Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2010_06_17-seq1279 spokenText "Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.".
- 2010_01_14-seq173 spokenText "Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.".
- 2009_02_12-seq268 spokenText "Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.".
- 2008_12_11-seq317 spokenText "Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.".
- 2010_06_17-seq1278 spokenText "Paldies, priekšsēdētāja kungs! Ābiķa kungs, kā vienmēr, mani rosina - un arī šoreiz rosināja - doties tribīnē. Un es vienkārši gribu, ja es spēju, protams, runāt par tiem vulgārpolitiskajiem uzskatiem, ar ko šī diena sākās. Diemžēl, man jāsaka, ka tas, par ko runāja Ābiķa kungs... Es nobeigšu ar to krustošanu, bet sākšu... Ministru kabinets, draugi, nav nekāda profesionāļu apvienība. Ministra vienīgā profesija ir politiķis, un ministru uzdevums nav būt... es nezinu... veterināram Veterinārajā ministrijā, dakterim - Veselības ministrijā vai, nedod Dievs, pensionāram attiecīgajā Labklājības ministrijā. Ministru kabinets ir koleģiāls valsts varas orgāns, kur katram ministram ir jāpiedalās veselā virknē svarīgu vispārpolitisku lēmumu pieņemšanā, pie tam jāpieņem arī normatīvie akti, kas ir saistoši kā Ministru kabineta noteikumi... publiski saistoši katrai personai šajā valstī. Par ko tad mēs te taisām to...? Mēs Ministru kabinetu būvējam apmēram kā tādu nozaru veči, kur attiecīgās nozares vojevodas tagad dala lāčādu un strīdas savā starpā, vai uz lauka kaisīt minerālmēslus vai visu Latviju padarīt par vienu vienīgu liegumu un, atņemot īpašumtiesības īpašniekiem, viņiem par to nemaksāt. Mums drusciņ citādāk būtu jāpaskatās uz to, kā ir būvēta Latvijas Republika. Mums nav Krievija, kur ministrs ir ierēdnis. Mums ir Latvijas Republika, parlamentāra valsts, prezidents no rīta par to... Viņš gribēja izdarīt zināmus labojumus, bet ir jāsaprot šo labojumu sūtība un jēga. Citādi mēs runājam riņķī un apkārt. Tiklīdz mēs iedomājamies par veselību, mēs tūliņ meklējam dakteri. Nebūt ne! Mums ir jāmeklē politiķi, atbildīgi politiķi, kas ir spējīgi veidot un pieņemt politiskus lēmumus, piedalīties diskusijās. Nu kāda jēga ir no Kabineta, kur atnāk septiņi nozaru vojevodas un katrs aizstāv savas tiesības? Vispārībai no tā labuma nav nekāda! Un beidzamais, Ābiķa kungs! Es domāju tieši tāpat kā jūs, tāpat kā domāja Darels, kā Brēms, kā Aksels Munte savos slavenajos darbos... Es domāju, ka nav iespējams sakrustot kaut ko ar kaut ko, bet, skatoties uz politisko apvienību „Vienotība”, kur tagad ir iekļāvies arī sociāldemokrāts Lejiņš, es saprotu, ka viss ir iespējams. Paldies. (Aplausi.)".
- 2010_06_17-seq1276 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Mans partijas biedrs Dzintars Ābiķis nupat teica, ka sakrustot Vides ministriju un Zemkopības ministriju esot tas pats, kas sakrustot kaķi ar suni. Es domāju, ka viņš nedaudz kļūdījās, jo patiesībā tas ir mēģinājums sakrustot vilku ar avīm. Vilku ar avīm! Tas ir vislabākais piemērs. Paskatoties uz mūsdienu Eiropas Savienības vai pasaules problēmām, mēs patiesībā redzam, ka vides izaicinājumi un klimata izmaiņas ir galvenais drauds valstu, pasaules un cilvēces attīstībai. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Austrieši mīl dabu!”) Un, no šā viedokļa skatoties, man diemžēl ir jāatzīmē, ka „Sabiedrības citai politikai” piedāvājums, kas tika izteikts divus gadus un 11 dienas atpakaļ, nav ņemts vērā. Apvienot Vides ministriju ar Attīstības ministriju... Īstākā vieta šeit būtu - vidi iekļaut tieši pie attīstības, jo tas parādītu, ka mēs domājam ilgtermiņā. Tas ir numur viens. Numur divi. Kāpēc tad tiešām nevar būt vides joma kopā ar zemkopību? Es saprotu, ka tas var būt kopā partejiski, bet no attīstības viedokļa tas nav pareizi. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai uz daudzu pasaules valstu piemēru, tad redzam, ka tieši zemnieki ir tie, kas piesārņo parasti visvairāk. Un kādā veidā tad šis vilks to avi varēs ēst, vai kā tā avs tad izspruks šajā ministrijā, ja patiesībā nāksies pieņemt pilnīgi pretējus lēmumus? Tas, mūsuprāt, ir neloģisks lēmums, kas ir vērsts uz to domāšanu, ka zemnieks tik staigā ar spulgām acīm pa pļavu un vāc puķītes, un visiem ir labi. Īstenībā tas tā nav. Šeit ir runa par minerālmēsliem. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas ir spļāviens zemniekiem!”) Un, no šāda viedokļa skatoties, es aicinu tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu. Un Kraukļa kungs var beigt bļaustīties. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Tas ir starpsauciens, nevis bļāviens!”) Paldies.".
- 2010_06_17-seq1274 spokenText "Jā, runāšu otro reizi. Gribot negribot jāatbild Buzajeva kungam un Kastēna kungam. Buzajeva kungs! Kastēna kungs! Nu nevar tā vilkt paralēles starp ministrijām un partiju apvienībām! Es nekādi, pat pie labākās gribas, nevaru iestāties divās partijās. Kā esmu iestājies Zaļajā partijā, tā tajā arī esmu, un man būtu ļoti grūti būt divu partiju biedram vienlaicīgi. Līdz ar to - kāpēc jūs piedāvājat, ka vienam ministram jābūt, tā teikt, divu ministriju galvgalī? Nu šobrīd... Protams, tādi gadījumi uz īsu brīdi ir arī šinī valdībā, bet tā nav labākā prakse. Kastēna kungs, ar to matemātiku, ar to skaitīšanu arī ir tā pašvaki. Varbūt bijāt aizgulējies, nesadzirdējāt vēl kādu valsti. Kā jau minēju, tīri Vides ministrijas, tātad ministrijas ar tieši šādu nosaukumu, ir 12 valstīs (nu, neminēšu tās tagad). Kā jau es minēju, desmit Vides ministrijas ir tādas, kurās galvenais ir uzsvars uz vidi un plus ir vēl kāda joma (Vācijā, piemēram, vides, dabas saglabāšana un kodoldrošība - ļoti radniecīgas jomas). Un ir virkne valstu, kurās ir Vides un ūdenssaimniecības ministrija. Un ir Klimata un enerģijas ministrija, piemēram, Beļģijā. Savukārt Īrijā ir Vides un vēsturiskā mantojuma ministrija. Vides un teritoriālās plānošanas ministrijas ir vairākās valstīs. Un tikai piecās ir Vides, pārtikas un lauksaimniecības ministrija (piemēram, Lielbritānijā). Tātad tikai piecās ir šāds apvienojums, kāds tagad tiek piedāvāts šeit - šinī priekšlikumā. Tā ka vēlreiz aicinu: būsim saprātīgi! Balsosim „pret” un domāsim, kā tiešām varbūt šīs funkcijas varētu pārdalīt, bet - jau veidojot nākamo valdību!".
- 2010_06_17-seq1272 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tad, kad es, vēlēdamies kļūt 9.Saeimā par Saeimas deputātu, kā jūs zināt, runāju par šīm iespējām ar Emša un Brigmaņa kungu, tad Emsis man piedāvāja kļūt... faktiski pieklājīgi prasīja, lai es kļūtu par Zaļās partijas biedru, un to es labprāt arī darīju. Kādēļ? Tādēļ, ka jūs, liela daļa, tad vēl bijāt maziņi, bet man jau 70.gados bija 50 gadi un es rakstīju Latvijas Zinātņu akadēmijas žurnālā - to es uzsvēršu nevis plātības dēļ, bet saistībā ar manu runu! - par šīm vides problēmām. Četri raksti man bija Zinātņu akadēmijas žurnālā „Zinātne un Tehnika”, un tie bija nopietni raksti. Tātad es pēc savas pārliecības esmu viens no pirmajiem „zaļajiem” Latvijā. Ko es jums ar to gribu teikt? Šeit mēs runājam par budžetu, Kastēna kungs, - par to, ka mēs gribam taupīt budžeta naudu ar to. Nē, mēs netaupām! Es no galvas atceros, ka tanī laikā, kad ļoti grūti bija saņemt ārzemju informāciju, bet tajā pašā Morning Star vai vācu Horizont, vai dažos citos tehniskos žurnālos es atradu datus un toreiz publicēju, ka tur, kur piesārņo vidi, pēc tam vides piesārņošanas novēršana maksā piecreiz dārgāk. Mēs ietaupām naudu budžetā, ja mēs novēršam vides piesārņošanu. Vides piesārņošana vispār ir ļoti plašs jēdziens. Tad, kad es biju nodzīvojis Pirmajā republikā līdz 16 gadu vecumam, es pie tagadējā Akmens tilta Rīgas pilsētas peldētavā peldējos. Gāja lejā koka kāpnes, bija ierobežots laukums, un Daugava bija tīra. Es esmu peldējies kā puika Bābelītē, Velnezerā un visos Langstiņos, un tā tālāk. Peldieties tur šodien un dabūsiet ādas slimības! Tālāk. Man te saka, ka Zemkopības ministrija var šos jautājumus risināt. Nevar! Visas lielās metropoles pasaulē un arī Rīga ir kļuvusi, salīdzinot ar 1939.gadu, par kloāku, un tam nav nekāda sakara ar zemkopību. Vēl arī cits piemērs, ko mēs neesam padarījuši. Būdams NATO Parlamentārajā Asamblejā, es griezos pie Šveices un Vācijas delegātiem NATO Asamblejā un dabūju no viņiem datus, kā šinīs valstīs, varētu teikt, ierobežo troksni. Mums te pirms pusotra gada otrā pusē, Pārdaugavā, tādu koncertu sarīkoja džezisti, dzelzs džezisti, ka puse Rīgas nevarēja gulēt. Turpretī ārzemēs jau sen tiek pieņemti likumi, kas novērš šādas nejēdzības. Arī par to Zemkopības ministrija neinteresēsies, tai nebūs nekādas daļas par šiem. Nevar uzlikt tādus pienākumus Zemkopības ministrijai, kam nav ne tādu speciālistu, ne arī gribas to darīt. Troksnis ir enerģijas, izlietotas enerģijas, nevajadzīgs blakusprodukts, un to var novērst tikai Vides ministrija. Šo piemēru uzskaitījumu varētu vēl turpināt, un tas ir jāturpina, lai saprastu, kādēļ vajadzīga Vides ministrija. Un es pilnīgi piekrītu deputātam Līdakam, ka jābūt ir atsevišķai ministrijai, un mēs šajā ziņā esam progresīva valsts, kā to norāda... ka mēs jau redzam nākotni, kur mums jāiet, un daudzi citi mums varēs tikai sekot. Tādēļ Latviju pagaidām sauc par... arī šīsdienas žurnālā „Ir” ir raksts, ka tā ir zaļā zeme. Mēs esam zaļā zeme! Un mums, lūk, nav nekādas vajadzības - gluži otrādi, ir nepieciešamība - atstāt šo ministriju kā suverēnu, patstāvīgu ministriju. Ar to mēs ietaupīsim naudu nākotnē, paliksim zaļā zeme, ja mēs nelikvidēsim šo ministriju. Var samazināt šīs ministrijas štatus - vienkāršs jautājums, ja mēs gribam ietaupīt budžetu! -, bet speciālistiem tur jāpaliek.".
- 2010_06_17-seq1271 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.".
- 2010_06_17-seq1270 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es, protams, arī esmu par to, ka tik mazā valstī kā Latvijā valdību varētu padarīt kompaktāku, un mūsu pārvaldes sistēma no tā neciestu. Bet, cienījamie kolēģi, nevar sakrustot suni ar kaķi! Un, kad jūs, cienījamais Kastēna kungs... jūs, manuprāt, diezgan slikti orientējaties atšķirībās starp valsts institūcijām un starp politiskajām apvienībām. Es respektēju Zaļo un Zemnieku savienību. Tā ir politiska apvienība, kas pārstāv divas dažādas partijas. Cik man zināms, šī apvienība parasti rīkojas pēc konsensa principa, savstarpēji vienojas, un partiju apvienībā tas ir iespējams. Bet neaizmirsīsim, ka ministrijā ministrs būs tikai viens. Ministrs, visticamāk, nāks vai nu no zemkopības aprindām, vai no vides aprindām (No zāles dep. K.Leiškalns: „Bet kāpēc gan ne no politikas aprindām?”), un visticamākais, ka ministrs, ja viņš nāks no zemkopības nozares... tad ir ļoti liela iespējamība, ka viņš varbūt nerespektēs tos ierēdņus, kas kūrēs ministrijā vides lietas, tāpēc ministrijas apvienot... izveidot ministriju, kurā būtu vide un zemkopība, ir absolūti neiespējami. Ja iesniedzēji būtu piedāvājuši, teiksim, apvienot Attīstības ministriju un Vides ministriju, tad, protams, šāda kombinācija ir iespējama, jo vide un ilgtspējīga attīstība - tās ir cieši saistītas lietas. Bet nevar apvienot to, ko nevar apvienot. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1269 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.".
- 2010_06_17-seq1268 spokenText "Cienījamie deputāti! Es uzmanīgi klausījos argumentos „pret” šo ieceri, un sākumā mazliet komentēšu to, ko es dzirdēju šodien par šo priekšlikumu. Čepānes kundze uzskaitīja tās Eiropas valstis - precīzāk, laikam Eiropas Savienības valstis -, kurās ir Vides ministrija, bet klausoties man sanāca apmēram deviņas, kas ir viena trešā daļa no Eiropas Savienības valstīm. Tas nozīmē to, ka divās trešdaļās Eiropas valstu šādas Vides ministrijas nav. Tālāk. Par mērķiem. Kāds ir priekšlikuma mērķis? Es varu atbildēt: mērķis ir ļoti vienkāršs - padarīt valdības darbu efektīvāku un vienkāršāku. Jo vairāk valdībā ir ministru, jo lielākas iespējas, ka sāksies ķīviņi, ķildas, un tas visvairāk attiecas uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Katrs ministrs cenšas Eiropas naudas „deķīti” pavilkt savā virzienā, un bieži vien tas beidzas ar to, ka šī nauda netiek apgūta un beigu beigās rodas problēmas, un tad, kad naudu vajag pārskaitīt atpakaļ Eiropas Savienības budžetā, sākas drudžaina vainīgo meklēšana. Ja būs mazāk ministru, es domāju, tas arī palīdzēs apgūt Eiropas Savienības fondus. Tālāk. Atbilde uz kritiku, ka kopā būs zemkopība un vide. Es domāju, ka mums ir viens ļoti labs piemērs - tā ir „zaļo” un „zemnieku” savienība; viņi jau desmit gadus strādā valdībā, roku rokā, vārdu sakot, plecu pie pleca. Plecu pie pleca! Es domāju, ka šis labās prakses piemērs var tikt pārnests arī uz valdību. Es domāju, ka ne „zaļie”, ne „zemnieki” nebūs, tā teikt, sarūgtināti, ja viņiem veiksies darbs kopā tik labi, kā šai savienībai... kopā vēl ar dažām pašvaldībām. Runājot par sociālajām lietām, par sociālo jautājumu, es gribu atgādināt, kāpēc radās Veselības ministrija: savulaik premjers Repše savam „zelta roku” ministram Auderam izveidoja šo institūciju. Šobrīd, es domāju, ir pienācis laiks atgriezties pie pirmsākumiem, tātad apvienot šīs divas institūcijas, padarīt mazākus valsts pārvaldes izdevumus un tādā veidā efektivizēt un optimizēt valsts pārvaldi. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1267 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Oskaram Kastēnam. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: „Oskariņ, Oskariņ!”)".
- 2010_06_17-seq1266 spokenText "Godātie kolēģi! Man tiešām ir liels prieks, ka pie mums šeit, parlamentā, vismaz ir debates sākušās, jo tas, ko mēs dzirdam gan no mūsu sociālajiem partneriem, gan no mūsu kolēģiem pašvaldībās, ir jautājums: „Kad jūs turpināsiet tās strukturālās reformas valsts pārvaldē?” Un es domāju, ticiet man, ka agri vai vēlu mēs būsim spiesti nonākt pie mazākas un efektīvākas valsts pārvaldes, un tas skars arī ministrijas. Atbildot Čepānes kundzei par šā iesniegtā priekšlikuma mērķi. Es domāju, ka arī Čepānes kundze ir izlasījusi pārejas noteikumus, kur skaidri un gaiši ir rakstīts, ka ne jau rīt vai nākamajā dienā pēc izsludināšanas mēs gribam šo esošo Ministru kabinetu pārveidot no 15 ministrijām uz 10 ministrijām. Mēs to vēlamies darīt, kad veidos jauno Ministru kabinetu. Tiek plānots, ka pēc 10.Saeimas vēlēšanām ministriju skaits būs tikai desmit, apvienojot šīs... veidojot trīs jaunus ministriju nosaukumus. Bet attiecībā uz vidi un zemkopību es domāju, ka būtu vieglāk, ja izvērtētu šo esošo ministriju funkcijas... Es domāju, ka nav jau tā - un neviens tā arī nedomā -, ka Zemkopības ministrija dara kaut ko tik briesmīgu, ko Vides ministrija nevarētu atbalstīt. Es domāju, ka visi cīnās par zaļu lauksaimniecību, par vides aizsardzību un tamlīdzīgi. Par Attīstības ministriju. Es domāju, tas būtu tikai loģiski, ka apvienotos tās ministrijas, kas saistītas ar valsts attīstību - Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Es atceros - kādreiz, kad vēl strādāju pašvaldībā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vēl nebija, tā atradās Vides ministrijas pakļautībā kā departaments. Un es domāju, ja te ir cīņa par to, kura ministrija kaut kādu lielāku apjomu varētu pārņemt, tad par to vēl varētu debatēt. Un, protams, jāpievērš uzmanība arī Sociālo un darba lietu... Sociālo lietu ministrijai, kur vajadzētu domāt par veselību un labklājības jomu kopumā. Un pašās beigās gribu aicināt jūs, kolēģi, atbalstīt un padomāt, vai tiešām mēs neesam par efektīvāku, mazāku valsts pārvaldi, vai tiešām mēs negribam taupīt budžeta līdzekļus un pārskatīt šīs veicamās funkcijas, nevis domāt par to, kādā veidā no sociālā budžeta... teiksim, pazemināt pensionāriem neapliekamo minimumu. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1265 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Mārim Ārbergam.".
- 2010_06_17-seq1264 spokenText "Cienījamie Prezidija locekļi! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs tam, kuru pērn jūnijā pirmoreiz Saeimas vēsturē no deputātiem iesniedza PCTVL. Tātad mēs pamatojām šo priekšlikumu ar krasu pārvaldes izdevumu samazinājumu, un Satversmes tiesa dažas reizes saistībā ar visiem šiem sociālajiem likumiem, kuri tiesā tika atzīti par Satversmei neatbilstošiem, uz šo mūsu piedāvāto izmaksu samazinājumu atsaucās.... Līdz ar to šis priekšlikums savu lomu Latvijas vēsturē jau ir spēlējis un pensionāri var droši teikt paldies par to, ka šis priekšlikums bija. Un arī šodien mēs, protams, ar abām rokām atbalstām šo priekšlikumu par Vides ministrijas un Zemkopības ministrijas apvienošanu. Šo Mičurina un Lisenko eksperimentu jau sen veica Zaļo un Zemnieku savienības apvienība, kad tajā apvienojās cilvēki ar pilnīgi pretējiem uzskatiem par dabu, nu tad lai arī ministrijas apvienojas. Un tad ekonomikas ministra vietā būtu attīstības ministrs. Ļoti pareizs lēmums, jo ekonomikas mums jau sen vairs nav, un Latvija noteikti pieder pie vāji attīstītām valstīm. Līdz ar to šis ir ļoti prātīgs priekšlikums, un es aicinu to atbalstīt. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1263 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Okupāciju vajag atzīt vienreiz!”)".
- 2010_06_17-seq1262 spokenText "Kolēģi! Es pievienojos Līdakas kungam. Un kāpēc? Man šeit tiešām ir pētījums, un jūs visi varat paskatīties, ka tas, ko viņš teica, ir taisnība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Urā!”) Es tikai gribu vēl pateikt, ka atsevišķas Vides ministrijas ir arī tādās valstīs kā Beļģija, Čehija, Dānija, Somija, Ungārija, Latvija, Rumānija, Zviedrija un Slovākija. Bet dažās atsevišķās valstīs patiešām Vides ministrijai ir klāt... taču tās ir augsti attīstītas un civilizētas valstis, piemēram, Austrija, kur tai klāt ir lauksaimniecība un meži... Es neminēšu visu to, bet es tikai gribu tagad pajautāt jums, tiem likuma iesniedzējiem: „Sakiet, lūdzu, kāds ir šā priekšlikuma... šo likuma grozījumu leģitīmais mērķis... (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Dzīvot kā Austrijā!”)... dažus mēnešus pirms vēlēšanām? Vai jūs turpināt šeit muļķot sabiedrību, atsaucoties uz tā saukto Zalāna plānu, kas bija uz divām lapiņām bez jebkāda izvērtējuma? Turklāt man liekas, ka jūs esat aizgājuši no valdības un tagad esat pat gatavi, lai piesaistītu sev sabiedrības uzmanību, būvēt tiltu pār upi, kaut upes nemaz nav. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2010_06_17-seq1261 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2010_01_21_a-2-seq27 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2009_09_10-seq67 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2010_06_17-seq1260 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nesen es jau jūs mēģināju apgaismot par krievu pseidoģenētiķi Lisenko, par viņa kļūdām. Viņš, labu nodomu vadīts, protams, mēģināja krustot visai nesaderīgus organismus. Nekas jau viņam tur nesanāca, protams. Domāju, ka būsiet palikuši gudrāki, bet, rau’, daudzi, šķiet, joprojām ir pārliecināti, ka tas skudrulācis rodas, to skudru un lāci sapārojot. Nesen jau mēs spriedām par Vides ministrijas iekļaušanu šīs megaministrijas - Attīstības ministrijas - sastāvā. Nu tā šoreiz ir sapārota ar Zemkopības ministriju. Cienījamie kolēģi, valsts pārvalde nav jauno mičuriniešu skolas izmēģinājumu lauciņš, kurā var krustot bietes ar kāpostiem un skatīties, kas tad tur sanāks! Ministrijas nav tikai nosaukumi Ministru kabineta iekārtas likumā, jo katra ministrija veic tai deleģētās funkcijas. Un, jo plašāks un atšķirīgāks ir šo funkciju spektrs, jo lielāku profesionālismu prasa ministrijas vadīšana. Bet visam ir savas robežas, un cilvēka kompetencei arī var būt savas robežas. Nu, piemēram, Vides ministrija un Zemkopības ministrija... Šīs jomas no Eiropas Savienības puses tiek ļoti stingri kontrolētas un uzraudzītas, un līdz ar to bieži šiem ministriem jāpārstāv valsts intereses dažādos saietos, konferencēs, sēdēs, un rodas tāds iespaids, ka, ja būs viens ministrs abām šīm jomām, viņš varētu arī netikt galā un varētu būt Latvijā sastopams gauži, gauži reti. Bet nu par faktiem. Pretēji te daudzinātajam, ka atsevišķa Vides ministrija esot tikai vienā vai divās valstīs, gandrīz pusē Eiropas valstu, tātad 12 valstīs no 27 valstīm, ir atsevišķa Vides ministrija. Desmit valstīs Vides ministrijai - līdzās vides jomai - ir deleģētas arī citas ļoti radniecīgas funkcijas, piemēram, kodoldrošība (Vācijā), enerģētika (Beļģijā), ūdenssaimniecība, teritoriālā plānošana... un tikai piecās no 27 valstīm ir tā, ka vienam ministram tad nu jāsēž uz diviem - lauksaimniecības ministra un vides ministra - krēsliem vienlaicīgi. Cienījamie kolēģi! Es neesmu pret izmaiņām valsts pārvaldē vispār, bet esmu pret rotaļāšanos ar šādiem vārdiem, grupējot nosaukumus, kā nu kurā brīdī kuram iegribas. Manuprāt, jāsāk ar diskusiju par ministriju funkcijām, un tad šo funkciju pārgrupēšana veicama, vadoties pēc loģikas un veselā saprāta. Ja tad paliek kāda tukša, teiksim, čaula, tad šo ministriju varētu likvidēt. Un, ja jau kādam šķiet, ka kaut kas jāmaina Vides ministrijas atbildības jomā, tad man, piemēram, šķiet, ka jaunas valdības, nākamās valdības, veidošanas laikā tikai loģiski būtu, ka Vides ministrijai deleģētu mežu uzraudzības funkcijas, tātad nododot tai Valsts meža dienestu. Tāpat tikai loģiski būtu Vides ministrijai deleģēt arī atbildību par enerģētikas jomu, jo kā nekā tā ir cieši saistīta ar energoefektivitātes, atjaunojamo resursu apguves, kā arī klimata izmaiņu mazināšanas jautājumiem, kuri jau sen ir Vides ministrijas uzmanības lokā. Un, lūk, jums tad arī sanāk normāla evolūcija, nevis haotiska revolūcija. Un jums sanāktu arī loģisks un efektīvs iznākums. Un tad patiešām šī Vides ministrija būtu gan spējīga strādāt, gan arī būtu pietiekami liela... nu, atbilstoši jūsu priekšstatiem, kādai ir jābūt ministrijai. Bet tagad... tagad sanāk tikai tāda ezīša krustošana ar čūsku, gaidot, ka tur sanāks un piedzims dzeloņdrāts. Paldies. Balsosim „pret”!".
- 2010_06_17-seq1258 spokenText "Godātais Prezidij! Deputāti! Trīs priekšlikumi saņemti uz trešo lasījumu. 1.priekšlikums. Iesniedzēji ir deputāti Māris Ārbergs un Oskars Kastēns. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2010_06_17-seq1257 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.".
- 2010_06_17-seq1256 spokenText "Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2010_06_17-seq1253 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Segliņa kungs vēlas kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - ekonomikas ministra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1252 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs tomēr neesam bērnudārzā un varam izdarīt daudz kļūdu, kas ietekmēs simtiem tūkstošu cilvēku likteni. Pēc mana uzskata, šis ekonomikas ministra vietā finanšu ministra Einara Repšes iesniegtais priekšlikums ir tieši tāda kļūda. Par ko ir runa? Ir runa par jau 27 gadus spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prakses grozīšanu ļoti delikātā lietā: šeit ir runa par cietušām personām, kurām ir dažas tiesības saskaņā ar šo kodeksu. Esošajā redakcijā, kas eksistē jau 27 gadus, par cietušo persona ir atzīstama automātiski. Šobrīd priekšlikumā, kuru es piedāvāju noraidīt, ir teikts, ka persona atzīta par cietušo tikai tad, ja viņa izteikusi lūgumu sevi atzīt par cietušo. Attiecīgi apmēram desmit reižu samazinās to cietušo skaits, kurus valsts šobrīd aizsargā. Ir iespējama arī šantāža, lai cilvēks šo iesniegumu neiesniedz. Sakarā ar to valsts atsakās no dažām savām funkcijām, teiksim, aizstāvēt cilvēkus, kas cietuši no huligānisma, no darba nelaimes gadījumiem vai negadījumos uz mūsu autoceļiem. Es uzskatu, ka nedz cienījamais ekonomikas ministrs, nedz cienījamais finanšu ministrs tomēr nav speciālisti cilvēktiesību jomā, un diemžēl arī nekādas konsultācijas ar cilvēktiesības aizsargājošiem orgāniem nav bijušas. Pieņemts trešajā lasījumā - un viss! Un es gan protokolējuma labad gribētu iesniegt savu protestu. Aicinu neatbalstīt.".
- 2010_06_17-seq1251 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ko tu āksties tagad?”)".
- 2010_06_17-seq1225 spokenText "17.priekšlikums nav atbalstīts. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas lēmumu.".
- 2010_06_17-seq1223 spokenText "Deputāti... 17.? Nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1192 spokenText "2. - komisijā atbalstīts.".
- 2005_12_22-seq13 spokenText "2. - komisijā atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1190 spokenText "Kolēģi! Izskatīsim iesniegtos priekšlikumus trešajam lasījumam. 1.priekšlikums - atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1189 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Mareks Segliņš.".
- 2010_06_17-seq1187 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 2, atturas - 9. Likums pieņemts.".
- 2010_06_17-seq1186 spokenText "Visi priekšlikumi izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_06_17-seq1184 spokenText "Arī 28. - komisijas priekšlikums.".
- 2010_06_17-seq1182 spokenText "Atbalstīts arī 27. - komisijas priekšlikums.".
- 2010_06_17-seq1179 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Spurdziņa kungs vēlas ko teikt komisijas vārdā? Komisijas vārdā nav komentāru. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1178 spokenText "Cienījamā un vienīgā Prezidija pārstāve! Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL ierosina dot pašvaldībām tiesības pašām organizēt vietējos referendumus līdz pat tam laikam, kad Saeimā beidzot pieņems attiecīgo likumu. Šā likuma izstrāde velkas jau gandrīz 20 gadus, un acīmredzot šis visnotaļ atbildīgais process turpināsies vēl kādu 20 gadu garumā. Latvija, iespējams, ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā municipālie referendumi ir aizliegti. Vēl vairāk! Ministru kabinets piespieda dažas pašvaldības atcelt to patvaļīgi izstrādātos noteikumus par referendumu rīkošanu. PCTVL šo Referenduma likumu bija izstrādājusi. Pērnajā gadā Saeima to noraidīja un uzdeva Ministru kabinetam uzdevumu - līdz decembrim izstrādāt savu variantu. Valdība šo uzdevumu nebija izpildījusi, un nu jau saskaņā ar koriģēto uzdevuma termiņu tai būtu jāiesniedz likumprojekts Saeimā līdz 1.jūlijam. Skaidrs kā balta diena, ka pašreizējais Saeimas sastāvs šo likumprojektu pieņemt nepaspēs. Viens no jautājuma ievilcināšanas iemesliem ir elementāra ksenofobija. Tātad klāsies ļoti grūti, jo kādēļ gan dalībai referendumā nepieciešams pielaist ES pilsoņus, bet pašmāju nepilsoņus pielaist nedrīkst, kā tas bija paredzēts likumprojektā, ko jau melnrakstā izdarīja Ministru kabinets? Cits iemesls nav tik klaji pamanāms. Vietējais referendums ir efektīvs līdzeklis cīņā pret korupcijas projektiem, kurus vietējās pašvaldības labprāt īsteno neatkarīgi no tā, kurš konkrētajā brīdī atrodas pie varas stūres. Kā spilgtu un raksturīgu piemēru ņemsim Aināru Šlesera kungu, kura partija LPP/LC kļuva par čempioni - pat KNAB aizrādīja! - pēdējās pašvaldību vēlēšanās iztērēto naudas summu ziņā. Iespējams, ka daži no jums vēl joprojām naivi domā, ka uzņēmīgais Ainārs kļuva par Rīgas ostas valdes priekšsēdētāju, lai cīnītos pret korupciju. Tādēļ tiesību deleģēšana pašvaldībām pašām rīkot referendumus, kamēr Saeima vēl kādus 20 gadus nodarbosies ar attiecīgā likuma izstrādi, ir visai interesants eksperiments, bet uz jautājumu, kura no pašvaldībām pēdējā izstrādās referenduma rīkošanas noteikumus, atbildēt ir ļoti grūti. Manuprāt, par godpilno pēdējo vietu pacīnīsies divas pašvaldības - Rīgas un Jūrmalas. Aicinu tām dot papildtiesības.".
- 2010_06_17-seq1176 spokenText "25. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.".
- 2010_06_17-seq1174 spokenText "24. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1171 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1170 spokenText "22. - deputāta Golubova priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu.".
- 2010_06_17-seq1169 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 62, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1168 spokenText "Arī 21. - Golubova priekšlikums - neguva komisijas atbalstu.".
- 2010_06_17-seq1167 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1166 spokenText "20. - Golubova kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1165 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1164 spokenText "Komisijas vairākums tomēr uzskatīja, ka pašreiz likumā esošais 52.pants jau pieļauj dibināt tādas lietu komitejas kā, piemēram, ārvalstnieku vai bezvalstnieku... Līdz ar to lūdzam noraidīt.".
- 2010_06_17-seq1163 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst?".
- 2010_06_17-seq1162 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu paskaidrot jums šo PCTVL frakcijas priekšlikumu. Ir runa par divu veidu komiteju izveidošanu (No zāles dep. J.Dobelis: „Tu taču nesaproti, ko tu runā!”): Nepilsoņu lietu komiteju un Mazākumtautību lietu komiteju. Nepilsoņu lietu komitejas izveidošana jau ir paredzēta spēkā esošajā likumā, bet tikai pēc pašas domes vēlēšanās. Mazākumtautību lietu komiteja nav paredzēta, un mēs gribējām šo jautājumu iekļaut likumā. Ventspilī Lemberga kungs šādu nepilsoņu komiteju jau sen ir izveidojis. bet Rīgā Ušakova kungs bija rupji atteicis prasītājiem, pat neinformējot par ienākušo priekšlikumu nedz domi, nedz savu „Saskaņas Centra” frakciju, atbildot tikai ar preses sekretāres starpniecību. Tādēļ PCTVL frakcija arī obligāti pieprasa šādu komiteju izveidošanu, jo tām saistībā ar iedzīvotāju sastāvu ir savs darbības lauks. Un nav ko te aizbildināties ar ekonomiskajām grūtībām, kuras būs vienmēr! (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz, beidz!”) Valsts ar šīm iedzīvotāju kategorijām nodarboties negrasās, deleģējot attiecīgās funkcijas vienīgi Drošības policijai. Tādēļ pašvaldībām uz tās naudas rēķina, kas tiek iekasēta no šīs nodokļu maksātāju kategorijas, vienkārši ir pienākums atdot viņiem to, ko latvieši jau tā saņem no mūsu kopīgajiem nodokļiem, kas nonāk valsts budžetā. (No zāles dep. J.Dobelis: „Beidz runāt!”) Es piedāvāju Saeimai īstenot sava veida eksperimentu, pieņemot PCTVL frakcijas priekšlikumus, un paskatīties, kā uz tiem reaģēs Rīgas mērs. Pirms gada viņš daudz ko bija sasolījis krievu vēlētājiem, bet tagad ir atteicies pildīt visas nacionālo minoritāšu organizāciju, kuras bija vērsušās pie viņa, prasības. It kā nav naudas... It kā viņš savu naudu atdotu! Kaut gan no visas sirds viņš allaž no Rīgas domes budžeta ir gatavs atbalstīt tādu kultūras objektu kā Okupācijas muzejs. Šobrīd Rīgas domē rit diskusija, kuru ierosināja Veidenas kundze no Sociālistu partijas, bet sākotnēji tas bija tieši Nila Ušakova priekšlikums. Sakarā ar to es aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas piedāvātos grozījumus, lai piespiestu visas mūsu pašvaldības nodarboties ar šo iedzīvotāju kategorijas likteni. (No zāles dep. J.Dobelis: „Ej mājās!”) Paldies.".
- 2010_06_17-seq1161 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: „Viņš taču neko nevar pateikt!”)".
- 2010_06_17-seq1160 spokenText "Cienījamie kolēģi! Demokrātijas procesa attīstība pašvaldībās uzstājīgi pieprasa, lai pie mazākumtautībām piederošajiem iedzīvotājiem tiktu piešķirtas daudz plašākas iespējas piedalīties vietējās varas lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Lai to panāktu, mēs piedāvājam izveidot pašvaldībās nacionālo minoritāšu pārstāvju lietu komitejas, kuru sastāvā tiktu iekļauti mazākumtautību skolu un kultūras organizāciju pārstāvji. Diemžēl virknē Latvijas pašvaldību kultūras pasākumi mazākumtautībām vai nu vispār netiek finansēti, vai tiek finansēti ārkārtīgi nepietiekami. Atgādināšu, ka Latvijā nepilsoņa statuss vēl joprojām ir aptuveni 360 tūkstošiem iedzīvotāju. Saistībā ar to, ka naturalizācijas process pēdējo gadu laikā ir gandrīz vai pilnībā apstājies, mēs piedāvājam obligātā kārtā izveidot pašvaldībās nepilsoņu lietu komitejas, ja šajā konkrētajā pašvaldībā vismaz ceturtā daļa iedzīvotāju ir nepilsoņi. Daudzās pašvaldībās, kur dzīvo milzum liels daudzums nepilsoņu, šādu komiteju nav, un daudzi jautājumi, tādi kā, piemēram, naturalizācijas, bezdarba, latviešu valodas apguves nepilsoņu vidū jautājumi, vispār netiek izskatīti un risināti. Šāda pieeja ir nekas cits kā klaja demokrātijas ierobežošana un krasa to iespēju, kas nepieciešamas sabiedrības saliedētībai, sašaurināšana. PCTVL frakcija jau daudzus gadus mērķtiecīgi un konsekventi piedāvā ieviest Pašvaldību likumā grozījumus, kas vērsti uz to, lai paplašinātu nepilsoņu un mazākumtautību tiesības līdz Eiropas Savienībā pieņemtajam līmenim. Lieliski saprazdami, ka ekonomiskās krīzes laika posmā pirmajā plānā izvirzās tādi jautājumi kā nodarbinātība, darba alga, sociālā palīdzība, mēs tomēr uzskatām, ka atrisināt visus šos iepriekš minētos jautājumus būs daudz vieglāk, ja mēs nevis vārdos, bet gan darbos saliedētu mūsu valsts sabiedrību un līdz ar to dotu cilvēkiem reālas iespējas pašvaldību līmenī daudz aktīvāk piedalīties lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Pēc etniskā vai pilsonības principa šķeltā sabiedrībā ir daudz grūtāk pārvarēt krīzi. Turpretī monolītā sabiedrībā daudz vieglāk īstenot sociālās programmas un realizēt ekonomiskās perspektīvas, un tikai monolītā sabiedrībā tas dod pozitīvu efektu. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2010_06_17-seq1158 spokenText "Netika atbalstīts 19. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums.".
- 2010_06_17-seq1156 spokenText "Atbalstīts ir arī 18. - deputāta Spurdziņa priekšlikums.".
- 2010_06_17-seq1154 spokenText "17. - deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1152 spokenText "16.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1150 spokenText "Daļēju atbalstu guva 15. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kas ir iestrādāts 16. - komisijas priekšlikumā.".
- 2010_06_17-seq1147 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1146 spokenText "13. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Arī tas neguva atbalstu. (No zāles dep. V.Buzajevs: „To arī balsot!”)".
- 2010_06_17-seq1145 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1144 spokenText "12. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neguva komisijas atbalstu. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2010_06_17-seq1141 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 66, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1140 spokenText "Savukārt 10.priekšlikums netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2010_06_17-seq1138 spokenText "9. - Golubova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1136 spokenText "8. - deputāta Kāposta kunga priekšlikums. Tika izdebatēts un netika atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1132 spokenText "6. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2010_06_17-seq1131 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 63, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1130 spokenText "5. - Golubova kunga priekšlikums. Arī netika komisijā atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2010_06_17-seq1129 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Aleksandra Golubova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1128 spokenText "Nedaudz paskaidrošu. Šajā pantā dome tiek saprasta nevis kā pašvaldība, bet kā dome - tātad ievēlētie deputāti. Līdz ar to komisija uzskata, ka domes darbs notiek tikai sēdēs un pastāvīgajās komisijās, nevis valdēs, kā te ir piedāvāts, un citās izveidotajās vienībās. Aicinu neatbalstīt.".
- 2010_06_17-seq1125 spokenText "4. - deputāta Golubova priekšlikums, ko komisija neatbalstīja.".
- 2010_06_17-seq1124 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1123 spokenText "Paldies. 3. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2010_06_17-seq1122 spokenText "Vai Čepānes kundze uzstāj uz balsojumu? Čepānes kundze uz balsojumu neuzstāj. Tātad deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 2.priekšlikumu.".
- 2010_06_17-seq1121 spokenText "Es ļoti īsi. Paldies Čepānes kundzei un Kraukļa kungam! Šis ir instruments, kas tika dots pašvaldībām, likumu veidojot. Taču šo instrumentu, protams, var izmantot dažādi, kā mēs šeit secinājām. Komisija ir gatava strādāt atsevišķi, bet šajā brīdī trešajā lasījumā mēs tomēr to noraidījām.".
- 2010_06_17-seq1120 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?".
- 2010_06_17-seq1119 spokenText "Atbildot uz Kraukļa viedokli, es gribu teikt, ka šeit ir ārkārtīgi liela necaurspīdība. Jūs pieminējāt mazās pašvaldības. Bet ļoti daudz ir gadījumu, ka lielajās pašvaldībās, kā es teicu... es negribēju minēt - kur tieši, bet tajās attiecībā uz kultūru, tūrismu un sportu ir absolūta necaurskatāmība. (No zāles dep. V.A.Krauklis: „Slikta pašvaldība!”) Paskatīsimies, kas šeit notiek, piemēram, sporta jomā! Es domāju, mēs to ļoti labi zinām. Paskatieties, kaut vai šī pati „Live Riga”! Kādā veidā tika šis nodibinājums izveidots? Kādā veidā? Un vai šeit ir kaut kāda caurskatāmība? Es to nebūtu teikusi, ja jūs šeit nebūtu runājis par kādiem mazpulcēniem, par kādiem tur vēl citiem. Es domāju, ka šajā gadījumā ir jābūt noteiktam tiesiskam regulējumam, un šajā ziņā, ņemot vērā to apstākli, ka tā nav, ir vai nu jānosaka šis regulējums, vai jāslēdz šīs absurdās lietas no šā likuma ārā.".
- 2010_06_17-seq1117 spokenText "Šis ir tiešām tāds gadījums, kad man ir jāaicina iedziļināties jautājuma būtībā. Īpaši nelielās pašvaldībās tiešām ir tā, ka, lai īpaši veicinātu gan novadpētniecību, gan mazpulku darbu, gan sporta darbu, gan kultūras darbu, pašvaldības piedalās šādu biedrību dibināšanā, un tas ir sabiedrības interesēs, jo: pirmkārt, pašvaldība parasti ir spēcīgākā organizācija šajā biedrībā un spēj tad sniegt praktisku palīdzību, citreiz arī piešķirot līdzekļus, bet ne vienmēr; otrkārt, tieši pašvaldības pārstāvju klātbūtne garantē to, ka šīs biedrības godprātīgi izmanto arī citus, tostarp, ziedojumos saņemtos, līdzekļus. Tā būtu vienkārši aplamība un sabiedriskās dzīves noplicināšana, sporta un kultūras dzīves noplicināšana, ja mēs liegtu pašvaldībām šādas tiesības.".
- 2010_06_17-seq1115 spokenText "Kolēģi! Pašlaik likumā ir paredzēts, ka pašvaldībām, pildot savas funkcijas, ir tiesības „veidot pašvaldību iestādes, dibināt biedrības vai nodibinājumus, kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās”. Es ierosināju svītrot šos divus vārdus - „biedrības vai nodibinājumus”. Un tūlīt paskaidrošu, kāpēc. Vispirms es gribu pateikties, protams, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam, kurš tiešām šo problēmu novērtēja, jo es arī šai komisijai nosūtīju, manuprāt, juridiski argumentētu viedokli, un pateikties arī par to, ka šim jautājumam tiek pievērsta uzmanība. Bet nu es gribu pievērst jūsu uzmanību iemeslam, kura dēļ es šādu priekšlikumu iesniedzu. Patiešām, Satversmes 102.pantā ir paredzēts: „Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.” Faktiski, ja mēs skatāmies no Satversmes viedokļa, šīs ir cilvēka pamattiesības. Kādēļ šajā gadījumā ļaut pašvaldībām biedroties ar dažādām fiziskām personām un dibināt visādas biedrības un nodibinājumus? Parasti šādas biedrības un nodibinājumi tiek dibināti kultūras jomā, sporta jomā, bet diemžēl - es domāju, jūs man piekritīsiet, - šīs biedrības un nodibinājumi nepakļaujas faktiski nekādam tiesiskam regulējumam, neskatoties uz to, ka tur tiek tērēti ievērojami pašvaldību resursi. Ja pašvaldības grib nodarboties ar komercdarbību, tad pašvaldībām, kā jūs zināt, ir pilnas tiesības izveidot kapitālsabiedrības un nodarboties ar komercdarbību. Es šoreiz nepastāvu uz savu priekšlikumu, es piekrītu komisijas viedoklim. Es gribēju vienkārši pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam. Paldies.".
- 2010_06_17-seq1113 spokenText "2.priekšlikums ir deputātes Čepānes kundzes priekšlikums. Būtībā komisija piekrita viņas uzstādītajam jautājumam par to, ka biedrības, nodibinājumi nebūtu jāveido pašvaldībām, bet, runājot un diskutējot ar pašvaldību ekspertiem, mēs nonācām pie slēdziena, ka šajā brīdī, uz trešo lasījumu konkrēti, izņemot ārā šo pieļāvumu, ka šobrīd pašvaldību iestādes... pašvaldību iestādes var dibināt... Piemēram, tas paliktu tā, ka skolu dažādi fondi, skolu šie palīgnodibinājumi, dažādi novadpētniecības fondi... ka pēkšņi to darbība tiktu pārtraukta. Līdz ar to mēs komisijā vienojāmies, ka pie šīs problēmas mēs turpināsim strādāt arī pārtraukumā starp sesijām, bet nolēmām šajā brīdī Čepānes kundzes priekšlikumu - 2.priekšlikumu - neatbalstīt.".
- 2010_06_17-seq1112 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst? Komisijas vārdā komentāru nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 64, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2010_06_17-seq1111 spokenText "Cienījamie kolēģi! Vēl vienu reizi... viens mazs labojums. Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē pirms PSRS sabrukuma - un šie fakti, ko es tagad teikšu, ir atrodami žurnālā... oficiālā Latvijas Komunistiskās partijas žurnālā - latvieši bija 70 000 un daži simti no visa Latvijas komunistu skaita! Viņi nebija vairākums! Vairākumu gribēja panākt nacionālais komunists Eduards Berklavs, kurš „Rīgas Balsī” ielika ļoti drosmīgu rakstu, un jūs jau zināt, ar ko tas beidzās. Viņš teica: „Stājieties partijā, lai mēs šeit varētu īstenot īstu sociālismu!” Un beidzās ar to, ka viņu izsūtīja trimdā. Nekad Latvijas teritorijā Komunistiskā partija nav bijusi vairākums. Ne Pētera Stučkas laikā, nerunājot, ka tā bija... ne arī pēc tam - Pirmās Republikas laikā... ne arī padomju laikā.".
- 2010_06_17-seq1109 spokenText "Kolēģi! Pavisam īsi. Es izdarīju kādu pakalpojumu frakcijai „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”... Es aizgāju līdz Kancelejai, līdz pirmajam stāvam - un tas nebija tiešām grūti -, paņēmu piecas Latvijas Republikas Satversmes un aicinu deputātu Juri Sokolovski, Vladimiru Buzajevu, Mitrofanovu, Buhvalovu un Plineru izstudēt šo ļoti svarīgo dokumentu, kas mums visiem ir svēts... Nu, protams, ir viens trūkums - tur nav bildīšu, bet es ceru, ka šis trūkums netraucēs jums to izlasīt.".
- 2010_06_17-seq1108 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi. (No zāles: „Sadod, Dzintar!”)".
- 2010_06_17-seq1107 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es ļoti reti uzstājos, bet šis skar pašvaldības... Un, tā kā es strādāju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tad es dažus vārdus ļoti īsi gribu pateikt. Starp citu, izlasot šo priekšlikumu, liekas, ka šis priekšlikums ir ļoti labs, bet ir viens „bet”. Ir tikai jāsvītro otrais teikums, un viss būs kārtībā. Protams, kolēģi jau to nedarīs. Tas ir tā. Bet nu attiecībā uz to, kas saistīts ar domēm, ar novadu. Protams, ja deputāts grib startēt domē, viņam ir jāprot valsts valoda, viņam jārunā latviešu valodā. Punkts un āmen! Un te nav ko gari debatēt! Te ir daudz priekšlikumu, kurus kolēģi ir iesnieguši attiecībā uz valodu, bet tie nav atbalstāmi. Jāmācās, un viss. To es gribēju pateikt, un nekādi tulki nav vajadzīgi. Arī es nāku no tādas mazas pilsētiņas, kur mēs ar Lāča kungu runājām. Tur ir 98 procenti latviešu. Diez vai vēl kur ir... Un te arī pārējie cittautību cilvēki kolosāli runā latviešu valodā. Noraidīsim šo priekšlikumu! (Aplausi.)".
- 2010_06_17-seq1106 spokenText "Lāča kungs... Paldies! (No zāles dep. K.Leiškalns: „Pareizi, Visvaldi! Pareizi, Visvaldi!”) Turpināsim debates. Vārds deputātam Pēterim Hankam.".
- 2010_06_17-seq1105 spokenText "Beidzamajā Latvijas Komunistiskās partijas konferencē īsi pirms PSRS sabrukšanas latvieši tur sastādīja 70 000 un nebija vairākums.".
- 2010_06_17-seq1104 spokenText "Lāča kungs, paldies, jūsu debašu laiks ir beidzies.".
- 2010_06_17-seq1103 spokenText "...un beidz ar valsti. Mums šī valsts ir jāaizsargā. Un jāaizsargā sava valoda. Mazs aizrādījums deputātam Leiškalnam.".
- 2010_06_17-seq1101 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šos četrus gadus, kurus nu arī es būšu bijis šajā Saeimā, neskatoties uz to, ka krievu, prokrievisko partiju... Kolēģiem tas ir dzirdams - viņi vienmēr izkropļo jēdzienu „minoritāte”, it sevišķi „nacionālā minoritāte”. Nekur pasaulē, nekur Eiropā... neskatoties uz to, ka mums ir... jā, it kā saistoša... ir saistoša šī reģionālā Eiropas Padomes... Jēdziens „minoritāte”... Kas ir minoritāte? Nav pieņemta kopīga izskaidrojuma, nav definīcijas, kas ir minoritāte. Nav nekur! Ir tikai vispārējas frāzes un vispārēji vārdi, un jūs to ļoti... varētu teikt, nepieklājīgi un rupji izmantojat, runājot par minoritātēm. Tālākais cilvēktiesību jautājumā - 1984.gadā... Tur ir runa arī par šiem jautājumiem, par valodām un minoritāti. To pieņēma ANO, bet arī ANO neizdod likumus. ANO tikai rada principus, normas, kuras rekomendē ievērot. 1984.gadā ANO izveidoja speciālu komisiju par to cilvēku tiesībām, kuri ir ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi viņi nav. Tas attiecas uz jūsu vēlētāju milzīgu vairākumu. Un tur ir skaidri pateikts (tam ir rekomendējošs raksturs), ka, lūk, tie cilvēki, kas ieradušies kādā valstī, kuras pilsoņi nav... ka viņi nedrīkst prasīt sev nekādas privilēģijas. Un viņiem jāpievienojas, jāievēro valsts valoda, jāievēro pamatnācijas kultūra un jācenšas tai pielāgoties, un tā tālāk. Skaidri! Vēl. Iesim tālāk! Eiropas Savienībā mēs esam. Eiropas Savienības parlaments 1973.gada janvārī un atkārtoti 1977.gadā arī ir pateicis, ka Latvija ir okupēta teritorija, ka notikusi ir rusifikācija. Un tika arī skaidri pateikts, kas ir minoritāte un kāds ir valodas stāvoklis mūsu zemē. Jūs visu to ignorējat un visu laiku rupji pārkāpjat, rupji, nepieklājīgi pārkāpjat un izliekaties nezinām šīs lietas, vienmēr runājat par minoritāšu tiesībām. Uz minoritāšu tiesībām attiecas arī ANO pieņemtā Ģenerālās Asamblejas ieteikuma veida rekomendācija par to, ka tautai ir iespējams aizstāvēt savas tiesības, ja viņa jūtas apdraudēta. Jā, mēs zinām, ka latviešu vairākums jūtas apdraudēts tieši valodas ziņā mūsu valstī. Un ANO rekomendācija - ne precīzi, bet īsumā, jo laika nav, atgādināšu - ir tāda: katrai tautai, kura jūtas apdraudēta, ir tiesības pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Un šodien šeit mēs, latviešu deputāti, teikšu, paldies Dievam, atgādinām jums, ka mēs cenšamies pieņemt tādus likumus, kas šo apdraudētību novērš. Jūs runājat par to, ka, lūk, Saeimās pirmās Latvijas Republikas laikā... un ka Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā bija tādas un tādas tiesības uz valodām minoritātēm, un tā tālāk. Tā tas bija, bet jūs neņemat vērā to, ka toreiz krievu skaits Latvijas Republikā... Beidzamā tālaika tautas skaitīšana deva šādu skaitli - 11 procenti bija krievi. Un šodien jūsu ir 40 procentu (kopā ar pārkrievotiem, denacionalizētiem cittautību cilvēkiem, kuriem krievu valoda ir dzimtā valoda)! Jūs izliekaties to neredzam. 1943.gadā, īsi pirms tam, kad vācu okupācijas karaspēks bija spiests atstāt Latviju, notika beidzamā neoficiālā tautas skaitīšana, un latviešu tad bija 79 procenti no šīs zemes iedzīvotājiem. Jo vācieši bija iznīcinājuši ebrejus un vācieši bija repatriējušies uz Lielvāciju. Un, lūk, no 79 procentiem... Jā, tā ir! Krievu vara... padomju vara, Kremļa vara... panāca to, ka 1990.gadā, kad mēs atjaunojām savu neatkarību, mēs bijām 52 procenti. Vajadzētu kaunēties un neizlikties, ka tas tā nav bijis! Mums ir tiesības sevi aizstāvēt, un mēs aizstāvam tiesiski pareizi - ar starptautiski tiesiskām normām. Un beidzot Rainis. Rainis mums ir priekšā teicis. Viņš tiešām bija gan nacionāls, gan internacionāls, gan sociāli noskaņots cilvēks, liels dzejnieks. Mēs par to dziedam, un jūs arī to zināt: „Viena mēle, viena dvēs’le, viena tauta mūsu!” Viņš sāk ar mēli - ar valodu. Tas ir vissvarīgāk! Un tad viņš beigās saka: „Zeme, zeme, kas tā zeme...” Zeme - tā ir valsts. Sāk ar valodu...".
- 2010_06_17-seq1100 spokenText "Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies! Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Visvaldim Lācim.".
- 2010_06_17-seq1099 spokenText "Es pabeigšu tūlīt. Un trešais. Neviena okupanta šeit nav...".
- 2010_06_17-seq1098 spokenText "Buzajeva kungs, jūsu laiks ir beidzies!".
- 2010_06_17-seq1097 spokenText ". ..otram sieva bija latviete, un...".
- 2010_06_17-seq1096 spokenText "Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2004_02_05-seq143 spokenText "Buzajeva kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2010_06_17-seq1095 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt divus trīs vārdus par trim meliem, kas bija izklāstīti saistībā ar PCTVL priekšlikumu no Saeimas tribīnes pirms pārtraukuma. Pirmie meli, ka mūsu priekšlikums neatbilst Satversmei. Otrie meli, ka šo nevar praktiski realizēt, ņemot vērā Latvijas mazākumtautību daudzveidību. Un trešie meli, ka tā ir it kā tikai okupantu problēma un ka tā pilsoņus vispār neskar. Par pirmo. 101.pantā ir teikts, ka pašvaldību darba valoda ir valsts valoda. Mūsu priekšlikumā ir teikts, ka līdztekus ar valsts valodu jāizmanto arī mazākumtautību valoda. Tas nav pretrunā ar Satversmi, šis Satversmes pants konkretizējams atsevišķā likumā. Par otro. Bija izdarīti aprēķini, pirms mēs iesniedzām šo priekšlikumu. Saskaņā ar tiem tikai Krāslavas novadā vien, kuru jau minēja Šadurska kungs, arī baltkrievu valoda būtu izmantojama pašvaldības līmenī, un līdz ar to problēmas nebūs. Nu un par trešo. Pirmo priekšlikumu par krievu valodu kā otro valsts valodu 1988.gadā izvirzīja trīs cilvēki: es un divi mani draugi. Viens no viņiem bija vecticībnieks no Latgales, kura senči šeit dzīvojuši 200 gadu, otrs bija no...".
- 2010_06_17-seq1094 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vladimiram Buzajevam, otro reizi.".