Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_02_10-seq64 spokenText "Paldies. 12. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā. Atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq62 spokenText "11. - deputāta Dzintara Rasnača priekšlikums. Atbalstīts. Tas iekļauj padomē ārlietu ministru.".
- 2011_02_10-seq58 spokenText "Paldies. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq56 spokenText "Paldies. 8. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq55 spokenText "Deputāti atsauc savu priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_02_10-seq54 spokenText "Paldies. 7. - deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq53 spokenText "Arī tiek atsaukts.".
- 2011_02_10-seq52 spokenText "Jā. Un arī 6. ir deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq51 spokenText "Arī tas tiek atsaukts.".
- 1997_05_21-seq51 spokenText "Arī tas tiek atsaukts.".
- 2011_02_10-seq50 spokenText "Jā. Arī 5. - Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq49 spokenText "Deputāti atsauc priekšlikumu.".
- 2011_02_10-seq48 spokenText "4. - deputātu Lolitas Čigānes un Uģa Rotberga priekšlikums. Tas nav atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq46 spokenText "2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kas ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_02_10-seq44 spokenText "Labrīt, kolēģi! Labrīt, cienījamais Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu Nr.166/Lp10 - „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Otrajam lasījumam saņemti 16 priekšlikumi. 1. - kultūras ministres Ēlertes priekšlikums. Tas bija priekšlikums mainīt institucionālo pārraudzību. Saistībā ar to, ka Sabiedrības integrācijas fondam ir ļoti būtiska tieši šī neatkarība, pats fonds bija izstrādājis priekšlikumu, ka šo institucionālo pārraudzību veic Ministru kabinets, un tādā gadījumā neatkarība tiek nodrošināta. Priekšlikumā, ko iesniedza Kultūras ministrija, bija paredzēts, ka institucionālā pārraudzība ir jāveic kultūras ministram. Līdz ar to tas neatbilda šīs neatkarības principiem, un komisija neatbalstīja.".
- 2011_02_10-seq43 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.".
- 2011_02_10-seq42 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.".
- 2010_01_21-seq661 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.februāris.".
- 2011_02_10-seq41 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Filmu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_10-seq40 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz pirmajā lasījumā atbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Filmu likumā”, kas paredz minētā likuma 12.panta otrajā daļā vārdus „Nacionālās radio un televīzijas padomes” aizstāt ar vārdiem „Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes” (atbilstoši jaunajam regulējumam). Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_02_10-seq39 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Filmu likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ints Dālderis.".
- 2011_02_10-seq38 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 23.februāris.".
- 2011_02_10-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_10-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā šā gada 2.februāra sēdē izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību”” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajā lasījumā. Likumprojektā paredzētie likuma grozījumi un precizējumi atvieglos grāmatvedības dokumentu kārtošanu, un tie vērsti uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Likumprojektā dots formulējums, kas ir attaisnojuma dokumenti, uz kuru pamata var izdarīt ierakstu grāmatvedības reģistros, un tieši kādi saimnieciskā darījuma identifikācijas dati šajos dokumentos iekļaujami. Tiek mazinātas prasības pēc paraksta nepieciešamību attaisnojošiem dokumentiem un noteiktas plašākas iespējas vienkāršākai dokumentu apritei elektroniskā formā. Likumprojekts papildina, precizē un groza uzņēmuma arhīva saglabāšanas kārtību un nosacījumus, dod tiesības uzņēmuma grāmatvedības dokumentus pārvērst elektroniskā formātā, nosakot šīs procedūras kārtību, kas saskaņota ar šā gada 1.janvārī spēkā stājušos Arhīvu likumu. Likumprojekta izstrādē aktīvi līdzdarbojušies sabiedrisko, profesionālo organizāciju pārstāvji. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_10-seq35 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 4.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par grāmatvedību””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2011_02_10-seq34 spokenText "Ņemot vērā, ka apspriešanas gaitā izraisījās diezgan asa diskusija, komisija iesaka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 4.aprīli.".
- 2011_02_10-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_10-seq32 spokenText "Cienījamie kolēģi! Izskatot likumprojektu „Par dzīvojamo telpu īri”, komisija pieņēma lēmumu virzīt tālāk šo likumprojektu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_10-seq31 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par dzīvojamo telpu īri””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Sergejs Dolgopolovs.".
- 2011_02_10-seq30 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 1.marts.".
- 2011_02_10-seq29 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_10-seq28 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Šis jautājums... grozījums šajā likumā ir ārkārtīgi vienkāršs. Tas ir tehniskas dabas, jo radio un televīzija, pievienojoties citiem plašsaziņas līdzekļiem, ir kļuvuši par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem kopumā, un tātad likumos mainās šie nosaukumi. Komisija, protams, bija „par”.".
- 2011_02_10-seq27 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_02_10-seq25 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret vienīgo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2011_02_10-seq24 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. Saņemts viens priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārās sekretāres. Šis priekšlikums precizē likuma 11.panta otro daļu, ka Tirgus uzraudzības padomes sastāvā tiek aizstāti vārdi „Vides ministrija” ar vārdiem „Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_02_10-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Preču un pakalpojumu drošuma likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2011_02_10-seq22 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2011_02_10-seq20 spokenText "Labdien, kolēģi! Likumprojektam „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā” ir saņemts viens priekšlikums, un šis ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Un komisija to atbalstīja.".
- 2011_02_10-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” nodotu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 4, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Kanādu un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs bija saņēmis Saeimas deputāta Arvila Ašeradena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 3.februārī. Šāds atvaļinājums tika piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 3, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. (No zāles: „Tuvāk pie naudas!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadības likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Didzis Zemmers.".
- 2011_02_10-seq18 spokenText "Godātie kolēģi! Es pieteicos runāt „pret” attiecībā uz šo likumprojektu ne jau tāpēc, ka man būtu īpaši siltas attiecības pret austrumos esošo kaimiņvalsti, bet gan tāpēc, ka, ja jūs salīdzināsiet līguma tekstā... Un visu zinošo Čepānes kundzi es aicinu paklausīties uzmanīgi!... (No zāles dep. I.Čepāne: „Es klausos!”) Ja jūs salīdzināsiet līguma tekstā un likumprojekta anotācijā rakstīto, tad jūs redzēsiet nelielu atšķirību. Anotācijā ir ierakstīts, ka tas ir līdzvērtīgs līgums, kurā mēs saņemam nomas tiesības uz 15 līdz 20 miljonus latu vērtu īpašumu, savukārt pretī dodam īpašumtiesības uz 11 miljonus latu vērtu īpašumu divās vietās Rīgā, kā arī Jūrmalā, Bulduros, plus vēl atdodam pašreizējo tiesas ēku Pumpura ielā... Tā ka es aicinu jūs, kolēģi, pievērst uzmanību šim jautājumam! Un, man šķiet, tas nav tikai Ārlietu komisijas kompetencē. Man šķiet, ka te ļoti nopietni vajadzētu paskatīties arī Juridiskajai komisijai. Tas nav līdzvērtīgs darījums! Varbūt tas ir mūsu diplomātu kaut kāds sasniegums, bet tas nav līdzvērtīgs darījums. Tā ka es personīgi neatbalstīšu.".
- 2011_02_10-seq17 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 27, atturas - 58. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „pret” pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.".
- 2011_02_10-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Man ir liels gandarījums, ka beidzot nacionālā apvienība ir konceptuāli vienojusies par to, ka būtu jāsamazina politiķu atkarība no naudas varas. Jo, kā zināms, iepriekšējā Saeimā, proti, maijā - tad, kad mēs runājām par šīm te lietām, - pilnīgi analogs priekšlikums tika iesniegts no „Vienotības” puses; proti, deputāti Latkovskis, Čepāne, Štokenbergs, Aleksandrovs un Seile iesniedza likumprojektu ar numuru 1711/Lp9, kurā bija minēts, ka likuma 3.panta pirmajā daļā nepieciešams aizstāt skaitli „100” ar skaitli „50”. Kas notika tālāk? Tālāk notika tas, ka 5.jūnijā bija balsojums par šo likumprojektu, taču šo likumprojektu... grozījumus šajā likumā atbalstīja tikai 34 deputāti. Ja mēs paskatāmies nacionālo apvienību, tad redzam, ka nacionālā apvienība bija balsojusi dažādi. Es nesaukšu šeit uzvārdus... Bet kāpēc es šodien runāju „pret”? Es runāju „pret” tāpēc, ka pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atvērti vairāki likumi, arī likumi par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šie abi divi likumi... šie vairāki likumi ir jāskata kopā sistēmiski. Šeit nevajadzētu mehāniski veikt kaut kādus grozījumus vienā vai otrā likumā, piemēram, visas summas samazināt uz pusi vai varbūt samazināt, pieņemsim, par vienu trešo daļu... Tas, manuprāt, būtu jārisina kopā ar šiem likumiem, kas pašlaik ir arī atvērti. Līdz ar to es aicinu atturēties šodien un neatbalstīt šo likumprojektu, tomēr gribu teikt nacionālajai apvienībai, ka nav glīti piesavināties citu deputātu priekšlikumus... (No zāles: „Kauns! Kauns!”, dep. V.Lācis: „Tas bija pagājušajā Saeimā! Tas bija pagājušās Saeimas likumprojekts!”) Paldies.".
- 2011_02_10-seq14 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šobrīd partijas joprojām ir pārāk atkarīgas no šaura lielo ziedotāju loka, un tāpēc nacionālā apvienība ierosina samazināt atļauto minimālo ziedojumu, dāvinājumu un iestāšanās naudas un biedranaudas summu gadā no 100 minimālajām mēnešalgām uz 50 minimālajām mēnešalgām. Līdz ar to tiktu palielināta vidējo un mazo ziedotāju loma partiju ziedotāju skaitā. Tāpat ir piedāvāts samazināt arī priekšvēlēšanu izdevumu griestus gan Saeimas un pašvaldību, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pašlaik likumā ir nekonsekventa attieksme pret dažādām priekšvēlēšanu izmaksām, no kurām daļa tiek iekļauta un daļa netiek iekļauta priekšvēlēšanu aģitācijas „griestos”. Līdz ar to ir piedāvāts šo nekonsekvenci novērst un iekļaut šajos „griestos” arī tos izdevumus, kas šobrīd nepamatoti nav iekļauti. Līdz ar to tiktu samazināta lielo ziedotāju ietekme uz politiskajām partijām un palielinātos plašākas sabiedrības loma partiju lēmumu pieņemšanas procesā. Mūsuprāt, būtu svarīgi šos jautājumus izskatīt pēc iespējas ātrāk, jo ir svarīgi skatīt un pieņemt šos jautājumus tad, kad vēlēšanas vēl nav ļoti tuvu klāt. Šo priekšlikumu izstrādē mēs esam ņēmuši vērā un izvērtējuši arī Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētījumu, kur eksperti ir rūpīgi vērtējuši šos jautājumus. Līdz ar to mēs esam iesnieguši priekšlikumus „Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un priekšlikumi ir iesniegti arī citos likumos, lai mazinātu naudas lomu un arī lai samazinātu aģitācijas iespējas... tātad reklāmas iespējas plašsaziņas līdzekļos. Vienlaikus droši vien būtu jāpalielina dažādi informatīvie raidījumi, lai vēlētājs varētu precīzāk izteikt savu gribu. Lūdzu atbalstīt šo grozījumu nodošanu komisijai un to tālāko virzību. Paldies.".
- 2011_02_10-seq13 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Rodionova, Kravcova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Laizānes, Dombravas, Rasnača un Parādnieka iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „par” pieteicies deputāts Einārs Cilinskis. Lūdzu!".
- 2011_02_10-seq12 spokenText "Paldies. Mūsu pašu zemes lietotājiem, es domāju, ir jāpalīdz, lai viņi varētu būt pilntiesīgi saimnieki, un mēs ierosinām dot viņiem šo iespēju. Arī Latvijas Hipotēku un zemes bankas vadība un darbinieki gaida no mums šo risinājumu, jo viņi saprot, ka faktiski līgums ir tikai pēdējā formālā procedūra. Tāpēc lūdzu atbalstīt šā un nākamo divu likumprojektu nodošanu komisijai. Paldies.".
- 2011_02_10-seq11 spokenText "Barčas kundze, es dzirdu jūs, nevis Tutina kungu! Nu taču izrādiet kaut kādu cieņu, elementāru, pret cilvēkiem, kas runā! Izejiet, lūdzu, ārā parunāties, tie, kam ir ļoti nepieciešams!".
- 2011_02_10-seq10 spokenText "Labrīt, kolēģi! Diemžēl tikai janvārī daudzi cilvēki, kas izgājuši praktiski visus zemes privatizācijas procesa etapus, konstatēja, ka ir aizmirsuši pielikt punktu šai lietai, proti, ievērojot visas nepieciešamās procedūras, līdz 2010.gada 30.decembrim nav noslēguši līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku par to, ka darījums ir noticis. Termiņus, līdz kuriem lauku apvidu un arī pilsētu zemes lietotājiem bija jāveic ar zemes izpirkšanu saistītās darbības, regulē Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Likumā paredzētie termiņi gan minētajā likumā, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”, gan likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” vairākkārt ir tikuši pagarināti. Tika plānots, ka 2010.gada beigās zemes privatizācijas epopeja valstī tiks pilnīgi pabeigta - es piekrītu, ka privatizācijas process tiešām ir jāpabeidz -, tomēr pašlaik vairāki zemes lietotāji, kuri ir izpildījuši visus minētā likuma nosacījumus, gan iemērījuši zemi, gan samaksājuši par to, tas ir, norēķinājušies ar valsti par iegūto, nav līdz 2010.gada 30.decembrim noslēguši šo līgumu. Iemesli ir ļoti dažādi: kāds palicis bez elektrības vai iestidzis lauku ceļos, kāds smagi slimojis, cits vienā no pēdējām decembra dienām nav varējis atgriezties Latvijā, cits vienkārši aizmirsis. Iemesli tiešām ir gan skumji, gan smieklīgi. No vienas puses, visi šie cilvēki, protams, ir rīkojušies vieglprātīgi, aizmirstot par termiņiem, taču, no otras puses, viņi ir samaksājuši par savu ieguvumu, pārskaitījuši sertifikātus, tātad darījums faktiski ir noticis, vienīgi līdz galam nav nokārtota formālā juridiskā procedūra. Jautājums ir par to, vai mēs atļausim mūsu, Latvijas, iedzīvotājiem vēl līdz šā gada 1.jūlijam noslēgt līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku vai arī ļausim, lai viņi zaudē gan zemi, gan samaksāto. Mūsu pašu zemes...".
- 2011_02_10-seq9 spokenText "Paldies. „Pret” neviens nav pieteicies runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, lai deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 30. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Tutina, Rubika, Kravcova, Rodionova un Sakovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „par” pieteicies deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!".
- 2011_02_10-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Centrālās Statistikas pārvaldes 2010.gada dati apliecina, ka dzimstība Latvijā turpina strauji samazināties. Pērn piedzimis par 11 procentiem bērnu mazāk nekā 2009.gadā. Demogrāfijas ziņā, cienījamie kolēģi, valsts sākusi balansēt uz tā sauktās sarkanās līnijas, un šāda situācija prasa pieņemt nekavējošus mērus un veikt pasākumus, kas varētu vairot ticību, ka Latvijas valsts par saviem bērniem parūpēsies. Lai veicinātu dzimstību un parādītu valsts attieksmi, ka bērni Latvijai ir vajadzīgi, mēs, „Par Labu Latviju” frakcijas deputāti, esam sagatavojuši grozījumus likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka, sākot ar 2013.gadu, tā saukto māmiņu algu jeb vecāku pabalstu izmaksas valsts maksās, līdz bērns būs sasniedzis 2 gadu vecumu. Mūsu sagatavotais priekšlikums paredz arī to, ka vecāku pabalstu no 2012.gada 1.janvāra varēs saņemt pašnodarbinātie vecāki un vecāki, kas strādā nepilnu slodzi, tādā veidā motivējot ekonomiski aktīvus jaunus cilvēkus izšķirties laist bērnus pasaulē šeit, Latvijā, nevis ārzemēs. Savā deklarācijā valdība raksta, ka izstrādās īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa demogrāfisko politiku. Lūk, šeit ir viens reāls pasākums, kurš varētu būt īstermiņa programmas sastāvdaļa un dotu pirmos rezultātus jau pēc 11 mēnešiem - 2012.gada 1.janvārī. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumus, kas paredz iespēju vecākiem, kuri strādā nepilnu slodzi vai ir pašnodarbināti un var apvienot darbu ar bērna audzināšanu, saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Tāpat aicinu atbalstīt priekšlikumus, kas paredz no 2013.gada 1.janvāra pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas laiku līdz pusotram gadam 50 procentu apmērā no vidējo apdrošināšanas iemaksu algas, bet no 2013.gada 1.jūlija - no pusotra gada līdz divu gadu vecumam - 40 procentu apmērā. Tas dotu iespēju vecākiem ilgāk būt kopā ar saviem bērniem, nodrošinātu bērnu pilnvērtīgu audzināšanu, kā arī radītu drošības sajūtu, ka līdz brīdim, kamēr pašvaldība varēs nodrošināt bērnu ar vietu bērnudārzā, valsts ģimenei sniegs savu atbalstu. Cienījamie kolēģi! Šonedēļ LNT raidījumā Labklājības ministrijas atbildīgā darbiniece teica, ka „patiesībā tas būtu pat valstiski neatbildīgi šajā ekonomiskajā situācijā nodarboties ar propagandu dzimstības veicināšanai”. Nožēlojami bija klausīties tādu apgalvojumu. Mūsu frakcijas deputāti tā nedomā. Un es domāju, ka arī jūs, cienījamie kolēģi, tā nedomājat. Tamdēļ aicinu nodot šo likumprojektu skatīšanai komisijā, kur arī citiem deputātiem būs iespēja ierosināt konstruktīvus priekšlikumus, lai Latvijā atkal dzimtu bērni. Paldies.".
- 2011_02_10-seq7 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodotu Valsts `pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 37, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Administratīvā procesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova un Agešina iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko partiju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par 2006.gada 23.februāra Konvenciju par darbu jūrniecībā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Strodes, Šķēles, Kučinska, Šlesera un Šleseres iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt „par” pieteikusies deputāte Rita Strode. Lūdzu!".
- 2011_02_10-seq6 spokenText "Tātad tā varētu rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm un izņēmumiem no kopējā tiesību regulējuma un, iespējams, pat pretrunā ar kopējo tiesisko regulējumu. Turklāt pēc ministra notikumu spēkā stāšanās var izrādīties, ka tie būtiski negatīvi ietekmē citu ministru kompetenci, un līdz ar to aktuāls var būt arī jautājums par politisko atbildību: vai ministram ir jāuzņemas politiskā atbildība par sekām, ko viņa nozarē ir radījuši citu ministru izdotie noteikumi? Sestkārt. Šobrīd likumos nav deleģējuma ministriem izdot noteikumus. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā likumi būtu jāgroza, papildinot tos ar deleģējumu ministram izdot noteikumus. Lēmums paredzēt kādā no likumiem vienu vienīgu deleģējumu ministram izdot noteikumus par jautājumiem, kas ir viņa kompetencē, nebūtu pieļaujams no tiesiskā viedokļa. Tas radītu situāciju, kura būtu līdzīga tai, kāda izveidojās ar Ministru kabineta noteikumiem, kas tika pieņemti uz 1993.gada 15.maija Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā ietvertā deleģējuma pamata. Trīs gadījumos Satversmes tiesa atcēla šos noteikumus, konstatējot, ka noteikumi neatbilst deleģējuma mērķim. Un pēdējokārt. Zalāna kungs, jūs minējāt kaimiņvalstis. Patiešām, izvērtējot citu demokrātisko Eiropas valstu pieredzi, piemēram, Somijas, Igaunijas, Čehijas, ir secināms, ka šajās valstīs ministra tiesības izdot ārējo normatīvo aktu ir paredzētas kā izņēmums no varas dalīšanas principa, taču tas expressis verbis, proti, vārdiski, ir ierakstīts konstitūcijā. Es lūdzu neatbalstīt ne šo, ne arī turpmākos likumprojektus, kas saistīti ar Ministru kabineta iekārtas likuma grozījumiem. Paldies.".
- 2011_02_10-seq5 spokenText "Vai deputāti piekrīt, ka deputāte runās vēl divas minūtes? (No zāles: „Jā! Lai runā!”) Paldies.".
- 2011_02_10-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šis likums un trīs turpmākie likumi patiešām, kā teica Zalāna kungs, savā starpā sistēmiski ir saistīti. Un ir aizkustinošas Zalāna kunga rūpes par valdības darba efektivitātes uzlabošanu. Uzreiz par šīm dējējvistām. Acīmredzot jūs neesat tālāk aizdomājies, jo šie dējējvistu uzturēšanas noteikumi, ja tos pieņemtu ministrs, katrā ziņā varētu ierobežot arī dējējvistu īpašnieku tiesības. Un, izejot no tā, es gribu runāt par to, ka šo ministra noteikumu ieviešana no tiesiskā viedokļa tomēr nav pieļaujama un būtu pretrunā ar Satversmi. Es uzskaitīšu jums septiņus tādus priekšnoteikumus, jo jūs teicāt, ka jābūt saprātīgam risinājumam, un es runāšu par konstitucionālo tiesību problēmām šajā gadījumā. Es mēģināšu tiešām ļoti precīzi... Šajā gadījumā es esmu sagatavojusies, lai gadījumā, ja šāds likums tiktu pieņemts - un es domāju, ka tas tiks apstrīdēts arī Satversmes tiesā -, Satversmes tiesai būtu arī argumenti. Un proti. Manuprāt, no tiesiskā viedokļa, šādi likuma grozījumi nav pieļaujami, jo tie ir pretrunā ar Satversmi. Pirmkārt. Tādā gadījumā tiktu pārkāpts viens no galvenajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts priekšnoteikumiem - varas dalīšanas princips. Zaudējot varas līdzsvaru starp likumdošanas varu un izpildvaru, var tikt apdraudēta pati demokrātiskas valsts būtība, valsts iekārtas būtība. Ministra tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, Zalāna kungs, nav minētas Satversmē - ne formālajā, ne materiālajā izpratnē. Tieši otrādi! Saskaņā ar Satversmes 64.pantu likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomos. Tiesību zinātnē un judikatūrā ir atzīts, ka izpildvaras tiesības izdot ārējos normatīvos aktus ir izņēmums no varas dalīšanas principa, turklāt šie izņēmumi ir jātulko pēc iespējas šauri. Pretējā gadījumā tas nonāktu pretrunā ar šo varas dalīšanas principu, jo nozīmētu, ka tiesības izdot ārējos normatīvos aktus būtu ikvienam subjektam, ko amatā ieceļ Saeima vai pašvaldība. Līdz ar to man ir pamatotas šaubas, vai ministrs būtu leģitimēts izdot ārējos normatīvos aktus. Otrkārt. Pētot šo jautājumu vēsturiskā griezumā, ir redzams, ka arī pēc Satversmes darbības atjaunošanas ministri, tiesa, dažkārt ir izdevuši noteikumus, tomēr šāda prakse turpmāk tika uzskatīta par Satversmei neatbilstošu un izbeidzamu. Tiesību doktrīnā šāda prakse tiek skaidrota ar nepieciešamību pēc jauniem normatīvajiem aktiem. Taču, godātie kolēģi, šodien ir pagājuši 20 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, mēs esam iestājušies Eiropas Savienībā, un bieži mainīt noteikumus nav laba prakse. Treškārt. Ministra noteikumi sevi attaisnotu tad, ja tie tiktu pieņemti efektīvākā procedūrā nekā Ministru kabineta noteikumi un tādējādi panāktu procesuālās ekonomijas mērķi. Līdz ar to, pirms ievieš visiem šādus saistošus ministra noteikumus, manuprāt, ir jābūt zināmai skaidrai procedūrai, kā tie tiks pieņemti, un tai pirms ieviešanas ir jābūt izsvērtai un rūpīgi izanalizētai. Šajā gadījumā, raugoties no jūsu priekšlikumiem, šī procedūra vispār nav skaidra, un ir apšaubāms, vai ministra izdoto noteikumu saskaņošanas procedūru varētu panākt ātrāku un efektīvāku par to, kādā jau šobrīd tiek saskaņoti jautājumi Ministru kabineta lietas procedūrā, nepakļaujot riskam noteikumu kvalitāti. Steigas gadījumā saskaņojums kaut vai jautājumā par tām pašām dējējvistām varētu būt nekvalitatīvs, formāls, sasteigts, un, ņemot vērā ministriju darba kapacitāti, projekts netiktu vērtēts pēc būtības, bet gan pēc ministra vārda. Ceturtkārt. Nav skaidrs arī tas, kā tiks noteikta ministra ekskluzīvā kompetence, kas ne tikai neiejauktos cita ministra kompetencē, bet arī nepārkāptu Ministru kabineta kopīgo kompetenci. Ir jāņem vērā arī tas, ka ministrijām var veidoties domstarpības jautājumā par to, kuras ministrijas kompetencē ir izdot attiecīgos ministra noteikumus. Pieņemsim, runājot par teritorijas plānošanu un būvniecību, vai tā būtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Varbūt tā būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija? Kas šos strīdus risinās? Vai tos risinās Ministru kabinets vai konfliktā iesaistītie ministri personīgi? Piektkārt. Ieviešot ministra noteikumus, pastāv nopietns risks sadrumstalot tiesību sistēmu, respektīvi, katra ministrija savā nozarē varēs rīkoties kā savā karaļvalstī, veidojot atsevišķu tiesību sistēmu ar savu atsevišķo stilu un juridisko tehniku, ar dažādām ambiciozām atkāpēm... Es lūdzu vēl vienu vai divas minūtes... divas minūtes, jo es vairāk nerunāšu...".
- 2011_02_10-seq2 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Labrīt! Jā, mēs esam sagatavojuši grozījumus četros likumos, tas ir, „Ministru kabineta iekārtas likumā”, „Administratīvā procesa likumā”, „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un likumā „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību”. Un es runāšu kopumā faktiski par visiem šiem četriem likumprojektiem vienlaicīgi. Protams, kāds varbūt vēl cer, ka valdība, kas pagaidām tikai vārdos runā par strukturālajām reformām, kādreiz ķersies klāt arī pati pie sava darba, bet mēs attiecībā uz to pārāk lielas cerības nelolojam, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka īpašas rīcības, kuras rezultātā varētu apvienot daudzus ministru atbalstošos... ministrus atbalstošos administratīvos aparātus, koncentrēt IT infrastruktūru, galu galā arī apvienot ministrijas, - ka šādas rīcības nav. Un runas par konsolidāciju, kuras, protams, vēl nav beigušās, bet aktīvi turpinās, attiecībā uz ierēdniecību un uz valsts pārvaldi satur jau vairākas reizes pielietoto mehānismu, tas ir, ierēdņu skaita samazināšanu, arī atalgojuma samazināšanu. Bet - tas ir svarīgi! - netiek piemērotas un piedāvātas nekādas izmaiņas pašās procedūrās. Līdz ar to mēs esam sagatavojuši priekšlikumus par lietu, par kuru ir diskutēts diezgan daudz, un mēs uzskatām, ka tas ir būtisks pavērsiens tajā, lai tiešām valdība pati no iekšpuses, pat nesamazinot ministru skaitu, reformētu savu darbu, būtiski samazinātu birokrātiju un - tas ir svarīgi! - samazinātu pašas procedūras, ar kurām daudzi lēmumi nonāk līdz Ministru kabinetam, kad jau notiek lemšana. Tas ir, mēs ierosinām ieviest ministra noteikumus. Dokumentu hierarhijā tie būtu zem Ministru kabineta noteikumiem. Jāatzīst, ka blakusvalstīs, kaimiņvalstīs, šāda pieeja jau tiek realizēta. Jā, ir nedaudz varbūt... nu, prasīgāka vai mazāk prasīga attieksme pret konkrētiem ministriem; citur to var darīt ar Ministru kabineta deleģējumu, citur - ar attiecīgā parlamenta deleģējumu. Piemēram, kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tas notiek jau diezgan sen un prakse ir ļoti laba. Zinādami mūsu vienas daļas juridisko viedokli, diezgan negatīvo attieksmi, mēs esam piedāvājuši normu, kura paredz, ka ministra noteikumus atbildīgais ministrs drīkstēs izdod tikai ar Saeimas deleģējumu, kas būs noteikts attiecīgā likumā. Mūsuprāt, tas ir saprātīgs regulējums. Un ir tā, ka katrā likumā ir nedaudz citi grozījumi, bet... Mēs aicinām šoreiz kaut kādā veidā... varbūt tiešām nevis uzreiz to noraidīt, bet izdiskutēt šos jautājumus pēc būtības, nodot izskatīšanai komisijās, noklausīties argumentus „par” un „pret”. Es pateikšu tikai vienu piemēru - vienu piemēru, kas ļoti spilgti raksturo to situāciju, kāda ir šodien. Pagājušajā nedēļā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts kārtējais grozījums Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumos Nr.744 - „Noteikumi par dējējvistu labturības prasībām un dējējvistu turēšanas uzņēmumu reģistrācijas kārtību”, un šis grozījums precizē prasības par dējējvistu sprostos nodrošināmajiem pakaišiem. Jā, protams, var jau būt, ka tam ir jāvelta vairāki mēneši, jāvelta neskaitāmas starpministriju sanāksmes, bet, mūsuprāt, Dūklava kungs, zemkopības ministrs, viens pats ir spējīgs un pietiekami atbildīgs, lai Ministru kabineta darbu nenoslogotu ar šādiem noteikumiem un lai tos pieņemtu savā ministrijā kā ministra noteikumus. To var izdarīt atbildīgais ministrs! Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka viena gada laikā ir pieņemti aptuveni 1600 dažādi Ministru kabineta noteikumi, kas ir līdzīga - ne tieši tāda paša, bet līdzīga - rakstura un kas tiek izskatīti valdības sēdēs. Un tā izskatīšanas daļa - tā jau ir tā īsākā, bet divas trešdaļas ierēdņu laika aiziet tikai starpministriju sanāksmēs, lai šādus noteikumus saskaņotu. Es aicinu jūs pēc būtības samazināt ierēdņu darba stundu skaitu, aicinu atbalstīt šos mūsu priekšlikumus un sākt par šo jautājumu diskutēt komisijās, un tiešām valdībai ļaut veltīt laiku daudz svarīgākām darbībām un tiešām svarīgu lēmumu apspriešanai un pieņemšanai - gan par demogrāfijas problēmām, gan par bezdarbu, gan par izglītības kvalitāti, gan galu galā kaut vai par to pašu budžeta konsolidāciju, kurai varētu veltīt daudz, daudz vairāk laika. Paldies. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus minētajos četros likumos.".
- 2011_02_10-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 9.00, un mēs varam sākt Saeimas 10.februāra sēdi. Brigmaņa kungs ar Zaķa kungu... Paldies. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto 10.februāra sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus lūgumus izdarīt izmaiņas Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas deputāti Ņikiforovs, Urbanovičs, Holostovs, Ādamsons, Klementjevs, Agešins un citi ir iesnieguši lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ņikiforova, Urbanoviča, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Ņikitas Ņikiforova ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Urbanoviča, Ņikiforova, Holostova, Ādamsona, Klementjeva, Agešina un citu lūgumu grozīt 10.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par LR 10.Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zalāna, Šķēles, Kučinska, Strodes un Ulmaņa iesniegto likumprojektu „Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Edgars Zalāns. Lūdzu!".
- 2011_02_03-seq174 spokenText " Paldies. Līdz ar to 3.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_02_03-seq173 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Arvils Ašeradens, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Boriss Cilevičs, Aivars Dronka, Ivans Klementjevs, Aleksejs Loskutovs, Rita Strode, Kārlis Šadurskis un Inese Šlesere.".
- 2011_02_03-seq172 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzurezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultāta nolasīšanai.".
- 2011_02_03-seq171 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija pulcējas pulksten 10.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_02_03-seq170 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.februāris. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka, Lāča un Cilinska jautājumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_02_03-seq169 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.februāris.".
- 2011_02_03-seq168 spokenText "Paldies. Debates pabeigtas. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Konkurences likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq167 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti būtisks priekšlikums saistībā ar konkurences normu uzlabošanu tieši lielveikalu ķēdēm vai mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā. Protams, šī norma ir saskaņota ar Ekonomikas ministriju un ar Konkurences padomi, un tas netiktu virzīts uz priekšu, ja šāda veida saskaņojuma nebūtu. Es nevaru piekrist tam, ka Ministru prezidents, finanšu ministrs vai ekonomikas ministrs nodarbosies tagad ar lielveikalu ķēžu tīklu kontroli tiešā veidā. Šis ir instruments Konkurences padomei, lai tā varētu ar šā likuma normu veiksmīgāk strādāt un uzlabot savu darbu, kontrolējot mazumtirdzniecības veikalu ķēdes. Šī kontrole līdz šim ir notikusi pietiekami veiksmīgi, un, kā mēs redzam, ir pieņemti vairāki lēmumi attiecībā uz šiem tirgus dalībniekiem. Gribu gan piezīmēt, ka šīs mazumtirdzniecības veikalu ķēdes neguļ uz lauriem, bet domā jau jaunus priekšlikumus. Viņi domā par to, kādā veidā, kā saka, radīt sev labvēlīgākus tirgus noteikumus iepretim tam, ko mēs darām šeit šodien. Kā noteikti esat pamanījuši, lielveikalos parādās privāto preču zīmju jeb private label piedāvājums. Tas atkal īstenībā ir viens no veidiem, kā - es negribu izmantot šo vārdu „pazemot” - piespiest mūsu ražotājus, vietējos Latvijas ražotājus, saglabāt šo zemāko cenu, lai tikai nonāktu lielveikalā. Es domāju, ka mums visdrīzākajā laikā būs jādomā par to, kādā veidā atrunāt tieši šo... mazumtirdzniecības lielveikalu ķēžu izmantoto instrumentu, lai mūsu ražotājs netiktu nospiests uz ceļiem, lai mūsu zemnieki, pārtikas rūpnieki netiktu nospiesti uz ceļiem, konkurējot ar viszemāko cenu, nosakot to minimālu un vispār par peļņu pat nedomājot. Tāpēc es domāju, ka mums jau vistuvākajā laikā būs jārunā arī par nepieciešamo tirdzniecības likuma pieņemšanu šeit, Saeimā. Iepriekšējie kolēģi jau ir izteikuši šāda veida priekšlikumu, un es domāju, ka tas ir jāskata vistuvākajā laikā, lai mēs varētu runāt ne tikai par dominējošā stāvoklī esošajām lielveikalu ķēdēm, bet arī runātu par tiem veikalu tīkliem, kuri neatrodas dominējošā stāvoklī, bet varbūt ir tuvu tam. Tā ka darba šajā virzienā ir ļoti daudz, un es domāju, ka mūsu ražotāju interešu aizstāvībai mums šeit ir jāstrādā vēl vairāk un vairāk, lai uzlabotu gan Konkurences likuma normas, gan arī radītu jaunu tirdzniecības likumu, kas paredzētu visai spēcīgu definējumu tam, kādā veidā mēs aizstāvam mūsu ražotājus. Paldies.".
- 2011_02_03-seq165 spokenText "Paldies abiem iepriekš runājušajiem kolēģiem par jau avansā izteikto atbalstu šim priekšlikumam. Atbildēšu Šlesera kungam attiecībā uz dažām detaļām. Protams, visu laiku bija situācija, ka lielveikali, ņemot produkciju no piegādātāja, norēķinās daudz lēnāk - jau pārdod, un vēl trīsreiz tiek veikta piegāde, un tik un tā pārdod, taču naudu vēl neatdod, bet attīsta jaunus veikalus. Tā bija normāla situācija. Bet šobrīd... Kurš no lielveikaliem šobrīd attīstās tālāk ar kaut kādiem nopietniem būvprojektiem vai ko tamlīdzīgu? Nu, nav! Tā fāze ir noslēgusies. Ja vēl būtu kāds jauns trešais, kas nāktu Latvijā iekšā, lai sastādītu konkurenci un tādā veidā cīnītos par zemākām cenām, tad būtu cits stāsts. Bet šābrīža situācija - un, es domāju, arī tuvāko ikss gadu situācija - būs tāda, ka tie veikali, kas te ir, tie ir, bet nekādas jaunas attīstības nebūs. Un tas nozīmē, ka tai naudiņai būtu ātrāk jānāk atpakaļ pie ražotāja. Tālāk, atbildot uz Urbanoviča kunga teikto. Redziet, mēs šo likumu mainījām pirms vairāk nekā gada. Pirms vairāk nekā gada arī bija priekšlikums par šīm 30 dienām, tātad noteikt 30 dienas, kurās ir jānorēķinās par produkciju. Bet lielveikali mums apgalvoja, ka mēs varam to nerakstīt likumā, jo varam tāpat vienoties. Nu tā - vienkārši vienoties, ka parlamenta gribu respektēs. Un, godīgi sakot, sākumā tas arī tika darīts. Vismaz ražotāji man ziņoja par to, ka sākumā, nu, plus vai mīnus, bet tās 30 vai kādas 35 dienas tika ievērotas. Taču pēdējais pusgads ir kļuvis dramatisks. Pēdējā pusgadā termiņi ir izstiepti līdz 55-60 dienām. Veikaliem kļuva grūtāk, un tie nekavējoties aizmirsa tās sarunas, kas bija parlamentā, un izstiepa termiņus garumā. Bet zīmīgi ir tas, ko Urbanoviča kungs apgalvoja. Tas, ka varētu būt cēloņsakarība saistībā ar leišu, poļu vai citu preču parādīšanos šeit, mūsu plauktos. Zīmīgi ir tas, ka nav vairs palikušas mūsu plauktos citu valstu preces. Tieši otrādi! Latvijas preces palikušas vairāk. Ņemsim vērā apstākli, ka mēs likumā tomēr ierakstījām, ka par precēm, kuru derīguma termiņš ir 20 dienas, norēķinam ir jābūt 30 dienās. Tātad mēs uzlikām ierobežojumu, bet preču tik un tā palika vairāk. Tātad īstas cēloņsakarības nav, un ar to mēģināt kaut kādā veidā ietekmēt lēmumu... Es, godīgi sakot, uzskatu, ka tas nav īsti objektīvi. Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo atkārtoti atbalstīt un virzīties tālāk bez steidzamības - mierīgi, pārdomāti, solīti pa solītim uz priekšu.".
- 2011_02_03-seq163 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir viens no tiem jautājumiem, par kuru mums ir bijušas ļoti karstas debates Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Un man ir liels prieks, ka šis jautājums, par kuru pirms vēlēšanām ārkārtīgi daudz ir runājusi apvienība „Par Labu Latviju”, ir nonācis līdz balsojumam šādā redakcijā. Mēs jau pirms vēlēšanām teicām, ka lielo veikalu ķēžu ietekme Latvijā ir nesamērīgi liela. Taču vienlaicīgi, pieņemot arī šo konkrēto redakciju, es aicinu jau šodien deputātus - un pirmām kārtām, protams, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus - ļoti nopietni vērot, kas notiks tad, kad šis likums stāsies spēkā. Man šķiet, ka šodien būtu skaidri jāpasaka, ka šā likuma realizācija dzīvē būtu jākontrolē no valdības puses. Valdības vadītājam būtu jābūt galvenajai atbildīgajai personai, kura seko līdzi, kas notiks, jo tiešām var būt bažas, ka tad, ja mēs nosakām, ka 30 dienu laikā ir jānorēķinās par piegādātajām precēm, daudzas no tām precēm, kuras šodien atrodas veikalos, veikalu plauktos, un kuras piegādā vietējie ražotāji, var pazust un to vietā var nākt imports. Es domāju, ka šeit ir ārkārtīgi svarīgi sekot ne tikai likuma burtam, bet, man šķiet, būtu ārkārtīgi svarīgi Ministru prezidentam, valdībai paaicināt divas galvenās veikalu ķēdes „Rimi” un „Maxima” uz sarunām un vienoties, lai viņi respektē Latvijas parlamenta lēmumu un lai viņi šajā gadījumā nedomā, ņemot vērā šo konkrēto likumu, kaut kādā veidā mazināt Latvijas preču pārdošanu mūsu veikalos. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, pieņemot šo likumu, nevis radīt situāciju, ka daudzi piegādātāji pazudīs, bet lai viņi respektē... lai viņi daudz atbildīgāk, protams, arī izvērtē, kādos apjomos šīs preces tiks iegādātas. Lai netiek veidotas starpnieku organizācijas, vairumtirdzniecības organizācijas, kurām nāksies piegādāt preces pēc komisijas principiem, kad tātad norēķins būs pēc realizācijas. Šis likums paver iespēju radīt šādas starpnieku organizācijas un apiet šo konkrēto likuma normu. Un parlamentam, jā, ir jāpieņem likums, bet likuma izpilde būtu jākontrolē valdībai, premjeram, ekonomikas ministram, finanšu ministram. Šis ir ļoti jutīgs likums, un man gribētos, lai, šo likumu pieņemot jau galīgajā redakcijā, mēs reāli varētu arī saprast, ka šis likums palīdzēs mūsu tautsaimniecībai un mūsu ražotājiem. Tā ka šodien es aicinu atbalstīt šo redakciju, bet vienlaicīgi arī brīdinu, ka šī konkrētā redakcija nekādā gadījumā negarantēs, ka kāds nemēģinās šo konkrēto likuma normu apiet. Protams, mēs zinām, ka ir tiešām preces, kuras trīsdesmit dienu laikā noteikti netiek pārdotas; mēs zinām to, ka veikali kļuvuši kā sava veida noliktavas, bāzes daudzām precēm, bet mēs zinām arī to, ka ir preces, kuras tiek pārdotas ātrākā termiņā. Es esmu ar šo biznesu pats bijis saistīts personīgi, es labi zinu, kā tas ir veidots, - ka ļoti bieži šī realizēto preču nauda tiek izmantota, protams, lielveikalu attīstībai. Tas pēc būtības ir pašsaprotami, tas notiek visā pasaulē, bet šodien... Šodien, kad Latvijā ir ekonomiskā krīze, mums ir jāizdara viss iespējamais, lai lielo veikalu tīkli zinātu, ka tiem jārespektē šis likums. Tie atrodas Latvijas teritorijā, mēs esam devuši iespēju viņiem šeit nodarboties ar biznesu, palielināt apgrozījumu, nodrošināt sev peļņu, bet vienlaicīgi viņiem jārespektē, ka šajā laikā viņiem ir jāatbalsta mūsu ražotāji un norēķiniem ir jānotiek ātrāk. Tā ka es aicinu atbalstīt šo redakciju. Un vienlaicīgi es aicinu valdošo koalīciju nodot šo ziņu par šo likumu arī valdībai, lai valdība ikdienā seko līdzi ļoti rūpīgi tam, kādā veidā šīs jaunās normas mainīs vai ietekmēs esošo situāciju šajā biznesā, kurā ir iesaistīti mūsu ražotāji un arī lielie tirgotāji. Paldies.".
- 2011_02_03-seq161 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, „Saskaņas Centra” frakcija šo likumprojektu atbalstīs, bet, tā kā šeit nav neviena no valdības, tad es ceru, ka ekonomikas ministrs iepazīsies ar to, ko mēs te visu sarunāsim. Es aicinu Ekonomikas ministrijas speciālistus uzreiz pēc šīs normas ieviešanas ļoti uzmanīgi skatīties, kas notiks tirgū, jo pastāv ļoti liels risks, ka ne visi kolēģa Zaķa nosauktie lauksaimnieki vispār vairs tiks šajās ķēdēs, jo lielrūpnieki, liellauksaimnieki no Polijas, mūsu draugi leiši un igauņi ir gatavi gaidīt ilgāk, lai tikai dabūtu drošu vietu mūsu veikalu plauktos. Es domāju, ka tas, protams, ir saskaņots ar „Vienotības” ministriem. „Vienotības” frakcija ir ļoti labu priekšlikumu ielikusi, un es domāju, ka tā visus šos riskus ir izrēķinājusi. Es aicinu būt atbildīgiem no pirmās dienas, kopš šī norma tiks ieviesta. Paldies.".
- 2011_02_03-seq160 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.".
- 2011_02_03-seq159 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Šobrīd Latvijā ir izveidojusies tāda situācija, ka virknei dominējošā stāvoklī esošu veikalu un veikalu ķēžu viņu rokās ir koncentrējusies milzīga iepirkumu vara. (No zāles: „Jā! Jā! Pareizi!”) Un šobrīd mēs novērojam to, ka šīs lielveikalu ķēdes nekautrējas savu milzīgo iepirkumu varu arī izmantot pret preču piegādātājiem. Visspilgtāk tas izpaužas apstāklī, ka norēķinu termiņi par piegādāto preci ir izstiepušies no 30 līdz pat 60 un vēl vairāk dienu garumā. Un tas nav taisnīgi. Vēl vairāk! Pavisam nesen mēs Saeimā pieņēmām likumu, ar kuru noteicām, ka preču pārstrādātājam ne tikai ar zemnieku, bet arī ar lauksaimniecības kooperatīvu ir jānorēķinās par piegādāto preci 30 dienu laikā. Tātad zemnieks saņem naudiņu 30 dienu laikā, bet pārstrādātājs vai preču ražotājs, kas ir pārtikas preču ražotājs, jau ir spiests gaidīt no lielveikaliem naudu 60 vai pat varbūt 120 dienas. Tas nav taisnīgi. Un šeit mums kā politiķiem ir jāiejaucas. Tāpēc komisija, izanalizējusi šo situāciju, piedāvā Konkurences likumā ieviest normu, kas noteiktu, ka par pārtikas preci dominējošā stāvoklī esošs lielveikals ar piegādātāju norēķinās 30 dienu laikā. Paldies. Es aicinu komisijas vārdā šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq158 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.februāris. Nākamais darba kārtības jautājums - un tas ir arī šīsdienas pēdējais jautājums - likumprojekts „Grozījums Konkurences likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Dzintars Zaķis.".
- 2011_02_03-seq156 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq155 spokenText "Likumprojekta mērķis ir normatīvi noregulēt ugunsgrēku un veikto glābšanas darbu uzskaiti un noteikt deleģējumu Ministru kabinetam par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsgrēku un to seku uzskaiti, kā arī uzskaiti par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta veiktajiem glābšanas darbiem. Komisija šo likumprojektu izskatīja 2.februāra sēdē un konceptuāli atbalstīja. Aicinu komisijas vārdā Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_02_03-seq154 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2011_02_03-seq152 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts. Paldies.".
- 2011_02_03-seq151 spokenText "Paldies par atbalstu otrajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 2.marts.".
- 2011_02_03-seq150 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_03-seq147 spokenText "Un pēdējais ir 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq145 spokenText "34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Labojumi atsaucēm uz konkrētiem punktiem. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq135 spokenText "29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts atbilstoši direktīvai. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq131 spokenText "27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Gramatisks precizējums. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq125 spokenText "24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Konkrēti šinī priekšlikumā ir palielināti naudas sodi no 1000 latiem uz 100 000 latiem. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq121 spokenText "22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq119 spokenText "21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq117 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq115 spokenText "19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq113 spokenText "18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Trīs redakcionāli labojumi. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq111 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq109 spokenText "16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq107 spokenText "15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq105 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq103 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir vairāki redakcionāli labojumi attiecībā uz pirmā lasījuma versiju. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq101 spokenText "12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq91 spokenText "7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq89 spokenText "6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Priekšlikumā ir paplašināta amatpersonas atbildība. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_03-seq83 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums, ir dota esošās elektroniskās naudas vidējā apmēra definīcija. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_02_03-seq81 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums, elektroniskās naudas definīcija. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2011_02_03-seq79 spokenText "Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, grozījumi likuma nosaukumā. Komisija to ir atbalstījusi.".
- 2011_02_03-seq78 spokenText "Par 1.priekšlikumu. Jums ir jāziņo par katru no priekšlikumiem un par komisijas lēmumu tajos.".
- 2011_02_03-seq77 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādāsim pie likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (dokuments Nr.51/Lp10), izskatīšana otrajā lasījumā. Ar šo likumprojektu tiek pārņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvo uzraudzību. Tiesiskā regulējuma mērķis ir noteikt elektroniskās naudas iestāžu reģistrācijas, licencēšanas, darbību regulējošās un uzraudzības prasības. Kopumā tika iesniegti 34 priekšlikumi. Priekšlikumi pārsvarā ir tehniski, juridiskās terminoloģijas precizējumi un redakcionāli labojumi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā plašākas debates izraisījās par atsevišķu terminu definīcijām, konkrēti par terminu „elektroniskās naudas iestāde”. Vairāki komisijas locekļi pauda viedokli, ka būtu nepieciešams aizstāt vārdu „iestāde” ar citu vārdu, jo „iestāde” sabiedrībā vairāk tiek interpretēta kā valsts vai pašvaldības iestāde, nevis kā privāta uzņēmuma, komercstruktūras nosaukums. Aicinu deputātus pievērst uzmanību šim likumprojektam un iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam (protams, gadījumā, ja likumprojekts tiks atbalstīts otrajā lasījumā).".
- 2011_02_03-seq76 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11.februāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntars Galvanovskis.".
- 2011_02_03-seq75 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 11.februāris.".