Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_02_24-seq36 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs es lūdzu šo likumprojektu nodot izskatīšanai kā līdzatbildīgajai komisijai arī Pilsonības likuma izpildes komisijai. Kādēļ? Es jums vēlos paziņot, ka tad, kad „Vienotība” un Zemnieku savienība, divas lielākās valdošās koalīcijas partijas, izvirzīja mani par šīs komisijas priekšsēdētāju (es domāju, ka „Saskaņas Centra” divi trīs deputāti, kas ir šajā komisijā, to apstiprinās), es apzinājos, ka ir viens Visvaldis Lācis, kurš var runāt kā „Visu Latvijai!” deputāts, bet šajā komisijā netiek cilāti etniskie jautājumi, un es līdz šim esmu nokārtojis visus jautājumus tā, lai vispār šis jautājums neeksistētu. Nedomājiet, ka es kā komisijas priekšsēdētājs izvirzu šo jautājumu tādēļ, lai cilātu kaut kādu jaunu Pilsonības likumu! Bet apiet šo komisiju un uzskatīt, ka tai nemaz nav jānodarbojas ar pilsonības jautājumu, - tas būtu ļoti nepareizi. Lūdzu kā līdzatbildīgo uzskatīt arīdzan Pilsonības likuma izpildes komisiju.".
- 2011_02_24-seq35 spokenText "Paldies. Deputāts Visvaldis Lācis pieteicies runāt „pret”.".
- 2011_02_24-seq34 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Klātesošie! Ir pagājuši vairāk nekā 15 gadi kopš Pilsonības likuma pieņemšanas. Šajā laikā gan pasaulē, gan arī Eiropā ir notikušas būtiskas izmaiņas pilsonības jautājuma tiesiskajā regulējumā, aizvien vairāk valstu ir izšķīrušās par dubultpilsonību. Dubultpilsonības aizliegums šodien Latvijā neatbilst valsts interesēm. Par to pirms šīs Saeimas vēlēšanām ir runājušas visas 10.Saeimā pārstāvētās politiskās apvienības. Kā zināms, 9.Saeimas laikā Pilsonības likuma grozījumus saistībā ar dubultpilsonību iesniedza apvienības „Vienotība” deputāti. Šā likumprojekta tapšanā ievērojamu darbu bija ieguldījis mūsu kādreizējais kolēģis Gravas kungs. Diemžēl iepriekšējā Saeima nepaspēja šo likumprojektu izskatīt pat pirmajā lasījumā, tāpēc šī Saeima šo likumprojektu nevarēja pārņemt. Šīs Saeimas darbības sākumā līdzīgu likumprojektu, nedaudz sašaurinot dubultpilsonības iegūšanas tiesības, iesniedza nacionālā apvienība. Šā gada februārī, kā mēs zinām, Valsts prezidents Zatlera kungs Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņas kundzei iesniedza savu redzējumu dubultpilsonības jautājuma risināšanā. Prezidenta kungs ir izstrādājis arī konkrētus priekšlikumus šajā jomā. Mēs pievienojamies prezidenta kunga rakstītajam, ka (citēju): „..šodienas apstākļos Latvijas pilsoņi vēlas paturēt Latvijas pilsonību. Tad Latvijas valsts interesēs ir ne vien respektēt šādu vēlmi, bet visos valstij pieejamos veidos veicināt savu pilsoņu izvēli saglabāt saistību ar savu valsti, nevis atteikties no Latvijas pilsoņiem, nerēķinoties ar viņu gribu un izvēli, kā to šobrīd paredz 1994.gadā pieņemtais Pilsonības likums.” Citāta beigas. Šodien „Vienotības” deputāti lūdz atbalstīt mūsu likumprojekta nodošanu komisijai. Mūsuprāt, šis projekts pamatīgāk vai pārskatāmāk regulē trīs lietas: pirmkārt, trimdinieku dubultpilsonības iegūšanas priekšnoteikumus; otrkārt, dubultpilsonības saglabāšanas priekšnoteikumus tiem mūsu pilsoņiem, kas Latviju ir atstājuši mūsdienās, un, treškārt, ārpus Latvijas dzimušo Latvijas pilsoņu bērnu pilsonības noteikšanu. Lūdzu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies.".
- 2011_02_24-seq33 spokenText "Paldies. Līdz ar to pirmais darba kārtības jautājums ir izskatīts. Pārejam pie nākamās sadaļas - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Smiltēna, Čepānes, Viņķeles un Hiršas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Pilsonības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.".
- 2011_02_24-seq32 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms gribu pateikt paldies deputātiem par aktīvajām debatēm saistībā ar ikgadējo ziņojumu par valsts drošību. Manuprāt, te tika aizskarti arī daudzi jautājumi, kas nav tieši saistīti ar šo ziņojumu. Mēģināšu tagad iziet cauri šiem lielajiem blokiem. Manuprāt, visvairāk tika runāts tieši par enerģētikas jautājumiem, un es gribu uzsvērt vairākus pasākumus, ko valdība jau veic saistībā tieši ar enerģētiku. Šis jautājums ir bijis arī Nacionālās drošības padomes sēdes darba kārtībā, tātad ir runa par enerģētikas politiku. Kā zināms, mēs jau esam sagatavojuši un nosūtījuši izskatīšanai Saeimā Atjaunojamo energoresursu likuma projektu, kurā mēs esam centušies atrast balansu starp nepieciešamību gan palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, gan mazināt mūsu atkarību no importētajiem fosilajiem kurināmajiem, gan arī šo aspektu, kas tika pieminēts saistībā ar elektroenerģijas un enerģijas cenām, lai šī atjaunojamo energoresursu atbalstīšana nekļūst par pārmērīgi lielu slogu mūsu patērētājiem un uzņēmumiem. Tas, neapšaubāmi, ir svarīgs jautājums, kas pašreiz ir valdības darba kārtīb��. Vairākkārt tika pieminēta tā situācija, kas bija izveidojusies pagājušā gada nogalē un šā gada sākumā, it īpaši Latgalē, saistībā ar energoapgādes traucējumiem. Šeit vajadzētu precizēt. Tātad atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem situācija nebija uzskatāma par enerģētisko krīzi, bet tika izsludināta ārkārtēja situācija virknē novadu pamatā tieši tāpēc, lai „Latvenergo” un citi iesaistītie dienesti varētu operatīvāk veikt koku izciršanu, kas apdraudēja šo energopārvades līniju drošību. Attiecībā uz šo jautājumu mēs to esam izskatījuši arī Krīzes vadības padomē, un Ekonomikas ministrija gatavo priekšlikumus gan par iespējamo aizsargjoslu paplašināšanu, gan par šo koku ap aizsargjoslām vertikālo apzāģēšanu, kas novērš šo koku asimetrisku augšanu un tālāku energolīniju apdraudējumu, gan iespējamo gaisa līniju konvertāciju par kabeļiem, kas ir zem zemes, gan arī, izejot no Somijas pieredzes... tātad saglabājot gaisa līnijas, bet novelkot nevis neizolētus vadus, bet gan izolētus kabeļus, kuri, pat nokrītot uz zemes, principā nerada nekavējošu energoapgādes pārrāvumu. Tā ka pie šiem jautājumiem valdība tiešām strādā, un es domāju, ka nākamā gada ziņojumā mēs varēsim informēt arī par šiem aspektiem. Jautājums, kas, manuprāt, galīgi nav saistīts ar ziņojumu par valsts drošību 2010.gadā, ir teiktais par situāciju Rīgas līcī 2011.gada februārī, lai gan jāatzīst, ka situācija tiešām ir sarežģīta, un tieši tāpēc jau vakar es esmu devis uzdevumu satiksmes ministram un Krīzes vadības padomes sekretariātam nekavējoties šo situāciju apzināt un sagatavot priekšlikumus, kas ir nepieciešams, lai varētu šos kuģus no ledus atbrīvot un vajadzības gadījumā arī apgādāt šo kuģu personālu ar nepieciešamajām lietām, ja šī situācija vēl turpināsies. Tā ka šis jautājums jau ir valdības uzmanības lokā, un satiksmes ministrs un Krīzes vadības padomes sekretariāts pie šā jautājuma jau strādā. Protams, tika pārrunāta vesela virkne vēl citu jautājumu, to skaitā saistībā ar ekonomiku. Nu, par ekonomiku, par Latvijas ekonomikas stabilizāciju mēs varētu diskutēt vēl ilgi, bet es nedomāju, ka tas būtu šodienas debašu jautājums. Jau drīzumā valdība nāks uz Saeimu ar sagatavotajiem budžeta grozījumiem, drīzumā būs arī valdības ikgadējais ziņojums, un tur, protams, daudz plašāk mēs būsim atspoguļojuši arī ekonomikas jautājumus. Tā ka vēlreiz gribu pateikt paldies deputātiem par debatēm.".
- 2011_02_24-seq31 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Ministru prezidents...? Jā, lūdzu! Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2011_02_24-seq30 spokenText "Cienījamie kolēģi, otro reizi! Katra tauta - Eiropas un pasaules tautu vēsture to pierāda - jūtas - un arī šobrīd jūtas - droša... Un jutīsies droša arī tad, ja tās teritorijā paliks 58,5 procenti iedzīvotāju, liela daļa dzīvo ārzemēs un sveštautiešu ir 40 procenti, no kuriem liela daļa ir vai nu naidīgi, vai vienaldzīgi pret mūsu tautu. Edvarts Virza mūs ir brīdinājis un labi pateicis - un es atgādināšu -, ka mums jābūt garīgās bruņās, nevis ieroču bruņās. „Lai tautu paglābtu no rītu dienu drāmas, Mums sargāt robežas, kas stiepjas neredzamas, Ko latvju tautas gars sev vilcis kādreiz, Lai sevi paglābtu no tā, kas nepareizs.” Vai mēs vairs šajā Augstajā namā, vairākums, izņemot astoņus cilvēkus, sajūtam, kas ir nepareizs? (No zāles: „Cik liela jums ir vara?”)".
- 2011_02_24-seq28 spokenText "Godājamie kolēģi! Es speciāli negatavojos šodien uzstāties ne pirmo reizi, ne tagad arī otro reizi. Bet vakar, diskutējot frakcijā par šo jautājumu, mēs domājām, vai ir vērts vispār diskutēt. Nu, tas ir tomēr tāds jautājums, kurš ir svarīgs Latvijai, un varbūt nevajag tik daudz to saistīt ar iekšpolitiku. Izskatās, ka šīs debates šodien ir gana konstruktīvas un principā te nav tāda cīņa starp pozīciju un opozīciju. Mums ir kopīgas intereses - padomāt, lai 2011.gada ziņojums būtu daudz profesionālāk sagatavots un reāli atspoguļotu situāciju valstī. Tas, ko teica Latkovska kungs, - ka Nacionālās drošības komisijā deputāti, kuriem ir pielaides, ir sīkāk to visu skatījuši... Bet, redzot šīs debates šodien, šķiet, ka visi piekrīt tam, ka nav runa par to, ka mēs neuzzinām kaut kādus īpašus noslēpumus, kas ir saistīti ar NATO kvalificēto informāciju, runa ir par lietām, kas uztrauc Latviju šodien, un par to, ko mēs varam darīt. Man šķiet, ka būtu nepareizi gaidīt vēl vienu gadu, lai vienkārši dzirdētu šo ziņojumu. Man šķiet, ka mums ikdienā vajadzētu redzēt, ka mēs kaut kādā veidā rīkojamies un cīnāmies par šīm drošības lietām, kas skar tieši Latviju. Un šodien, premjera kungs, ja reiz jūs esat šeit, Saeimas Sēžu zālē, un man ir iespēja runāt no šīs tribīnes, es izmantošu šo iespēju, lai aicinātu valdību (opozīcija šajā gadījumā nevar pieprasīt, bet var tikai aicināt): varbūt sasauciet ārkārtas sēdi, sasauciet visas institūcijas kopā, lai padomātu, kā var palīdzēt šajā situācijā šiem kuģiem, kas ir iesaluši, kādu starptautisku palīdzību var prasīt, jo mums ir vajadzīgi kādi ledlauži; lai negaidītu nākamo gadu, jo valdībai ir iespēja vērsties pēc šādas palīdzības, ja jau mēs esam NATO aliansē; daudzām valstīm ir ledlauži, un tā tālāk. Varbūt paņemiet to lietu savās rokās, jo nav runa par Rīgas brīvostu, runa ir par to, ka Rīgas līcī ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi! Es domāju, ka tas būtu viens labs darbs un varbūt konkrēts rezultāts no šodienas debatēm. Paldies.".
- 2011_02_24-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ministru prezident! Šodien mēs noklausījāmies ļoti nopietnu ziņojumu, un es patiešām pirmo reizi saskāros ar tādu problēmu iztirzāšanu. Un es ļoti gaidīju, Ministru prezident, ka jūs, runājot par nacionālo drošību, pieminēsiet arī reģionu lomu. Jūs runājāt par cīņu pret terorismu, par ekonomisko stabilitāti, un es uzreiz atcerējos manu dzimto reģionu - Latgali. Mēs esam pierobežas reģions, un runāt par ekonomisko stabilitāti Latgalē šobrīd būtu ļoti ciniski. Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka nekur, strādājot jau četrus mēnešus Saeimā, es neredzu absolūti nekādu plānu par to, kā uzlabot situāciju pierobežā, ļoti svarīga mūsu, Latvijas, pierobežas reģiona situāciju. Bet es redzu pavisam pretēju situāciju. Ziema. Latgalieši sēž bez elektrības. Apstājies darbs nelielās biznesa struktūrās - namsaimniecībās Latgalē. Plūdi. Jau gadus divdesmit mēs cīnāmies ar plūdiem un tērējam šausmīgi lielu naudu plūdu apkarošanai, un atkal nav nekāda nopietna plāna, ko tad darīt - vai būvēt dambi vai elektrostaciju. Atkal neviena vārda! Bezdarbs. Par kādu stabilitāti vispār, ekonomisko stabilitāti vai drošību, var runāt, ja Latgalē jau vairāk nekā 23 procenti cilvēku ir bez darba? Es neturpināšu vairs, jo man rodas tāds iespaids, ka Pierīgas reģioniem un dažiem Kurzemes reģioniem - es atvainojos par tādu triviālu izteicienu - jau krīt uz nerviem latgaliešu vaimanāšana, bet mēs tomēr gribam beidzot saprast, vai tiešām mūsu reģions ir valstij svarīgs. Vai tiešām mūsu reģionu mēs redzam kā ļoti svarīgu valsts sastāvdaļu? Un es ļoti ceru, ka pēc tautas skaitīšanas, kā teica Valsts statistikas pārvaldes vadītāja, mūs gaida ļoti daudz pārsteigumu. Un vislielākie pārsteigumi gaidāmi no Latgales. Tad beidzot mēs, cienījamie politiķi un valdība, sāksim aizdomāties par to, ka Latgale ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem reģioniem mūsu valstī. Paldies.".
- 2011_02_24-seq25 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ritai Strodei.".
- 2011_02_24-seq24 spokenText "Kolēģi! Nedaudz tāda déj?-vu sajūta... Atceros laiku, kad mēs bijām opozīcijā un šeit no tribīnes līdzīgu ziņojumu lasīja jeb runāja Godmaņa kungs. Laiki mainās, laikam ziņojums nemainās, cik var saprast... (Smiekli, aplausi.) Bet ko es gribētu teikt? Redziet, Nacionālās drošības likums uzliek par pienākumu premjeram sniegt šādu ziņojumu Saeimai, un tā tam arī jābūt, un tas, liekas, jau notiek kādu piekto, ja ne sesto gadu. Šis ziņojums ir publiski pieejams, un tieši tāpēc šis publiski pieejamais ziņojums uzliek zināmus ierobežojumus šim ziņojumam. Līdz ar to tas ir tik „sauss”. Bet, Šķēles kungs, jūs pats esat Nacionālās drošības komisijas loceklis, nesen saņēmāt arī pielaidi valsts noslēpumam, tāpēc ir iespēja pēc būtības un dziļāk izdiskutēt šos jautājumus arī jūsu komisijā. Ir iespēja arī uzaicināt Ministru prezidentu uz jūsu komisiju un izrunāties atklāti. Bet tajā pašā laikā - es to teicu arī komisijā un gribu arī tagad teikt... arī premjeram likt pie sirds -, ka ir jāatrod šis balanss, jo ir lietas, kuras šajā ziņojumā nevar parādīties tāpēc, ka tas ir publisks, bet, lai tomēr tur būtu tā, es atvainojos, gaļa iekšā. Tā ka tiem cilvēkiem un ekspertiem, kuri nākamajā reizē sastādīs ziņojumu, man liekas, šīs debates Saeimā būs labs pamats, lai pārskatītu ierasto iepriekšējo gadu praksi. Paldies.".
- 2011_02_24-seq22 spokenText "Godātie deputāti! Kādreiz acīmredzot ir varbūt tiešām nepieciešams kādu piesaukt, lai beidzot dzirdētu skaidru viņa viedokli, jo varbūt es tiešām esmu kaut ko piemirsis, varbūt kaut ko ne tā sapratis... Bet vakardien nu nekādi no jūsu lūpām es nedzirdēju šos vārdus, ka šis ziņojums ir vājš. Nu, acīmredzot tikai tagad, kad ir publisks ēters un kad ir vajadzība polarizēties viedokļos, vai ir labs vai vājš, mēs izdzirdam skaidru un precīzu kolēģa Lāča viedokli, ka tas ir vājš. Es jums pievienojos, Lāča kungs! Es jums pievienojos vēlreiz: ziņojums ir vājš. Paldies.".
- 2011_02_24-seq20 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man tuvāko nedēļu laikā būs pilni 87 gadi un tūlīt iesāksies 88.gads. (Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs: „Apsveicam!”) Jā! Katrs ārsts pateiks, ka tādā vecumā neglābjami aterosklerozei drusku jābūt. Bet deputātam Šķēlem, manam kolēģim, izrādās, ateroskleroze jau tagad ir - un daudz lielāka nekā man. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nedrīkst izpaust personas veselības datus!”) Viņš uzkāpj šeit tribīnē un saka, ka vakar deputāts Lācis teicis, ka Ministru prezidenta Dombrovska ziņojums esot gana labs. Gluži otrādi, Šķēles kungs! Es ņēmu vārdu beidzamais (tas ir redzams Stenogrammu daļā, jūs varat aiziet un izlasīt) un teicu, ka varbūt Urbanoviča un Šķēles, manu kolēģu, priekšlikums atlikt uz divām nedēļām šā jautājuma izskatīšanu Saeimas sēdē... ka varbūt tas ir pareizs un labs, jo varbūt tiešām šis ziņojums ir vājš, bet atlikt nevajag, jo būs liela iespēja, ka, žurnālistiem klātesot, radiopārraidē tauta, kas mums pārmet atklātības trūkumu, dzirdēs, kāds šis ziņojums ir, tātad nevis gana labs, bet otrādi... ka jāizskata tas ir, lai gan tas varbūt ir pat vājš, vēlreiz atkārtoju. Tātad jums lielāka ateroskleroze. Neapšaubāmi! Taču Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšana ir apdraudēta arī vēl citu iemeslu dēļ, bet par to neviens negrib runāt. Atgādināšu ātri. 2006.gadā vienā no pirmajām sēdēm es šajā pašā tribīnē teicu (ātri atkārtošu), ka tad, kad Pēteris Lielais sakāva zviedrus, Latviju pēc Nīstades miera līguma 18.gadsima sākumā iekļāva pirmoreiz Krievijas impērijā. Viens no lielākajiem mūsu vēsturniekiem Edgars Dunsdorfs, kad stažējās Zviedrijā, jauns būdams, pārbaudīja arklu un vaku grāmatas - zviedru grāmatas par Latvijas toreizējo teritoriju - un teica, ka latvieši sastādījuši 89,9 procentus no mūsu zemes iedzīvotājiem. Tā kā man nav laika, es pārlēkšu pāri tiem gadusimtiem... Es šeit izstāstīju, ka mūsu, latviešu, skaits mūsu pašu zemē tā kritās, ka 1935.gada tautskaitē mūsu vairs bija tikai 75 procenti, bet pēc divām okupācijām, no kurām vislielākos zaudējumus mums sagādāja ne vācu, bet krievu okupanti - tas ir pierādīts Latvijas vēsturnieku komisijas darbos -, latvieši sastādīja vairs tikai 52 procentus no iedzīvotājiem. Katra tauta ir apdraudēta, ja tās zemē paliek pamatnācija tik maza, kā tas ir arī tagad - 58,5 procenti. Un šajā zemē ir ļoti daudz sveštautiešu, kuri vērš savus skatus savas pamatnācijas valsts virzienā un darbojas pretēji latviešu tautas nacionālajām interesēm. Paldies par uzmanību.".
- 2011_02_24-seq18 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gari nerunāšu, es tikai gribu atgādināt klātesošajiem un arī tiem trim debatētājiem, kuri sākumā debatēja, to, ka Latvijā nacionālo drošību visvairāk apdraud negodīgi politiķi... un arī tie, kuri orientējas uz sadarbību nevis ar mūsu stratēģiskajiem partneriem Eiropas Savienībā un NATO, bet gan lūkojas austrumu virzienā. Paldies.".
- 2011_02_24-seq16 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Arī šajā reizē, kā jau iepriekš, debatējot šos jautājumus ārpolitikas debatēs, ļoti būtiska loma tika piešķirta enerģētikai. Ministru prezidenta kungs, kā arī citi kolēģi izteicās, ka Latvija ir energodroša valsts. Neskatoties uz to visu, es domāju, ka mums nākotnē enerģētika tieši kā nacionālās drošības jautājums būs viens no vislielākajiem izaicinājumiem. Es aicinu mūsu kolēģus un visus tos cilvēkus, kuri ir enerģētikas eksperti un spēj mūsu valstī ietekmēt kaut kādā veidā enerģētisko politiku, nelocīties dažādu politisku un varbūt ekonomisku interešu vārdā, runājot par mūsu enerģētisko neatkarību un Latvijas valsts pastāvēšanu, tieši enerģētikas jomā. Nelocīties tajos lēmumos, kas jau ir pieņemti saistībā ar visāda veida kodolenerģijas staciju būvniecību, nelocīties tajos lēmumos, kas ir saistīti ar dabasgāzes piegādi un citām lietām. Mūs tiešām nākotnē sagaida ļoti lieli izaicinājumi tieši saistībā ar dabasgāzes tīklu liberalizāciju, ar trešās paketes ieviešanu Eiropas Savienības kontekstā, lai mūsu valsts tiešām būtu droša un patstāvīga. Es aicinu ikvienu saglabāt savu mugurkaulu, runājot par šīm lietām un domājot par to. Skaidrs, ka mēs nevaram ne pirkt dārgu enerģiju, ne arī šeit uz vietas to ražot dārgi. Tāpēc mums nākotnē, jau vistuvākajā nākotnē, būs jādebatē par to, cik daudz mēs varam atļauties maksāt par šeit pat ražoto enerģiju atjaunojamo energoresursu kontekstā. Tūlīt pat Saeimā būs debates par Atjaunojamās enerģijas likumu, kur mēs varēsim likt pretī argumentus par to, cik mēs varam nopirkt dabasgāzi no Krievijas, elektrību un citas izejvielas no citām valstīm. Tie ir mūsu izaicinājumi nākotnē, ja mēs runājam tieši par nacionālo drošību. Es ieteiktu ikvienam kolēģim nacionālo drošību neattiecināt uz pavisam ikdienišķām lietām, uz pavisam mazām, varbūt pat nebūtiskām, lietām, runājot par tādu jautājumu kā enerģētiskā neatkarība nākotnē. Skaidrs, ka tas būs gan ierocis, gan arī sava veida uzbrukuma taktika citām dalībvalstīm, kuras var justies spēcīgākas par Latviju. Bet es tik un tā esmu pārliecināts, ka Latvija no tās enerģētiskās salas, kāda tā ir šobrīd, savienojot gan ar „Estlink”, gan uzbūvējot šeit, Rīgā... Šlesera kungs, šeit Rīgā uzbūvējot LNG termināli, kuram ir izteikušas atbalstu arī mūsu kaimiņvalstis, mēs kļūsim par patstāvīgu valsti, kura varēs runāt gan par savu atjaunojamo enerģiju kā vienu no prioritātēm, nepārmaksājot par to, gan runāt par enerģijas līdzsvaru starp tām piegādātājvalstīm, kas mums šodien piegādā enerģiju, - gan ar Krieviju, gan ar citām valstīm. Mēs runājām par to, ka gāze varētu tikt atvesta no Kataras un arī elektrība tepat no Skandināvijas valstīm. Tā ka tās, manuprāt, ir tās visbūtiskākās lietas, par kurām mums vajadzētu domāt un runāt nākotnē, varbūt nemeklējot blusas kažokā. Protams, pie katra darba varbūt ir labākas iespējas piestrādāt un to padarīt. Tāpēc aicinu jūs talkā - aicinu visus kritizētājus izteikt tiešām argumentus, kas var kalpot par labu Latvijai, par labu Latvijas nākotnei. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Uja! „Par Labu Latviju” - tā nevajag teikt!”) Paldies jums!".
- 2011_02_24-seq14 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Vakardien divu Saeimas komisiju kopsēdē mēs skatījām šo ziņojumu. Bija jautājumi, bija jūsu atsūtīto pārstāvju atbildes. Vienīgi izpalika debates. To es vakardien arī kolēģim Latkovskim, kura diemžēl šodien nav klāt, - teicu, ka mēs bijām tomēr cerējuši, organizējot divas... (Dep. A.Latkovskis pamāj ar roku.) Es neredzēju jūs, es atvainojos! Organizējot divu komisiju kopsēdi, es biju cerējis, ka būs nopietnākas debates. Faktiski visi, kas uzdeva jautājumus vai izteica nedaudz savu viedokli, tādējādi iezīmējot iespējamas debates, bija vienisprātis par to, ka ziņojums ir vājš. Es ceru, Ministru prezidenta kungs, ka jūsu palīgi jums uz to norādīja, jo bija krietni daudz vēlējumu attiecībā uz to, kas būtu jāredz šajā ziņojumā. Tikai deputāts Lācis uzskatīja, ka ziņojums ir gana labs. Pret ko tātad bija vakardien iebildes vai ko vēlējāmies redzēt? Pirmām kārtām - nekopēt iepriekšējos dokumentus! Es izlasīju šo ziņojumu, kā arī apskatīju iepriekšējos. Vecākais, ko varēju atrast, ir sešus gadus vecs... Sešus gadus veca dokumenta, viens pret vienu, pārkopēšana esošajā... Sešus gadus veca dokumenta pārkopēšana esošajā! Tas neliecina par nopietnu... nedz ierēdņu, nedz politiskās vadības darbu. Manā uztverē, ekonomikai veltītajā sadaļā nepieminot ne ar vienu vārdu tādu svarīgu jomu kā bankas, finanšu sektorā „spēlējošās” bankas, es domāju, ir apieta virkne sāpīgu jautājumu. Mēs zinām, ka valdības darba kārtībā ir jautājums - ko darīt ar Hipotēku un zemes banku. Mēs negribam ieraudzīt otru „Parex”. Es domāju, ka šeit bija jāparādās tomēr valdības viedoklim par to, kas ir izdarīts un kādā veidā tiks stabilizētas valstij piederošās bankas. Vēl viena būtiska lieta. Lai arī daži runātāji teica, ka energoapgādes drošības jautājumi esot pietiekami labi atspoguļoti, es gribētu teikt, ka tur ir tikai pārskaitīti projekti. Visas šīs lietas - un mēs, deputāti, to zinām! - var novērtēt arī kvantitatīvi. Tādam nolūkam pasaulē ir drošības vērtējuma koeficienti, ir dažādu ekspertu skaidri formulēti tehniskie rādītāji, kā to vērtē. Un man gribas šeit teikt, ka pilnībā taisnība ir Ministru prezidenta kungam - Latvija ir energodroša valsts. Absolūti! Pēc visiem atzītiem kritērijiem Latvija ir energodroša valsts. Latvijai nevajadzētu kļūt energodārgai valstij. Līdz ar to politika turpmāk ir jāplāno tā, lai, noturot šo drošības līmeni, mēs būtu konkurētspējīgi mūsu valsts iedzīvotāju apgādē ar elektrību. Energodrošība, siltumapgāde. Un vēl viens aspekts, kas, man šķiet, ir vispār izpalicis, lai gan varbūt ir pats svarīgākais. Ja neskatāmies varbūt uz dažām Dienvidu reģiona valstīm, tad jāteic, ka valstis parasti vairs neiekaro, vairs nav cīņas par teritoriju. Ir cīņa par cilvēku prātiem. Ir cīņa par informatīvo telpu. Šajā ziņojumā nav neviena vārda, kā mēs rīkosimies, ja gribam, lai būtu Latvija kā nacionāla valsts, ko darīsim, ko esam izdarījuši pagājušajā gadā, lai noturētu mūsu informatīvo telpu, kas ir latviešu valodā pietiekami konkurētspējīga. Šeit nav neviena vārda par to. Un, saprotot to, ka Eiropas Savienība arvien tālāk un tālāk ies federalizācijas virzienā, vārdi „nacionāla valsts”, „nacionālas valsts svarīgākie aspekti”... Latviešu valodā uzturēta informatīvā telpa ir ļoti būtisks arguments. Par to mums ir jādomā, bet tas šeit nav atspoguļots, un es aicinu Ministru prezidenta kungu, lai nākamā gada ziņojumā mēs šeit to ieraudzītu. Paldies.".
- 2011_02_24-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi! Augsti godātais premjera kungs! Paldies jums par šo ziņojumu. Tas tiešām ir ļoti informatīvs, ne tikai ziņojuma saturs... un ne tik daudz ziņojuma saturs, bet... Diemžēl jāuzsver tieši tas, kas ziņojumā nav iekļauts. Protams, šajā formātā ir grūti dziļi analizēt situāciju, un es to arī netaisos darīt. Atzīmēšu tikai vienu momentu, neatkārtošu to, ko jau iepriekšējie runātāji uzsvēra. Patiešām šobrīd Latvijas drošības galvenais aspekts ir sociālā drošība, bet par to diemžēl šajā ziņojumā nav ne vārda. Viens konkrēts piemērs. Enerģētika. Jā, var pieņemt vai nepieņemt to veidu, kā šī sadaļa tika izveidota, bet... Nav ne vārda par to, vai vispār tā pati elektroenerģija ir pieejama patērētājam! Nav ne vārda par Latgales krīzi! Un nav būtiski, kādi tur mums ir savienojumi ar Skandināviju, ar Krieviju, ar Poliju un tā tālāk, ja cilvēkiem šīs elektroenerģijas padeves vienkārši nav. Vai tas nav valsts drošības jautājums? Es domāju, ka tas ir daudz būtiskāks. Un vēl viens būtisks aspekts. Tās ir cenas. Kārtējo reizi mēs paaugstinājām cenas. Jau tagad vesela virkne patērētāju pērk un lieto elektroenerģiju no Igaunijas. Protams, diversifikācija ir laba lieta, bet vai valstij ir vērts ieguldīt absolūti milzīgu naudu „Latvenergo” attīstībā, ja patērētāji pērk lētāku enerģiju no citiem avotiem? Vai tas nav drošības aspekts? Kā būs ar tiem cilvēkiem, kas vienkārši nevar samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem? Vai tas nav drošības jautājums? Es domāju, ka patiešām šis jau ne visai jaunais jēdziens, kas angliski skan flex security (godīgi sakot, nezinu, kā to precīzi pārtulkot latviski), - tā ir tā jaunā izpratne, tā jaunā drošības izpratne, pēc kā arī mums būtu jāvadās. Tas sociālais aspekts. Lai būtu ne tikai teorētiska iespēja baudīt to... lai enerģētika ne tikai pastāvētu, bet caurmēra cilvēks varētu to arī izmantot! Man šķiet, ka mums šobrīd vajadzētu drīzāk koncentrēties tieši uz šiem jautājumiem. Paldies.".
- 2011_02_24-seq10 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais premjera kungs! Godājamie deputāti! Tikko mums bija iespēja noklausīties ziņojumu, ar kuru uzstājās Ministru prezidents. Ir jāteic, ka šis ziņojums neatšķīrās no rakstiski sagatavotā ziņojuma, kuru mēs esam saņēmuši. Tā ka principā mēs varējām ar šo ziņojumu iepazīties jau iepriekš. Jautājums ir tāds - vai tiešām šajā ziņojumā viss ir iekļauts? Ziniet, padomju laikā bija televīzijā tādas pārraides, kas bija saistītas ar tēmu „kosmoss”. Mēs ļoti daudzi skatījāmies, kas notiek Baikonurā un vēl arī citās tādās vietās, bet sapratām, ka tas ir ļoti tālu un tas uz mums neattiecas. Šodien, kad mēs skatāmies televīziju, skatāmies CNN un BBC ziņu kanālus, skatāmies, kas notiek Ēģiptē, kas notiek Lībijā un visā šajā reģionā pašreiz, tad, protams, mēs varam mānīt sevi un teikt, ka mēs lemsim par to, kā šie reģioni attīstīsies. Ir lielvaras, kuras ir atbildīgas par lielo politiku pasaulē, bet Latvija starp tādām nekad nav bijusi un nebūs. Un man šķiet, ka šodien mūs nav jāmāna un jāstāsta, kā mēs mēģinām pasaulē nodrošināt drošību. Šodien mums ir vairāk jāpievēršas tām lietām, kas skar Latvijas nacionālās intereses un nacionālo drošību. Mēs zinām to, ka jau otro ziemu pēc kārtas aizsalst Rīgas līcis. Vienlaicīgi mēs zinām to, ka Rīgas brīvosta ir kļuvusi par lielāko kravu apkalpotāju Baltijas reģionā, apsteigusi pat Ventspils ostu - un kur nu vēl runāt par Liepāju! Lai gan patlaban ir iesaluši vairāk nekā trīsdesmit kuģi Rīgas līcī, diemžēl šeit netiek minēts nekas tāds, kas liecinātu par to, ka mēs, piemēram, valdības līmenī lemsim par viena vai divu ledlaužu iegādāšanos, lai nodrošinātu Rīgas līča brīvu pieejamību tranzīta biznesam. Mēs zinām, ka šāda politika tiek realizēta Krievijā, Somijā, pat Igaunijā, bet ne Latvijā. Un tagad mēs redzam, ka caur masu medijiem tiek uzzināts, ka, redziet, Rīgas līcis ir aizsalis. Man šķiet, ka atbildīgajiem cilvēkiem, kas gatavo šādu ziņojumu, vajadzētu vairāk uzmanības pievērst tam, kas notiek Latvijā. Ja mēs paskatāmies uz to, kur tad ir jāinvestē... Premjers nupat izteicās par sašķidrinātās gāzes termināli - ka to varētu realizēt Baltijas jūras reģionā, kādā no vietām... Kāpēc mēs nerunājam par to, ka mēs realizēsim to Latvijā? Man šķiet, ir nepieciešama lielāka konkrētība visām šīm lietām. Man, bijušajam satiksmes ministram, personīgi rodas bažas par to, ka valdība pašreiz diskutē par tēmu, kas... Protams, pilnībā tas nav atspoguļots, līdz ar to es nevaru simtprocentīgi pateikt, vai tā informācija, kas ir manā rīcībā, ir pareiza vai nav, - ka valdība plāno atņemt Rīgas brīvostai investīciju līdzekļus no Kohēzijas fonda. Kādreiz šī nauda tika dalīta trijām ostām - Rīgai, Ventspilij, Liepājai. Tagad nez kāpēc Rīgas ostai, kas vissekmīgāk ir attīstījusies, nauda tiks atņemta un pārdalīta kaut kam citam. Varbūt es kļūdos, premjera kungs, bet, ja tas tā ir, es aicinu tomēr valdību pārdomāt, kur tad mēs īsti savas prioritātes redzam. Un visbeidzot. Ja mēs runājam par aktualitātēm, tad jāatgādina, piemēram, tas, ka vakar bija Pieprasījumu komisijas sēde un mēs debatējām par demogrāfijas jautājumu. Par šo jautājumu gan Bendrātes kundze, gan Rībenas kundze, gan Čepānes kundze aktīvi izteicās, debates bija gana interesantas, bet daudziem no mums radās bažas (ne tāpēc, ka kāds bija pozīcijā vai opozīcijā), ka tie cipari, ko mums parādīja, liecina, ka patiesībā mums draud izmiršana. 2050.gadā, ja varam ticēt šiem ekspertiem, cilvēku skaits Latvijā būs tikai pusotra miljona. Un jau 2100.gadā Latvijā būs palicis vien mazāk par pusmiljonu iedzīvotāju. Tā ir pamatnācija! Līdz ar to migrācija Latvijas virzienā nepārprotami attīstīsies. Kā mēs rīkosimies, kā mēs aizstāvēsim mūsu valsti? Šādas lietas Latvijai ir daudz bīstamākas nekā varbūt viens vai otrs nemiers kādā citā pasaules reģionā. Man šķiet, ka šie jautājumi par vērtībām, par ģimenes vērtībām, kuras mums ir jāaizstāv, ir jāieliek tieši ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību. Kāda būs Latvija pēc piecdesmit vai simt gadiem? Es aicinu tiešām tos ierēdņus, kas sagatavoja šo ziņojumu, tomēr atbildīgāk... uzņemties atbildību par to, ko viņi raksta, lai nebūtu tāds apraksts par viskautko, ko mēs īsti neietekmējam. Domāsim vairāk par Latvijas nacionālajām interesēm un par to, ko mēs reāli varam izdarīt! Un es premjeru aicinu, lai tiešām... šis ir ziņojums par 2010.gadu... lai tad, kad būs ziņojums par 2011.gadu, tiešām tās lietas, kas skar Latviju, tomēr būtu iekļautas. Paldies.".
- 2011_02_24-seq8 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Protams, šis jautājums, ko mēs šodien apskatām, ir gana svarīgs, un es domāju, ka šāds izvērtējums Saeimai būtu jāveic pietiekami rūpīgi un labi un ka mēs to šodien darām. Diemžēl tomēr šis dokuments un arī ziņojums par to nerada pārliecību, ka šis izvērtējums ir veikts pietiekami analītiski. Īstenībā mēs esam ieguvuši tādu ļoti ierēdnieciski sacerētu dokumentu, kas virspusēji pārskata virkni valstij svarīgu problēmu. Pareizi norādīts, ka tieši ekonomiskā drošība ir tas jautājums, kas šobrīd Latvijai ir vissvarīgākais. Taču šī sadaļa, kas ir ekonomiskās drošības sadaļa, faktiski neveic nekādu īpašu analīzi un aprobežojas ar vispārzināmu faktu uzskaitījumu. Šeit nav analizēts tas, kas varētu notikt dēļ ārējiem riskiem, proti, teiksim, dēļ energoresursu cenas būtiska pieauguma vai krīzes otrā viļņa veidošanās pasaulē. Šeit nav analizēti arī iekšējie riski, kas saistīti ar ēnu ekonomikas ne pārāk spožu apkarošanu, kontrabandas pieaugumu un tamlīdzīgi. Šeit varētu uzskaitīt vēl, bet man diemžēl nav laika pārskatīt, uzskaitīt šajās man atvēlētajās piecās minūtēs. Enerģētikas sadaļa jau gan ir krietni konkrētāka, taču faktiski paredz tādu eklektisku dažādu projektu uzskaitījumu un nepārprotami parāda, ka Latvijai nav kompleksas stratēģijas enerģētikas jomā. Tas, šķiet, ir vislielākais risks mūsu darbībā. Ir arī tāds interesants apgalvojums, ko premjera kungs pieminēja, - Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, nespētu nodrošināt gāzes piegādi pa cauruļvadiem. Nu, jādomā, ka šāds hipotētisks gadījums, it īpaši, ja mēs runājam par tuvāko perspektīvu un, es ceru, arī tālāko perspektīvu, ir vairāk gan hipotētisks. Šajā sadaļā nebūt nav analizēti arī jautājumi un riski, kas būtu saistīti ar gāzes tīkla nodalīšanu, ko arī prasa Eiropas direktīvas. Es neanalizēšu militārās drošības daļu, kurā varbūt neesmu īpaši kompetents, taču arī šajā sadaļā ir redzams, ka mēs neesam analizējuši tos riskus, ko nosaka policijas darbība, kas... kā redzams, nesekmīgu vai nepietiekami veiktu reformu dēļ iesaistās noziedzīgās darbībās un tādējādi rada būtisku iekšējās drošības apdraudējumu. Ir, protams, labi, ka mūs ne pārāk apdraud virtuālās drošības riski. Es gan īsti nezinu, kas domāts ar apgalvojumu, ka „neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu”. Iespējams, ka šeit ir domāti tādi neapzinīgi cilvēki kā Neo, kas noteikti ļoti apdraud ierēdņu labsajūtu. Bet lai nu paliek! Es domāju, ka tomēr arī vesela virkne citu būtisku jautājumu šeit nav apskatīti, un kā vienu no tiem varētu minēt vides un tehnogēno katastrofu riskus. Un, kā mēs zinām, arī pagājušajā gadā gan plūdu riski, gan saistībā ar dabas apstākļiem radītie elektroenerģijas padeves pārrāvumi bija ļoti nopietns apdraudējums, kas radīja problēmas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai kopumā. Līdz ar to šo un droši vien vēl virknes citu svarīgu jautājumu neiekļaušana šajā ziņojumā nebija gluži pamatota. Sakarā ar to es gribu novēlēt tomēr valdībai šādus ziņojumus izstrādāt rūpīgāk, lai arī, teiksim, Saeimas diskusija varētu būt kvalitatīvāka. Paldies par uzmanību.".
- 2011_02_24-seq7 spokenText "Paldies Ministru prezidentam. Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_02_24-seq6 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Ikgadējais ziņojums par nacionālo drošību 2010.gadā ir atšķirīgs no iepriekšējo gadu ziņojumiem pēc savas struktūras un nesatur visu valsts nozaru problēmjautājumu uzskaitījumu un analīzi, bet koncentrējas tikai uz tām jomām, kurās risku nepietiekams novērtējums rada Latvijas kā valsts drošības apdraudējumu. Ikgadējā ziņojuma pamatā ir katras konkrētās jomas svarīgākā raksturojošā informācija un no tās izrietošais apdraudējuma novērtējums, kā arī redzējums par tuvākajā pārskata periodā veicamajiem pasākumiem. Latvijas valdības skatījumā, 2010.gadā ir iezīmējušies trīs galvenie nacionālās drošības aspekti, kas tiek akcentēti šajā ziņojumā. Pirmkārt, ekonomiskā un finanšu krīze un tās seku pārvarēšana Latvijā ir cieši saistāma ar ekonomisko patstāvību, sociālās sistēmas drošību un taupības pasākumiem, kas skāruši ne vien valsts aizsardzības jomu, bet arī ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Eiropas mērogā aktualitāti aizvien saglabā jautājums par energoresursu pieejamību un energopiegāžu avotu dažādošanu. Arī Latvijas ekonomiskā drošība ilgtermiņā un valsts attīstība ir saistāma ar šo jautājumu risināšanu. Otrkārt, Latvijas drošības kontekstā būtiska nozīme ir kolektīvajai aizsardzības sistēmai. Līdztekus dalībai NATO un Eiropas Savienībā Latvijas drošību vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par starptautisko drošību, tādējādi - arī nepieciešamība līdzdarboties tās stiprināšanā. Starptautiskā terorisma draudi skar ne tikai ASV un Eiropas lielvalstis, bet var pakļaut riskam arī Latvijas iedzīvotājus un līdz ar to - mūsu valsti. Aktuālākais piemērs bija Latvijas ķīlnieku krīze Sudānā. Treškārt, Latviju kā ekonomiski atvērtu un brīvu valsti var skart salīdzinoši jauni virtuālās vides drošības riski un izaicinājumi. Mūsdienās viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir arī informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās informācijas telpā. Tātad pirmajā sadaļā par ekonomikas drošību. Latvijas ekonomiskās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir vērtējams kā vidējs. Tāpat kā iepriekšējā gadā arī šogad viens no būtiskākajiem nacionālo drošību ietekmējošajiem un raksturojošajiem faktoriem ir situācija valsts ekonomikā. Makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku izaugsmi. Šī tendence liecina arī par to, ka 2009.gada smagā ekonomiskā situācija valstī, kas, nenoliedzami, ietekmēja arī kopējo sabiedrības noskaņojumu, turpina pakāpeniski uzlaboties. 2010.gada ekonomiskās izaugsmes vai recesijas novērtējums ir - 0,2 procenti, ko var salīdzināt ar tiem - 4 procentiem, kas tika plānoti, vēl veidojot 2010.gada budžetu. Pozitīvi ir tas, ka ne tikai esam atgriezušies pie ekonomiskās izaugsmes, bet mainās arī ekonomikas struktūra: rūpniecības pieaugums pagājušajā gadā bija par 14 procentiem, eksporta pieaugums - par 29 procentiem. Tomēr jāņem vērā, ka pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, jo daudz kas būs atkarīgs no eksporta tālākā pieauguma tempa, iekšējais patēriņš turpina saglabāties zemā līmenī, un arī banku kredītu apjoms tautsaimniecībā joprojām uzrāda negatīvu tendenci. Tādēļ pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas arī turpmāk var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi, iespaidojot arī sabiedrības noskaņojumu. Kā jau esmu vairākkārt uzsvēris, ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un izaugsme vēl ir visai trausla, un tādēļ politiķu priekšā ir daudz izšķirīgu lēmumu un izaicinājumu. Ņemot vērā, ka uz eksportu vērsto nozaru attīstība vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks un iekšējais patēriņš saglabāsies salīdzinoši zemā līmenī, lielākie ārējās vides riski ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu. Kopš 2010.gada pavasara tiek novērota reģistrētā bezdarba līmeņa stabila samazināšanās, kas šajos ziemas mēnešos gan ir piebremzējusies. Tomēr straujš nodarbinātības pieaugums uzreiz nav sagaidāms, jo izaugsmi nodrošina galvenokārt produktivitātes pieaugums, kas pašreiz pozitīvi ietekmē Latvijas konkurētspēju un sabalansē situāciju darba tirgū. Bezdarba samazināšanās būs ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pārliecinošākais arguments, tomēr tas objektīvi sagaidāms tikai šā ekonomiskā cikla noslēgumā. Pēdējos divos gados Latvijā ir veikti nozīmīgi budžeta konsolidācijas pasākumi, tomēr valdības mērķim vidējā termiņā ir jābūt pietiekami ambiciozam, lai arī turpmāk īstenotu apņemšanos veidot uzticamu un ilgtspējīgu fiskālo politiku, kas ir svarīgs stabilitātes signāls ne tikai vietējā līmenī, bet arī starptautiskā mērogā. Novērtējums liecina, ka 2010.gada budžetā esam iekļāvušies starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajos budžeta deficīta griestos, kas ir 8,5 procenti no iekšzemes kopprodukta, savukārt jau šogad pieņemtais budžets ir ar 5,4 procentu deficītu, kas ir krietni zem starptautiskā aizdevuma programmas noteiktajiem griestiem - 6 procenti no IKP, un mērķis uz 2012.gadu saglabājas nemainīgs - tātad budžeta deficīts zem 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvija turpina arī pilnveidot vidēja termiņa fiskālā ietvara principus, uzlabojot valsts budžeta sasaisti ar vidēja termiņa plānošanas dokumentiem un nodrošinot valstiski svarīgu attīstības prioritāšu īstenošanu. Lai veicinātu valsts tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību, ir izstrādāts fiskālās disciplīnas likumprojekts, kas paredz nodrošināt ilgtspējīgu fiskālo politiku, samazināt valdības īstenotās fiskālās politikas procikliskumu, ierobežot un pakāpeniski samazināt valsts parādu un valsts budžeta deficītu. Turpmākā valsts ekonomiskā drošība un maksātspēja lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tiks īstenota Latvijas apņemšanās starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros. Tāpēc arī šobrīd valdības darba kārtībā ir lemšana par papildu konsolidācijas pasākumiem, kas vistiešākajā veidā ir izšķiršanās par aizdevuma programmas turpināšanu vai izstāšanos no tās ar visām no tā izrietošajām sekām. Attiecībā uz situāciju energoapgādē. Latvijas energoapgādes drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā ir vērtējams kā zems, taču nepietiekama rīcība šajā nozarē, īstenojot pasākumus elektroapgādes, gāzes apgādes un naftas apgādes drošībai, var šo apdraudējuma līmeni nākotnē paaugstināt. Pašreizējā Latvijas energoapgādes struktūra - gan nodrošinājums ar primārajiem energoresursiem, gan izmantotā kurināmā, gan elektroapgādes nodrošinājuma struktūra - ir izveidojusies galvenokārt tirgus faktoru ietekmes rezultātā. Kopumā Latvijas energoapgādes nodrošinājuma struktūras (primāro resursu, kurināmā, elektroapgādes) pašreiz vērtējamas kā līdzsvarotas un pietiekami diversificētas. Saglabājoties pašreizējiem ekonomikas attīstības tempiem un valsts regulējošo instrumentu ietekmei, nav sagaidāmas būtiskas energoapgādes nodrošinājuma struktūru izmaiņas, izņemot īpaši atbalstāmo atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugumu un pašnodrošinājuma ar elektroenerģiju pieaugumu, īstenojot Rīgas TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas projektu, kā arī iespējamo jaunās Kurzemes 400 megavatu bāzes jaudas elektrostacijas projektu. Valdības skatījumā, galvenie pasākumi energoapgādes drošības nostiprināšanā ir šādi. Elektroapgādes drošībai: 1) turpināt esošo elektrostaciju rekonstrukcijas projektus (Pļaviņu HES un Rīgas TEC-2 otrā kārta); 2) attiecībā uz jaunu jaudu ieviešanu Ekonomikas ministrija vadīsies pēc pārvades sistēmu operatora novērtējumiem par apgādes sistēmas atbilstību enerģijas ražošanai, importēšanai un jaudu nodrošināšanai; 3) turpināt darbu, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu, atjaunojamās enerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sabiedrības informēšanu par atjaunojamo energoresursu jomu; 4) īstenot Latvijas un Zviedrijas, Igaunijas un Somijas un Latvijas un Igaunijas starpsavienojumus Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāna ietvaros. Gāzes apgādes drošībai: 1) pastiprināt centienus Eiropas Savienības līmenī, kas saistīti ar jaunu starpsavienojumu būvniecību (Baltijas valstīm īpaši nozīmīgs ir Lietuvas un Polijas starpsavienojums), gāzes piegādātāju, avotu un piegādes ceļu diversifikāciju, kā arī uzlabot Eiropas Savienības līmeņa dialogu ar ārpus Eiropas esošajiem gāzes piegādātājiem; 2) sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļa izbūvi kādā no Baltijas valstu ostām var uzskatīt par papildpasākumu gāzesapgādes drošības jomā, kas varētu nodrošināt gāzesapgādi, rodoties tranzīta gāzes vadu bojājumiem, paaugstināta pieprasījuma periodos vai arī Baltijas valstīs ļoti strauji pieaugot gāzes patēriņam, kuru nespētu nodrošināt gāzes piegāde pa cauruļvadiem. Šajā sakarā Latvija ir iesākusi aktīvi virzīt savu LNG projektu kā reģionālo projektu, kas varētu pretendēt arī uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu, un „Latvenergo” jau veic šā projekta priekšizpēti. Attiecībā uz starptautisko drošību. Latvijas militārās drošības apdraudējuma līmenis 2010.gadā Latvijā ir saglabājies zems. Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, jo minētā sistēma nodrošina, ka iespējamie militārie draudi Latvijai tiek uzskatīti par kopējiem draudiem NATO. Papildus kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām dalība NATO ļauj Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas patrulēšana, regulāras kopējas sabiedroto mācības, Lielvārdes lidlauka modernizācijas projekta īstenošana. Pēdējos gados aizsardzības nozarē vērojams ievērojams budžeta samazinājums, ko izraisīja straujā finanšu un ekonomiskā krīze valstī. Šajos apstākļos bija apgrūtināta plānveidīga Nacionālo bruņoto spēku attīstība. Tādēļ nācās uzsākt nopietnu reformu procesu, lai spētu saglabāt pašas svarīgākās NBS funkcijas un to uzdevumus. NATO pārstāvji pozitīvi novērtēja veiktās reformas un uzsvēra, ka tās noteikti atmaksāsies ilgtermiņā. Šajos apstākļos īpaši nozīmīgs ir sabiedrības atbalsts aizsardzības nozarei. Daļēji šo funkciju veiksmīgi īsteno Zemessardze, kas nodrošina Latvijas pilsoņu iesaistīšanu valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. 2010.gada 1.septembrī stājās spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums. Viens no likuma nosacījumiem paredz nodokļa atlaidi uzņēmējiem par dienām, kad darbinieks pilda Zemessardzes dienesta uzdevumus vai piedalās apmācībā. Esošajos budžeta apstākļos ir īpaši svarīgi izvirzīt prioritātes. Šobrīd tās ir: NBS dalības saglabāšana starptautiskajā operācijā Afganistānā, paralēli attīstot nemilitāro kravu tranzītu; militārās mācības kopā ar sabiedrotajiem Latvijas teritorijā; NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija, izmantojot NATO līdzfinansējumu. NBS dalība NATO operācijā Afganistānā (ISAF) ir neapšaubāma prioritāte, kas apliecina, ka turpinām pildīt savas kā NATO dalībvalsts saistības un esam uzticams sabiedrotais. Īpaši būtiski saglabāt savu līdzšinējo ieguldījumu šajā misijā ir arī tāpēc, ka nākamais gads Afganistānas stabilizācijā būs izšķirošais, jo atbildība par drošību pakāpeniski tiks nodota pašiem afgāņiem. Darbs, kas ieguldīts, lai Latvijai nodrošinātu tādas valsts statusu, kura sniedz tranzītpakalpojumus kravu nogādei Afganistānā, ir bijis veiksmīgs. Ir pierādīts, ka Ziemeļu ceļš caur Rīgu ir apgādes ceļš, kas ļauj valstīm turpināt apgādi, kad ir traucējumi galvenajā maršrutā (caur Pakistānu). Kravu plūsma līdz šim ir bijusi regulāra, un pēdējā laikā ir manīta palielināta interese par iespēju izmantot Latvijas piedāvāto apgādes ceļu. Šobrīd tiek arī pētītas iespējas maršrutu izmantot atpakaļceļā no Afganistānas. Attiecībā uz mācību organizēšanu jānorāda, ka ļoti veiksmīga ir Baltijas valstu un ASV sadarbība kopīgu mācību - Baltic Host, BALTOPS un Sabre Strike - organizēšanā mūsu valsts teritorijā. Kopīgas mācības ar sabiedrotajiem mums ir būtiskas, jo ļauj turpināt Latvijas vienību apmācību un pilnveidot kaujas spējas, neraugoties uz ierobežoto finansējumu. NBS bāzes „Lielvārde” modernizācija šobrīd ir vienīgais NATO līdzfinansētais infrastruktūras attīstības projekts Latvijā, un šajā projektā paredzēts ieguldīt NATO Drošības investīciju programmas līdzekļus apmēram 32 miljonu latu apmērā. Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos Eiropas Savienības un NATO sadarbība, kā arī tas, lai abas organizācijas spētu viena otru papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā. Latvija atbalsta tādu Eiropas Savienības militāro un civilo spēju attīstību, kas veicinātu Eiropas Savienības ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus. Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīgi veicināt savstarpējo uzticēšanos, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata, ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko drošību veicinošs faktors. 2010.gadu aizsardzības nozarē raksturo ne vien samazinātais finansējums, veiktās reformas, ieviestās aizsardzības ekonomikas dimensijas, saņemtais sabiedroto atbalsts mācību rīkošanā un infrastruktūras attīstībā, bet arī NATO valstu apņemšanās turpināt Latvijas gaisa telpas patrulēšanu līdz 2014.gadam, reformas NATO komandstruktūrā, kas stiprinās NATO spēju atbildēt uz Vašingtonas līguma 5.pantā minētajām situācijām, un Latvijas aktīvā līdzdalība jaunās Stratēģiskās koncepcijas izstrādē. Attiecībā uz starptautiskā terorisma apdraudējumu. Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems - šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu izmantot teroristiskas metodes. Taču situācija Latvija nav nodalāma no Eiropai raksturīgajām likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem procesiem un ar šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības politiku. Pašreiz vislielākajam terorisma apdraudējumam ir pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi. Latvijas prioritāte terorisma draudu novēršanai ir līdzdalība starptautiskajās terorisma apkarošanas operācijās. Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Attiecībā uz virtuālās vides drošību. Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskajā informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana, bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģijām ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas avārijas. 2010.gadā Latvijas elektroniskās informācijas telpas apdraudējums vērtējams kā vidējs, ņemot vērā notikušo Valsts ieņēmumu dienesta datu noplūdi, rezultātā atklājot virkni nepilnību elektroniskās informācijas telpas tiesiskajā regulējumā un praktiskajā uzraudzībā, kā arī gatavībā novērst šādu incidentu radītās sekas. Kā vienu no pasākumiem šīs jomas sakārtošanā vēlos minēt 2010.gada oktobrī pieņemto Informācijas tehnoloģiju drošības likumu un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu „Informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība” pieņemšanu. Šie tiesību akti šobrīd nodrošina gan normatīvās bāzes sakārtošanu, gan paredz drošības incidentu novēršanas institūcijas izveidi un tās iespējamo rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidenta gadījumā. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas tiks veikts, kļūs daudzveidīgākas. Vēlos minēt šādas prioritātes elektroniskās informācijas telpā esošo apdraudējumu novēršanai. Starpinstitucionālās un starptautiskās sadarbības pilnveidošana. Nepieciešams turpināt atbildīgo valsts institūciju sadarbības uzlabošanu gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku pārvarēšanā. Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana, īpaši attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne vien uzlabojot Latvijas spēju reaģēt uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu novēršanā. Apdraudējuma identificēšanas un reaģēšanas pilnveidošana. Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt šāda apdraudējuma analīzi. Tādēļ būtiska ir atbildīgo valsts institūciju pastāvīga darbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību rīkošana Latvijā. Informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu pilnveidošana. Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc būtiska prioritāte ir pilnveidot informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanas un atbildības apzināšanos informācijas tehnoloģiju drošības jomā. Šā iemesla dēļ jāturpina līdz šim aizsāktās aktivitātes un jāorganizē jauni pasākumi, kas vērsti uz informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana. Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem, tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju drošības uzlabošanā. Godātie deputāti! Latvijas nacionālās drošības pamatus nosaka ārējā vide un starptautiskie izaicinājumi. Latvijas drošības iekšējo vidi ietekmējam, nosakām un veidojam mēs paši, tas ir pastāvīgs darbs, par kura sekmēm un kļūdām ikviens esam atbildīgi. Ārējā vide - gan ekonomiskā, gan militārā, gan virtuālā - ir daudzpusīga, un tāpēc Latvijas interesēs, domājot par nacionālo drošību, ir aktīvi savu spēju robežās iesaistīties šīs vides ietekmēšanā. Paldies par uzmanību!".
- 2011_02_24-seq5 spokenText "Paldies. Tātad jautājumā par darba kārtības grozīšanu viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums ir jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 43, atturas - nav. (No zāles: „Labs sponsors bijis!”) Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Andra Aniņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ginta Zeltiņa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Rolanda Irkļa iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai grozītu 24.februāra sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par Ineses Ikstenas iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 43, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis 40 deputātu - Ņikiforova, Urbanoviča, Ribakova, Mirska, Zujeva, Tutina un citu - lēmuma projektu „Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par iespējamām pretlikumīgām darbībām sakarā ar A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesu”. Tā kā saskaņā ar Satversmi, ja 33 deputāti izsaka šādu lēmumu, tad Saeimai tas ir jāakceptē. Tātad šis lēmuma projekts tiek iekļauts šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.16/Lp10) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto un grozīto darba kārtību. Tātad pirmais jautājums ir Ministru prezidenta ziņojums par Latvijas nacionālo drošību 2010.gadā. Vārds Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.".
- 2011_02_24-seq4 spokenText "Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Es tomēr aicinu iekļaut šodienas darba kārtībā jautājumu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem un gribu pastāstīt vēsturi. Ministru kabinets šo jautājumu ir skatījis, Ministru kabinetā ir atbalstītas visas kandidatūras, kas šodien tiek virzītas uz balsojumu Saeimā. Kolēģiem, kuri šobrīd norāda uz to, ka frakcijās vajadzētu iztaujāt, arī šāds laiks bija dots, un politisko partiju apvienības „Vienotība” frakcija iztaujāja padomes locekļu kandidātus - ne visus, jāatzīst, bet četrus no viņiem, jo viens nevarēja ierasties, un guva priekšstatu par to, kāda ir kandidātu kompetence un kāds ir viņu redzējums. Es gribu norādīt, ka šobrīd ir ļoti būtiski strādāt regulatoram pilnā sastāvā. Šobrīd regulators strādā nepilnā sastāvā, un tāpēc šis jautājums tiek virzīts iekļaušanai jau šodienas sēdes darba kārtībā, lai padomes locekļu kandidatūras tiktu liktas uz balsošanu un atbalstītas. Ja runājam par šo cilvēku kompetenci, tad jāteic, ka katram bija iespēja un vēl aizvien ir iespēja iepazīties ar katra kandidāta dzīvesgājumu. Ja runājam par padomes priekšsēdētāja amata kandidātu, tad jāteic, ka Valdis Lokenbahs ir cilvēks, kuram ir pieredze jau vairāku desmitu gadu garumā IT sektorā. Viņš ir bijis vadošu uzņēmumu vadītājs, īpašnieks. Šobrīd tādu cilvēku, es uzskatu, mūsu valsts pārvaldē trūkst, un šajā gadījumā noteikti viņa kandidatūra... tieši viņš kā personība būtu ļoti noderīgs gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas darbā, gan arī vispār mūsu valsts dzīvē kopumā. Paldies. Tas būtu viss.".
- 2011_02_24-seq3 spokenText "Paldies. „Par” pieteicies runāt deputāts Klāvs Olšteins. Lūdzu!".
- 2011_02_24-seq2 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija patiešām vakardienas sēdē skatīja jautājumu par regulatora kandidātiem, un es tomēr gribu aicināt balsot... šodien neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo regulators tomēr ir ļoti nozīmīgs instruments, un no šiem lēmumiem būs daudz kas atkarīgs valsts tautsaimniecībā. Līdz ar to regulatora kandidātiem būtu jādod iespēja tikt uzklausītiem frakciju sēdēs, kur rūpīgi izvērtētu šīs kandidatūras. Godīgi sakot, ne par visiem kandidātiem arī radās pārliecība, ka viņu zināšanas, it īpaši enerģētikas jomā, ir pietiekami atbilstošas, lai viņi varētu kvalificēti šo darbu veikt. Un faktiski jautājums par šā regulatora cilvēku politisko neitralitāti ir arī zināmā mērā apšaubāms. Un tas rada nepieciešamību uzdot papildjautājumus. Es domāju, ka nekas nenotiks, ja šis jautājums tomēr tiks atlikts uz vienu nedēļu un rūpīgi izvērtēts frakcijās. Paldies.".
- 2011_02_24-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 24.februāra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu grozīt šīsdienas sēdes darba kārtību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un izdarīt izmaiņas, iekļaujot tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.42/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.197/Lp10) otrajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu mainīt 24.februāra sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Valda Lokenbaha iecelšanu par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāju”. Vai deputāts Cilinskis vēlas runāt „pret?” Jā. Lūdzu!".
- 2011_02_17-seq174 spokenText " Paldies. Līdz ar to iespēja uzdot papildjautājumus ir izslēgta. Tātad ir uzskatāms, ka jautājums ir izskatīts. Jautājumu un atbilžu sniegšanas sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. J.Vilks. Paldies. ".
- 2011_02_17-seq173 spokenText "Es domāju, ka attiecībā uz 2012.gadu šis jautājums ir tāds, kas... ko deputātiem, protams, ir tiesības iesniegt, ņemot vērā arī to, ka šāda programma bija un komisija ir izveidota. Un, ja ir konkrētā fiskālā situācija tāda, kas ļauj šādas izdevumu pozīcijas īstenot, tad, manuprāt, tas ir izskatāms jautājums. Un, kā jau es minēju, tas ir kontekstā ar ekonomisko attīstību... Kā jau es minēju, šīs komisijas darbība ir līdz šim tikusi apturēta... finansējums apturēts dēļ dziļās krīzes, kāda mums bija. Bet attiecībā uz 2012.gadu jāteic, ka mums jāvērtē tiešām turpmāko mēnešu attīstība, un tas, kā izskatīsies tad Latvija kopskatā jau attiecībā uz 2012., 2013.gadu, būs atkarīgs no tīri fiskāliem rādītājiem.".
- 2011_02_17-seq171 spokenText "Vai jūsu atbilde nozīmē to, ka nepieciešamos līdzekļus mēs varam prasīt 2012.gadā, paredzot, ka šī būs prioritāte?".
- 2011_02_17-seq170 spokenText "Paldies. Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot trešo papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2011_02_17-seq169 spokenText "Jā... Es domāju, ka tas ir jautājums attiecībā uz fiskālo situāciju valstī, budžeta deficīta konsolidācijas apjomiem, Latvijas ekonomikas pieauguma tempiem un arī kredītreitingu... Šie jautājumi... Visticamāk, ka būs redzama attīstība tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā... Acīmredzot jautājums ir par to, ka var pavērties šie logi, runājot par nākamā gada budžetu, un tad jau arī varētu būt redzamas tādas diezgan precīzas aprises attiecībā uz to, vai Latvijas budžetam fiskālā konsolidācija ir nepieciešama līdzīgā apmērā, kā tas varbūt bija pirms gada, ņemot vērā šīs iepriekšējās makroekonomiskās prognozes un arī to, kādas ir Latvijas... kā pildās Latvijas budžets, kādi ir nodokļu ieņēmumi... Tātad – kāds ir mums deficīta līmenis, vai mēs šajā programmā varam iekļauties, vai mums ir problēmas. Un tad attiecīgi varēsim saprast, sākot ar nākamo gadu, kāda ir situācija... Es domāju, ka tuvākie mēneši dos pārliecinošu atbildi arī par nākamo gadu... par šo gadu un arī par nākamo gadu... Tad redzēsim, kas ir gaidāms saistībā ar budžetu un ekonomiku. Tā ka īss brīdis ir atlicis, lai izprastu situācijas attīstību.".
- 2011_02_17-seq168 spokenText "Lūdzu! Vārds ministram atbildes sniegšanai.".
- 2011_02_17-seq167 spokenText "...subjektīvo viedokli. Kad ir tas brīdis...? Kādi būs tie priekšnoteikumi, kas varētu liecināt par to, ka šī situācija ir uzlabojusies un šāds priekšlikums attiecībā kaut vai uz šiem 50 tūkstošiem būtu izskatāms un apmierināms?".
- 2011_02_17-seq166 spokenText "Paldies. Vai deputāts Gaidis Bērziņš vēlas uzdot vēl kādu papildjautājumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam otra papildjautājuma uzdošanai. Bērziņa kungs, jums ir viena minūte otra papildjautājuma uzdošanai.".
- 2011_02_17-seq165 spokenText "Jā... Uz šo jautājumu es nevaru jums atbildēt, jo neesmu iesaistīts šajā starpvalstu komisijā. Manā rīcībā nav informācijas.".
- 2011_02_17-seq164 spokenText "Vārds atbildei ministram Andrim Vilkam.".
- 2011_02_17-seq163 spokenText "Ministru prezidents nacionālās apvienības „Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātiem ir darījis zināmu, ka „jautājumi, kas saistīti ar no Latvijas izvesto kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā arhīvu materiālu un Latvijas Republikas ārlietu resora dokumentu, atgūšanu, tiek izskatīti Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas Humanitāro jautājumu darba grupā, kā arī citos formātos. Minētais jautājums tika uzrunāts Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas 4.sēdē 2010.gada 4.jūnijā.” Kādi ir šo sarunu rezultāti?".
- 2011_02_17-seq162 spokenText "Paldies. Saeimas kārtības rullis noteic, ka pēc tam, kad ir saņemtas atbildes uz jautājumu iesniedzēju papildjautājumiem, ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus, bet ne vairāk kā trijus, var uzdot pārējie klātesošie deputāti. Tā kā ir klāt arī deputāts Gaidis Bērziņš, man ir jautājums: vai jūs, Bērziņa kungs, vēlaties uzdot jautājumus, saistītus ar to...? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2011_02_17-seq161 spokenText "Paldies par jautājumu. Es uz šo jautājumu jums tiešām nevarēšu atbildēt. Tas ir jāuzdod, visticamāk, Ārlietu ministrijai vai Iekšlietu ministrijai, kurām ir dati par cilvēku izceļošanu, ieceļošanu valstī, un tādā veidā risināt... Un ir arī otrs ceļš – acīmredzot šo jautājumu varētu uzdot arī starpvaldību komisijai, kuras rīcībā arī būtu jābūt datiem par cilvēku pārvietošanos starp abām valstīm.".
- 2011_02_17-seq160 spokenText "Lūdzu, vārds ministram atbildei! Jums ir divas minūtes.".
- 2011_02_17-seq159 spokenText "Starp uzdotajiem 2005.gada Saeimas deklarācijas uzdevumiem Ministru kabinetam ir saistošs arī 2.punkts, kurš paredz palīdzības sniegšanu pārceļotājiem, tāpat arī viņu ģimenes locekļiem, kas pārceļas uz savu vēsturisko vai etnisko dzimteni. Vēlējos uzzināt: kāds šo pēdējo piecu gadu laikā ir bijis pārceļotāju skaits uz viņu etnisko dzimteni un kādi ir turpmākie plānotie darbi no Ministru kabineta puses, lai pildītu deklarācijas 2.punktu?".
- 2011_02_17-seq158 spokenText "Paldies. Iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl vienu papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātam Jānim Dombravam!".
- 2011_02_17-seq157 spokenText "Jā, iezīmējot 2012.gada budžetu, vēl tomēr nav pilnīgas, teiksim, skaidrības par Latvijas ekonomisko un fiskālo stāvokli attiecībā uz dažādiem izdevumiem, kas pēdējos gados ir tikuši vai nu apturēti, vai arī būtiski samazināti. Es tomēr rosinātu šajā gadījumā skatīties kontekstā ar situācijas attīstību attiecībā uz budžeta deficīta līmeni Latvijā, attiecībā arī uz mūsu, teiksim, ekonomikas atgūšanās tempu... Tātad kopumā skatīties, kāda ir Latvijas... kā Latvijas budžets izskatās, teiksim, attiecībā uz 2011.gadu, kāda ir tā izpilde gada vidū, kāda tā varētu būt, kā iezīmējas šis konsolidācijas apjoms, kāds Latvijai būtu jāveic nākamajā gadā saistībā arī ar mūsu budžeta vidēja termiņa plānošanu. Es pieļauju, ka deputātiem būtu jāseko līdzi šai attīstībai arī saistībā uz Latvijas kredītreitinga potenciālajām izmaiņām. Un, kā jau es minēju, budžeta izskatīšana varētu sākties... priekšlikumus budžetam varētu sākt izskatīt, sākot ar gada otro pusi, tas ir, jau augustā, septembrī. Tad mums iezīmētos Latvijas pozīcija attiecībā uz budžeta deficīta līmeņiem, uz pieļaujamiem deficītiem un uz dažādiem citiem izdevumiem, kas nav bijuši līdz šim saistībā ar 2012.gadu.".
- 2011_02_17-seq156 spokenText "Paldies par jautājumu. Ministram tiek dots vārds atbildei. Jums ir divas minūtes laika. Lūdzu!".
- 2011_02_17-seq155 spokenText "Paldies. Mums bija trīs jautājumi. Starp tiem otrais bija jautājums saistībā ar 2012.gada valsts budžeta projektu: vai šajā budžeta projektā ir paredzēti līdzekļi komisijas darbības atjaunošanai, īstenojot valsts sistēmas reformu vai kā citādi rodot iespēju atjaunot šos budžeta līdzekļus? Vēl es vēlētos uzzināt, vai 2012.gada valsts budžeta projektā ir paredzēti šie līdzekļi vai nav, jo Valda Dombrovska sagatavotajā atbildē par 2012.gada budžeta projektu šie izdevumi neparādās tieši saistībā ar komisijas darbu.".
- 2011_02_17-seq154 spokenText "Paldies, ministra kungs! Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājumu iesniedzējiem ir iespēja uzdot papildjautājumus, un saskaņā ar Kārtības rulli pirmajam ir tiesības uzdot jautājumu pirmajam parakstītājam, ja nav bijusi citāda vienošanās. Es saprotu, ka Dombravas kungs vēlas uzdot papildjautājumu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dombravam! Jā, lūdzu, jums ir viena minūte papildjautājuma uzdošanai.".
- 2011_02_17-seq153 spokenText "Jā, paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šodien esmu ieradies Saeimā, lai klātienē jums izskaidrotu situāciju saistībā ar 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemtās deklarācijas „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu” izpildi. Uzreiz vēlos atgādināt, ka Ministru kabinets ir izpildījis deklarācijā pausto pirmo uzdevumu un triju mēnešu laikā izveidojis speciālistu komisiju, kas noteiktu PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas, apkopotu visu informāciju par represijām un masveida deportācijām, kā arī aprēķinātu zaudējumus, kurus šis režīms ir nodarījis Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem. Ar Ministru kabineta 2005.gada rīkojumu tika izveidota minētā komisija, un tajā pašā gadā komisija uzsāka darbu. Komisijas vadība tika uzticēta Valsts kancelejai. 2006.gadā no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tai tika piešķirts nepieciešamais finansējums. Tāpat ir jāatgādina, ka turpmākajos gados – līdz 2009.gada budžeta grozījumiem – Ministru kabinets speciāli šim mērķim budžetā izveidoja programmu, paredzot finansējumu šīs komisijas darbībai. Sākoties finanšu krīzei visā pasaulē, valdībai bija jādomā par dažādu nozaru prioritātēm, veicamajiem īstermiņa pasākumiem, kā arī turpmākās rīcības virzieniem vidējam termiņam. Ministru kabinets strauji uzsāka darbu pie budžeta konsolidācijas pasākumiem un vienojās par 2009.gada valsts budžeta deficīta samazināšanu 500 miljonu latu apmērā. Diemžēl... Tostarp viens no izdevumu samazinājuma pasākumiem bija rīkojums par 2005.gadā izveidotās komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapavietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto materiālo zaudējumu aprēķināšanai darbības apturēšanu. Lēmums par komisijas darbības apturēšanu tika pieņemts Ministru kabineta sēdē 2009.gadā, izdarot attiecīgus grozījumus likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Tāpēc komisijas darbs tika apturēts no 2009.gada 1.augusta. Cienījamie deputāti! Jūs pilnībā esat informēti, ka ekonomiskās krīzes dēļ Latvija līdz šim ir veikusi 16 procentu lielu konsolidāciju no tās kopprodukta, samazinot izdevumus un pārskatot nodokļu politiku. Vēlos jums joprojām atgādināt, ka Latvijai ir pietiekami liels deficīts, kam ikdienā tiek tērēts apmēram par 1,5 miljoniem vairāk, nekā valsts var nopelnīt, un arī šim gadam budžeta deficīts ir paredzēts 570 miljonu latu apmērā. Ņemot vērā to, ka pašreizējā ekonomiskā situācija prasa papildus veikt valsts budžeta konsolidāciju par apmēram 50 miljoniem latu, kā arī valdības stingro apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu, lēmums par komisijas darbības apturēšanu pagaidām nav pārskatīts un finansējums tās darbības nodrošināšanai 2011.gadā nav paredzēts. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisija nav likvidēta, bet tās darbība uz laiku ir apturēta. Līdz ar to jautājums var tikt aktualizēts pēc ekonomiskās un fiskālās situācijas uzlabošanās valstī, izvērtējot valsts budžeta iespējas. Paldies.".
- 2011_02_17-seq152 spokenText "Labvakar! Tātad sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem. Šodien darba kārtībā ir viens deputātu jautājums. Deputātu Dombravas, Dzintara, Rasnača, Laizānes, Parādnieka un Cilinska jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Tātad atbildes sniegšanu uz šo jautājumu Ministru prezidents ir pāradresējis ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam. Ir saņemta rakstiska atbilde, kuru ir parakstījis Ministru prezidents Dombrovskis. Viņš ir arī informēts par to, ka jautājuma iesniedzējus neapmierina rakstiskā atbilde. Dombrovskis savukārt ir pilnvarojis finanšu ministru Andri Vilku sniegt papildus šīs mutiskās atbildes. Tātad, ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu papildu informāciju rakstiski jau sniegtajai atbildei? Lūdzu, jums ir divas minūtes!".
- 2011_02_17-seq151 spokenText "Paldies. Līdz ar to 17.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Atbildes sniegšana uz deputātu jautājumu 2011.gada 17.februārī pulksten 17.00".
- 2011_02_17-seq150 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies desmit deputāti: Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Māris Kučinskis... Māris Kučinskis ir... Visvaldis Lācis, Sergejs Mirskis, Jānis Vucāns... Ir... Un Didzis Zemmers... Nav. Paldies.".
- 2011_02_17-seq148 spokenText "Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Es atgādinu, ka pulksten 10.30 mums ir komisijas sēde. Paldies.".
- 2011_02_17-seq146 spokenText "Kolēģi no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas! Tūlīt sēde, īsa sēde. Un Baltijas lietu apakškomisija pulcējas pulksten 10.20 Ārlietu komisijas telpās. Paldies.".
- 2011_02_17-seq144 spokenText "Cienījamie deputāti! Attīstības plānošanas apakškomisija pulcējas pēc piecām minūtēm. Precizēsim tekstu. Paldies.".
- 2011_02_17-seq142 spokenText "Kolēģi! Publisko izdevumu un revīzijas komisija pulksten 10.20 pulcējas 106.auditorijā, bet pulksten 11.00 Sociālo un darba lietu komisija - Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_02_17-seq141 spokenText "Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 22.februāris, izskatīšana - 3.marta sēdē. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. No iepriekšējās reizes mums ir palicis jautājums „Par 2005.gada 12.maijā Saeimā pieņemto deklarāciju „Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu””. Jautājums bija adresēts Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Ministru prezidents atbilžu sniegšanu ir uzdevis finanšu ministram Vilkam, kurš šodien pulksten 17.00 sniegs papildu atbildes. Pagājušajā nedēļā bija arī deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” akciju iegādi”. Uz jautājumu ir saņemta rakstiska atbilde, kura iesniedzējus apmierina. Ir saņemti divi jauni deputātu jautājumi. Deputāti Cilinskis, Parādnieks, Rasnačs, Dombrava, Laizāne un Bērziņš ir uzdevuši jautājumu ekonomikas ministram Artim Kamparam par akciju sabiedrības „Latvenergo” jaunajiem tarifu plāniem. Jautājums tiks nodots ministram. Ir arī saņemts deputātu Urbanoviča, Dolgopolova, Orlova, Zemļinska, Klementjeva un citu deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim par likumprojektu sagatavošanu. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentam. Un vēl. Vairāki deputāti ir lūguši vārdu, lai sniegtu paziņojumus. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_02_17-seq140 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 2011.gada 22.februāris. Un Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojekts tiks skatīts šā gada 3.martā. Paldies.".
- 2011_02_17-seq139 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Eināram Cilinskim... Nē, vairs nevēlas debatēt. Cilinska kungs tomēr atsakās debatēt. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts galīgajā lasījumā.".
- 2011_02_17-seq137 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tā kā bija komisijas aicinājums tomēr atzīt likumprojektu par steidzamu, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 13, atturas - 7. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2011_02_17-seq136 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Likumprojekts liekas ļoti tehnisks un ir iesniegts, lai pamatā pārņemtu direktīvu. Tātad kas tā ir par direktīvu? Šeit ir norādīts, ka tā ir 2006.gada direktīva, kura, kā rakstīts anotācijā, jāpārņem Latvijas normatīvajos aktos līdz 2011.gada 19.janvārim. Tātad šeit pirmām kārtām ir jautājums: ja reiz šī direktīva jau 2006.gadā ir bijusi publicēta, tad kāpēc tā tikai tagad ir nonākusi līdz Saeimai? Faktiski tas ir tehnisks dokuments, tur nekā tāda šausmīga nav, kas būtu bijis ilgstoši jāpēta. Kurš faktiski ir par to atbildīgs, ka direktīva šobrīd... ka tā nav pārņemta savlaicīgi un dokuments tagad ir jāpieņem Saeimai ļoti sasteigti un ātrā tempā? Protams, varētu jau dokumentu pārņemt arī ātrā tempā, ja pa šiem sešiem gadiem būtu izstrādāts kaut kas ļoti kvalitatīvs. Bet tagad, ja mēs paskatāmies... Es pieminēšu tikai vienu normu, kas šeit ir lasāma, proti, ka transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var iegūt persona, kura, kā rakstīts jaunajā likumā, pastāvīgi, tas ir, vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personīgu vai darba saistību dēļ, vai, ja personai nav darba saistību, tad personisko saistību dēļ dzīvo Latvijā. Es nerunāšu par to, ka šis kalambūrs jau... Tur divreiz atkārtojas vārdi, ka var... „Personīgās saistības”, šķiet, ir termins, kas Civillikumā nosaka kaut ko citu. Bet tagad paskatīsimies, kādā veidā un kas reģistrēs tās 185 dienas, kuras kāds kaut kur ir nodzīvojis. Vai šāds mehānisms eksistē un vai vispār var eksistēt? Vēl viens teikums. Tur tālāk ir vēl viens kalambūrs: „Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja persona dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lai veiktu uzdevumu kādu konkrētu laiku.” Tātad padomāsim: persona... Kas tās būs par personām, kas veiks citā Eiropas Savienības valstī uzdevumu kādu konkrētu laiku? Tātad - kas šeit ir? Šeit ir vienkārši elementāri paņemts slikts direktīvas tulkojums, uz ko arī anotācija norāda. Latviešu tulkojums ir slikts, šis tulkojums ir pārlikts kā likuma norma bez kaut kādas iedziļināšanās, bez pārdomāšanas, bez terminu saskaņošanas. Es domāju, ka likumu pieņemt vajag, un gan jau tad Saeima to sakārtos, bet es gribu aicināt nevirzīt to kā steidzamu. Nekas ļauns nenotiks, ja tas tiks izskatīts trijos lasījumos un pieņemts divas nedēļas vēlāk. Paldies.".
- 2011_02_17-seq135 spokenText "Vai Cilinska kungs vēlas debatēt par steidzamību? (No zāles dep. E.Cilinskis: „Jā!”) Tātad ir iespējams debatēt arī par steidzamību. Lūdzu! Vārds deputātam Eināram Cilinskim.".
- 2011_02_17-seq134 spokenText "Kolēģi! Strādāsim likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”. Īsi par šā likumprojekta mērķi un būtību. Likumprojektā ir precizētas definīcijas atsevišķiem transportlīdzekļu veidiem, un likumprojekts ir papildināts ar jaunām transportlīdzekļu kategorijām, tādām kā, piemēram, AM, kas ir mopēdi, un A2, kas ir jauna motociklu klasifikācija. Tāpat likumprojektā ir iestrādāts arī pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par prasībām transportlīdzekļa vadītāja eksaminācijas inspektoriem. Likumprojektā tiek precizēts arī vecums, no kāda persona var iegūt vadītāja tiesības. Tāpat likumprojekta 4.pantā ir iestrādāts princips, kas paredz aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstij izsniegt vadītāja apliecību, ja ir pieejama informācija, ka citā Eiropas Savienības dalībvalstī personai ir atņemtas vadīšanas tiesības un ir piemērots vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Līdz ar to ir novērsta situācija, ka, piemēram, Latvijā tiek atņemtas autovadītāja tiesības, bet tās ir iespējams nokārtot kur citur un braukt ar tām šeit. Un pēdējais. Likumprojekta 5.pantā ir atruna par direktīvā noteiktā pieļaujamā vecuma ierobežojumiem transportlīdzekļu vadīšanai. Minētā norma nosaka, ka Latvijā tiek atzītas vadīšanas tiesības tikai tad, ja persona, kas vada transportlīdzekli, ir sasniegusi Ceļu satiksmes likuma 24.pantā noteikto vecumu. Tātad kopumā likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu tiesību normas no direktīvas 2006/126/EK. Komisija turklāt lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.".
- 2011_02_17-seq133 spokenText "Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_02_17-seq132 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2.marts.".
- 2011_02_17-seq131 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_17-seq130 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2010_03_31-seq582 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2009_12_03-seq76 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_02_17-seq128 spokenText "Un 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem, kuri precizē laikus, kad minētās likuma normas varētu stāties spēkā. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_02_17-seq126 spokenText "19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka tiek izslēgta no likumprojekta iespēja saņemt apmaksātu papildu atvaļinājumu, jo, grozot tiesnešu atalgojuma sistēmu, iekļaujot viņus vienotajā atalgojuma sistēmā, šis jautājums tiek regulēts citā likumā. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalsta.".
- 2011_02_17-seq124 spokenText "18. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt iepriekšējā lasījumā atbalstīto pantu. Tātad ir runa par atteikšanos no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, bet tas nenozīmē, ka ir mainīta sākotnējā likumprojekta būtība... ka tiesnešu kvalifikācijas klases tiks saglabātas. Tiesnešu kvalifikācijas klases tiek saglabātas tikai pagaidām, pārejas periodā, jo, kā jau es minēju, galvenais ir nevis šīs klases, bet tas, lai cilvēkam būtu pārliecība, ka viņš kvalitatīvu tiesneša pakalpojumu var saņemt neatkarīgi no tā, kāda tiesnesim ir kvalifikācijas klase. Tātad pagaidām pants tiek izslēgts, bet katrā ziņā atteikšanās no tiesnešu kvalifikācijas klasēm... šis lēmums ir galīgs. Tātad komisija šobrīd priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_02_17-seq122 spokenText "17. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir vienkārši precizējošs. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq120 spokenText "16. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu... ka tiesnešus vērtē ne tikai pēc kaut kādiem eksāmeniem vai kaut kādiem pārbaudes darbiem... Tātad, vērtējot tiesneša kvalifikāciju, atzinīgi tiek vērtēts arī tas, ja tiesnesim ir doktora... laikā, kamēr viņš ir tiesnesis, viņš iegūst doktora grādu vai nodarbojas ar pedagoģisko un zinātnisko darbību. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_02_17-seq118 spokenText "15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē to, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā netiks saglabāta tā sauktā kvotu sistēma. Tātad tiesnešiem, kurus Tienešu kvalifikācijas kolēģija ievēlē savā kopsapulcē tiesnešu ikgadējā konferencē... Tātad ir iespēja tiešām izvirzīt no visām tiesām šos kandidātus un pašiem iekšēji raudzīties, lai tie būtu tiesneši ar visaugstāko kvalifikāciju, kuri gūst vislielāko atbalstu. Komisija priekšlikumu atbalsta.".
- 2011_02_17-seq116 spokenText "14. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas nosaka šo kārtību un dokumentu paraugus, lai veiktu tiesnešu kvalifikācijas pārbaudi. To nosaka Tieslietu padome. Priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.".
- 2011_02_17-seq114 spokenText "Arī 13. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par zvērestu un solījumu. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq112 spokenText "Arī 12. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par zvēresta un solījuma došanu. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq110 spokenText "Arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par šo pašu tēmu. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq108 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Analoģisks. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq106 spokenText "Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums - attiecas uz zvērestu un solījumu. Komisija atbalsta.".
- 2011_02_17-seq104 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka tāpat kā Saeimas deputātiem arī tiesnešiem ir iespēja izvēlēties, vai nu dot svinīgo zvērestu vai dot svinīgo solījumu. Tātad tīri redakcionāli precizē un dod arī tiesnešiem šādas izvēles iespējas. Komisija priekšlikumu atbalsta.".
- 2011_02_17-seq102 spokenText "7. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš savukārt tādā pašā veidā izvērtē Augstākās tiesas tiesnešu amata kandidātus. Jāsaka gan, ka Augstākā tiesa iebilda pret to, ka arī Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāti tiks izraudzīti atklātā konkursā, līdzīgi kā tas ir iepriekšējā pantā attiecībā uz apgabaltiesas tiesneša amata kandidātiem, bet katrā ziņā uz otro lasījumu precizētā redakcija ir saskaņota ar tiesnešiem, un droši vien pirms trešā lasījuma šīs debates par Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu izraudzīšanu vēl turpināsies. Tātad 7.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq100 spokenText "6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš līdzīgā veidā, tāpat kā iepriekšējie priekšlikumi, precizē izglītības un kvalifikācijas prasības apgabaltiesas tiesneša amata kandidātiem un nosaka arī to, ka apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlase notiek atklātā pretendentu konkursā un ka šo nolikumu apstiprina nevis izpildvara, nevis likumdevējs, bet to apstiprina pašu tiesnešu augstākā institūcija - Tieslietu padome. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2011_02_17-seq98 spokenText "5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts un arī precizē šīs izglītības prasības.".
- 2011_02_17-seq96 spokenText "4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš savukārt precizē izglītības prasības tiesneša amata kandidātiem rajonu, pilsētu tiesu tiesneša amata kandidātiem, nosakot, ka šī augstākā izglītība, kura ir bijusi iegūta... ka ir bijusi iegūta profesionāla jurista kvalifikācija... Savukārt praksē ir bijuši gadījumi, ka ir pazudis tieši šis termins par jurista kvalifikāciju. Tātad šis priekšlikums komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2011_02_17-seq94 spokenText "2. - tieslietu ministra Štokenberga priekšlikums, kurš nosaka, ka apgabaltiesās var būt arī atbrīvotie vietnieki, ja šajās apgabaltiesās ir vairāk par 50 tiesnešiem. Tātad nevis mazajās tiesās nosacīti tiek vairoti priekšnieki, bet tas tā ir tiesās, kurās tiešām ir liels darba apjoms; piemēram, Rīgas apgabaltiesā var būt vietnieki. Tātad komisija, izskatot šo priekšlikumu, to atbalstīja un iekļāva savā 3.priekšlikumā, kuru pati atbalstīja.".
- 2011_02_17-seq92 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.477 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, kura reģistrācijas numurs ir 16/Lp10. Tātad šis likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai otrajā lasījumā. Šis ir viens no tiem likumprojektiem, par kuriem mēs lēmām, ka tie ir turpināmi izskatīt šajā Saeimā, jo iepriekšējā Saeimā šā likumprojekta izskatīšana netika pabeigta. Un, lai arī šis ir otrais lasījums, es gribu atgādināt kolēģiem, ka šis ir ļoti būtisks likumprojekts, it sevišķi apstākļos, kad arī šobrīd atkal publiski izskan jautājumi par tiesnešu un tiesu sistēmas amatpersonu algām, attiecībā uz kurām mēs pagājušajā gadā, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, grozījām šos nosacījumus. Savukārt otra likumprojekta puse attiecas uz to, lai par šo ļoti augsto atalgojumu sabiedrība būtu pārliecināta arī par tiesnešu kvalifikāciju un par to, ka tiesnešu kvalifikācija tiek pārbaudīta visā viņu karjeras garumā un ka vienīgais kritērijs nav tikai nostrādātie gadi, bet arī atbilstoša zināšanu pārbaude. Tātad pie tā ir strādājusi jau iepriekšējā Saeima, un arī šis likumprojekts paredzēs šo kārtību, kādā veidā tiesnešiem regulāri tiks kontrolēta viņu kvalifikācija. Turklāt šajā likumprojektā ir veiktas arī vairākas citas precizējošas lietas, par kurām es jūs informēšu, skatot katru atsevišķo priekšlikumu. Tātad uz otro lasījumu ir saņemti 20 priekšlikumi. 1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāls. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq91 spokenText "Deputāti neiebilst pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Urbanoviča kungs, es jums aizrādu par to, ka jūs šobrīd uzdodat jautājumus no vietas un traucējat sēdes norisi. Turklāt starp lasījumiem tiek runāts tikai par iesniegtajiem priekšlikumiem, nevis par likumprojekta būtību. Turpināsim sēdi ar nākamo darba kārtības punktu - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.".
- 2011_02_17-seq90 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2011.gada 24.februāris. Pirmajā lasījumā tika izskaidrots arī šā likumprojekta mērķis un būtība.".
- 2011_02_17-seq89 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_17-seq88 spokenText "Likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Nav iesniegts neviens priekšlikums. Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Kas tie par pakalpojumiem? Kurš zina, kas tie ir par pakalpojumiem?”)".
- 2011_02_17-seq87 spokenText "Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_02_17-seq86 spokenText "Priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz šā gada 3.martam.".
- 2011_02_17-seq85 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_02_17-seq82 spokenText "Un 5. - komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq80 spokenText "4. - ministra Vējoņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2011_02_17-seq78 spokenText "3. - ministra Vējoņa priekšlikums, kurš ir redakcionāli precizēts un atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq76 spokenText "2. - ministra Vējoņa priekšlikums, kur ietverts deleģējums Ministru kabinetam. Ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq74 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Reklāmas likumā”. Kopumā ir iesniegti pieci priekšlikumi, un visi pieci komisijā ir atbalstīti. 1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, kur ir tehnisks labojums. Tas ir atbalstīts.".
- 2011_02_17-seq73 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_02_17-seq72 spokenText "Termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam - 2011.gada 15.marts.".