Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_03_17-seq268 spokenText "Līdz ar to lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq266 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums par Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņiem. Arī tas komisijā guvis atbalstu.".
- 2011_03_17-seq264 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” otrajam lasījumam. Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja... būtībā tāds tehnisks grozījums, kas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2011_03_17-seq263 spokenText "24.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2011_03_17-seq262 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.marts.".
- 2011_03_17-seq261 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq260 spokenText "Grozījumos ir skarta tāda sāpīga lieta kā nāve starptautisko operāciju rajonos, un nu šī lieta šeit, grozījumos, ir sakārtota, lai būtu vienādi visiem, kas tur piedalās, pirmkārt, amatpersonām un, otrkārt, arī gada laikā, ja tur tas ir saistīts ar ķīmiskiem ievainojumiem. Un komisijas domas, kas tika vienbalsīgi paustas, ir atbalstīt.".
- 2011_03_17-seq259 spokenText "14.aprīlis. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_03_17-seq258 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14.aprīlis.".
- 2011_03_17-seq257 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq256 spokenText "Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jelgavas bijušajā rajonā izveidojās tādas zināmas domstarpības... problēmas ar to, ka vienai... dažādām vietām ir vienāds nosaukums. Proti, vārds „Sidrabene” Jelgavas rajonā ir bijis gan kādreizējam Sidrabenes pilskalnam, gan arī ir analogs Tērvetes pilskalnam; tās ir mūsu, zemgaļu, vēsturiskās vietas. Pagasti beidza eksistēt 1949.gadā, un faktiski sāka darboties ciemu padomes 1950.gadā. Un tā, apvienojot šos pagastus, veidojot ciemu padomes, pazuda vēsturiskais pagasta nosaukums „Salgale”. Līdz ar to Ozolnieku novada dome, šo jautājumu izskatot, nolēma, arī atsaucoties uz iedzīvotāju priekšlikumiem, atjaunot šo vēsturisko nosaukumu latviskas vides saglabāšanas labad, lai visiem būtu skaidrs, kur šis novads un šis pagasts atrodas. Tādā sakarībā tika pieņemts šis lēmums, un es domāju, ka tas varētu būt zināms ierosinājums arī citām pašvaldībām atgriezties pie šiem vēsturiskajiem nosaukumiem, līdz ar to mūsu teritorijās, Latvijas valsts teritorijās, nebūtu nekādu citu domstarpību. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_03_17-seq255 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Guntim Rozītim.".
- 2011_03_17-seq254 spokenText "Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Grozījumu būtība ir ārkārtīgi vienkārša. Iedziļinoties vēsturē, divi novadi ir attiecībā uz saviem pagastiem konstatējuši, ka agrāk ir bijuši citi nosaukumi. Proti, Kubuļu pagasts saukts par Kubulu pagastu un Sidrabenes pagasts - par Salgales pagastu. Komisija likumprojektu ir izskatījusi un vienbalsīgi nolēmusi to atbalstīt pirmajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq253 spokenText "22.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_03_17-seq252 spokenText "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam komisija nolēmusi noteikt 22.martu.".
- 2011_03_17-seq251 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Bibliotēku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq250 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāts likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr.244/Lp10). Ņemot vērā, ka 2011.gada 1.janvārī spēkā stājās Arhīvu likums, Kultūras ministrija uzskata, ka nepieciešams veikt grozījumus Bibliotēku likuma 19.panta trešajā daļā. Šeit ir tīri tehniski labojumi, kas saistīti ar terminoloģijas maiņu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektu ir izskatījusi, un komisijas vārdā aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq249 spokenText "22.marts. Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Grozījumi Bibliotēku likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Sergejs Fjodorovs.".
- 2011_03_17-seq247 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq246 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina jūs, godātie kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq245 spokenText "Deputāti neiebilst. Likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā un Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijas Republikā izvietošanas nosacījumiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_03_17-seq243 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (Nr.251/Lp10) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq242 spokenText "Jā, grozījumi šajā pašā likumā. Šie grozījumi paredz saskaņot Biedrību un nodibinājumu likumu ar Eiropas Savienības direktīvu, kas nosaka sankcijas un dažādus pasākumus, kas vērsti pret tiem darba devējiem, kuri dod darbu trešo valstu valstspiederīgajiem. Šis likumprojekts paredz noteikt to, ka biedrības un nodibinājumi, kas aizstāv šādu cilvēku intereses, var to darīt, tomēr tādā veidā tas neapstādina šo cilvēku... tas nedod šiem cilvēkiem tiesības strādāt un saņemt darbu no attiecīgā darba devēja. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq241 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek noteikts 29.marts? Deputāti neiebilst. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 29.marts. Nākamais darba kārtības punkts - arī likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (reģistrācijas Nr.251/Lp10), pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2011_03_17-seq240 spokenText "Aicinu pagarināt ierosinājumu pieteikumu termiņu līdz 29.martam, jo par biedrībām un nodibinājumiem varētu būt daudz priekšlikumu.".
- 2011_03_17-seq239 spokenText "Jā... Ja jūs gribat pieteikties, tad jānospiež poga. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Rasmai Kārkliņai!".
- 2011_03_17-seq238 spokenText "Bija iebildumi pret termiņu.".
- 2011_03_17-seq237 spokenText "22.marts. Deputāti neiebilst. Nākamais darba kārtības punkts...".
- 2011_03_17-seq236 spokenText "Komisija ir vienojusies, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22.marts.".
- 2011_03_17-seq235 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq234 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” (dokuments Nr.508). Šis likumprojekts precizē to veidu, kā biedrības un nodibinājumi tiek likvidēti, kā arī nosaka precīzāku kārtību, kā šīm organizācijām ir jāglabā savi dokumenti, tātad tie ir tehniski grozījumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_03_17-seq233 spokenText "Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.".
- 2011_03_17-seq231 spokenText "Deputāti neiebilst. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam ir 2.maijs.".
- 2011_03_17-seq230 spokenText "18., 18. ...".
- 2011_03_17-seq229 spokenText "Es saprotu, ka pirmā darbadiena pēc 1.maija ir 2.maijs. Acīmredzot tad Šķēles kunga priekšlikums ir 2.maijs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 2.maiju?".
- 2011_03_17-seq228 spokenText "Lieciet, sēdes vadītāj, 2., 3. vai 4., kas jums tur labāk patīk.".
- 2011_03_17-seq227 spokenText "Man jāatzīmē, ka 1.maijs ir oficiāli svinama brīvdiena, acīmredzot tad vajadzētu...".
- 2011_03_17-seq226 spokenText "Varētu varbūt 1.maiju noteikt. Tomēr ir pietiekami daudz kas izrunājams un izspriežams, pirms rodas varbūt pietiekami nopietni un ilgtermiņā vērsti priekšlikumi.".
- 2011_03_17-seq225 spokenText "18.aprīlis. Deputāti neiebilst... Es atvainojos! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Šķēlem!".
- 2011_03_17-seq224 spokenText "Paldies kolēģiem par vienbalsīgo atbalstu! 18.aprīlis - priekšlikumu iesniegšana.".
- 2011_03_17-seq223 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā Ingrīda Circene vēlas ko piebilst? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_03_17-seq222 spokenText "Godājamie kolēģi! Šis jautājums ir jāvirza uz priekšu, ir jāatbalsta priekšlikums, ka Latvijas sabiedrībai būtu jāzina, kas ir mediju īpašnieki. Vienlaicīgi es gribu arī piekrist tam viedoklim, ka mums lielā mērā šodien ir jāizvērtē mediju loma sabiedrībā un tas, cik liela tiešām ietekme no ārvalstīm var būt mūsu medijos. Ja rūpnīca pieder kādam zviedru uzņēmumam vai amerikāņu uzņēmumam, vai krievu uzņēmumam, tad tur nav nekādu politisku bažu, cilvēki strādā, ražo kaut ko, pārdod, eksportē. Bet, ja mēs runājam par medijiem, tad jāteic, ka pēdējā laikā ir izveidojusies tendence, ka mediji tā pavisam klusi ir bijuši... nonākuši ārvalstu kontrolē. Tad, kad ir jāatspoguļo ikdienas problēmas, viss, kas notiek valstī, tad viss tiek godprātīgi atspoguļots, bet tajā brīdī, kad ir kāds jautājums, kurā pēkšņi Latvijas intereses krustojas ar tās valsts interesēm, kurai pieder konkrētais medijs, sabiedriskais viedoklis tiek veidots citā virzienā. Mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts; mēs nevaram, protams, pieņemt lēmumus, kuri būtu pretrunā ar Eiropas Savienības vispārīgajām normām, bet, ja reiz Amerikas Savienotās Valstis šo konkrēto biznesa jomu (es pasvītroju - biznesa jomu!) mēģina kontrolēt tādā veidā, ka ārzemniekiem nevar būt vairākums šajā biznesā, tad varbūt mums vajag ļoti atklāti šeit, Saeimā, runāt par šo tēmu - ko nozīmē brīvi mediji. Man personīgi rada bažas tieši tas, ka, runājot par brīviem medijiem, mēs ļoti bieži sakām, kā jākontrolē politiskās partijas pirms vēlēšanām, ka politiskajām partijām nevar būt ziedotāji no ārvalstīm, bet sabiedriskās organizācijas, kuras reāli ir darbojušās kā politiskās partijas un kuras ir veidojušas sabiedrisko viedokli, brīvi saņem naudu no ārzemēm. Un, protams, šī nauda... Vai tā ir apšaubāma vai nav - to droši vien katrs var vērtēt, bet... Mēs zinām to, kāds statuss Džordžam Sorosam ir Lielbritānijā, kā viņš, veiksmīgi uzpērkot 10 miljardu apjomā britu mārciņu, sagrāva šo mārciņu un principā atņēma katram iedzīvotājam ievērojamus uzkrājumus, jo notika devalvācija vienas nakts laikā. Par to šodien grāmatas raksta. Tiem, kas vēl nav lasījuši, tas viss ir pieejams, un katrs ar to var iepazīties. Man personīgi rada bažas tas, ka, ja mēs virzīsimies tikai un vienīgi uz to, lai pateiktu, kas ir īpašnieks... Ja mēs sakām „a” (un es atbalstu šo priekšlikumu!), es gribētu, lai mēs pateiktu arī „b”. Un tas „b” ir tas, ka tie, kas strādā žurnālistikā... Ja mēs gribam, lai viņi ir objektīvi, tad jautājums ir - kādu finansējumu viņi saņem? Jo viņš var būt žurnālists kādā medijā, bet paralēli tam viņš saņem stipendijas un citus, tā teikt, atbalsta līdzekļus kaut kādiem pasākumiem no viena vai otra ārvalstu fonda. Man šķiet, ja mēs vēlamies sakārtot šo jomu, mums vajadzīgas atklātas debates. Ja kāds uzskata, ka mēs kaut kā gribam tagad... ka Šlesers vēlas nedaudz ierobežot brīvo presi... Pasarg’, Dievs! Es vienkārši vēlos Saeimā atklātas debates par to, kas ir brīva prese, jo es līdz galam to nesaprotu. Jo mēs zinām, ka daudzu gadu garumā - daudzu gadu garumā! - atsevišķi masu mediji ir savu viedokli uzurpējuši tādā veidā, ka pasaka: „Tas ir tautas viedoklis!”, lai gan, kā mēs zinām, ļoti bieži tauta domā citādāk. Man šķiet, ka šīs debates, kas ir sākušās šodien, būs ļoti svarīgas, attīstot šo tēmu. Jo ir jāizdara viss iespējamais, lai tajos brīžos... Jo, redziet, ja cilvēks iet pa ielu, nokrīt un salauž kāju vai roku, tad šis fakts ir atspoguļojams tiešā veidā. Neviens nevar pateikt tad, ja viņš salauzis kāju, ka viņš... Jo, ja kāds saka: „Nē, nē, tā ir roka!”, visi tomēr saprot, ka tā ir kāja. Bet tajā brīdī, kad sākas cīņa par kādām ekonomiskām interesēm... Un, ja mēs runājam vēl arī par mūsu kaimiņvalstīm Skandināvijā, tad šajā gadījumā runāsim pavisam atklāti: skandināvu biznesa ietekme šeit ir ārkārtīgi liela, it sevišķi finanšu jomā! Principā mums Latvijā savu banku nav. Un tieši tāpēc mums vajadzētu šo tēmu attīstīt, lai saprastu, kurā brīdī uz mums var tikt izdarīts spiediens, lai mēs atsakāmies no mūsu nacionālajām interesēm. Un tas jāskata kompleksi. Varbūt kādam šķiet, ka tas viss neapdraud mūs, ka viss ir kārtībā? Protams, televīzijas kanāls var rādīt filmas un vēl kaut ko, bet, kad sākās ziņu, tā teikt, sniegšana sabiedrībai, tad... Man šķiet, būtu ļoti svarīgi debatēt par to, kādā veidā mēs tomēr varam aizsargāt mūsu nacionālās intereses, jo ziņu pasniegšana ar kaut kādu ārvalstu ekspertu viedokli un uzspiešana Latvijas sabiedrībai ir ļoti, ļoti bīstama. Tā ka, godājamie kolēģi, atbalstīsim brīvu presi! Noskaidrosim, kas... kurš medijs kam pieder, bet vienlaikus arī runāsim par kopīgo finansējumu, kas ieplūst mediju biznesā. It sevišķi šodien, kad, kā mēs zinām, mediju biznesā ieņēmumi no reklāmas maksām ir samazinājušies, un tad, protams, ļoti bieži sanāk tā, ka kaut kādi ārvalstu fondi dotē šo „brīvo” (pēdiņās) žurnālistiku un tā tālāk. Tā ka, es domāju, laba tēma, un šīs diskusijas noteikti Saeimā vēl būs garas un plašas. Es ceru, ka mēs šodien šo priekšlikumu atbalstīsim, bet par preses brīvību es domāju: kur gan citur, ja ne Saeimas zālē, mēs varētu atklāti padebatēt. Paldies. (Dep. K.Šadurskis aplaudē: „Laba runa. Man patika.”)".
- 2011_03_17-seq221 spokenText "Paldies. Vārds debatēs deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_03_17-seq220 spokenText "Godātie kolēģi! Var piekrist gan atbildīgās komisijas vadītājai, gan Cileviča kungam, ka nebūs viegli noregulēt šo jautājumu, tāpēc ka jautājums par atklātām akciju sabiedrībām, jautājums par mediju reģistrāciju ārpus Latvijas un vēl dažas šajā sakarā esošas citas nianses, protams, nepakļaujas regulēšanai - un ne tikai vienkārši nepakļaujas, bet varbūt pat vispār nav iespēju to noregulēt likumā. Vai šie jautājumi ir bijuši aktuāli Eiropas Kopienas ietvaros? Jā. Ir tikuši uzdoti jautājumi arī Eiropas Komisijai par to, vai ir kādi ierobežojumi un vai ir kādi regulējumi iespējami attiecībā uz mediju īpašniekiem. Viens no jautājumiem, pirmais tajā četru jautājumu paketē, ko uzdeva Eiropas Komisijai, bija - vai dalībvalstīs eksistē vai drīkstēs eksistēt jebkādi ierobežojumi attiecībā uz medija piederību, uz īpašumtiesībām gan televīzijā, gan radio, gan avīzēs, gan žurnālos un tā tālāk. Eiropas Komisija atbildē deva savu izskaidrojumu, kas parāda, ka valstīm ir tiesības... ir tiesības regulēt daudz ko attiecībā uz... uzlikt dažādus ierobežojumus saistībā ar šiem masu medijiem. Spānijā, Itālijā, Portugālē un Zviedrijā ir kvantitatīvi ierobežojumi attiecībā uz elektronisko kanālu piederības skaitu. Tādi ir četrās Eiropas valstīs. Trijās valstīs - Vācijā, Francijā un Anglijā - ir regulējums attiecībā uz auditorijas daļu. Nedrīkst pieļaut, ka kāds medijs savā auditorijas plašumā nonāk... nu, neteiksim, dominējošā stāvoklī, bet pietiekami nopietnā ietekmējošā stāvoklī. Tad vēl ir citi jautājumi: piemēram, Zviedrijā ir uzlikti ierobežojumi balsošanā akcionāriem savu mediju kopsapulcēs... savu uzņēmumu kopsapulcēs. Tas nozīmē, ka šādi daļēji ar īpašumtiesībām saistīti regulējumi ir iespējami. Tāpēc es domāju, ka mēs varam mēģināt šeit sameklēt kaut ko racionālu un saprātīgu. Protams, jautājums ir tāds: vai varbūt var darīt tā un tādu ceļu iet, kā ir gājušas Amerikas Savienotās Valstis? Mums te sēž viens žurnālists, kolēģis, kurš ir bijis Amerikas Savienotajās Valstīs vai Kanādā, kur nacionālās drošības jautājumu sakarā ir aizliegts ārzemniekiem iegūt vairāk par noteiktu procentdaļu attiecīgo uzņēmumu kapitāla. Tā, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, bāzējoties vēl uz 1934.gada Komunikāciju aktu, ir aizliegts tiešā veidā ārzemniekiem kontrolēt apraidošajās organizācijās vairāk par 20 procentiem kapitāla, lai nebūtu tā, ka amerikāņu tautas domas pasniedz tādi ļaudis, kas sēž ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Vēl vairāk! Ir arī uzlikti ierobežojumi, kas aizliedz izsniegt dažādas licences, ja šādi regulējumi netiek ņemti vērā. Ir jautājums: vai mēs kaut ko varam darīt šeit, Latvijā? Es domāju, ka mēs to varam. Tas skanēs droši vien ļoti izaicinoši, bet es domāju, ka mēs varam to darīt tāpēc, ka visam, kas nav Eiropas Savienības, tātad tam, kas attiecas uz valstīm, kuras nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, mēs varam ierobežot kapitāla līdzdalību mūsu kompānijās. Un tas ir nopietns jautājums, pie kā vajadzētu piestrādāt. Es uzskatu, ka šis skatāmais jautājums pārsniedz Circenes kundzes vadītās komisijas varbūt arī... tādu tradicionālo darbības laiku, un es būtu priecīgs, ja arī Ārlietu komisija varbūt šeit tomēr piekļautos, jo te ir jautājums arī par Pasaules tirdzniecības organizāciju, par mūsu atbilstību tiem regulējumiem, un es domāju, ka mēs varētu tomēr uzlikt virkni ierobežojumu kapitālam, kapitāla pārvaldei Latvijā, saistībā ar ne Eiropas Savienības valstīm un, iespējams, pat arī ar Eiropas Savienības. Paldies.".
- 2011_03_17-seq218 spokenText "Cienījamie kolēģi! „Saskaņas Centrs” atbalstīs šo priekšlikumu, bet mums jāapzinās pilnīgi skaidri, ka tas ir šobrīd tikai labu nodomu līmenī. Jo, lai patiešām šos deklarētos mērķus sasniegtu, ir jāveic ļoti liels darbs. Būs ļoti nopietni jādomā par grozījumiem uz otro lasījumu. Es atzīmētu trīs galvenos problēmu lokus. Pirmkārt, acīmredzot būs vajadzīgi arī grozījumi citos likumos, jo mediju īpašnieks var būt atklāta akciju sabiedrība, kuras akcijas kotējas biržā. Tātad visu laiku notiek to akciju pārdošana un pirkšana. Kurā brīdī būs jāziņo un par cik lielām paketēm? Tas viss acīmredzot būtu jāatrunā ne tikai šajā likumā, bet arī attiecīgos citos likumos. Vēl sarežģītāka ir situācija, kad mediju īpašnieks ir ārvalstu kompānija. Tā, piemēram, ja Latvijas medijs pieder kompānijai „A”, kurai savukārt īpašnieks ir ārvalsts kompānija „B”, tad kompānijai „B”, kam nav īpašumā nekādu Latvijas mediju, šīs normas nebūs saistošas. Savukārt kompānijai „A” var arī nebūt informācijas par fiziskajām personām, kas ir kompānijas „B” īpašnieki. Godīgi sakot, man nav skaidrs, kā šādas lietas varētu regulēt. Otrs problēmu loks ir saistīts ar to, ka īpašnieki vēl nav dievi. Kā pareizi Circenes kundze jau atzīmēja, ir vēl arī kreditori, reklāmdevēji, kā arī citas personas, kas var ietekmēt medija saturu. Tā ka tikai ar īpašniekiem mēs pilnībā šo jautājumu neatrisināsim. Un trešais nopietnais jautājums ir mūsu jurisdikcijas robežas. Latvijā ir vesela virkne mediju, kuri vispār ir ārpus Latvijas jurisdikcijas. Mēs ar šo problēmu sastopamies, runājot par televīziju. Visspilgtākais piemērs ir televīzija „3+”, kas vispār nedzīvo pēc Latvijas likumiem. Mēs neko nevaram tur darīt. Vai, stiprinot šo regulāciju, mēs neveicināsim to, ka mediji vienkārši aizies no Latvijas un tiks reģistrēti ārpus Latvijas? Un, protams, šis ļoti būtiskais jautājums, visbūtiskākais šajā kontekstā, ir par interneta attīstību. Šobrīd tās interneta vietnes, kam ir arī papīra forma vai televīzijas kanāls... tās faktiski tiek regulētas lielā mērā, jo saturs pārklājas arī ar citu mediju formu, bet parādās arvien vairāk tādu vietņu, kuru saturu faktiski veido lietotāji. Tā ir mūsdienu tendence. Šīs vietnes vispār nav reģistrētas kā mediji, un šo kvazimediju (es tos tā sauktu) ietekme un loma arvien pieaug un pieaugs acīmredzot arī turpmāk. Šis ir jautājums par to, kā mēs varam regulēt de facto medijus, kuri darbojas internetā bez jebkādas reģistrācijas. Te skaidras receptes nav. Šī problēma tiek risināta visā Eiropā. Tā ka es vēlreiz aicinu visus padomāt ļoti rūpīgi, kā mēs varētu šo labo ideju pilnveidot. Uz otro lasījumu acīmredzot būs jāgatavo ļoti būtiski grozījumi. Paldies.".
- 2011_03_17-seq217 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.".
- 2011_03_17-seq216 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Prezidij! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (dokuments Nr. 399). Komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Lai nodrošinātu objektīvu, vispusīgu un analītisku informāciju, kā absolūts priekšnosacījums ir žurnālistu un redakcijas neatkarība. Jau vairāku gadu garumā ir diskusijas par to, kā labāk iestrādāt likumdošanā priekšnosacījumus preses brīvībai un neatkarībai. Viens no svarīgiem punktiem, neapšaubāmi, ir zināt preses izdevumu īpašniekus un patiesā labuma guvējus, un to izsaka arī šie priekšlikumi, jo jau zināmā informācija rada iespaidu, ka informācija, ko saņem sabiedrība, reizēm ir deformēta preses īpašnieku ietekmē un interesēs. Taču īpašnieku un patiesā labuma guvēju zināšana vien neatrisinās visas problēmas. Komisijas sēdē notika diskusija par to, ka ļoti svarīgi būtu iestrādāt likumā arī nosacījumus, ka, mainoties īpašniekiem, tiek saglabāta redakcionālā neatkarība un to vajadzētu nostiprināt ar līgumu. Būtu nepieciešams stiprināt arī žurnālistu atbildību. Te noteicošā loma būtu profesionālajām asociācijām. Daudz darāmā vēl ir saistībā ar interneta vidi. Runājot par īpašnieku ietekmi, jāatzīmē vēl arī vairākas būtiskas ietekmes iespēju jomas, piemēram, reklāmas devēju ietekme, kreditoru ietekme, deleģētā atbildība trešajām personām un citas. Iestrādājot visus šos nosacījumus, jānosaka arī termiņi, cik bieži informācija atjaunojama, kā arī jānosaka konkrēta atbildība par likuma neievērošanu. Komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz jūs to atbalstīt.".
- 2011_03_17-seq215 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 21. Likums pieņemts. Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, pirmais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ingrīda Circene.".
- 2011_03_17-seq214 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_17-seq210 spokenText "Tātad 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq209 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 60, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq208 spokenText "Man šķiet, ka es izteicos... nu, Pimenova kungs neuztvēra, manuprāt, manis teikto domu. Ja pārkāpums, ko ir izdarījusi iestāde, rada zaudējumus vairākos simtos tūkstošu vai varbūt miljonos latu, tad Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nebūs nekādu iespēju piemērot citu sodu kā vien iestādes darbības apturēšanu, jo 10 tūkstoši, maksimālie griesti, būs absolūti nesamērīgi ar radītajiem zaudējumiem. Līdz ar to es domāju, ka šo griestu palielināšana līdz 100 000, patiesību sakot, ir drīzāk saudzējoša norma un ļaus Finanšu un kapitāla tirgus komisijai adekvātāk piemērot sodus par pārkāpumiem, ja tādi būs. Bet es ļoti ceru, ka tādu nebūs. Paldies.".
- 2011_03_17-seq206 spokenText "Kolēģi! Turpinot tematu. Prakse tomēr ir tāda, ka, ja ir nepieciešams uzlikt naudas sodu un ir noteikti tātad augstākie griesti līdz kādai konkrētai summai, tad bieži vien komisija tomēr uzliek šo lielāko summu. Un līdz ar to ir nopietnas bažas, ka tad, ja mēs rakstīsim vienu simtu... tūkstošiem latu, tad tie arī tiks uzlikti konkrētai maksājumu iestādei. Mūsuprāt, tas nav pareizi.".
- 2011_03_17-seq204 spokenText "Godātie kolēģi! Ja mēs palasām rūpīgi visu šo pantu, tad redzam, ka tajā ir uzskaitīti visi iespējamie soda veidi, ko var uzlikt iestādei par pārkāpumiem. Un, ja mēs sekotu Pimenova kunga ierosinājumam noteikt šo augšējo naudas sodu salīdzinoši nelielu, tad beigu beigās lēmuma pieņēmēji, ja šis pārkāpums būtu absolūti nesamērīgs ar šo naudas sodu - 10 tūkstošiem, būtu spiesti pieņemt bargāko lēmumu, proti, apturēt iestādes darbību. Līdz ar to šo griestu pacelšana, patiesību sakot, ne tuvu nav īpaši barga soda piemērošana, bet adekvāta soda iespēja atkarībā no pārkāpuma smaguma. Paldies.".
- 2011_03_17-seq202 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Frakcijas „Saskaņas Centrs” ierosinātais 31.priekšlikums attiecas uz pasākumiem, kurus Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga īstenot, ja konstatē, ka maksājumu iestāde neievēro šā likuma prasības vai komisijas izdoto tiesību aktu, vai Eiropas Savienības institūciju izdotos tieši piemērojamos tiesību aktus. Starp šiem pasākumiem ir naudas soda uzlikšana. Likumā esošajā redakcijā šā naudas soda apmērs ir noteikts līdz vienam tūkstotim latu. Otrajā lasījumā šis apmērs bija palielināts un tagad ir līdz vienam simtam tūkstošu latu. Uzskatām, ka tik liels sods ir pārmērīgi bargs. Soda mērķis ir tomēr brīdināt maksājumu iestādi, nevis to iznīcināt. Ekonomiskās krīzes apstākļos sargāsim tomēr katru uzņēmumu, lai tas spētu izdzīvot un turpināt strādāt! Pārmērīgs naudas sods, mūsuprāt, apgrūtina to iekasēšanu un aizbaida investorus. Mūsu priekšlikums ir noteikt naudas soda apmēru līdz desmit tūkstošiem latu. Tas būtu pietiekami liels sods par pārkāpumu, bet tomēr nesagraujošs. Lūdzu atbalstīt 31.priekšlikumu. Paldies.".
- 2011_03_17-seq200 spokenText "31. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq194 spokenText "28. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq184 spokenText "23. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq183 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 56, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq182 spokenText "22. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq165 spokenText "Deputāti piekrīt. 29. lappuse...".
- 2011_03_17-seq156 spokenText "9. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq146 spokenText "4. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq144 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts... Redakcionāls precizējums.".
- 2011_03_17-seq141 spokenText "Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq140 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, dokuments Nr.51/Lp10. Izskatīšana trešajā lasījumā. Kopumā trešajam lasījumam tika iesniegti 33 priekšlikumi. Priekšlikumi pārsvarā ir juridiskās tehnoloģijas precizējumi un redakcionāli labojumi. 1. - politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” priekšlikums, kurš nav atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq139 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Guntars Galvanovskis.".
- 2011_03_17-seq138 spokenText "Tātad, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”. Atgādinu, ka šie grozījumi nepieciešami, pamatojoties uz Saeimā pagājušā gadā vasarā pieņemto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un šie ir tehniska rakstura grozījumi, kuri precizē likumā noteikto uzraudzības iestāžu uzskaitījumu. Un, ņemot vērā to, ka trešajam lasījumam priekšlikumu nav, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_17-seq137 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_03_17-seq136 spokenText "Līdz ar to komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_03_17-seq134 spokenText "3. - pēdējais - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq130 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Reklāmas likumā” trešajā lasījumā. Vispirms atgādināšu, ka šie grozījumi dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā saskaņojama reklāma un tās izvietošana publiskās vietās. Tāpat arī tiek dots deleģējums pašvaldībām noteikt ierobežojumus. Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi no Juridiskā biroja, kuri visi galvenokārt ir tehniska rakstura un precizējoši. Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_03_17-seq129 spokenText "Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts „Grozījumi Reklāmas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_03_17-seq128 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2011_03_17-seq121 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šķēles, Šlesera, Zalāna, Kučinska, Ulmaņa, Bekeša, Cilinska, Ņikiforova, Silova un Agešina pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles dep. I.Čepāne: „Es atvainojos, es nepareizi nobalsoju!” Zālē smiekli.) Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 51, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts. Godātie kolēģi! Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_03_17-seq120 spokenText "Jā, kolēģi! Es gribu atbildēt uz deputāta Andra Šķēles lūgumu, ko viņš ir izteicis. Jā, šajā komisijas sēdē bija papildu informācija, ko sniedza Ainārs Šlesers. Deputāti iepazinās ar šo informāciju, un šajā komisijas sēdē nebija uzdevums iztirzāt ne basketbolu, ne Jaunupu, ne GfK. Mūsu uzdevums bija iztirzāt pēc būtības pieprasījumu „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”. Komisijas deputāti iepazinās ar viņu rīcībā esošo informāciju un balsoja pēc būtības. Ja Šķēles kungam kaut kādi papildu jautājumi ir par šo tēmu, es jums varu rekomendēt jūsu kolēģi Aināru Šleseru. Viņš jums visu izstāstīs par komisijas sēdi.".
- 2011_03_17-seq119 spokenText "Paldies. Debates beidzam. Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā - deputāts Augusts Brigmanis.".
- 2011_03_17-seq118 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Es tiešām no visas sirds vēlētos kliedēt visas izskanējušās bažas, tajā skaitā arī Šķēles kunga atkārtoti uzdoto jautājumu. Proti, jautājums ir par to, vai ir bijis kāds drošības audits un vai šis jautājums ir skatīts. Pieprasījumu komisijā mēs tiešām detalizēti to pārstāstījām, bet es tiešām, Šķēles kungs, jums personīgi, cienot jūsu darbību politikā, vēlētos vēl atgādināt, kas ir noticis. Proti, tātad ir bijuši vismaz trīs dažāda veida drošības auditi - nu, nepārstāstīšu, kuros datumos un kas tos ir veikuši -, bet pēdējais no tiem ir noticis 2011.gada februārī, kurā atbilstošas kompetences kompānija, kura nekādā veidā nav saistīta ar jūsu šeit vairākkārtīgi minētajām komercsabiedrībām, ir veikusi šādus testus... ir pārbaudījusi pieslēguma autorizācijas veidus, un šis auditors ir devis akceptu šādai... šādas piekļuves metodes lietošanai. Arguments ir tāds, ka šāda piekļuve, pirmkārt, krietni paplašina to cilvēku loku, kuri var iesaistīties šādā kampaņā. Tas ir pirmais. Otrs. Šāda metode jau diezgan plaši ir pielietota gan Latvijā līdz šim, gan arī citās Eiropas valstīs. Tūlīt paturpināšu... Tomēr šajā gadījumā mēs dienesta pārbaudē esam saskatījuši zināmus pārkāpumus tieši no to cilvēku puses, kas bija atbildīgi par šo auditu. Tāpēc pret viņiem šobrīd ir ierosināta disciplinārlieta, jo pēc šā atzinuma, ka šis jautājums tomēr būtu skatāms... Drošības līmenis šajā izpratnē, kāds būtu nepieciešams datu aizsardzībai, tika palielināts par 1 punktu. Mūsuprāt, šajā situācijā tomēr bija jārīkojas krietni aktīvāk, griežoties Datu valsts inspekcijā, prasot atkārtotu Datu valsts inspekcijas akceptu šādai situācijai, un, mūsuprāt, šī lieta tiešām nav bijusi izdarīta līdz galam. Es piekrītu, ka ne viss šajā procesā ir bijis pilnībā izdarīts. Tomēr jūs, es domāju, ļoti labi pārzināt valsts pārvaldes procedūras. Ministram iejaukties īpaši tādas institūcijas darbā, kura ir neatkarīga pēc savas būtības, kurai ir skaidri deleģēti uzdevumi, būtu nepieļaujami. Nevienā no jautājumiem! Ne jautājumā par kādiem iepirkuma konkursiem, ne jautājumā par šādu datu drošības analīzi. Tātad to ir veikušas atbilstošas kompānijas, tas ir veikts... Neliels pārkāpums ir. Par laimi, šobrīd tiešām šīs sekas ir nekādas, proti, dati ir drošībā. Neviens datu noplūdes gadījums šobrīd nav konstatēts. Tie ir fakti. Izmeklēšana to ir pārbaudījusi. Ir bijuši 10 iedzīvotāji, konkrēts skaits, kas lūguši pārbaudīt savu datu drošību šajā sistēmā, un rezultāts ir tas, ka ir secināts, ka šie dati nekādā veidā nav kaut kur noplūduši vai nokļuvuši kādās rokās, kurās tiem nevajadzētu šādi nonākt. Par Šadurska kunga minēto tēmu, kā cilvēki skaitīšanā tiks reģistrēti. Ka tiks ņemts par pamatu personas kods, kas, lūk, atrodas jau datu bāzē, - tā nav taisnība. Arī komisijā Žīgures kundze stāstīja, ka būs vairākas metodes, kā skaitītāji raudzīsies. Un galvenais, ko ņems par pamatu, būs mājoklis jeb mājvieta. Latvijā tiks apstaigāti visi mājokļi un tiks reģistrēti cilvēki, kas tajos dzīvo. Tā ka tā metodika nebūt nav tāda, kā Šadurska kungs mēģināja to stāstīt no tāda Eiropas Savienības... manuprāt, nedaudz pārprasta viedokļa. Un šeit, protams, arī Šadurska kungam to izstāstīsim detaļās, īpaši jau Žīgures kundze, jo arī es detaļās neesmu tik ļoti informēts. Jāteic, ka šī profesionālā pieeja tautas skaitīšanai, manuprāt, tiešām ir pietiekami augstā līmenī un šī institūcija, kas nodarbojas ar šo lietu, un Žīgures kundze kā vadītāja ir pieredzējusi, starptautiski atzīta. Es domāju, ka mēģināt meklēt kaut kur vēl kaut kādus mazus „āķus” vienmēr mēs varam, tomēr šis ir tas gadījums, kurā, es domāju, tiešām nav pamata to darīt. Paldies.".
- 2011_03_17-seq117 spokenText "Paldies. Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam, otro reizi.".
- 2011_03_17-seq116 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Mans mazais komentārs būs veltīts tam, lai mēs visi šajā zālē atcerētos, ka Latvija tomēr ir ļoti maza un ka cilvēku ceļi šur tur mēdz krustoties. Un otra lieta, ko vajadzētu atcerēties, ir tas, ka nevar mest otram ar akmeni, ja tu pats sēdi tā kā stikla mājā. Un te nu es citēšu aģentūras LETA ziņu 2008.gada maijā, kur „Jaunais laiks” aicina Slakteri nosaukt VID kampaņas „Stulbi - alga aploksnē” patiesās izmaksas. Neiedziļināšos sīkumos, bet tur bija 170 tūkstoši latu iztērēti, un tika konstatēts, ka līgums noslēgts ar tādu firmu „Ze Guru”, bet tā savukārt pieder gandrīz 50 procentu apmērā Šlesera kunga minētajam Aināram Ščipčinskim. Tā ka arī viņam jūs esat savulaik diezgan labi maksājuši! (Zālē smiekli, starpsaucieni: „Āā!”) Bet otra lieta ir adresēta tā kā arī mūsu pozīcijas kolēģiem. Redziet, atkal aģentūras LETA ziņa, kas ir šā gada 16.janvārī. Sabiedriskās domas pētniecības kompānija GfK, kura ieguvusi valsts pasūtījumu par 3 miljoniem un veiks pavasarī gaidāmo tautas skaitīšanu, nelegāli nodarbinājusi aptauju veicējus jeb intervētājus. Valsts darba inspekcijas pārstāve skaidro, ka šīs personas, kuru ir vairāki simti pat, iespējams, bez līguma ir strādājušas vairākus mēnešus, un tas uzskatāms par būtisku darba attiecību pārkāpumu, par ko uzņēmums saņēmis 2000 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka šīs personas nemaksāja arī nodokļus. Un tā ir tā pati ēnu ekonomika, pret ko mēs visi kopā taisāmies cīnīties. Tā ka ne vienmēr lētākais ir tas labākais. Bet atcerēsimies to pirmo, ko es teicu, - ka nemetīsim viens otram ar akmeņiem, sēžot stikla mājā! Paldies.".
- 2011_03_17-seq114 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Runāšu pēc būtības par jautājumu, kas tika izskatīts Pieprasījumu komisijā, nevis par... nu, šajā gadījumā „veļas mazgāšanu” sakarā ar Centrālajā statistikas pārvaldē rīkotajā konkursā uzvarējušo firmu. Varu teikt, ka Kampara kungs un Žīgures kundze detalizēti jeb smalki informēja klātesošos deputātus par padarīto, par problēmām, par riskiem tautas skaitīšanas procesā, kā arī par atklāto problēmu novēršanu. Tika arī sniegta pieprasītā informācija par uzvarējušo firmu. Bet, man liekas, mums ir jāsaprot galvenais - ka tautas skaitīšanas process ir vēl tikai sākumposmā. Ir konstatētas pirmās problēmas, un tās ir atrisinātas. Ir iespējams, ka vēl būs kādas ķibeles. Tas ir pilnīgi iespējams! Un jāsaprot arī tas, ka šie elektroniski iegūtie dati par 650 tūkstošiem iedzīvotāju ir jāpārbauda, jo var izrādīties, ka iedzīvotāji ir reģistrējušies pat divas reizes. Parādās, kā Žīgures kundze teica, dīvaini amati, dīvainas dzīvesvietas, kurās, kā šie cilvēki uzrādījuši, viņi mitinās. Jāapstaigā vēl ir aptuveni 870 tūkstoši mājsaimniecību. Tautas skaitīšanas process kopumā ilgs vēl vismaz astoņus mēnešus. Un lai izdodas! Es domāju, mums visiem ir kopīgi pozitīvi jāskatās uz šo lietu, lai šis process beidzas ar pozitīvu rezultātu un nepiepildās minējumi, ka Latvijas iedzīvotāju skaits - apmēram 2 miljoni - ir tikai mīts. Paldies.".
- 2011_03_17-seq113 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Dacei Reinikai.".
- 2011_03_17-seq112 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es varu piekrist daudz kam no tā, ko teica kolēģis Šadurskis par dažām dīvainībām, kas lien ārā no šīs skaitīšanas, tieši Eiropas Savienības kontekstā. Tiešām Kārlim Šadurskim, kā jau lietpratējam matemātikā un statistikas zinībās, noteikti daudz kur ir taisnība. Bet ir viena lieta, kurā es nekādi nevaru piekrist Kārlim Šadurskim, un tas ir tomēr jautājums par ministra atbildību. Un, tā kā ministrs mūs ir pagodinājis ar savu klātbūtni un vēl arvien ir klāt, tad tomēr... Tāds pasākums kā tautas skaitīšana notiek desmit gados vienu reizi. Neapšaubāmi, es domāju, ka tas ir, ja tā var teikt, ar sarkanu karodziņu apzīmēts pasākums ministra darba plānā, tātad tas noteikti ir visaugstākās prioritātes, visaugstākās politiskās atbildības jautājums, ar ko ministram droši vien katru mēnesi un tad droši vien secīgi katru nedēļu un katru dienu vajadzēja nodarboties. Vai ministrs tātad ir vai nav atbildīgs? Manā uztverē, ministrs par jebkurām kļūdām - lielākām vai mazākām - šajā sakarā ir politiski atbildīgs. Vai ministrs varēja kaut ko veicināt un izdarīt, lai būtu mazāk šādu pārpratumu? Protams, runājot par šo pašu elektronisko reģistrēšanās sistēmu, jāteic, ka šī sistēma tā arī netika izmainīta tādā veidā, lai varētu visu Latvijas banku, kaut vai lielāko banku, lietotāji reģistrēties elektroniski. Diemžēl, kā jūs zināt, tur bija ierobežojumi un tikai dažām tika dota šī iespēja izmantot kopīgo datu sistēmu. Kas tad bija jādara, lai pārliecinātos par to, ka dati tiks aizsargāti? Bija elementāri jāpieaicina sistēmu analītiķi, kas uztaisa slēdzienu un skaidri un gaiši konstatē, ka sistēma ir salāgota, tā Latvijas elektroniskajā vidē ir jau aprobēta. Ja šo sistēmu piedāvāja viens vai otrs izstrādātājs, kas, es nezinu, ir vai nav saistīts ar „Vienotības” kampaņu... Ja to piedāvāja šie izstrādātāji, tad acīmredzot viegli būtu bijis ieviest varbūt klāt papildus kādu tā saukto paroli (angliski - password) jeb tā saukto īpašo vārdu, īpašo pazīmi un tādējādi visas šīs lietas izslēgt. Nekā tāda diemžēl, ministra kungs, mēs neredzējām. Un vēlreiz par tām ar to saistītajām lietām, kuras izriet sakarā ar šiem kampaņas veidotājiem un cilvēkiem, kas iesaistīti jūsu pakļautībā esošo iestāžu valsts pasūtījumu apkalpošanā. Redziet, ministra kungs, ja kara laikā šāviņš nokrita divreiz vienā vietā, tad tas bija izņēmuma gadījums. Ja četras reizes no vietas pasūtījums trāpa vieniem un tiem pašiem ļaužiem kabatā, tad tas ir brīnums. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq111 spokenText "Turpinām Saeimas 2011.gada 17.marta sēdi. Es atgādinu, ka mēs turpinām izskatīt deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Artim Kamparam. Pirms pārtraukuma tika uzsāktas debates, un tagad debatēs vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.".
- 2011_03_17-seq109 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Silva Bendrāte... Ir. Andris Bērziņš (Vidzeme)... Ir. Augusts Brigmanis... Ir. Ojārs Ēriks Kalniņš... Ir. Andrejs Klementjevs.... Ir. Un Inese Šlesere. Paldies.".
- 2011_03_17-seq107 spokenText "Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde notiks pēc 5 minūtēm 106.kabinetā.".
- 2011_03_17-seq105 spokenText "Juridiskās komisijas locekļiem... Uzmanību! Mēs tiekamies pulksten 13.00 komisijas sēdē. Es pievēršu uzmanību, kā iepriekš runājām, ka tas varētu būt pēc Saeimas sēdes, bet mēs tātad mainām šo kārtību un tiekamies pulksten 13.00 komisijas sēžu telpā.".
- 2011_03_17-seq103 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2009_12_17-seq749 spokenText "Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_03_17-seq102 spokenText "Paldies. Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, Šķēles kungam ir piecas minūtes... bet palikušas ir tikai divas... Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_03_17-seq101 spokenText "...Jā, es sapratu! Es tūlīt beigšu... Un šajā gadījumā patiešām, ja šis faktu apjoms patiesi būtu tāds, kā bija toreiz, kad šis pieprasījums tika apmierināts šajā komisijā... Ja mēs to redzētu, mēs arī balsotu „pret”. Katrā ziņā es saviem kolēģiem frakcijas sēdē uzdošu šos jautājumus par attiecīgo firmu, kuru jūs minējāt, un varat būt droši, ka mēs arī par to runāsim. Paldies par uzmanību.".
- 2011_03_17-seq100 spokenText "Čepānes kundze, mēs runājam par pieprasījumu Kamparam par nepietiekamiem drošības pasākumiem...".
- 2011_03_17-seq99 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Šlesera kungs, Šķēles kungs un Rasnača kungs! Es patiešām esmu ļoti apmulsusi, ka jūs gandrīz katrā Saeimas sēdē pieminat mani kā tādu lielu klasiķi. Tas faktiski pats par sevi varētu būt ārkārtīgi liels gods. Īpaši es kādreiz lepojos ar to, ja mani piemin Satversmes tiesas spriedumos vai kādā citā publikācijā, es patiešām varu būt lepna. Šajā gadījumā es arī, protams, nevaru sūdzēties par pašpārliecinātības trūkumu, kā jūs visi paši zināt. Es protu novērtēt savas spējas un arī, iespējams, šo spēju ierobežojumus. Bet es nekad, Šlesera kungs, man liekas, šajā dzīvē... ar jums aktivitātēs, runājot par Saeimas darbu, nebūšu spējīga sacensties. Un es domāju, ka reti kāds no klātesošajiem vispār to var izdarīt. (Zālē smiekli.) Katrā ziņā uz šo komplimentu, ko jūs veltījāt man, es jums varētu daudz lielāku komplimentu izteikt. Un katrā ziņā, ņemot vērā to, ir vien vērts klausīties šīs jūsu runas no šīs tribīnes, jo, nenoliedzami, jūs esat ārkārtīgi liels orators un jūs varat runāt, piemēram, jebkurā lietā, kaut vai ar māmiņu pabalstiem sākt un beigt ar lidostām un ar ostām. Bet nu atgriežos pie jautājuma par šo komisijas sēdi. Jā, es šajā komisijas sēdē piedalījos. Un, protams, mums visos gadījumos ir mazas valsts nelaime: cik nu ir to PR firmu, tik to ir. Es nepazīstu personīgi ne šo Ščipčinska kungu, kas tiek minēts, ne šo firmu, un es varu apliecināt, ka arī priekšvēlēšanu kampaņā es ārkārtīgi maz tiku kaut kur popularizēta. Protams, nepatīkami to ir klausīties partijai vai partiju apvienībai, kas ir mēģinājusi iepriekšējos gados norādīt uz savu politisko konkurentu kļūdām un šīm ekonomiskajām saitēm, tātad politiķu saitēm ar ekonomistiem. Tas ir ļoti nepatīkami. Taču, kā šodien šajā sēdē teica Kampara kungs... Jā, viņš teica, tāda firma ir, bet šī firma ir piedāvājusi patiešām 200 tūkstošus latu mazāk. Iespējams, ka jums ir kāda greizsirdība, ka, piemēram, Stendzenieka firma... Es nezinu, vai tā ir piedalījusies, es neesmu noskaidrojusi sīkāk. Tāpat arī Čigāne... Viņa nebija šajā komisijas sēdē un arī Loskutovs. Mēs speciāli nevaktējam šīs komisijas sēdes, mēs nezinām, kāds bija šis konkursa nolikums, lai mēs varētu šeit kritizēt. Tad man ir jāzina, kāds ir konkursa nolikums, man jāredz, kādā veidā... kas šo konkursa nolikumu apstiprināja, vai tas bija ministrijas droši vien iekšējs konkursa nolikums... kas bija šajā konkursa komisijā un pārējās lietas. Kādēļ es balsoju pret šo pieprasījumu? Es pret šo pieprasījumu balsoju tādēļ, ka es nesaskatīju pašlaik... proti, ka līdz ar šīm ekonomikas ministra darbībām varēja tikt nodarīts un arī ar Statistikas pārvaldes darbībām tika nodarīts kaitējums kādai personai vai personu grupai, vai visai valstij līdz ar šo datu tā saukto noplūdināšanu. Iespējams, ka mazāk cilvēku vērsās... mazāk cilvēku izmantoja šo iespēju saskaitīties elektroniski, baidoties no tā, bet, ja jūs paši, deputāti, atvērāt vaļā tagad to datoru un mēģinājāt... Nu, liekas, ka mēs, lielākā daļa, to esam izdarījuši, jūs redzējāt... Par mums viss „izlec” ārā, ko mēs paši zinām un ko mēs nezinām. Un šeit nevajadzētu katrā reizē tiešām piesaukt šos mūsu uzvārdus, jo es atceros savas parlamenta gaitas... Pagājušās Saeimas laikā bija tikai viens gadījums, kad opozīcijas pieprasījums tika apmierināts. Un šis pieprasījums - jūs to ļoti labi atceraties - tika apmierināts saistībā ar kapitālsabiedrību valdēm un padomēm, kad divi deputāti no opozīcijas arī vairs nevarēja izturēt tās ārprātības, tās perversās atalgojuma sistēmas un visu šo politisko ielikteņu saites ar...".
- 2011_03_17-seq98 spokenText "Paldies. Čepānes kundze, vai jums pietiks ar septiņām minūtēm? Jā. Lūdzu! Vārds deputātei Ilmai Čepānei.".
- 2011_03_17-seq97 spokenText "Godātie kolēģi! Es ļoti labi saprotu opozīcijas bažas, kā teica Šlesera kungs, un viņš zina, ko runā. Un es tiešām saprotu opozīcijas bažas, ka „Vienotības” valdības laikā ies tāpat, kā gāja PLL valdības laikā, un tāpat, kā gāja Tautas partijas laikā. (No zāles dep. E.Zalāns: „PLL nav bijusi!”) Vai, atvainojiet, patiesi, - kā gāja Godmaņa valdības laikā, kā gāja Tautas partijas valdības laikā. Saprotu šīs bažas, jo viņi zina, ko runā. Bet, kolēģi, neuztraucieties! Latvijā nekad vairs tik traki neies. Ja mēs runājam par šīsdienas pieprasījumu, tad man jāteic, ka ir trīs lietas, kas man ļoti nepatīk šajā tautas skaitīšanā. Pirmā lieta ir pati tautas skaitīšana kā tāda. Bet... tā ir. Otra lieta ir tā, ka šis informācijas sistēmas nodrošinājums nebija tik labs kā gribējās. Bija stipri vājš, teiksim, kā ir! Un trešā lieta ir Valsts valodas likuma pārkāpums. Bet ir viena nelaime, godātie kolēģi, - nevienā no šīm trim lietām nav vainojams ekonomikas ministrs Artis Kampars. Paldies.".
- 2011_03_17-seq95 spokenText "Es domāju, ka šis jautājums būs jāizskata arī plašāk... par šiem ētikas momentiem. Bet man ļoti gribētos, lai tādi cilvēki kā Čepānes kundze, kā Čigānes kundze, kā Loskutova kungs šodien atnāktu uz šo tribīni un skaidri pateiktu, vai viņi ir sapratuši opozīcijas bažas. Vai jūs sekosiet līdzi tam, lai šis viens miljons eiro jeb apmēram 700 tūkstoši latu tomēr netiktu samaksāti konkrētai kompānijai par to, ka tā attiecīgi veiks mazākā apjomā sabiedrības skaitīšanu, iedzīvotāju skaitīšanu? Jo vienmēr no šīs tribīnes ir skanējuši pārmetumi par to, ka kāds kaut ko slikti dara. Šodien tas būtu ārkārtīgi svarīgi tiem cilvēkiem, kas vienmēr ir teikuši: „Es pārstāvu „Delnu”!” Tā ir organizācija, kas uzpasēs visu. „Mēs pārstāvam „Providus” un citas Sorosa organizācijas.” Es aicinu: nāciet un pasakiet, kā jūs to visu vērtējat! Kāpēc jūs klusējat? Vai jums tiešām nav ko teikt? Vai piesegt šajā gadījumā kaut kādas lietas, kas saistītas ar savu politisko organizāciju, ir tā ētika, ar kuru jūs esat gājuši priekšvēlēšanu laikā un uzrunājuši sabiedrību? Man šķiet, ka tieši tas ir jūsu pienākums šodien - konkrēti Čepānes kundzei - atnākt (No zāles dep. I.Čepāne: „Atkal!” Zālē smiekli, starpsaucieni.)... un Čigānes kundzei, un Loskutovam... Vot, visai trijotnei, kas visaktīvāk ir runājusi par visām šīm tēmām... Nāciet un pasakiet, ko jūs domājat! Jo citādi tā skaļā runāšana par to, ko citi slikti dara, izskatās pēc tā, ka, tā teikt, to skabargu cita acī jūs vienmēr ieraugāt, bet to baļķi savējā kaut kā nesajūtat. Un šodien, man liekas, ir tā iespēja jūsu trijotnei pateikt: mēs garantējam, ka miljons eiro netiks samaksāts kompānijai GfK par to, ka viņu darba apjoms ir mazāks. Un tad es jutīšos drošāks. Citādi Kampara kungs atkal nāks un teiks: „Viss ir godīgi, viss ir labi. Es nepazīstu... Kas tās par kompānijām?” Un tā tālāk. Es domāju, ja jums rodas jautājums un problēmas ar atmiņu, jums ir politiskajā organizācijā tāds cilvēks kā Edgars Jaunups. Viņš jums visu izstāstīs, kādas attiecības jūsu politiskajai organizācijai ir ar konkrēto kompāniju, ar Ščipčinska kungu un pārējiem. Jaunupa kungs visus ļoti labi pazīst, jo viņam tā ļoti labi pēdējā laikā ir sanācis piesaistīt naudu VEF basketbola klubam. Tā ka es domāju, ka tā ir tēma citai reizei. (Aplausi.)".
- 2011_03_17-seq94 spokenText "Šlesera kungs, pieprasījums ir „Par nepietiekamiem drošības pasākumiem iedzīvotāju personas datu aizsardzībai”!".
- 2011_03_17-seq93 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms brīža kolēģis Dzintars Rasnačs izvirzīja šo jautājumu, man šķiet, diezgan korektā veidā. Viņš pateica, ka viņš nezināja atsevišķas lietas, kas parādījās, pētot konkrēto pieprasījumu. Un, ja šodien kāds saka, ka šie dati ir nepareizi un ka tos nevajadzētu izskatīt šajā sēdē, jo pieprasījums ir it kā tikai par vienu jautājumu... Bet, redziet, pētot pieprasījumu, mēs nonācām līdz šādai informācijai. Mani principā tiešām pārsteidza tas, ka iepriekšējo gadu laikā, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā, no „Vienotības”, „Jaunā laika”, no atsevišķiem kolēģiem gan no šīs tribīnes, gan publiski ir bijusi retorika par to, cik pārējie slikti, negodīgi, kādā veidā viņi rīkojas, un - ārprāts, ārprāts! - tā ir nodokļu maksātāju nauda un daudz kas cits. Tika pārmests par to, ka amatos tiek likti kādai partijai pietuvināti cilvēki. Tad nu es varu pateikt, ka vakar, ejot pa Vecrīgu, Doma laukumā es satiku...".
- 2011_03_17-seq91 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pirmām kārtām vēlos izteikt gandarījumu par to, ka acīmredzot argumenti no Ekonomikas ministrijas puses, no Satiksmes pārvaldes puses, kas tiešā veidā attiecas uz pieprasījuma tematiku, ir guvuši dzirdīgas ausis un šodien par šiem jautājumiem neviens vairs nerunā. Proti, visi pieci jautājumi, kas tika ietverti pieprasījumā, šobrīd netiek apspriesti. Ir tieši pretēji! Mēs redzam, ka jūsu bažas par to, ka iedzīvotāju aktivitāte varētu būt mazāka, ir būtiski lielākas. Mēs esam daudz vairāk sasnieguši nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi. Mēs esam vieni no pirmajiem tieši elektroniskās skaitīšanas jomā Eiropas Savienībā. Tā ka, jāsaka, šis drīzāk ir tās veiksmes stāsts, kur Latvijas iedzīvotāji ir apliecinājuši, ka viņi ir moderni, ka viņi spēj strādāt ar tehnoloģijām un ka viņi ir gatavi būt un strādāt ar lietām, kas ir nākotnes lietas. Tāpēc varbūt es atļaušos atbildēt uz tiem jautājumiem, kas šeit no tribīnes ir izskanējuši, bet kas tiešā veidā neattiecas uz pieprasījumu, tomēr, visticamāk, jūs interesē, un es esmu, protams, gatavs atbildēt. Pirmkārt, ja runājam par to, vai esam sasnieguši mērķi ar skaitīšanu, tad atļaušos, Šķēles kungs, norādīt, ka mana rīcība bija vismaz dienu pirms jūsu pieprasījuma, proti, apturot šo procesu, proti, ierosinot izmeklēšanu par šo tēmu. Un uz šo brīdi tā realitāte ir tāda, ka nav konstatēts neviens - uzsveru, neviens! - fakts, ka kādi dati kādam iedzīvotājam Latvijā būtu nedrošībā. Dati ir drošībā, šobrīd sistēma darbojas labi, un šāda operatīva reakcija pirms jūsu pieprasījuma, kas, visticamāk, tiešām ir politiskās loģikas virzīts dokuments, tomēr nekādā veidā neietekmē šo procesu. Otrs jautājums. Tas arī vakar Pieprasījumu komisijā skanēja no Šlesera kunga puses saistībā ar šo konkursa organizēšanas kārtību, kura pagājušajā gadā tika noteikta Centrālajā statistikas pārvaldē. Ja godīgi jāteic, tad tiešām es... šodien man būtu grūti atbildēt, ja vakar komisijā Žīgures kundze nebūtu to detalizēti izstāstījusi. Es vienkārši pārstāstīšu. Žēl, ka viņas šobrīd šeit nav. Proti, šis konkurss tika izsludināts jau pagājušā gada pavasarī. Tajā piedalījās, ja nemaldos, divas vai trīs kompānijas. Uzvarēja lētākā - tā, kuras piedāvājums bija par 200 tūkstošiem latu lētāks nekā otras. Konkursa komisija izvēlējās lētāko, nevis, kā bieži vien varbūt līdz šim, dārgāko. Es tiešām nezinu, ar ko nodarbojas kompānija GfK, bet es zinu to, ka pilnīgi bez jebkādas Ekonomikas ministrijas līdzdalības un klātesamības šis konkurss ir norisis - atklāti, saprotami, caur Iepirkumu uzraudzības biroju - tā, kā tam būtu jānotiek. Un uzvarējis ir lētākais piedāvājums. Otrs jautājums, kas izskanēja. Vai, ņemot vērā iedzīvotāju lielo aktivitāti, samazināsies izmaksas? Šīs pārrunas tika aktīvi veiktas, vakar Žīgures kundze apliecināja, ka izmaksas tiks samazinātas. Tā bija pilnīgi skaidra atbilde uz deputātu jautājumu; arī Brigmaņa kungs apliecina to, ka tās tiks samazinātas. Vienkārši šobrīd pateikt, cik lielā mērā samazināsies, ir ļoti grūti, jo tiešām šis process ir pietiekami komplicēts. Šeit sarunas notiek, un es esmu pārliecināts, ka ietaupījumam jābūt pietiekami nozīmīgam. Ja runājam par to, kas kur ir iekalkulēts, nu tad tiešām man jāteic, ka nu katrs laikam domā un spriež savas samaitātības līmenī. Man pat grūti iztēloties tādu filozofiju, ka kāds kaut ko kaut kur varētu iekalkulēt. Tāpēc es vienkārši aicinu no šīs tribīnes nu nelietot šāda veida retoriku, jo, manuprāt, Latvijā tomēr ir sistēma, kurā mēs varam iegūt godīgus un lētākus rezultātus priekš valsts pārvaldes, un, manuprāt, šis ir viens no piemēriem, kuru esam ieguvuši. Kas to apliecina? Ļoti skaidri skaitļi. Latvijā skaitīšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir zemākas nekā trīs lati. Lietuvā tie ir 3 lati un desmit santīmi, bet Igaunijā tie ir apmēram 10 lati. Tātad mums skaitīšanas izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes zemākas nekā Igaunijā. Jā, brīžiem mēs salīdzinām sevi ar Igauniju. Un vēl viena lieta. Budžets skaitīšanai kopš sākotnējā plāna tika samazināts precīzi divas reizes, proti, samazināts uz pusi. Tā ka es tiešām negribētu, ka nopietni uztver pārmetumus, ka šeit esot kas pārmaksāts. Tieši otrādi! Ļoti taupīgi rīkojoties, šobrīd mēs esam panākuši tādu rezultātu, ka mūsu tautas skaitīšana, kas ir nepieciešama Latvijas nākotnei, tiks izdarīta par iespējami lētāku cenu. Nākamais jautājums nāca no nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas puses. Cilinska kungs, es ceru, ka esat saņēmuši rakstisku atbildi, kā tas ir pieņemts, atbildot uz jautājumiem. Tāpat katru reizi, kad jūs šādus jautājumus uzdodat, es esmu klāt šeit tribīnē un atbildu uz jūsu papildu jautājumiem - tā, kā šī procedūra to prasa. Es ceru, ka to jūs apliecināsiet. Arī šodien pulksten 17.00 vakarā būšu. Tiešām vēl neesmu formāli visu atbildējis pēc būtības. Proti, Eiropas pieredze un šādas skaitīšanas filozofija nosaka, ka mūsu mērķis ir saskaitīt iespējamos informācijas avotus un datus par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un tā prakse Eiropā ir tāda, ka līdz ar to informācija tiek izplatīta tādā veidā, lai tā būtu saprotama šiem iedzīvotājiem. Un tā nav Latvijas pieredze. Jūs labi zināt, ka Īrijā ir 27 valodas, kurās tiek tulkots, un Anglijā ir 56 valodas... Latvijā, taupot līdzekļus, diemžēl mēs netulkojam poļu, azerbaidžāņu vai ukraiņu valodā. Mēs tulkojām - uzsveru vārdu „tulkojām”! - informāciju, un šajā bukletā bija uzsvērts, ka tā tikusi tulkota. Šī tiešām ir demokrātisku valstu prakse, un šeit nav ne mazākās... nu, negatīvas korelācijas attiecībā uz Valsts valodas likumu. Tieši otrādi! Pie tam mēs tiešām ar interesi gaidām, kāds varētu būt Valsts valodas inspekcijas spriedums par šo jautājumu. Protams, ja šis spriedums būs kaut kādā veidā citādāks nekā līdzšinējā juridiskā analīze, mēs to respektēsim pilnībā un ņemsim vērā. Tā ka, es domāju, arī šeit šīs ir tikai tādas diskusiju sastāvdaļas sabiedrībā, kā mums virzīties uz priekšu un kas ir tie labumi vai sliktumi un konkrētie procesi. Un mēs esam atvērti, mēs esam gatavi uz visiem jautājumiem atbildēt. Bet es tomēr nepieņemu, ka šeit būtu kādi divvalodības elementi. Tieši otrādi! Mēs vēlamies zināt visus Latvijas iedzīvotājus, pilsoņus, kur viņi dzīvo, kā viņi dzīvo, kā viņi jūtas un tā tālāk. Un pabeidzot vēl par elektroniskās skaitīšanas rezultātiem. Redziet, jā, tiešām, dienesta pārbaudē ir atrasti pārkāpumi procedūrā, kurā, mūsuprāt, atsevišķas atbildīgās amatpersonas Statistikas pārvaldē atsevišķus riskus nebija izvērtējušas līdz galam, bet tas mērķis tajā brīdī - un tas bija rakstiski vairākkārt definēts - bija iespēja lielākai iedzīvotāju daļai piedalīties tieši elektroniskā veidā šajā skaitīšanā, ko šobrīd jau ļauj joprojām vismaz četras datubāzes Latvijā. Šāda prakse šajā skaitīšanas periodā bija arī Lietuvā, proti, ar pases datiem un personas kodiem ielogoties, taču viņiem kaut kādu iemeslu dēļ tas ne vismazākajā veidā neizraisīja tādu publisku retoriku, kā tas ir Latvijā. Šeit ir vairāki secinājumi, ko es vairākkārt jau teicu iepriekšējā runā. Vai tiešām atsevišķiem politiskiem spēkiem šķiet, ka, jo sliktāk Latvijai, jo labāk viņiem? Nu, es negribētu ticēt, ka Saeimā sēž cilvēki, kuriem, jo sliktāk Latvijai, jo labāk - viņiem. Es tomēr ceru, ka mēs esam vienoti jautājumā par to, lai Latvijai būtu labāk. Paldies.".
- 2011_03_17-seq90 spokenText "Paldies. Vārds ekonomikas ministram Artim Kamparam.".