešamā papildu finansējuma summa.".
- 2015_06_11_309-seq580 spokenText "Trešais jautājums ir saistīts ar to, ko es uzdevu kā pirmo jautājumu. Jūs minējāt, ka ir šīs finanšu problēmas, ka būtu vajadzīgs papildu finansējums. Un arī šobrīd nav rasti vajadzīgie līdzekļi aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centram, kas varētu uzlabot tos apstākļus. Papildus jūs atbildē norādāt, ka tie būtu tikai tie patvēruma meklētāji, kuri atbilstu normatīvajos aktos noteiktajiem aizturēšanas nosacījumiem. Kādus papildu finansējuma pieprasījumus un jaunās politikas iniciatīvas jūsu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi, lai risinātu šos jautājumus? Tātad – kādi ir tie plānotie pasākumi un pieprasītie finanšu apmēri?".
- 2015_06_11_308-seq18 spokenText "Trešais jautājums ir saistīts ar to, ko es uzdevu kā pirmo jautājumu. Jūs minējāt, ka ir šīs finanšu problēmas, ka būtu vajadzīgs papildu finansējums. Un arī šobrīd nav rasti vajadzīgie līdzekļi aizturēto ��rzemnieku izmitināšanas centram, kas varētu uzlabot tos apstākļus. Papildus jūs atbildē norādāt, ka tie būtu tikai tie patvēruma meklētāji, kuri atbilstu normatīvajos aktos noteiktajiem aizturēšanas nosacījumiem. Kādus papildu finansējuma pieprasījumus un jaunās politikas iniciatīvas jūsu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi, lai risinātu šos jautājumus? Tātad – kādi ir tie plānotie pasākumi un pieprasītie finanšu apmēri?".
- 2015_06_11_309-seq579 spokenText "Paldies. Un tagad pēdējais papildu jautājums. Kūtra kungam, lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!".
- 2015_06_11_308-seq17 spokenText "Paldies. Un tagad pēdējais papildu jautājums. Kūtra kungam, lūdzu, mikrofonu ieslēdziet!".
- 2015_06_11_309-seq578 spokenText "Tātad pilnīgi noteikti jāskatās izcelsmes valstis, tas ir reāli. Tātad, ja mēs runājam... taču šeit mēs... Ja mēs runājam par šo, cik es saprotu, Eiropas Komisijas priekšlikumu kontekstā ar pārvietošanu (no Itālijas un Grieķijas pārsvarā šīs personas), tad mēs nerunājam par ļoti īsu laika periodu; mēs runājam par diviem gadiem. Šis plāns paredz... Kā jau es teicu, Latvijas nostāja ir – iesaistīšanās faktiski pēc brīvprātības principa. Līdz ar to es nedomāju, ka Latvija mainīs savu nostāju. Un jebkurā gadījumā nevar izslēgt individuālus riskus. Bet attiecībā uz šīm personām, kas tiek pārvietotas, ir divi pārvietošanas mehānismi. Viens ir tā sauktais resettlement, tas ir, pārvietošana no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka šīs personas jau atrodas atbilstošos centros, kur strādā Eiropas Savienības eksperti, kas jau faktiski izvērtē, vai šīm personām ir nepieciešams patvērums, un tikai tad tās tiek pārvietotas uz Eiropu. Savukārt uz tām personām, kas ir jau attiecīgi iekļuvušas Eiropas Savienībā, attiecas tā sauktais relocation; tas nozīmē to, ka arī šīs personas jau... faktiski tiek sākotnēji skrīnētas jau tajās valstīs, kurās viņas ir, un tikai pēc tam tiek pārvietotas uz... attiecīgi... ja valsts iesaistās. Jebkurā gadījumā vienmēr arī Drošības policija ir norādījusi riskus gan saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kad... teiksim, trešo valstu pilsoņi, ja nav pilnīgas informācijas par viņu, teiksim, kopējo situāciju, viņi var radīt individuālus riskus. Bet es negribētu teikt, ka divu gadu garumā... ka, ja mēs iesaistāmies atsevišķās šajās aktivitātēs, tas būtu nopietns drauds nacionālajai drošībai.".
- 2015_06_11_308-seq16 spokenText "Tātad pilnīgi noteikti jāskatās izcelsmes valstis, tas ir reāli. Tātad, ja mēs runājam... taču šeit mēs... Ja mēs runājam par šo, cik es saprotu, Eiropas Komisijas priekšlikumu kontekstā ar pārvietošanu (no Itālijas un Grieķijas pārsvarā šīs personas), tad mēs nerunājam par ļoti īsu laika periodu; mēs runājam par diviem gadiem. Šis plāns paredz... Kā jau es teicu, Latvijas nostāja ir – iesaistīšanās faktiski pēc brīvprātības principa. Līdz ar to es nedomāju, ka Latvija mainīs savu nostāju. Un jebkurā gadījumā nevar izslēgt individuālus riskus. Bet attiecībā uz šīm personām, kas tiek pārvietotas, ir divi pārvietošanas mehānismi. Viens ir tā sauktais resettlement, tas ir, pārvietošana no trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka šīs personas jau atrodas atbilstošos centros, kur strādā Eiropas Savienības eksperti, kas jau faktiski izvērtē, vai šīm personām ir nepieciešams patvērums, un tikai tad tās tiek pārvietotas uz Eiropu. Savukārt uz tām personām, kas ir jau attiecīgi iekļuvušas Eiropas Savienībā, attiecas tā sauktais relocation; tas nozīmē to, ka arī šīs personas jau... faktiski tiek sākotnēji skrīnētas jau tajās valstīs, kurās viņas ir, un tikai pēc tam tiek pārvietotas uz... attiecīgi... ja valsts iesaistās. Jebkurā gadījumā vienmēr arī Drošības policija ir norādījusi riskus gan saistībā ar uzturēšanās atļaujām, kad... teiksim, trešo valstu pilsoņi, ja nav pilnīgas informācijas par viņu, teiksim, kopējo situāciju, viņi var radīt individuālus riskus. Bet es negribētu teikt, ka divu gadu garumā... ka, ja mēs iesaistāmies atsevišķās šajās aktivitātēs, tas būtu nopietns drauds nacionālajai drošībai.".
- 2015_06_11_309-seq577 spokenText "Nākamais jautājums arī ir saistīts ar to pašu integrāciju, par ko tieši jūsu ministrija neatbild. Bet jūsu ministrija atbild par sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Sakiet, lūdzu, vai un kādus papildu riskus jūs jau esat apzinājuši, kas varētu ietekmēt iekšējo drošību Latvijā, ja īsā laikā būtu jāuzņem liels skaits patvēruma meklētāju?".
- 2015_06_11_308-seq15 spokenText "Nākamais jautājums arī ir saistīts ar to pašu integrāciju, par ko tieši jūsu ministrija neatbild. Bet jūsu ministrija atbild par sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Sakiet, lūdzu, vai un kādus papildu riskus jūs jau esat apzinājuši, kas varētu ietekmēt iekšējo drošību Latvijā, ja īsā laikā būtu jāuzņem liels skaits patvēruma meklētāju?".
- 2015_06_11_309-seq576 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums. Vārds deputātam Kūtrim.".
- 2015_06_11_308-seq14 spokenText "Paldies. Nākamais papildu jautājums. Vārds deputātam Kūtrim.".
- 2015_06_11_309-seq575 spokenText "Pirmām kārtām es redzu to, ka pilnīgi noteikti, ņemot vērā, ka Eiropā šī problēma, kas ir saistīta ar šo pastiprināto migrācijas spiedienu, visticamāk, tuvākajā laikā neatslābs, neskatoties arī uz šo vienu sadaļu, kas ir saistīta ar bēgļu uzņemšanu, teiksim, pārvietošanas procesā. Mēs jau kopš 2009.gada izskatām patvēruma pieteikumus, un attiecīgi personas ir saņēmušas pat bēgļa statusu Latvijā un alternatīvo statusu. Jā, es piekrītu, ka šeit ir pirmām kārtām runa par nepietiekamu finansējuma iedalīšanu tam. Tas nozīmē to, ka... jā, ka pilnīgi noteikti ir jārunā. Un šajā gadījumā, es varētu teikt, arī šeit iesaistās nevalstiskās organizācijas. Tas nozīmē to, ka, lai mēs veidotu nacionālo sistēmu, kas būtu ne tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē... tas nozīmē to, ka faktiski mēs esam tikai tā ministrija, kas ir nosacīti vārti, kuri izfiltrē šīs personas, piešķir statusu. Attiecīgi pēc tam, protams, ir nākamais posms, un tas diemžēl Latvijā nav izveidots. Līdz ar to tas ir jautājums pilnīgi noteikti saistīts ar papildu kapacitāti. To mēs esam norādījuši arī savā nacionālajā pozīcijā un arī atbildē, ka tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta.".
- 2015_06_11_308-seq13 spokenText "Pirmām kārtām es redzu to, ka pilnīgi noteikti, ņemot vērā, ka Eiropā šī problēma, kas ir saistīta ar šo pastiprināto migrācijas spiedienu, visticamāk, tuvākajā laikā neatslābs, neskatoties arī uz šo vienu sadaļu, kas ir saistīta ar bēgļu uzņemšanu, teiksim, pārvietošanas procesā. Mēs jau kopš 2009.gada izskatām patvēruma pieteikumus, un attiecīgi personas ir saņēmušas pat bēgļa statusu Latvijā un alternatīvo statusu. Jā, es piekrītu, ka šeit ir pirmām kārtām runa par nepietiekamu finansējuma iedalīšanu tam. Tas nozīmē to, ka... jā, ka pilnīgi noteikti ir jārunā. Un šajā gadījumā, es varētu teikt, arī šeit iesaistās nevalstiskās organizācijas. Tas nozīmē to, ka, lai mēs veidotu nacionālo sistēmu, kas būtu ne tikai Iekšlietu ministrijas kompetencē... tas nozīmē to, ka faktiski mēs esam tikai tā ministrija, kas ir nosacīti vārti, kuri izfiltrē šīs personas, piešķir statusu. Attiecīgi pēc tam, protams, ir nākamais posms, un tas diemžēl Latvijā nav izveidots. Līdz ar to tas ir jautājums pilnīgi noteikti saistīts ar papildu kapacitāti. To mēs esam norādījuši arī savā nacionālajā pozīcijā un arī atbildē, ka tas prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta.".
- 2015_06_11_309-seq574 spokenText "Paldies. Paldies, ministra kungs, par jūsu sniegto atbildi par to, ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā konstatētās nepilnības. Taču mūsu jautājums bija uzdots Ministru prezidentei, kura to pāradresēja jums un Ārlietu ministrijai. Mēs arī zinām, ka attiecībā uz integrāciju tas ir Kultūras ministrijas atbildības lauciņš, taču šodien jūs pārstāvat Ministru kabinetu. Tāpēc lūdzu jūs atbildēt: kādus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt tuvākajā laikā, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā secināto, ka jau šobrīd – pie salīdzinoši nelielā bēgļu statusu ieguvušo personu skaita – ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļu iekļaušanai dzīves vidē un sabiedrībā Latvijā?".
- 2015_06_11_308-seq12 spokenText "Paldies. Paldies, ministra kungs, par jūsu sniegto atbildi par to, ko Iekšlietu ministrija ir darījusi, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā konstatētās nepilnības. Taču mūsu jautājums bija uzdots Ministru prezidentei, kura to pāradresēja jums un Ārlietu ministrijai. Mēs arī zinām, ka attiecībā uz integrāciju tas ir Kultūras ministrijas atbildības lauciņš, taču šodien jūs pārstāvat Ministru kabinetu. Tāpēc lūdzu jūs atbildēt: kādus pasākumus Ministru kabinets plāno veikt tuvākajā laikā, lai novērstu Valsts kontroles ziņojumā secināto, ka jau šobrīd – pie salīdzinoši nelielā bēgļu statusu ieguvušo personu skaita – ar valsts sniegto atbalstu netiek radīti priekšnoteikumi bēgļu iekļaušanai dzīves vidē un sabiedrībā Latvijā?".
- 2015_06_11_309-seq573 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji tātad abus papildu jautājumus ir uzdevuši, taču Saeimas kārtības rullis ļauj arī deputātiem, kuri ieradušies uz sēdi un nav jautājuma uzdevēji, uzdot ministram trīs interesējošus papildu jautājumus. Vai Kūtra kungs ir sagatavojies? Lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kūtrim!".
- 2015_06_11_308-seq11 spokenText "Paldies. Jautājuma iesniedzēji tātad abus papildu jautājumus ir uzdevuši, taču Saeimas kārtības rullis ļauj arī deputātiem, kuri ieradušies uz sēdi un nav jautājuma uzdevēji, uzdot ministram trīs interesējošus papildu jautājumus. Vai Kūtra kungs ir sagatavojies? Lūdzu! Ieslēdziet mikrofonu deputātam Kūtrim!".
- 2015_06_11_309-seq572 spokenText "Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka faktiski visas Eiropas Savienības pozīcijas, kas skar un norāda arī citu valstu nostājas, ir vienmēr bijušas Ministru kabinetā ierobežotas pieejamības informācija. Bet, lai varbūt kliedētu jūsu bažas, ka kaut kas tiek slēpts no sabiedrības, daru jums zināmu, ka 12.jūnijā, respektīvi, rīt, būs Eiropas lietu komisijas sēde, kur attiecīgi šis jautājums tiks skatīts, un tā būs publiska sēde. Tā ka šeit nav, manuprāt, pamata teikt, ka mēs kaut ko slēpjam no sabiedrības. Savukārt, runājot tieši par šo jautājumu, tad, nu, līdz šim nav bijusi tāda prakse, ka nacionālā pozīcija tiktu skaņota ar nevalstiskajām organizācijām. Tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.".
- 2015_06_11_308-seq10 spokenText "Atbildot uz jūsu jautājumu, varu teikt, ka faktiski visas Eiropas Savienības pozīcijas, kas skar un norāda arī citu valstu nostājas, ir vienmēr bijušas Ministru kabinetā ierobežotas pieejamības informācija. Bet, lai varbūt kliedētu jūsu bažas, ka kaut kas tiek slēpts no sabiedrības, daru jums zināmu, ka 12.jūnijā, respektīvi, rīt, būs Eiropas lietu komisijas sēde, kur attiecīgi šis jautājums tiks skatīts, un tā būs publiska sēde. Tā ka šeit nav, manuprāt, pamata teikt, ka mēs kaut ko slēpjam no sabiedrības. Savukārt, runājot tieši par šo jautājumu, tad, nu, līdz šim nav bijusi tāda prakse, ka nacionālā pozīcija tiktu skaņota ar nevalstiskajām organizācijām. Tā tiek apstiprināta Ministru kabinetā un pēc tam Saeimā.".
- 2015_06_11_309-seq571 spokenText "Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam nacionālo pozīciju Nr.1. Kā jūs skaidrojat, kādi ir iemesli, ka šo sabiedrībai tik svarīgo jautājumu Ministru kabinets apspriež slēgtā daļā, neļaujot plašākai sabiedrībai uzzināt dažādu Ministru kabineta locekļu viedokļus un argumentus par šo pozīciju? Un arī lūdzam informēt, ar kādām nevalstiskajām organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” Iekšlietu ministrija saskaņoja vai pārrunāja minēto pozīciju.".
- 2015_06_11_308-seq9 spokenText "Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetam nacionālo pozīciju Nr.1. Kā jūs skaidrojat, kādi ir iemesli, ka šo sabiedrībai tik svarīgo jautājumu Ministru kabinets apspriež slēgtā daļā, neļaujot plašākai sabiedrībai uzzināt dažādu Ministru kabineta locekļu viedokļus un argumentus par šo pozīciju? Un arī lūdzam informēt, ar kādām nevalstiskajām organizācijām atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” Iekšlietu ministrija saskaņoja vai pārrunāja minēto pozīciju.".
- 2015_06_11_309-seq570 spokenText "Saeimas kārtības rullis – es atvainojos! – nosaka ļoti stingru procedūru: viena minūte jautājuma uzdošanai, divas minūtes – atbildei. Diemžēl tāda tā kā plašāka diskusija šajā formātā nav iespējama, un man ir pienākums jūs pārtraukt. Otrs papildu jautājums. Ir pieteicies jautājuma uzdevējs Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!".
- 2015_06_11_308-seq8 spokenText "Saeimas kārtības rullis – es atvainojos! – nosaka ļoti stingru procedūru: viena minūte jautājuma uzdošanai, divas minūtes – atbildei. Diemžēl tāda tā kā plašāka diskusija šajā formātā nav iespējama, un man ir pienākums jūs pārtraukt. Otrs papildu jautājums. Ir pieteicies jautājuma uzdevējs Arvīds Platpers. Lūdzu, ieslēdziet viņam mikrofonu!".
- 2015_06_11_309-seq569 spokenText "... (Nerunā mikrofonā.) tos jautājumus, kas saistīti tieši ar... (Nerunā mikrofonā.)".
- 2015_06_11_308-seq7 spokenText "... (Nerunā mikrofonā.) tos jautājumus, kas saistīti tieši ar... (Nerunā mikrofonā.)".
- 2015_06_11_309-seq568 spokenText "Vai jūs varētu konkretizēt, tieši par ko jūs jautājat – par migrāciju kopumā vai par kādu no migrācijas politikas sadaļām? Jo tur ir ļoti plašs jautājumu loks, ja ir runa par migrāciju, – gan cīņa ar kontrabandu, gan izraidīšanas politika, gan cīņa ar nelegālo migrāciju, legālā migrācija... Kurš jautājums tieši jūs interesē?".
- 2015_06_11_308-seq6 spokenText "Vai jūs varētu konkretizēt, tieši par ko jūs jautājat – par migrāciju kopumā vai par kādu no migrācijas politikas sadaļām? Jo tur ir ļoti plašs jautājumu loks, ja ir runa par migrāciju, – gan cīņa ar kontrabandu, gan izraidīšanas politika, gan cīņa ar nelegālo migrāciju, legālā migrācija... Kurš jautājums tieši jūs interesē?".
- 2015_06_11_309-seq567 spokenText "(Nerunā mikrofonā.) ...Kādus jautājumus darba grupas darba kārtībā ierosinās Latvija?".
- 2015_06_11_308-seq5 spokenText "(Nerunā mikrofonā.) ...Kādus jautājumus darba grupas darba kārtībā ierosinās Latvija?".
- 2015_06_11_309-seq566 spokenText "Paldies, ministra kungs. Otrs jautājums.".
- 2015_06_11_308-seq4 spokenText "Paldies, ministra kungs. Otrs jautājums.".
- 2015_06_11_309-seq565 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Pirmām kārtām jāteic: jā, ekspertu darba grupas nav notikušas. Ir notikušas faktiski politiskas konsultācijas Eiropas Savienības valstu vēstnieku Briselē līmenī. Tās nav ekspertu darba grupas. Tātad faktiski pirmā reize, kad šis jautājums – Eiropas Komisijas priekšlikums par jauno migrācijas politiku – tiks apspriests, būs 16.jūnijā, Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes laikā Luksemburgā, un pēc tam, pēc šīs apspriedes, 25. un 26.jūnijā būs Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Eiropas Padomē. Pēc politisko vadlīniju noteikšanas Luksemburgas prezidentūras laikā sāksies ekspertu darbs pie šiem priekšlikumiem.".
- 2015_06_11_308-seq3 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Pirmām kārtām jāteic: jā, ekspertu darba grupas nav notikušas. Ir notikušas faktiski politiskas konsultācijas Eiropas Savienības valstu vēstnieku Briselē līmenī. Tās nav ekspertu darba grupas. Tātad faktiski pirmā reize, kad šis jautājums – Eiropas Komisijas priekšlikums par jauno migrācijas politiku – tiks apspriests, būs 16.jūnijā, Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes laikā Luksemburgā, un pēc tam, pēc šīs apspriedes, 25. un 26.jūnijā būs Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās Eiropas Padomē. Pēc politisko vadlīniju noteikšanas Luksemburgas prezidentūras laikā sāksies ekspertu darbs pie šiem priekšlikumiem.".
- 2015_06_11_309-seq564 spokenText "Savā atbildē jūs norādāt, ka šobrīd ekspertu līmeņa darba grupas, kur detalizēti tiktu skatīti jautājumi par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikumu, nav notikušas. Lūdzam jūs precizēt: vai jūsu rīcībā nav informācijas, kad ir plānotas Eiropas Savienības Padomes darba grupas? Un vai šobrīd tiešām ekspertu līmenī netiek organizētas tikšanās un diskusijas, lai apspriestu Eiropas Komisijas priekšlikumu? Ja šādas tikšanās nav plānotas, vai Latvija neplāno koordinēt savu pozīciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu sabiedrībai labvēlīgāko lēmumu? Un varbūt detalizējiet, kādus jautājumus darba grupas darba kārtībai ierosinās Latvija!".
- 2015_06_11_308-seq2 spokenText "Savā atbildē jūs norādāt, ka šobrīd ekspertu līmeņa darba grupas, kur detalizēti tiktu skatīti jautājumi par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikumu, nav notikušas. Lūdzam jūs precizēt: vai jūsu rīcībā nav informācijas, kad ir plānotas Eiropas Savienības Padomes darba grupas? Un vai šobrīd tiešām ekspertu līmenī netiek organizētas tikšanās un diskusijas, lai apspriestu Eiropas Komisijas priekšlikumu? Ja šādas tikšanās nav plānotas, vai Latvija neplāno koordinēt savu pozīciju ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai panāktu sabiedrībai labvēlīgāko lēmumu? Un varbūt detalizējiet, kādus jautājumus darba grupas darba kārtībai ierosinās Latvija!".
- 2015_06_11_309-seq563 spokenText "Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir iekļauti pieci deputātu jautājumi, taču, pirms mēs sākam tos izskatīt, vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimas Kancelejā pulksten 14.20 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga vēstule, kurā Saeimas deputāti tiek informēti, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to uz atbilžu sniegšanas nākamo sēdi tiek pārcelti šādi deputātu jautājumi: deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”, deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV Liepājas metalurgs””, kurš ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, un deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Un līdz ar to mums tātad šodien paliek divi darba kārtības jautājumi, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem”, kuru Ministru prezidente ir pāradresējusi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Ministra kungs šodien ir klāt. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Taču, pirms jums tiek uzdoti šie papildu jaut��jumi, ministra kungs, jums ir iespēja divas minūtes vēl sniegt kādu papildu informāciju. Vai jūs to vēlaties?... Tā kā ministra kungs neko nevēlas papildus paskaidrot, varam pāriet pie papildu jautājumu uzdošanas. Iesniedzējiem ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Pirmais ir pieteicies... Pagaidām neviens nav pieteicies. Kurš piesakās? Tad nospiediet, lūdzu...! Jā, Mežecka kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mežecka kungam papildu jautājuma uzdošanai! Jautājuma uzdošanas laiks – viena minūte. Lūdzu!".
- 2015_06_11_308-seq1 spokenText "Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir iekļauti pieci deputātu jautājumi, taču, pirms mēs sākam tos izskatīt, vēlos jūs informēt, ka šodien Saeimas Kancelejā pulksten 14.20 ir saņemta Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena kunga vēstule, kurā Saeimas deputāti tiek informēti, ka iepriekš neparedzamu darba grafika izmaiņu dēļ finanšu ministrs Jānis Reirs nevar ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. Līdz ar to uz atbilžu sniegšanas nākamo sēdi tiek pārcelti šādi deputātu jautājumi: deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”, deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV Liepājas metalurgs””, kurš ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, un deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību”. Un līdz ar to mums tātad šodien paliek divi darba kārtības jautājumi, un pirmais ir deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem”, kuru Ministru prezidente ir pāradresējusi iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Ministra kungs šodien ir klāt. Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus. Taču, pirms jums tiek uzdoti šie papildu jautājumi, ministra kungs, jums ir iespēja divas minūtes vēl sniegt kādu papildu informāciju. Vai jūs to vēlaties?... Tā kā ministra kungs neko nevēlas papildus paskaidrot, varam pāriet pie papildu jautājumu uzdošanas. Iesniedzējiem ir iespēja uzdot ministram divus papildu jautājumus. Pirmais ir pieteicies... Pagaidām neviens nav pieteicies. Kurš piesakās? Tad nospiediet, lūdzu...! Jā, Mežecka kungs. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mežecka kungam papildu jautājuma uzdošanai! Jautājuma uzdošanas laiks – viena minūte. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq562 spokenText "Paldies deputātam Artusam Kaimiņam no Latvijas Reģionu apvienības frakcijas. Līdz ar to šodien raidījums “Frakciju viedokļi” ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties. Un visu labu! Atbildes uz deputātu jautājumiem 2015.gada 11.jūnijā".
- 2015_06_11_309-seq561 spokenText " Labdien, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Jūs varat klausīties šo raidījumu mierīgām sirdīm, jo par jūsu mieru gādā profesionāļi. Latvijas un visas Eiropas austrumu robežas sargā mūsu varonīgie robežsargi. Valsts iekšienē sardzē par kārtību un pilsonisko mieru stāv mūsu policisti. Abi svarīgie dienesti nav labi finansēti, tomēr savus pienākumus tie pilda ar pašaizliedzību. Viņi bieži riskē ar savu dzīvību, lai pilsoņiem pašsaprotama būtu drošība no ārējiem un arī no iekšējiem ienaidniekiem. Jā, valstij trūkst līdzekļu, bet atdot godu un pelnīto cieņu robežsargiem un policistiem varam. To var izdarīt, pieņemot likumu par profesionālajiem svētkiem. Šeit stāstam par pašaizliedzību un godaprātu pievienojas Saeimas vairākuma partiju sīkas kaitniecības un politiskas greizsirdības elements. Un tagad, cienījamais Latvijas radioklausītāj, ieklausies uzmanīgāk! Pirms nu jau vairākiem mēnešiem Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāti iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredzēja atzīt 7.novembri par Robežsargu dienu, bet 5.decembri – par Policijas darbinieku dienu. Anotācijā tika skaidrots šo dienu nozīmīgums abiem dienestiem, turklāt šādu profesionālo svētku atzīšanai nebūtu iespaida uz budžetu. Nekādu izdevumu, tikai un vienīgi ieguvumi! Divu svarīgu dienestu ļaudīm tiktu dota beidzot atzinība, kuru viņi jau sen ir pelnījuši. Taču nē! Nē! Sev par kaunu 12.Saeimas vairākuma partijas – VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības un “tēvzemiešu” deputāti – nobalsoja “pret”. Tika balsots “pret”, jo Latvijas politiskajā kultūrā principa pēc balso pret visu, ko iesaka opozīcija. “Pret”, “pret”, “pret”, “pret” un vēlreiz “pret”! Tā mūsu robežsargu un policistu gods ir kļuvis par ķīlnieku politiskai greizsirdībai. Un stāsts, cienījamais Latvijas radioklausītāj, jau nebeidzas šeit. Atbildīgās komisijas izbraukuma sēdē tie paši robežsargi, tie paši policisti... viņi pieprasa skaidrojumus, kāpēc Saeimas vairākuma partijas nobalsoja pret šiem svētkiem. Kāpēc? Nav ko teikt VIENOTĪBAI. Nav ko teikt ZZS, un nav ko teikt “tēvzemiešu” deputātiem. Naskākais no viņiem – deputāts Kārlis Seržants – izvirzīja jautājumu izskatīšanai šodienas sēdē. Šodien! “Sak’, gribu slavu par jautājuma izvirzīšanu!” Sev par negodu Seržanta kungs vienkārši pārkopēja Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu – viens pret vienu. Tagad plaģiāta apkarotāji teiks: “Nē, nu kā tā var būt?! Nu, nevar būt! Nu, nevar taču! Nu, beidziet! Seržants kopē? Neticam!” Bet paskatīsimies vērīgāk, cienījamie Latvijas radioklausītāji! Piemēra pēc apskatīsim otro teikumu. “Vēsturiski šis datums saistīts ar 1918.gadu, kad 5.decembrī neilgi pēc Latvijas Republikas proklamēšanas Tautas Padome pieņēma noteikumus “Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzes organizēšanu”(..).” Ir! Viens pret vienu! Viens pret vienu ar Latvijas Reģionu apvienības iepriekš norādīto tekstu! Paskatīsimies tālāk, kaut kur pa vidu, mazlietiņ. “Lai apsargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības.” Nu, atkal ir! Nu, ir! Viens pret vienu! Atkal deputāts Seržants pārņēmis noraidītā Latvijas Reģionu apvienības frakcijas likumprojekta – kā es jums minēju, jau pirms vairākiem mēnešiem noraidītā likumprojekta! – anotācijas tekstu. Nu, labi! Nu, bet pietiek! Pietiek! Vairākuma partijas, jūs varat beidzot pieņemt to likumu par godu mūsu sargiem? Jūs varat vai jūs nevarat? Tas ir retorisks jautājums. Taču nē! Šodien šī likumprojekta izskatīšana atkal tika atlikta. Un es jums paskaidrošu, kāpēc. Jo vakardien, kad frakcijas... Latvijas Reģionu apvienība pirmā pieteicās runāt no tribīnes par šo likumprojektu. To uzzinot, ZZS momentāli šo jautājumu noņēma no dienaskārtības, jo tādējādi jau visa šī slava tiks Latvijas Reģionu apvienībai, nevis, pieņemsim, ZZS... Ejam tālāk. Saeimas vairākuma puikas nodarbojas ar sīku kaitniecību. Kamēr VIENOTĪBA, ZZS un “tēvzemiešu” deputāti neizdomās, kuram par jautājuma izvirzīšanu pienākas šī politiskā “konfekte”, par kuru visi te cīnās, mūsu pašu robežsargi, mūsu pašu policisti sava profesionālā lepnuma svētkus neredzēs. Politiķu vienīgais princips ir neatbalstīt neko, ko iesniedz Saeimas opozīcijas partijas. Pēc tam – kaut vai grēku plūdi, vienalga! Cienījamie Latvijas radioklausītāji! Atvainojiet, mīļie robežsargi, un atvainojiet, arī policisti! Es, Artuss Kaimiņš, un Latvijas Reģionu apvienības deputāti – mēs lūdzam jums piedošanu. Bet, ja tu, Latvijas radioklausītāj, gribi uzzināt, kā patiesībā veidojas politika Latvijā, kā veidojas politika Saeimā, tad skaties to internetā manā privātajā videoblogā www.sunubuda.tv. Paldies jums!".
- 2015_06_11_309-seq560 spokenText "Paldies Upenieka kungam no frakcijas VIENOTĪBA. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēdz Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq559 spokenText " Labdien, godātie radioklausītāji! Vēlos savā uzrunā šodien pieminēt divas šīsnedēļas aktualitātes. Pirmā. Tā kā valdība ir jauna aizsardzības ministra meklējumos, jau pirmdien koalīcijas sapulcē uzklausījām Raimondu Bergmaņa kungu, un arī vakardien frakciju sēdē viņu uzklausījām. Arī VIENOTĪBA atbalsta Raimondu Bergmani aizsardzības ministra amatam, un, kā saka, ceram uz viņa ievēlēšanu jaunnedēļ. Tā kā esmu Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs, otrs jautājums, ko es vēlos pieminēt, ir jautājums par Sporta likuma grozījumu un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma grozījumu virzību Saeimā. Šodien nobalsojām par šo likumprojektu nodošanu komisijām. Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti vēlas pievērst uzmanību svarīgam jautājumam, reaģējot uz vairākiem – diemžēl! – nelaimes gadījumiem motosporta sacensībās. Tajās šogad ir gājis bojā viens cilvēks, bet pagājušogad – vairāki cilvēki; vairāki šogad ir guvuši mugurkaula traumas. Un, reaģējot arī uz Tehnisko sporta veidu federācijai adresētu vēstuli, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar pārējo iesaistīto sporta federāciju pārstāvjiem un Sporta apakškomisijas deputātiem ir izstrādājusi likuma grozījumus, kuri nodrošinās paaugstinātas prasības organizatoriem un paaugstinās drošību sportistiem un skatītājiem motosporta, autosporta un ūdens motosporta sacensībās. Līdz šim, lai organizētu sacensības paaugstināta riska tehniskajos sporta veidos, organizatoriem nebija izvirzītas papildu prasības salīdzinājumā ar citiem sporta veidiem, lai gan šo sporta veidu specifika paredzēja... paredz augstākus riskus gan skatītājiem, gan sportistiem. Turpretim šie grozījumi paredz, ka šo sacensību organizatoriem, lai saņemtu atļauju organizēt sacensības motosportā, autosportā vai ūdens motosportā, būs nepieciešams iesniegt Latvijā atzītās konkrētā sporta veida federācijas izsniegtu atļauju ar apliecinājumu, ka šie organizatori sacensības ir saskaņojuši ar tās saistošajiem noteikumiem un ievēros prasības, kuras noteikusi Latvijā atzītā sporta federācija. Un tādējādi būs iespējams maksimāli izvairīties no nelaimes gadījumiem nākotnē, jo tas nav diemžēl normāli, ka amatieru sportā ik gadu iet bojā vairāki sportisti un daudzi kļūst par invalīdiem dažādu normu neievērošanas dēļ. Vasara ir tikai sākusies, tādēļ vēlamies šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā, lai grozījumi stātos spēkā pēc iespējas ātrāk, un tādēļ ceram, ka jau jaunnedēļ šie grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā, jo tie ir saskaņoti ar visām iesaistītajām federācijām, ar iesaistītajām pusēm. Ceram, ka, aizejot atvaļinājumā, šis darbiņš būs izdarīts. Vēl papildus par Sporta likumu jāteic, ka šie ir tikai vieni no grozījumiem. Sporta likuma grozījumu lielā pakete nāks rudenī. Tādēļ šos mēs veicam steidzamības kārtībā. Tas arī viss no manas puses. Teikšu lielu paldies par uzmanību. Patīkamu jums nedēļas nogali, un uz redzēšanos!".
- 2015_06_11_309-seq558 spokenText "Paldies Agešina kungam no frakcijas SASKAŅA. Nākamajam vārds frakcijas VIENOTĪBA deputātam Jānim Upeniekam. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq557 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Frakcijas SASKAŅA vārdā vēlos informēt par cilvēkiem labvēlīgiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. 2012.gada 16.novembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus. Saskaņā ar direktīvas 27.pantu tas ieviešanas termiņš ir 2015.gada 16.novembris, tāpēc Saeimā šodien “nulles” lasījumā tika pieņemti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis ir uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušajiem aizsardzību, atbalstu un līdzdalību kriminālprocesā. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka cietušie visā Eiropas Savienībā var paļauties uz vienotu minimālo garantiju līmeni neatkarīgi no tā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstī ir noticis noziedzīgais nodarījums. Direktīvas 1.pants noteic, ka dalībvalsts nodrošina, lai pret cietušajiem izturētos ar cieņu, iejūtīgi, pamatojoties uz katru atsevišķu gadījumu, profesionāli un bez diskriminācijas. Direktīvas 18.pants paredz cietušā un viņa ģimenes locekļu tiesības uz aizsardzību. Tas paredz, ka, neskarot aizstāvības tiesības, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejami pasākumi, ar ko cietušos un viņu ģimenes locekļus aizsargā no iebiedēšanas un atriebības, tostarp pret emocionālā vai psiholoģiskā kaitējuma risku, un ar ko aizstāv cietušo cieņu nopratināšanas un liecību sniegšanas laikā. Vajadzības gadījumā šādi pasākumi ietver arī procedūras, kas cietušo un viņu ģimenes locekļu fiziskai aizsardzībai noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Cietušā tiesības uz aizsardzību nodrošinātas ar Kriminālprocesa likuma 24.pantu. Un, lai šīs tiesības paplašinātu arī uz tuviniekiem, likumprojekta 2.pantā ietverti grozījumi 24.panta pirmajā un otrajā daļā, tādējādi paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības uz aizsardzību apdraudējuma gadījumā. Jaunajā Kriminālprocesa likuma 97.1 pantā ietvertas tādas tiesības, kas iepriekš nebija skaidri definētas pie cietušā tiesību vispārīgajiem principiem. Tās ir tiesības: – saņemt informāciju par kompensāciju, tajā skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju; – saņemt informāciju par pasākumiem personas, tās tuvinieku un mantas aizsardzībai apdraudējuma gadījumā; – saņemt informāciju par procesuālo izdevumu, kas radušies, piedaloties kriminālprocesā, atlīdzināšanas kārtību; – saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu; – saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Ņemot vērā, ka visu šo un arī citu nosacījumu ievērošana ir cilvēkiem ļoti b��tisks aspekts, ir nepieciešams šos principus nostiprināt tiesību aktā, un Saeima pilnīgi noteikti šī gada laikā šo uzdevumu paveiks. Paldies par uzmanību.".
- 2015_06_11_309-seq556 spokenText "Paldies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. “Frakciju viedokļu” izklāstu turpina frakcijas SASKAŅA deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq555 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Kā jau jūs dzirdējāt no Šimfas kundzes uzstāšanās, šodien Saeimas sēdes darba kārtībā bija paredzēts izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Diemžēl šī jautājuma izskatīšana ir atlikta, jo gaidām slēdzienu no Finanšu ministrijas. Sākotnēji Labklājības ministrijas izstrādātajā priekšlikumā ietilpa pensionāriem svarīgi trīs jautājumi. Pirmais no tiem ir izmaiņas to invaliditātes pensiju aprēķināšanā, par kurām ir pieņemts pozitīvs Satversmes tiesas lēmums. Otrs jautājums ir pensiju indeksācija, piemērojot 50 procentus no algas pieauguma indeksa tautsaimniecībā. Un trešais jautājums ir pensiju aprēķināšanas mehānisma izmaiņas, kas ir saistītas ar indeksu piemērošanu, kuri krīzes gados bija zemāki par vienu. Un tāpēc visas pensijas, kas ir aprēķinātas kopš 2010.gada, ir ievērojami zemākas, nekā tās varēja būt. Diemžēl, izskatot Labklājības ministrijas priekšlikumus Ministru kabinetā, šie priekšlikumi tika krietni saīsināti. Līdz Saeimai ir nonākuši jautājumi par invaliditātes pensijām un arī par indeksu piemērošanu. Šobrīd jautājums ir apstājies pie tā, ka ir nepieciešami precīzi aprēķini par to, cik lielus naudas līdzekļus prasīs pensiju pārrēķināšana ar koeficientiem, kuri nav zemāki par 1,0. Aprēķini rāda, ka 2017., 2018.gadā tie varētu sastādīt vairākus desmitus miljonu eiro. Jāteic, ka situācija ir izveidojusies ļoti paradoksāla. No vienas puses, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kura nopietna sastāvdaļa ir pensiju fonds, naudas ir pietiekami, uzkrājumi sastāda vairākus simtus miljonu eiro, un ir pilnīgi iespējams realizēt visus trīs Labklājības ministrijas izstrādātos priekšlikumus. No otras puses, ierobežo mūs tas, ka valsts budžets nepildās tā, kā plānots, un faktiski, lai panāktu kopbudžeta līdzekļus viena procenta ietvaros, mums praktiski ir jāpieņem lēmumi par izdevumu ierobežošanu no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, tātad arī no pensiju fonda. Šajā sakarībā es gribētu ieteikt mūsu Finanšu ministrijai, plānojot nākošā gada budžetu, tomēr būt pietiekami uzmanīgai ar budžeta izdevumiem, lai neveidotos līdzīga situācija arī nākošajā gadā, jo pretējā gadījumā valsts iedzīvotāji, strādājošie, arvien vairāk zaudē ticību savas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmai un pensiju sistēmai, kaut arī tā ir atzīta par vienu no labākajām pasaulē. Otrs jautājums, kura izskatīšana šodien Saeimā ir atlikta uz nedēļu, ir jautājums par izdienas pensijām specskolu skolotājiem, sporta skolotājiem un bērnudārzu audzinātājiem. Konceptuāli šis priekšlikums par šādām izdienas pensijām ir atbalstīts. Šobrīd stāv priekšā šis darbs – izvērtēt Finanšu ministrijas priekšlikumus, lai pieņemtu jau konkrētu lēmumu par to, kādā apmērā un kādos termiņos būtu risināms šis jautājums. Visbeidzot es gribu pateikt to, ka Latvijas Pensionāru federācija šobrīd organizē atbalsta akciju Labklājības ministrijas priekšlikumiem un vāc parakstus par to, ko mēs plānojam vistuvākajā laikā pēc parakstu savākšanas iesniegt attiecīgām valsts institūcijām, lai ar šādu pensionāru vēlmi pastiprinātu valdības vēlēšanos pozitīvi atrisināt pensionāriem svarīgus jautājumus. Paldies.".
- 2015_06_11_309-seq554 spokenText "Paldies frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfai. Nākamajam vārds Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Andrim Siliņam. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq553 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Domāju, ka visi Latvijas pensionāri un arī tie, kuriem tuvojas pensionēšanās, šodien ar cerībām gaidīja Saeimas balsojumu par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”, jo tie paredzēja kaut nelielu pensiju palielināšanu, sociālā taisnīguma atjaunošanu un to pensiju pārrēķināšanas... aprēķināšanas kārtības pārskatīšanu, kuras piešķirtas kopš 2010.gada. Tomēr Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šos grozījumus atsauca no Saeimas šodienas sēdes darba kārtības, jo valdība joprojām nav sagatavojusi komisijas pieprasītos aprēķinus par to, kādi finanšu līdzekļi būtu nepieciešami, ja tiktu veikti deputātu ierosinātie grozījumi, kas atšķiras no valdības iesniegtajiem. Tā vietā Finanšu ministrija joprojām skandē vienu un to pašu: “Pensiju palielināšana jāvērtē tikai tad, kad valdībā tiks skatīts 2016.gada budžets un turpmāko gadu budžeti.” Tam mēs nevaram piekrist, un īsi pēc pulksten 12.00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā mēs atkal atgriezīsimies pie šī jautājuma un turpināsim diskutēt un aizstāvēt pensionāru intereses – viņu taisnīgās intereses. Īsi vēlos skart vēl vienu Saeimas šodienas sēdes darba kārtības jautājumu, kas gan sēdes sākumā tika atsaukts. Tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””, kas paredz divu jaunu valstī atzīmējamu dienu – Robežsargu dienas un Policijas darbinieku dienas – iekļaušanu likumā. Partija “No sirds Latvijai” pilnībā atbalsta šo ierosmi, jo uzskata, ka valstī vismaz ar tādu mazumiņu ir jāpateicas tiem, kuri sargā valsts robežu un mūsu drošību ik dienu. Atzīmējamo dienu saraksts būtu, mūsuprāt, vēl jāpapildina arī ar citām atzīmējamām dienām, lai pateiktos darba darītājiem, kā arī pievērstu uzmanību aktuāliem Latvijas un starptautiskiem notikumiem. Saistībā ar valsts atbalstu sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām vēlos vērst jūsu uzmanību uz vēl vienu jautājumu. Runa ir par izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, proti, par šī nodokļa likmes samazināšanu no 12 procentiem uz 5 procentiem siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām. Šis jautājums ir iekļauts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šodienas sēdes darba kārtībā. Nesen, 14.maijā, Saeima uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, balstoties uz 10 019 Latvijas pilsoņu iesniegto kolektīvo iesniegumu, izvērtēt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi siltumenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām un, ja to atzīs par iespējamu, lemt par attiecīga likumprojekta sagatavošanu. Frakcijas “No sirds Latvijai” nostāja ir nemainīga un tāda paliks arī turpmāk: šī nodokļa likme ir jāsamazina. Turklāt tas ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks jautājums, lai spertu vismaz vienu soli pretī šī senā mezgla pārciršanai – iedzīvotāju parādu samazināšanai, kas veicinās arī siltumapgādes uzņēmumu attīstību un līdz ar to arī tarifu samazināšanu. Vienlaikus “No sirds Latvijai” uzskata, ka ir jāuzsāk argumentēta diskusija par valsts turpmāk realizējamo pievienotās vērtības nodokļa politiku. Beidzot atbildīgajiem par lēmuma pieņemšanu ir jāapzinās, ka nodokļu politika nedrīkst kalpot tikai fiskālām interesēm un valsts budžeta piepildīšanai, bet ka tā ir daļa no valsts kopējās politikas. Līdz ar to ir jāizvērtē nodokļu ietekme arī uz citām jomām un jāpieņem izsvērts, ar aprēķiniem pamatots un sabalansēts lēmums. Tā, piemēram, frakcija “No sirds Latvijai” jau bija iesniegusi priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pirmās nepieciešamības pārtikai, tomēr tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Un tas lēmums tika pamatots tikai ar fiskālo politiku... Mēs uzskatām, ka nodokļa likmi lietderīgi samazināt arī citām precēm un pakalpojumiem, piemēram, zālēm. Jo, ja mēs atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka mums šāda samazinātā likme ir bijusi ne tikai zālēm, bet arī grāmatām. Bet, neskatoties uz to, ka mēs runājam par ekonomisko izaugsmi un krīze ir pārvarēta, un šī ekonomiskā... makroekonomiskā izaugsme turpinās, mēs nesteidzamies novērst, sacīsim, pieņemto krīzes laika lēmumu sekas ļoti daudzās jomās, atkal piesaucot šo fiskālo politiku un nerēķinoties ar kopējo valsts politiku un to, kā tas kopumā veido mūsu valsts iedzīvotāju dzīvi un ikdienu. Frakcija “No sirds Latvijai!” neatbalsta grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Uzskatām, ka likumdevējam no izpildvaras ir jāprasa likumdevēja lēmumu savlaicīga un profesionāla izpilde, nevis jāpiekāpjas izpildvarai un likums jāpielāgo konkrētas iestādes vajadzībām, politisko spēku vēlmēm un savstarpējām vienošanām. Ministru kabinets 2015.gada 26.maijā pieņēma nelikumīgu rīkojumu, kas pretēji likumam nosaka citu – trīs mēnešus vēlāku – termiņu, kādā jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi un jāsagatavo Saeimai pirmais centralizētais publiskais pārskats par valstij piederošajām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļām par 2014.gadu. Mēs uzskatām, ka Saeimai nav jāpagarina šie termiņi, kā arī nav jāpaplašina pārejas noteikumi, atliekot vairāku uzdevumu un funkciju izpildi. Mums nav pieņemama situācija, ka tā vietā, lai tiktu prasīts kvalitatīvs darbs no valsts kapitālsabiedrību vadītājiem un Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, tiek radīts vēl viens lieks birokrātisks posms. Būs panākts kārtējais politiskais līdzsvars, nevis profesionāla, atbildīga un maza valsts pārvalde. Frakcija “No sirds Latvijai” neatbalsta šo grozījumu tālāku virzību, jo tie neatbilst likuma mērķim – veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību – un pilnīgi noteikti neveicina labas pārvaldības principu ievērošanu. Paldies, ka klausījāties, un jaukas brīvdienas!".
- 2015_06_11_309-seq552 spokenText "Paldies Kola kungam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas. Nākamajai vārds frakcijas “No sirds Latvijai” deputātei Silvijai Šimfas kundzei. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq551 spokenText " Labdien, cienījamie radioklausītāji! Politiskajā vidē aizvadītas vairākas spraigas pirmsvēlēšanu nedēļas, kas vainagojušās ar jauna Valsts prezidenta ievēlēšanu. Vēlos Nacionālās apvienības vārdā atkārtoti apsveikt Vējoņa kungu un vēlēt izturību un panākumus, pildot šī atbildīgā amata pienākumus. Vējoņa kunga ievēlēšana arī ir aktualizējusi jaunu jautājumu politiskajā dienaskārtībā – jauna kandidāta izvirzīšanu aizsardzības ministra amatam. Zaļo un Zemnieku savienība par kandidātu minētajam amatam izvirzījusi Saeimas deputātu Raimondu Bergmani. Pēc sarunas ar Raimondu Bergmani, uzklausījuši Bergmaņa iespējamās prioritātes aizsardzības ministra amatā un saņēmuši precīzas un informējošas atbildes uz frakciju interesējošiem jautājumiem, esam guvuši pārliecību, ka Raimonds Bergmanis varētu veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus. Par prioritātēm savas ievēlēšanas gadījumā Bergmanis izvirzījis NATO klātbūtnes stiprināšanu Latvijā un atbalstu Jaunsardzei, kas ir būtiski jautājumi arī Nacionālajai apvienībai. Atbalstām Raimonda Bergmaņa kandidatūru un uzskatām, ka ievēlēšanas gadījumā Bergmanis godprātīgi un kvalitatīvi pildīs aizsardzības ministra pienākumus. Pēc mūsu iniciatīvas šonedēļ tikāmies arī ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu Nacionālās apvienības aktuālo jautājumu par pāreju uz izglītību valsts valodā mazākumtautību skolās no 2018.gada. Sarunā ar ministri diemžēl skaidru atbildi uz šo jautājumu nesaņēmām. Ministre uzskata, ka virzībai uz vienotu izglītības sistēmu jānotiek pakāpeniski, bez gala termiņa noteikšanas. Ir skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrijas dienaskārtībā šis jautājums tuvākajā laikā netiks aktualizēts. Nacionālā apvienība no savas puses turpinās aizstāvēt nepieciešamību ieviest visā Latvijā izglītību valsts valodā un turpinās aktualizēt šo jautājumu. Ar ministri apspriedām arī jautājumus par obligāto eksāmenu kārtošanu ķīmijā un fizikā, kā arī jauniešu zemo interesi par eksaktajām zinātnēm kopumā. Ministre pauda, ka centralizētie eksāmeni ķīmijā un fizikā negarantē intereses pastiprināšanu par eksaktajām zinātnēm. Skolēniem esot nepieciešama papildu motivācija šo priekšmetu apgūšanai. Uzskatām, ka arī šis jautājums – papildu motivācijas radīšana – ir jārisina steidzami. Nacionālā apvienība no savas puses iesaistīsies darba grupās, lai strādātu pie valsts izglītības kvalitātes uzlabošanas. Pievērsīšos arī starptautiskajai dimensijai. Vēlos runāt par Latvijas pozīcijām. Joprojām visā Eiropas Savienībā, arī Latvijas sabiedrībā un lēmējinstitūcijās, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir bēgļu kvotu ieviešana. Nacionālās apvienības nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga – kvotu ieviešana kā tāda nav pieļaujama. Ir jāievēro brīvprātīgums un solidaritāte, nevis jāievieš Eiropas Savienības līgumos nekur neparedzēti piespiedu mehānismi. Valdībā ir tikusi apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā. Esam gandarīti, ka šajā jautājumā ņemts vērā mūsu viedoklis un ka Latvijas oficiālā pozīcija ir pretošanās obligāto kvotu ieviešanai, vēršot Eiropas Savienības institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu. Uzskatām, ka Eiropas Savienības institūcijām būtu jāņem vērā katras valsts individuālā situācija un nostāja, kā arī intereses bēgļu kvotu jautājumā. Un visbeidzot jāpiemin arī tas, ka Saeimas šīsdienas sēdē pēdējā lasījumā tika pieņemti likumprojekti “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Šie grozījumi pēc savas būtības bija tehniski labojumi, kuru apstiprināšanu Nacionālā apvienība arī atbalstīja. Līdz ar to es vēlos noslēgt Nacionālās apvienības frakcijas viedokli. Novēlu jums patīkamu tuvojošos nedēļas nogali. Paldies.".
- 2015_06_11_309-seq550 spokenText "Paldies. Līdz ar to Saeimas sēdi slēdzu. Labdien, cienījamie radioklausītāji! Jūsu uzmanībai “Frakciju viedokļi”, kas tiešraidē no Saeimas nama Sēžu zāles skan ikreiz pēc Saeimas sēdes. Deputāti jums pastāstīs par šodien Saeimā skatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem. Pirmajam šodien vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!".
- 2015_06_11_309-seq549 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Kārlis Krēsliņš, Sergejs Potapkins, Artis Rasmanis, Romualds Ražuks, Juris Vectirāns, Dzintars Zaķis un Mihails Zemļinskis... Zemļinskis ir.".
- 2015_06_11_309-seq547 spokenText "Godātie kolēģi! Pulksten 12.30 mūsu komisijas telpās notiks Sociālo un darba lietu komisijas sēde. Ļoti lūdzu visus piedalīties komisijas sēdē! Paldies.".
- 2015_06_11_309-seq546 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Silvijai Šimfai.".
- 2015_06_11_309-seq545 spokenText "Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Aicinu jūs uz komisijas sēdi pulksten 12.15, jo mums ir jāizskata jautājums par samazināto PVN likmi apkurei.".
- 2015_06_11_309-seq544 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Kolēģi, vēlos jūs informēt saistībā ar atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Tātad deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums satiksmes ministram Anrijam Matīsam “Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Saņemta rakstveida atbilde, kura iesniedzējus neapmierina, bet ministrs šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Urbanoviča, Tutina un Ribakova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par esošās ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību”. Tas ir pāradresēts ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Saņemta atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet ministre šodien nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Zariņa, Zemļinska, Ādamsona un Ribakova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēm”. Ir saņemta atbilde, kura iesniedzējus neapmierina. Un ministrs šodien var ierasties uz atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Zemļinska, Nikonova, Zujeva un Tretjakas jautājumu ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei”. Ir saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina... Es atvainojos, tā iesniedzējus apmierina. Līdz ar to jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Urbanoviča, Potapkina, Zariņa, Agešina un Tutina jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem”. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina. Tātad jautājums uzskatāms par atbildētu. Saistībā ar deputātu Zariņa, Agešina, Tretjakas, Zujeva un Nikonova jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par AS “KVV “Liepājas metalurgs”””. Jautājums pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties šodien uz atbildes sniegšanu mutvārdos. Saistībā ar deputātu Liepiņa, Kleinbergas, Šica, Bondara, Viļuma un Brīvera jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par valsts sadarbību ar SIA Prudentia Advisers” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, bet Ministru prezidente nevar ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Saistībā ar deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Tretjakas un Dolgopolova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par emisijas kvotām” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Uz deputātu Elksniņa, Tutina, Agešina, Tretjakas un Dolgopolova jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem Daugavpils pilsētas domes projektiem” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par Eiropas Komisijas 2015.gada 27.maija priekšlikuma projektu par patvēruma pieprasījuma iesniedzējiem” ir pāradresēts iekšlietu ministram Kozlovskim. Saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Uz deputātu Sudrabas, Baloža, Platpera, Meijas un Mežecka jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par Latvijas produkcijas eksportu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties šodien uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Uz deputātu Elksniņa, Agešina, Tretjakas, Tutina un Nikonova jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbību” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus neapmierina, un ministrs informē, ka var ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu šodien. Uz deputātu Sudrabas, Šimfas, Meijas, Baloža un Kūtra jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par diabēta pacientu aprūpes organizēšanu un finansējuma nodrošināšanu” saņemta rakstveida atbilde, kas iesniedzējus apmierina, un jautājums uzskatāms par atbildētu. Esam saņēmuši deputātu Ivanovas-Jevsejevas, Agešina, Cileviča, Zemļinska un Tutina iesniegtu jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam “Par Eiropas Savienības fondu finansētajiem projektiem Daugavpils pilsētā” un nododam to vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai. Ir saņemts deputātu Sudrabas, Meijas, Šimfas, Kūtra un Baloža jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par apsardzes darbību”, un tas tiek nodots iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim atbildes sniegšanai. Līdz ar to, kolēģi, gribu jūs informēt, ka arī sēdes darba kārtība ir izskatīta, un mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vēlos jūs informēt, ka rīt, 12.jūnijā, pulksten 13.00 Saeimā sveiksim mācībās sekmīgākos jaunos basketbolistus un labākos trenerus un tiesnešus. Visi deputāti, kuri vēlas šo pasākumu apmeklēt, ir laipni aicināti. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Šadurskim.".
- 2015_06_11_309-seq543 spokenText "Tādējādi esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2015_06_11_309-seq541 spokenText "Jā, kolēģi, skatām otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Ir saņemts viens priekšlikums, kas faktiski ir papildinājums vienai regulai. Un šis ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2015_06_11_309-seq540 spokenText "Paldies. Tātad ir minēti trīs priekšlikumu iesniegšanas termiņi: pulksten 11.38, pulksten 11.45 un pulksten 11.48. Mums ir jālemj par tālāko. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” noteiktu līdz 11.jūnija pulksten 11.48! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam “Grozījumi Būvniecības likumā” uz otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 11.jūnijs pulksten 11.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. I.Līdaka smejas.) Līdz ar to priekšlikumi iesniedzami līdz šodienas... tātad 2015.gada 11.jūnija pulksten 11.45. Izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Edgars Putra.".
- 2015_06_11_309-seq539 spokenText "Ja drīkst... Es ceru, ka būs iespēja vēl arī parunāt pa mikrofonu, Kaimiņa kungs! Raugiet, ko es lūgtu jūs apsvērt, cienījamie kolēģi... Raugiet, ja mēs gribam atrisināt vienu problēmu, kas patiešām nopietna... Mazu mirklīti, ja? Ja mēs gribam atrisināt vienu problēmu, tad mums tas ir jādara, jo 1.jūlijs ir pavisam tuvu! Un es iedomājos: kas notiktu, ja mēs noteiktu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu, teiksim, nu, kaut vai pirmdienu? Es zinu, ka šajā Būvniecības likumā ir daudzas nepilnības. Pirmdien mēs saņemtu veselu strēķi priekšlikumu, kā šīs nepilnības labot. Protams, līdz 18.jūnijam mēs komisijā kvalitatīvi izskatīt šos priekšlikumus nespētu, un līdz ar to līdz 1.jūlijam, kad jāstājas šai normai spēkā, nekas netiktu izdarīts. Tāpēc es arī minēju šo ļoti, ļoti īso priekšlikumu iesniegšanas termiņu, kur arī lūdzu noteikt, lai tas ir pulksten 11.38... nu, jau pat pulksten 11.48, es atvainojos, būtu vēl sakarīgāk... Bet, nu, es vienkārši lūdzu nopietni pret šo lietu izturēties, lai mēs varētu mierīgi vienu darbiņu izdarīt. Paldies.".
- 2015_06_11_309-seq538 spokenText "Līdakas kungs, lūdzu, komisijas vārdā!".
- 2015_06_11_309-seq537 spokenText "Tā...".
- 2003_03_27-seq19 spokenText "Tā...".
- 2003_02_28_a-seq775 spokenText "Tā...".
- 1994_04_21-seq60 spokenText "Tā...".
- 2015_06_11_309-seq536 spokenText "Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam! Mēs lemjam par priekšlikumu iesniegšanu. Tātad komisijas vārdā deputāts Ingmārs Līdaka vēlējās kaut ko piebilst? (Dep. A.Kaimiņa starpsaucieni: “Ieslēdziet man mikrofonu! Kas tas tāds bija? Kāpēc izslēdzāt man mikrofonu?! Ieslēdziet mikrofonu!”) Līdakas kungs!".
- 2015_06_11_309-seq535 spokenText "Es atvainojos! Es gribētu pateikt...".
- 2015_06_11_309-seq534 spokenText "Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!".
- 2015_06_11_309-seq533 spokenText "Hallo? (Zālē smiekli.)".
- 2015_06_11_309-seq532 spokenText "Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam!".
- 2015_06_11_309-seq531 spokenText "Jā, man ir priekšlikums - šodien pulksten 11.45. (Starpsaucieni.)".
- 2015_06_11_309-seq530 spokenText "Varat!".
- 2015_06_11_309-seq529 spokenText "Man ir cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šīs pašas dienas... Tas jau ir pieņemts? Pēc procedūras vēl varēja runāt!".
- 2015_06_11_309-seq528 spokenText "Un izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē. Ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam!".
- 2015_06_11_309-seq527 spokenText "...un izskatīšana - Saeimas 18.jūnija sēdē.".
- 2015_06_11_309-seq526 spokenText "Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 11.jūnija pulksten 11.38, un izskatīšana...".
- 2015_06_11_309-seq525 spokenText "Skaidrs! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 11.jūnijs pulksten 11.38. (Starpsaucieni.)".
- 2015_06_11_309-seq524 spokenText "Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles dep. I.Zariņš: “Ir!”) Ir iebildumi.".
- 2015_06_11_309-seq523 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts tika ļoti rūpīgi saskaņots ar Saeimas Juridisko biroju, un es domāju, ka mums 18.jūnijā jau tāpat būs daudz, ko darīt, tāpēc es lūdzu jūs tomēr šobrīd apstiprināt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā, jo tik tiešām 1.jūlijs ir ļoti tuvu. Turklāt šī likumprojekta mērķis nav rosināt kaut kādu plašāku cita veida diskusiju par Būvniecības likuma kaut kādiem, nu, varbūt kļūdainiem uzstādījumiem.".
- 2015_06_11_309-seq522 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalst��šanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts otrajā lasījumā izskatāms Saeimas sēdē.".
- 2015_06_11_309-seq521 spokenText "Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.".
- 2005_09_15-seq410 spokenText "Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.".
- 1999_10_21-seq451 spokenText "Lūdzu atbalstīt to arī pirmajā lasījumā.".