Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_05_12-seq119 spokenText "6. - deputātu Tutina un Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq117 spokenText "5. - deputāta Šlesera priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq115 spokenText "4. - deputāta Radionova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq114 spokenText "Deputāti neiebilst. Un pēc savas būtības šis priekšlikums nav balsojams.".
- 2011_05_12-seq113 spokenText "3. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq112 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Agešina un Tutina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 54, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq110 spokenText "2. - deputātu Valērija Agešina un Jāņa Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq109 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq108 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es te tiku pieminēts, tāpēc turpmāk es lūdzu Visvaldi Lāci nepārkāpt Ētikas kodeksu un pārtulkot teikumu, jo tas bija izteikts svešvalodā. Es mēģināšu pārtulkot: viņš nosauca Saeimas futbola komandu par Vitālija Orlova un viņa draugu komandu, kas, protams, neatbilst patiesībai. Paldies.".
- 2011_05_12-seq107 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. (No zāles dep. A.Bērziņš (Zemgales v/a): „Pastāsti tikai to, kāpēc Visvaldis Lācis nevar spēlēt futbolu!”)".
- 2011_05_12-seq105 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmām kārtām jau tika pieminēts, ka Satiksmes ministrija grib ierobežot pasažieru izvēles brīvību. Nu tad ir jāteic tā, ka ir jau vismaz trīs kategoriju pasažieri: vieni ir tādi, kas var izvēlēties, nu, teiksim, liepājnieki; otri ir tādi, kas nevar izvēlēties, nu, pieņemsim, Vecumnieki, jo tur ir viens pārvadātājs, citu iespēju nav; un ir arī vēl trešie, teiksim, Cūkkrogā, vai ne, kuriem nav ko izvēlēties, jo tur autobuss vienkārši nekursē. Un es ļoti baidos, ka tad, ja mēs neatbalstīsim Satiksmes ministriju, šo te... šīs trešās kategorijas pasažieru, kuriem nav vairs ko izvēlēties, kļūs vēl vairāk. (No zāles: „Jā! Jā!”) Katram ir savs... Katram ir savs, un to jau būtība izsaka... Neregulārie pārvadātāji. Lai neregulārie pārvadātāji nodarbojas ar savu biznesu - ar neregulāriem pārvadājumiem! Lai viņi brauc, lai veic pārvadājumus pēc pasūtījuma - tas viņiem nav liegts. Šī biznesa niša viņiem netiek nekādā veidā apdraudēta. Tā arī ir viņu būtība, un viņi to lai veic! Lai ved, teiksim, cilvēkus uz teātri, lai ved bērnus uz zoodārzu galu galā... Tas viņiem nav liegts! Katram ir savs. Nelegālie pārvadātāji tāpēc jau arī saucas „nelegālie”... Es atvainojos, neregulārie pārvadātāji! Arī viņi ir neregulārie pārvadātāji. Bet dotāciju saņem... subsīdijas saņem regulārie pārvadātāji par to, ka viņi patiešām veic regulārus pārvadājumus, ar viņiem var rēķināties, un šis autoparks, ja arī tas viens autobuss ir salūzis, tāpēc jau nekļūst par neregulāro pārvadātāju, kurš šo reisu... nu, šajā dienā nav apkalpojis. Tātad šis autobuss tiks atrasts un tur arī brauks. Es uzskatu, ka nevar pastāvēt divas paralēlas sistēmas: viena - dažviet tirgus sistēma... brīvā tirgus sistēma, otra - valsts atbalstīta sistēma. Tad vienkārši iestāsies bardaks. Un visbeidzot. Manuprāt, ja jau mēs esam iecēluši satiksmes ministru un viņam uzdevuši nodrošināt transporta pieejamību visā Latvijā, tad kāpēc mēs traucējam to darīt? Es domāju, ka šinī gadījumā Satiksmes ministrija pilda savu uzdevumu - cenšas nodrošināt transporta pieejamību Latvijā. Paldies. Atbalstīsim Satiksmes ministrijas priekšlikumu! (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq103 spokenText "...jo tas mums ir krietni izdevīgāk, skatoties no patērētāju viedokļa. Paldies.".
- 2011_05_12-seq102 spokenText "Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2011_05_12-seq101 spokenText "Atbalstīsim kontrabandas cigaretes, alkoholu, visu pārējo...".
- 2011_05_12-seq100 spokenText "Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_04_28-seq422 spokenText "Šlesera kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.".
- 2011_05_12-seq99 spokenText "Godājamie kolēģi! Protams, mēs šo jautājumu varam novest līdz absurdam, bet ir jāapzinās viena lieta - ka, nodrošinot pasažieru pārvadājumus, jārunā arī par zināmu kvalitāti. To tikko teica arī kolēģis. Nebija noslēpums, ka vēl pirms kāda laika pasažieri tika pārvadāti tādos autobusos, kuriem nebija iespējams iziet nekādu tehnisko apskati, tie bija ļoti veci, nolietoti. Un tieši tāpēc tad, kad notika diskusijas ar profesionāļiem, ar pašvaldību pārstāvjiem, bija skaidri nodefinēts viens viedoklis: ir jābūt nodrošinātai arī kvalitātei. Protams, mēs nekādā gadījumā nevaram nodrošināt tādu kvalitāti, kāda ir attīstītajās Eiropas valstīs, kur ir pavisam cita apdzīvotības intensitāte. Kā mēs zinām, Holandē, lai gan tās platība ir divas trešdaļas no Latvijas teritorijas, dzīvo vairāk nekā 15 miljoni iedzīvotāju, un, protams, tur pasažieru ir daudz vairāk un pārvadājumus var veikt daudz vienkāršāk, jo pasažieru skaits ir krietni lielāks. Diemžēl - es vēlreiz gribu pasvītrot! - mēs esam mazapdzīvota valsts. Savulaik, kad mēs virzījām šos priekšlikumus, bija tiešām panākta vienošanās gan ar pašvaldībām, gan arī ar nozaru pārstāvjiem, un tad, gan lielajiem, gan mazajiem pārvadātājiem apvienojoties, veidojās grupas, kuras nodrošināja konkrētus pārvadājumus konkrētos reģionos. Tas, ko teica Šadurska kungs... godājamais Šadurska kungs... Cenu noteica sava veida konkursā vai izsolē, kur bija jāpiedāvā zemākā cena, un visi spēlētāji, kas piedalījās, nāca ar konkrētu cenu. Jā, bet ar vienu piebildi: bija jānodrošina konkrētie nosacījumi, tātad kvalitāte un apjoma garantējums. Ja mēs uzskatām, ka esošā sistēma ir slikta, tad veidosim labāku! Bet nekādā gadījumā tā nevar būt tāda, ka vienkārši ļausim ēnu ekonomikai zelt un plaukt, jo mēs uzskatām, ka ēnu ekonomika... tā, kas palīdz... Tad es piekritīšu arī Grigules kundzei...".
- 2011_05_12-seq97 spokenText "Jūs runājat par to - pārvadā, nepārvadā. Man nav sanācis starppilsētu maršrutos braukt ne ar lielajiem pārvadātājiem, ne ar mazajiem, jo nevaru iekļūt ne vienā, ne otrā. Esmu dzirdējis, ka tad, ja mazo pārvadātāju šoferiem paprasa biļeti, viņi iedod kaut vai desmit vai divdesmit - aiz niknuma par to, ka viņiem kāds paprasa biļeti. Bet, neraugoties uz to, es gribu, lai mazie pārvadātāji turpina braukt, jo es zinu, ka tā viņi paņems slodzi nost no lielajiem pārvadātājiem un ka tad es vismaz varēšu varbūt iekļūt tajā lielajā... tajā lielo pārvadātāju autobusā. Jo bieži vien ir tā: ja mazais „mikriņš” cilvēkus neaizved, tad arī lielais pārvadātājs... Kad tas lielais autobuss piebrauc, tas ir pārpildīts, un es tik un tā palieku uz ielas sēžot un gaidot. Tā situācija ir tāda! Nu, lūk! Un par dotācijām mans viedoklis ir tāds: dotēt vajag tos pārvadātājus, kuru autobusi ir pielāgoti tam, lai tajos var iekļūt arī cilvēki, kas pārvietojas ratiņkrēslos (No zāles: „Pareizi!”), jo tā ir diezgan liela problēma. Es šajā balsojumā atturēšos. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq96 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Mārim Dzelzskalnam. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Dzelzskalnam.".
- 2011_05_12-seq95 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nu pēc šādas uzstāšanās, protams, visas pārējās runas nobālēs. Bet arī es tomēr gribu pateikt pāris vārdu. Es neatbilstu tiem nosauktajiem profesionāļiem, kurus Staņas kungs aicināja kāpt tribīnē. Es esmu no tiem, kuriem it kā nevajadzētu kāpt tribīnē... Es runāšu par situāciju Rīgā. Nereti, varētu pat teikt, diezgan bieži, es izmantoju mikroautobusu pakalpojumus Rīgā. Realitāte: mikroautobusi ir veci, grab, knapi turas kopā. Noliktas kādas četras biļetītes, neviens nepapūlas iedot biļeti. Tu samaksā naudiņu un apsēdies. Apsēdies un brauc, cik tev tālu vajag... Respektīvi, neatbalstot Danas Reiznieces priekšlikumu, mēs nonākam situācijā, kad valsts zaudē dubultīgi: pirmkārt, mums ir jāpalielina dotācijas tiem, kuri piespiedu kārtā veic gan rentablos, gan nerentablos reisus; otrkārt, mēs zaudējam nodokļus, kuri aiziet garām valsts kasei sakarā ar šiem neregulārajiem pārvadājumiem. Protams, varētu piekrist, ka vajadzētu dotēt tikai nerentablos. Bet ja mēs saliekam vienā katlā... Ja šķidrumu salejam divos traukos un savienojam ar caurulīti šos divus traukus, tad redzam sakarību: tur, kur gūst peļņu, tā peļņa samazinās uz tā rēķina, ka šos nerentablos dotē. Ja mēs dotēsim tikai nerentablos, peļņas daļa no rentablajiem netiks pieskaitīta, mēs maksāsim vairāk dotācijās. Nu, es gribētu salīdzināt situāciju Rīgā un citās lielajās pilsētās, teiksim, Liepājā. Liepājā... Nē, labāk salīdzināt ar situāciju kaimiņos. Kad mans kaimiņš vāra kāpostu zupu, es pasmaržoju, paskatos: „Nē, tas ir par pliekanu!” Tur es ciemos tad neeju, bet tad, kad mans kaimiņš cep cūkas cepeti, es aizeju un viņam no šķīvja nolasu gaļu - un lai tad viņš to pārējo lieto pats! Tāpat tas ir ar neregulārajiem pārvadājumiem. To „krējumu” nosmeļ, bet tur, kur ir tas pliekanais, neviens negrib iet. Šeit bija runa arī par to, ka mums vajadzētu aizstāvēt patērētāju tiesības izvēlēties. Lieliski! Bet tad nu būsim konsekventi un aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties visās jomās: cigaretes - lētākas, šņabi - lētāku, degvielu - lētāku. Aizstāvēsim patērētāju tiesības izvēlēties! Aicinu atbalstīt Danas priekšlikumu.".
- 2011_05_12-seq94 spokenText "Paldies... paldies. Turpināsim debates! Vārds deputātei Ivetai Grigulei.".
- 2011_05_12-seq93 spokenText "Un tajos sēž vienmēr trīs vai četri vieni un tie paši cilvēki. Pazīstami cilvēki. Vairāk viņu nav. Nav kur ņemt viņus! Un tāpēc es piekrītu deputātei Barčai. Jā, vajag subsidēt tās līnijas, nevis tos... tās auto sabiedrības, kas brauc, kur tie cilvēki ir, kuriem ir jābrauc un kuri citādi nevar tikt ne uz Madonu, ne uz Ērgļiem. Jums ir pilnīga taisnība! Un nevar pamest šos cilvēkus, jo lielākajai daļai no viņiem nav ne veselības, ne naudas! Un par viņiem tās lielās kompānijas neliksies ne zinis. Tas ir simtprocentīgi droši! Tie mazie autobusiņi vēl skrien gan sešu kilometru attālumā no manis, gan trīsarpus kilometru attālumā no manis. Arī es tos izmantoju, lai tiktu uz Madonu vai uz Ērgļiem. Ja es te drīz nebūšu vairs komisijas priekšsēdētājs... tas atkal ir pilnīgi iespējams, kā es te pateicu... Nē, nu to ir grūti pateikt, būsim godīgi... tad es atkal sākšu staigāt, trenēties futbolam un maratonam... Jā, jā, Orlovs tik un tā neņems līdzi... Un mani var izglābt tikai tad... un ne tikai mani vien, bet arī lielu daļu Madonas rajona iedzīvotāju var izglābt tikai tad, ja mēs atbalstīsim deputātes Barčas priekšlikumu - subsidēt maršrutus, lai Latvijā vispār vēl kāds laukos dzīvotu... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Pareizi!”) (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq92 spokenText "Deputāti atļauj jums runāt.".
- 2011_05_12-seq91 spokenText "Jā, jā, jā... (No zāles: „Lai runā!”)".
- 2011_05_12-seq90 spokenText "Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...".
- 2010_06_17-seq1102 spokenText "Lāča kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies...".
- 2011_05_12-seq89 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie pārējie kolēģi! Man ir šoreiz liela iespēja parādīt, kā visas tās lietas notiek dzīvē. Te pa lielākai daļai jūs visi teorētiski runājāt. Kad es nolēmu kļūt par deputātu 9.Saeimā, es atbraucu pie partiju vadītājiem Emša kunga un Brigmaņa kunga, un mēs izrunājām, kā jau tas vienmēr ir, arī visas pārējās lietas. Un es līdzi paņēmu mazu tādu karti... Un svarīgais - es domāju, ka Brigmanis atcerēsies, - ir nevis tā vieta... nu, par to vietu arī runā - kurā tad apgabalā un kāda vieta jums būs, bet... Es parādīju to karti... Es dzīvoju 25 kilometrus no Madonas un 25 kilometrus no Ērgļiem. Vidū. Tuvākās autobusu pieturas? Es viņiem pateicu, ka līdz pieturai jāiet 6 kilometri pa lielceļu. Seši kilometri! Tur iet autobuss tikai dažas reizes dienā. Reti iet uz Ērgļiem autobuss, turklāt tas nav saskaņots ar vilcienu, jo Šlesera kungs jau tur atstāja tikai vienu vilcienu dienā. Viņš teica, ka kursēšot autobuss „Ērgļi-Rīga” un tā tālāk un ka varēšot aizbraukt uz Ērgļiem, ka tur visu dienu iešot tie autobusi un nekādu problēmu nebūšot. Diemžēl tur tikai vienu reizi dienā iet tagad! Un tas autobusa reiss nav saskaņots ar to 6 kilometru attālumā esošo... Pa šo lielceļu es 6 kilometrus, no savas mājas izgājis, esmu spiests, glīti apģērbies un ar portfeli rokā (Zālē smiekli un starpsaucieni.), jebkuros laika apstākļos - vienalga, vai dubļi vai sniegs, vai putekļi. Jā, jā, tāda ir reālā dzīve! Un uz Madonu - tas pats. Trīs ar pusi kilometru attālumā ir pietura, no kuras iet viens mazais autobusiņš. Mazais! Tas mani ieved Madonā, un man nākas tur divas stundas sēdēt aukstā autostacijā, sevišķi ziemā, - aukstā autostacijā! - un gaidīt, kad pēc divām stundām no Madonas ies uz Rīgu autobuss, lai deputāts Lācis pēc kopumā apmēram sešu stundu ilga brauciena varētu nokļūt Rīgā. Redziet, kāda ir īstenība! Brigmanis... nu, es uzvārdus lietošu bez vārda „kungs”... un Emsis mani saprata un teica: „Jūs neuztraucieties! Tā kā jūs dzīvojat tādā vietā, mēs jūs vadāsim.” Un pirmo gadu vadāja. (Zālē smiekli un starpsaucieni.) Nekādu problēmu! Jā, vadāja. Vadāja. Nu kā? Jā, jā, viņu frakcijai bija automobiļi, mēs visi to zinām. Nav ko izlikties, un lai dzird arī tauta! Tas bija ļoti pareizi, jo tauta ievēlējusi tādu deputātu, kurš nevar kājām atnākt uz Rīgu vai iet 25 kilometrus uz Madonu vai uz Ērgļiem katru dienu. Bet, kad nākamajā gadā es kļuvu - tāpat kā šogad, tāds mans liktenis! - bezpartejiskais deputāts, man tūlīt piemēroja citu... (No zāles: „Citu kārtību.” Smiekli un starpsaucieni.) Jā, citu kārtību - 1500 kilometri mēnesī. Viss! „Kā jūs tiekat šurp, tā ir jūsu darīšana.” Nu, kolēģis Orlovs te ļoti rūpējas par sportu. Viņš mani uzlaida uz laukuma spēlēt futbolu pret Lietuvas Seima un Vācijas parlamenta komandu. Kā tad es to futbolu tā uzspēlējos? Nu gluži vienkārši! Piecreiz nedēļā... piecreiz mēnesī es varēju lietot no Saeimas frakciju... bezfrakciju autobusu - vai nu braukt no Rīgas, vai no turienes uz Rīgu -, un vairāk man arī neiznāca. Un tā deputāts Lācis izgāja no mājas, kur viena šoseja ir 18 kilometru attālumā, bet otra ir 13 kilometrus tālu. Tur autobusi iet diezgan regulāri un nepārtraukti. Un es uztrenējos tā, ka Orlovs mani paņēma un laida spēlēt tajā komandā. Jā... (Smiekli zālē.) Viņš sākumā neticēja, ka varu noskriet par pussargu, bet, ziniet, bija trīs gadus nepārtraukts treniņš... Nu, darbā jābūt, nekas! Tu vari vai nu iet prom no Saeimas, vai esi jau no rīta tajā Saeimā. Nu, es soļoju neatkarīgi no tā, vai bija putenis, vai lietus vai kas... zābaki, aizputināts... Līdz lielceļam divi kilometri, sieva atnāk līdzi ar garajiem zābakiem. Es atsēžos uz celma un uzvelku kurpes. Dzīves īstenība!... Būs, būs... par autiņiem arī būs tūlīt! Precīzi būs... Tagad deputāti mani vienīgi vairs neņem uz Sočiem, jo es vienmēr iebilstu, ka tur spēlē nevis Saeima, bet tur spēlē „sbornaja Orlova un jevo druzei”. Viņš vairs neņem mani tur līdzi... Neņem, neņem, jo viņš zina, ka es tur arī to pateikšu... (Izsaucieni no zāles.) Nu, jā... Bet tagad pie lietas! (Smiekli, aplausi un izsaucieni.) Tagad pie lietas. Nu, ko tad es darīju tos trīs gadus, tās trīs reizes... Nu ir tie maršrutiņi, kur nav cilvēku Madonas rajonā. Taču tantiņai tik un tā ir jāiet... mana vecuma tantiņai... Viņa nav tāda kā es, viņa diemžēl nevar nostaigāt... viņa futbolu nespēlē un basketbolu arī ne. Viņai jātiek uz Madonu pie daktera. Viņai jātiek uz lauku atbalsta dienestu, viņai jātiek pie māsas Madonā. Kad tie mazie autobusi braukāja, arī es tos izmantoju, lai tos trīsarpus vai sešus kilometrus... ja man nebija jābūt darbā...".
- 2011_05_12-seq87 spokenText "Kolēģi! Es labprāt palabotu manu cienījamo kolēģu - gan Barčas kundzes, gan Šlesera kunga - kļūdas. Dotācijas saņem lielie autopārvadātāji, bet ne tikai lielie. Saņem arī mazie. Es saprotu, ka daudziem deputātiem ir bažas, ka mēs tādā veidā gribam atbalstīt Liepājas autobusu parku un „Nordeku”. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Sponsora nosaukums parādījās!”) Bet bez Liepājas autobusu parka un „Nordekas” strādā ļoti daudzi pašvaldību uzņēmumi - Aizkraukles, Ogres, Ventspils, Daugavpils, Jēkabpils, Dobeles, Valmieras, Cēsu un citi -, kurus nevar saukt par lielajiem. Par maršrutu dotēšanu vai par uzņēmumu dotēšanu. Patiesībā mēs nedotējam uzņēmumus, bet dotējam maršrutus. Jo Liepājas autobusu parkam un visiem šiem pārējiem, kurus es uzskaitīju, ir jāveic pārvadājumi ne tikai rentablajos, bet arī nerentablajos maršrutos. Tas pats Liepājas autobusu parks... Dienvidrietumu lotē tas bez šā viena rentablā virziena veic pārvadājumus citos 17 virzienos un veic 46 maršrutus, kuros tas strādā ar mīnusiem. Un tie ir tie, kurus mēs dotējam no valsts! Mēs dotējam tikai tos zaudējumus, kuri rodas šajos nerentablajos maršrutos, atņemot to peļņu, kas rodas rentablajos maršrutos. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Jo lielāki zaudējumi - jo lielāka peļņa!”) Šāda ir šī sistēma. Tā ka tās ir spekulācijas, ka mēs maksājam komersantiem par veiksmīgo maršrutu nodrošināšanu. Tā nav! Es esmu iedziļinājusies šajā jautājumā, es strādāju šajā jautājumā un ar pilnu atbildību arī apgalvoju to. (Aplausi. No zāles dep. A.Klementjevs un dep. K.Šadurskis: „Iznāk kaut kāda paplašinātā ZZS sēde!”)".
- 2011_05_12-seq86 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi.".
- 2011_03_24-seq31 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Danai Reizniecei, otro reizi.".
- 2011_05_12-seq85 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šā jautājuma būtību es izstāstīju jau otr�� lasījuma laikā... es to pārzinu, un tāpēc man būtu vienkārši tāds aicinājums: nerunāt tiem, kuri nepārzina realitāti. Es tiešām reāli biju valdes loceklis autotransporta uzņēmumā „VTU Valmiera”, kas, es domāju, visiem ir pazīstams. Tas Rīgā ir veicis arī starptautiskus pārvadājumus, kad notika pasākumi Rīgā. Es gari nerunāšu, es tikai vienkārši aicināšu visus paskatīties uz dzīves realitāti. Tiešām paskatieties arī uz tālākajiem apvidiem, nevis tikai uz Rīgu vai Pierīgu! Padomājiet par tiem cilvēkiem, par ļaudīm - par veciem ļaudīm, par slimiem ļaudīm, kam arī tur ir jāpārvietojas! Taču, sagraujot esošo sistēmu, mēs tiešām nonāksim pie tā, ka viņi visi dabūs pārvietoties vai nu ar ratiņiem, vai arī bērni viņus vilks ar ragaviņām. Tāpēc aicinu atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq83 spokenText "Godātie kolēģi! Atvainojiet, bet otro reizi mani šeit nākt izaicināja Šlesera kungs, jo viņš teica tā: „Lielie autopārvadātāji it kā saņem dotācijas.” Viņi patiešām saņem dotācijas, nevis „it kā”! Un otrkārt. Jūs, godātais Šlesera kungs, apgalvojāt, ka mazie pārvadātāji apkalpo rentablos maršrutus, bet tad man ir jautājums, jo, piemēram, mana Liepāja... Maršruts „Liepāja-Rīga” tak ir rentabls maršruts! Autopārvadātājs - Liepājas autobusu parks. Diez kāpēc tad šajā rentablajā maršrutā viņiem maksā dotācijas? Un vēl viens piemērs no Liepājas: bija valsts dotācijas, brauca lidmašīnas gan uz Ventspili, gan uz Liepāju. Dotāciju nav - nekā nav! Gluži tas pats ir ar dzelzceļu. Brauca ļoti regulāri vilcieni pa maršrutu „Liepāja-Rīga”. Tagad reizēm jau ir... Bet kā ir ar dotācijām? Ja nebūs vispār nekā, tad arī to nebūs. Un treškārt. Varbūt, kolēģi, mēs beidzot varam saspringt un pieņemt lēmumu - es to noteikti atbalstīšu un aicināšu arī pārējos - dotēt maršrutus, nevis autopārvadātājus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq82 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Aijai Barčai, otro reizi. (No zāles: „Arī vajadzīgi aplausi!”)".
- 2011_05_12-seq81 spokenText "Godātie kolēģi! Šlesera kungam vienā ziņā noteikti ir taisnība - tajā ziņā, ka viņš, kā jau bijušais satiksmes ministrs, ir labi informēts par šo situāciju. Otrā ziņā gan Šlesera kungs nedaudz pārspīlēja: viņš teica, ka centīšoties ieviest skaidrību šajā jautājumā. Necentās, manuprāt. Bērnībā mums skolā mācīja par skaistu utopiju, ko sauca par komunismu (No zāles dep. E.Zalāns: „Tomass Mors!”) un kur bija viens tāds burvīgs princips - no katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām. (No zāles: „Nesanāca!”) Šlesera kunga laikā, kad tika slēgti līgumi par šīm lotēm, šis jaukais princips tika iedzīvināts ja ne visā sabiedrībā, tad vismaz šo lotu uzvarētājiem, jo līgumi paredzēja, ka neatkarīgi no viņu saimnieciskās darbības viņiem tiks garantēts noteikts peļņas procents. Tātad - jo lielāki ir izdevumi, jo nesaimnieciskāka darbība un lielāks absolūtajos skaitļos ir šis peļņas rādītājs. Nu, ir jau skaisti! Bet vienīgā nelaime ir tā, ka, ja kādam tiek nodrošināta šī „oāze”, tad kādam citam par to ir jāmaksā. Un par to maksājam mēs visi, nodokļu maksātāji. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums ir noraidāms. Piekrītu Rotberga kungam, kurš teica, ka šī joma ir sakārtojama. Diemžēl šis likuma atvērums šo jomu nesakārtos, bet, ja mēs noraidīsim šo un vēl dažus citus priekšlikumus, tad katrā ziņā situāciju šajā jomā vismaz nepasliktināsim. Tas, kas varētu tiešām sakārtot šo jomu un lielā mērā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, es domāju, būtu tāda prakse: pēc tam, kad atbildīga valsts amatpersona savu pilnvaru robežās ir noslēgusi valstij un sabiedrībai klaji neizdevīgus līgumus, zaudējumi par šiem līgumiem beigu beigās regresa kārtībā tiek piedzīti no atbildīgajām amatpersonām. Tad, kad mums būs bijuši daži šādi precedenti mūsu valstī, es domāju, mēs varēsim runāt gan par valsts kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, gan par civildienesta efektīvu darbu, gan par efektīvu politisko vadību ministru līmenī. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq79 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā gribu piekrist iepriekšējam runātājam, ka šī nozare būtu jāsakārto. Diemžēl man nākas kāpt tribīnē otro reizi. Iepriekšējā lasījuma laikā es minēju to pašu piemēru. Mums šī nozare jāsakārto viena iemesla dēļ. Tā iemesla dēļ, ka ir nepareiza sistēma izveidota iepriekš. Es jau iepriekšējā uzstāšanās reizē teicu un tagad atkārtošu to pašu: padomju laikā viens ģenerālsekretārs uzrakstīja ļoti nerentablu grāmatiņu, un tad tā tika tirgota kopā ar ļoti rentablu melno balzamiņu. Līdzīga sistēma Latvijā ir izveidota attiecībā uz pārvadājumiem. Mums ir rentabli maršruti, kuros, protams, mazie pārvadātāji grib iespiesties iekšā, jo tur var iedarbināt konkurenci, un mums ir arī nerentabli maršruti, kuros... Tiešām valstij vajadzētu rūpēties par iedzīvotāju iespēju pārvietoties, lai viņi varētu veikt, teiksim, savus pilsoņa pienākumus vai īstenot savas vajadzības... Tagad šīs divas lietas ir „sapakotas” kopā. Proti, piedāvātais risinājums ir tāds pats, kā tas - tirgot to grāmatiņu kopā ar balzamiņu, lai tā grāmatiņa tiktu nopirkta. Nevajag teikt, ka jāatsakās no lotēm vai tamlīdzīgi jārīkojas! Vajag iedarbināt konkurenci tur, kur tā darbojas, - tur, kur tirgus spēku ir pietiekami, kur konkurence var darboties! Tie ir konkurējošie maršruti. Un nevajag spiest no tirgus ārā dalībniekus tur, kur var iedarbināt konkurenci! Un, ja vajag veidot kādas lotes, tad vajag veidot arī šos subsidējošos mehānismus nerentablajos maršrutos! Mūsu diskusijās pēc otrā lasījuma bija Satiksmes ministrijas pārstāvji ieradušies mūsu frakcijā un, protams, mums teica, ka mums ir juridiskās sekas jāizvērtē un tamlīdzīgi. Tieši tas jau ir tas, ko mēs gaidām, - juridiskus risinājumus! Valstī iepriekš ir radīta šķērssubsidēšanas sistēma, lai uz kaut kādas rentabilitātes rēķina segtu neefektivitāti kaut kur citur. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq77 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, mēs varam šodien redzēt to, ka valdošajā koalīcijā viedokļi atšķiras. Bet man šķiet, ka šis jautājums nav saistīts ar to, kam ir kāds viedoklis, tāpēc tomēr mums ir jāiedziļinās būtībā. Protams, pirmajā mirklī izklausās ļoti, ļoti pārliecinoši tas, ka, redziet, mazie uzņēmēji brauc un ka viņi var piedāvāt pakalpojumus bez dotācijām, turpretī citi - it kā lielie - saņem dotācijas. Bet es vēlos ieviest nelielu skaidrību. Man kā bijušajam satiksmes ministram šī bilde noteikti ir daudz skaidrāka nekā daudziem citiem klātesošajiem. Jo problēma jau ir tāda, ka šie mazie uzņēmumi, par kuriem mēs šodien runājam, apkalpo atsevišķus - tā sauktos rentablos maršrutus. Jautājums ir tāds: kāpēc ir tāds teiciens un pat tādi apzīmējumi, ka ir rentablie un ir nerentablie maršruti? Mēs apzināmies to, ka Latvija šodien ir mazapdzīvota valsts. Mazapdzīvota! Un ir arī mazapdzīvoti novadi. Un, ja mēs šodien teiktu tā: lūdzu, lai darbojas brīvais tirgus un lai pārvadātāji brauc, kur viņi grib... Godājamie kolēģi, es aicinu: ja jūs šodien pasakāt, ka mēs atbalstām mazos un ka nevajag dotācijas... pasakām „nē” lielajiem, tad visi pieņemsim lēmumu lielā vienprātībā, ka mēs atceļam dotācijas un ka visu lai regulē brīvais tirgus. Situācija būs tāda, ka starp tām lielajām pilsētām - Ventspili, Liepāju, Daugavpili un Rēzekni - pasažieru pārvadāšana notiks noteikti arī bez dotācijām, bet kas notiks ar pārējām pilsētām un novadiem, kur ir maz pasažieru? Diemžēl tur pasažieru pārvadājumu vairs nebūs. Jo kāda tad iepriekš ir bijusi sistēma? Tie, kuri nodarbojās ar pārvadājumiem, bija ieinteresēti iegūt tā sauktos rentablos maršrutus, jo tie nerentablie viņiem bija ļoti neizdevīgi. Un tajā brīdī, kad radās problēma un kad viņiem pietrūka kaut kādu līdzekļu vai degviela kļuva dārgāka, viņi teica: „Mēs vairs nepārvadāsim pasažierus šajos nerentablajos maršrutos! Mēs atsakāmies!” Un tad uzreiz nāk cilvēki ielās un saka: „Piedodiet! Nodrošiniet, lūdzu, mums iespēju pārvietoties, jo šie mazie komersanti vairs nebrauc!” Barčas kundze, viņi nebrauc pa šiem nerentablajiem maršrutiem! Jūs varat te nākt un visu ko teikt, bet tā ir realitāte, kādā mēs šodien dzīvojam. Un tieši tāpēc man šķiet, ka ir ārkārtīgi svarīgi sakārtot visu šo lietu, lai cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo lielajās pilsētās vai mazapdzīvotos novados, būtu garantija, ka viņi tiks pārvadāti vismaz minimālā apjomā. Un tieši tāpēc Danas Reiznieces priekšlikums, kas nāk no Satiksmes ministrijas, ir atbalstāms. Jo, redziet, šodien no rīta arī „Latvijas Televīzijā” bija diskusija par būvniecību, par kuru mēs šodien lemsim, lai sakārtotu situāciju. Tad jau šīs situācijas ir ārkārtīgi vienkāršas, jo mēs varam teikt: nu, labi, lai tie mazie būvnieki darbojas, atbalstīsim viņus, bet vienlaikus mēs redzam, ka viņi strādā ar minimālo atalgojumu, visu laiku notiek dempings, visu laiku mēs redzam to, ka uzvar tie, kuri beigās pakalpojumus iepērk no kompānijām, kuras praktiski nemaksā nodokļus, un tad mēs brīnāmies, kāpēc ēnu ekonomika ir 38 procenti, kā tas tagad parādās statistikā, un tā turpina palielināties... Turpretī Igaunijā un Lietuvā... Statistika rāda, ka viņiem ir 18 vai 19 procenti - uz pusi mazāk. Nu, tad šajā gadījumā, ja mēs sakām, ka, jā, mēs atbalstām šo mazo biznesu, nu tad skaidri arī pasakām: nu tad liberalizējam šo tirgu tā, ka vispār nav vairs nekādu, tā teikt, reģionu, nav vairs lielo un mazo pārvadātāju! Bet tad... Mēs zinām, ar ko tas beigsies. Tas beigsies ar to, ka virknē novadu cilvēki nevarēs vairs pārvietoties. Jā, tie, kam būs privātmašīnas, pārvietosies, bet lielākā daļa diemžēl teiks: „Kāpēc valdība mums to vairs nenodrošina?” Joprojām daudzi cilvēki uzskata, ka tas ir valdības uzdevums. Un tieši tāpēc šodien rentablie maršruti ir salikti kopā ar nerentablajiem. Un, ja vienā vietā tiek gūta kaut kāda peļņa, tad otrā maršrutā vai maršrutu tīklā tiek, tā teikt, strādāts ar zaudējumiem. Tā ka, godājamie kolēģi, ja mēs šo lietu nesakārtosim, tad... Es piedāvāju: ja šodien tiks pieņemts lēmums atstāt visu pa vecam, tad atsakāmies vispār no kaut kādām lotēm, atsakāmies no konkrētiem novadiem, no tā, kādā veidā pārvadājumi tiek sakārtoti, un sakām: „Lai visu regulē tirgus!” Bet tad tie, kas balsos šādi, uzņemsies atbildību par to, ka liela daļa mazo novadu vispār netiks nodrošināti ar pasažieru pārvadājumiem, jo uz turieni braukt nebūs vairs rentabli. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq76 spokenText "Paldies. Turpināsim debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_05_12-seq74 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Šodien ir tāda gandrīz vai demokrātijas paraugstunda, jo mums ar kolēģi Danu Reiznieci šoreiz ir atšķirīgi viedokļi: viena no mums runā no Ventspils, bet otra - no Liepājas. (Zālē starpsaucieni. „Ooo!”) Skaidroju situāciju šajā jautājumā: Ventspilī gan mikroautobusi, gan arī pārējie, kuri skrien pa Ventspili un no Ventspils līdz Rīgai, ir pašvaldības transports. Liepājā diemžēl tā nav. Paklausieties, kolēģi, ciparus! Liepājas autobusu parks ir piektais lielākais parks Latvijā. Gada apgrozījums liels - 7 miljoni latu, no tiem 3,5 miljoni valsts dotācijas. Liepājas autobusu parks maksā pievienotās vērtības nodokli 12 procentu apmērā. Es, būdama liepājniece, izmantoju šo mazo autopārvadātāju, „mikrobusiņu” firmu, pakalpojumus un pilnīgi skaidri un gaiši varu apgalvot, ka biļetītes tiek pasniegtas vienmēr, ka atlaides tiek dotas invalīdiem un studentiem viena lata apmērā gan, bet invalīdus bez maksas tur nepārvadā. Tā ir taisnība. Pievienotās vērtības nodokļa maksātāji ir arī šīs mazās firmas, bet tām PVN likme ir 22 procenti. Diemžēl. Blakus lielajiem 12... Un valsts dotācijas šīs mazās firmas nesaņem. Godātie kolēģi! Es šeit runāju ne tāpēc, ka es vēlētos ar Danu Reiznieci strīdēties. Es esmu izrunājusies arī ar Satiksmes ministrijas atbildīgajiem ierēdņiem, tieši ar tiem, kuri gatavo priekšlikumus. Viņi man saka: „Bet diemžēl mūs te tā pamāca. Pamāca arī no lielajām pilsētām, ieskaitot Liepāju.” Saku, kā ir. Mani šajā konkrētajā gadījumā visvairāk interesē sociālais jautājums, jo... No vienas puses, mēs sakām, ka visiem spēkiem atbalstīsim mazo biznesu. Kas ir šie mazie autopārvadātāji? Tikai mazais bizness! Turklāt ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā... Vakardien runāju ar Jelgavu. Viņi saka: „Mums te viss būs kārtībā. Droši var atbalstīt Danas Reiznieces priekšlikumu, jo šie mikrobusiņi ir mūsējie. Tie nav nekādi atsevišķi mazie uzņēmumi, kādi mazi formējumi, tas nav mazais bizness. Tas viss mums ir Jelgavā kopā. Mums būs viss kārtībā.” Mani satrauc, ka šajā gadījumā, atbalstot Danas Reiznieces kundzes priekšlikumu, mēs radīsim bankrotu šajās mazajās firmās, bezdarbniekus, kas galu galā tērēs sociālo budžetu. Lai arī no minimālās algas - lai arī no minimālās! -, bet tomēr bezdarbnieku pabalsts būs jāmaksā. Un nākamais solis - viņi būs pašvaldībās... Un tādā gadījumā, ja viņiem nebūs vairs iespējas apkalpot pasažierus ne Liepājā, ne Rīgā... Gribētu redzēt, ko teiks iedzīvotāji, kuri brauks tikai ar lielajiem autobusiem. Iespējams, ka būs kādi konkursi, būs kādas lotes... Arī viņi tur varēs piedalīties. Tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu šajā konkrētajā jautājumā, bet, dziļi cienot Danu Reiznieci, diemžēl neatbalstīt viņas priekšlikumu. Tāds ir mans viedoklis, un man uz to ir tiesības. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq72 spokenText "Labrīt, kolēģi! Es teikšu tā: „Man ir motociklista tiesības, es gribu vadīt lidmašīnu! Un, ja jūs man to lidmašīnu aizliegsiet vadīt, tad jūs būsiet pārkāpuši kuģošanas noteikumus.” Skan labi, vai ne? Mēs, visi deputāti, es domāju, saņēmām vēstuli no komersanta „S Motors”, kas ir viens no autopārvadātājiem, kurš veic komercpārvadājumus Liepājas-Rīgas virzienā. Tas ir viens no, jāsaka, veiksmīgākajiem šīs nozares komercpārvadātājiem. Veiksmīgākajiem arī tāpēc, ka tam gada bilancē viss ir kārtībā: vidējais atalgojums ir, nu, gandrīz precīzi minimālais atalgojums valstī, peļņa ir 1000 latu, bet izdevumu pozīcija (viss, kas neietver atalgojumu, ir ražošanas izdevumi) - viena apaļa summa, tā, lai mēs nevarētu redzēt, cik tad ir iegādāta degviela un cik ir tērēts pārējiem izdevumiem. Kolēģi! Mēs šobrīd ar smagu sirdi runājam par pensiju samazināšanu, par ģimenes valsts pabalsta samazināšanu, kur mums pietrūkst 11 miljonu latu, bet ar tikpat vieglu roku mēs laižam garām līdz pat 9 miljoniem latu, ko mēs varētu papildus iekasēt, ja mēs šo jomu sakārtotu. Finanšu ministrijas speciālisti, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, saka, ka viņiem šobrīd autopārvadājumu joma - šis konkrētais jautājums, kuru Satiksmes ministrija cenšas sakārtot, - ir otra prioritāte aiz nelegālās nodarbinātības. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā deputāti nobalsoja pret Satiksmes ministrijas priekšlikumiem. Bet kā mēs risinām problēmu? Mēs jeb Finanšu ministrija izņemam ārā no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumiem Autopārvadājumu likuma sakārtošanu - risinām problēmu ar strausa politiku: aizveram acis, un problēmas nav! Saka: „Tiklīdz iekasēs nodokļus šajā jomā, tā nozare sakārtosies. Neaiztieciet Autopārvadājumu likumu! Kontrolējiet vairāk!” Un tieši tas ir tas, ko mēs ar saviem priekšlikumiem gribam panākt. Mēs gribam izveidot normatīvo ietvaru, lai varētu pastiprināt šo kontroli un gūt šos neiegūtos ieņēmumus. VID darbinieks Marijans Burijs ir teicis, ka daudzi cilvēki Latvijā nav nomiruši badā tikai tāpēc, ka pārvadā kontrabandu. Par cilvēku pārvadāšanu ar autopārvadājumiem varētu teikt to pašu: „Vai jūs nepārcenšaties? Cilvēki badā nomirs! Jo jūs atņemat maizes kumosu komersantiem!” Bet es teikšu, ka tikai to kumosu, kas iegūts uz nodokļu maksātāju un to iedzīvotāju rēķina, kuriem var zust iespēja izmantot sabiedrisko transportu. Es lūdzu atbalstīt pašvaldību, reģionu un Satiksmes ministrijas priekšlikumu un beidzot sakārtot šo jomu! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pareizi! Lai balso „par”!”) Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_05_12-seq71 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātei Danai Reizniecei.".
- 2011_05_12-seq70 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.895 - ar likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu ir saņēmusi astoņus priekšlikumus. 1. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Reiznieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq69 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.".
- 2011_05_12-seq68 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_05_12-seq64 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 5.priekšlikumā.".
- 2011_05_12-seq62 spokenText "3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq60 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq58 spokenText "Strādāsim ar dokumentu Nr.893 - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 236/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā. Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” trešajam lasījumam ir iesniegti pieci priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq57 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_05_12-seq56 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_05_12-seq54 spokenText "4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq52 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.".
- 2011_05_12-seq50 spokenText "2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 4.priekšlikumā.".
- 2011_05_12-seq48 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.892 - ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (likumprojekta reģistrācijas numurs 235/Lp10). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā virzīšanu Saeimā trešajam lasījumam. Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” trešajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums - paredz svītrot 2.pantu. Ir atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq47 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_05_12-seq46 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_05_12-seq42 spokenText "Un 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās kārtību. Atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq40 spokenText "14. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.".
- 2011_05_12-seq38 spokenText "13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā - 15.priekšlikumā.".
- 2011_05_12-seq30 spokenText "9. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_05_12-seq28 spokenText "8. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2011_05_12-seq18 spokenText "3. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.".
- 2011_05_12-seq14 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.891 - likumprojektu „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā” (reģ. Nr.234/Lp10), ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam. Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti 16 priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek mainīts likuma nosaukums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_05_12-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”! Šis balsojums ir atklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksājumu pakalpojumu likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aivars Dronka.".
- 2011_05_12-seq12 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi Tieslietu padomes ierosinājumu piešķirt Goda tiesneša nosaukumu bijušajam Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam Pāvelam Gruziņam. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Tieslietu padomes priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča viedokli un aicinājumu. Juridiskā komisija ir iepazinusies ar Pāvela Gruziņa dzīves un darba aprakstu. Vēršu uzmanību uz to, ka Gruziņa kungs aptuveni trīsdesmit gadus ir veltījis darbam tiesu varā. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt lēmuma projektu „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_05_12-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Goda tiesneša nosaukuma piešķiršanu Pāvelam Gruziņam”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_05_12-seq10 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Daugavpils tiesas tiesnesi Intu Šteini rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Intu Šteini un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Pa Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_05_12-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Intas Šteines apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_05_12-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra Aigara Štokenberga lūgumu apstiprināt Laumu Šteinerti par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Laumu Šteinerti un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto l��muma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas rajona tiesas tiesneša amata.".
- 2011_05_12-seq7 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts „Būvniecības likums” tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Nav iebildumu. Tātad likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Alekseja Loskutova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Šķēles iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ilzes Verginas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12.maijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Laumas Šteinertes apstiprināšanu par apgabaltiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_05_12-seq6 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Būvniecības nozare ir viena no tām nozarēm, kuras iepriekšējos gados ir piedzīvojušas ļoti strauju pieaugumu un tikpat strauju kritumu arī. Būvniecības likuma projekts, kas tiek piedāvāts atbalstīšanai Saeimas šīsdienas sēdē, ir izstrādāts uz jaunu principu pamata iepretim tam Būvniecības likumam, kurš pastāvējis jeb darbojies, ja nemaldos, jau kopš 1995.gada līdz pat šai dienai. Daudz runāts par to, kādā veidā uzlabot Latvijas rādītājus „Doing Business” ailītēs, skatoties, kādā veidā mūsu valsts var virzīties uz priekšu savā attīstībā, lai šeit ieplūstu ārvalstu investīcijas, lai šeit varētu tikt būvēti jauni projekti un attīstītas jaunas idejas. Šis Būvniecības likuma projekts paredz to, ka no 210 saskaņošanas dienām mēs nonākam līdz 70 dienām, no 25 procedūrām - līdz 6; tas ir būtisks solis uz to, lai „Doing Business” rādītājos mūsu valsts pakāptos daudzus pakāpienus augstāk. Līdzīgi kā, piemēram, Dānijā... Šajā likumprojektā esam izvēlējušies iestrādāt virkni principu, kuri novērsīs korupcijas riskus, pēc iespējas samazinot liekās procedūras. Papildus tam mums jāsaprot, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūšanai - noteikti Būvniecības likuma sasaistē ar Teritorijas plānošanas likumu, kas jau tagad arī tiek apspriests parlamentā! - ir ļoti būtiskas atslēglietas, lai mēs varētu runāt gan par cūku fermām, gan arī par ražotnēm konkrētās pašvaldībās un par objektīviem lēmumiem, kurus mēs varētu ar pārliecību pieņemt attiecībā uz ārvalstu investoriem, kuri grib šeit ieguldīt savu naudu un kuri tic Latvijas ekonomikai - tic, ka tā nākotnē attīstīsies un būs plaukstoša. Lūdzu atbalstīt likumprojektu „Būvniecības likums” un, protams, arī strādāt pie šā likumprojekta komisijās, iesniedzot savus priekšlikumus un izsakot savas domas. Paldies jums!".
- 2011_05_12-seq5 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 35, atturas - 29. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Būvniecības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Klāvs Olšteins pieteicies runāt „par”.".
- 2011_05_12-seq4 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kārlis Šadurskis savas uzrunas noslēgumā pieminēja šo 1998.gada deklarāciju, ko Saeima ir pieņēmusi. Šajā deklarācijā ir teikts, ka, lai atjaunotu vēsturisko patiesību un sargātu latviešu karavīru labo piemiņu, deklarācijā konstatēts, ka principā tikai politiskie demagogi traktē atrašanos latviešu leģiona rindās kā Vācijas fašistiskā režīma atbalstīšanu. Precīzs citāts: „Leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma. Viņi nekad nav piedalījušies hitleriešu soda akcijās pret miermīlīgiem iedzīvotājiem. Latviešu leģions, līdzīgi Somijas armijai, karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet gan tikai pret vienu tās dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors.” ASV, Lielbritānija un Francija jau 1946.gadā noskaidroja latviešu un igauņu leģionu jautājumu un piešķīra leģionāriem politiskā bēgļa statusu. Kā atzīts deklarācijas nobeigumā, tad Latvijas valdības pienākums (uzsveru - pienākums!) ir rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu, kas līdz šim ir darīts, varētu teikt, nepietiekamā mērā. Atgādinu, ka Igaunijā jautājums par leģionāriem ir atrisināts citādāk: viņiem ir principā piešķirts brīvības cīnītāja statuss. Un es arī saprotu, ka šie jautājumi varbūt ir otršķirīgi budžeta konsolidācijas laikā. Tad ir jautājums: uz cik daudziem cilvēkiem attiektos šie grozījumi? Ja mēs apskatām Centrālās statistikas pārvaldes datus, tad 2010.gadā vecuma grupā no 84 gadiem līdz 100+ gadiem (tas tagad ir potenciālais vecums personām, kuras varētu būt bijušas iesaistījušās leģionā; tas nozīmē, ka 1945.gadā šīm personām bija vismaz 18 gadi) vīriešu visā Latvijā ir 7906. Pieņemot, ka trešā daļa no viņiem ir PSRS laika imigranti, kuri nevarēja būt bijuši latviešu leģionā, tad atliek tikai 5500 potenciālie pabalsta saņēmēji. Ņemot vērā to, ka ne tuvu ne visi no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem karoja leģiona rindās, mēs varam pieņemt, ka leģionāri, lai gan ir gājuši cauri ellei... pieņemsim, ka puse no šīs vecuma kategorijas cilvēkiem ir leģionāri, un tad šis skaitlis samazinās jau līdz 2760 personām. Ņemot vērā arī to, ka daudzi no leģionāriem turpināja cīņu pret padomju režīmu dažādās partizānu vienībās un ka uz viņiem attiecas šā likuma 2.panta pašreizējā redakcija, kas nosaka, ka uz šo pretošanās kustības dalībnieka statusu var pretend��t arī partizāni, tad potenciālais pabalsta saņēmēju skaits sarūk aptuveni jau līdz 1500 cilvēkiem. Ņemot vērā arī to, ka ne visi spēs pierādīt savu līdzdalību, ka ne visi aizies nokārtot formalitātes, tad vidēji uz šo pabalstu varētu pretendēt tikai no 500 līdz 600 cilvēkiem. Tie, kuri dažādu apstākļu dēļ neiesaistījās partizānu akcijās un kurus, teiksim, deportēja uz Sibīriju uzreiz pēc kara, šobrīd ir diskriminētā stāvoklī, jo viņi nevar saņemt šo Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kas paredz 50 latu pabalsta piemaksu pie pensijas. 50 latu piemaksu! Un tad man ir jautājums: vai tiešām mūsu valsts nevar atļauties šādu salīdzinoši niecīgu pabalstu tiem Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kuri riskēja ar savu dzīvību savas tautas dēļ? Vai tiešām mēs nevaram atļauties pārsimt vīriem nodrošināt vismaz nedaudz labākas vecumdienas? Paldies.".
- 2011_05_12-seq3 spokenText "Paldies. Deputāts Jānis Dombrava pieteicies runāt „par”.".
- 2011_05_12-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav šaubu, ka nacionālās apvienības „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakciju vadīja viscēlākās jūtas, iesniedzot šo likumprojektu. Nav šaubu, ka lielum lielais vairākums latviešu leģionāru savā sirdī cīnījās par brīvu Latviju. Nav šaubu, ka leģionā iesauktie puiši savās sirdīs pretojās boļševiku totalitārajam režīmam, kas reiz jau - 1941.gadā - bija izvedis viņu brāļus, māsas, vecākus, vecvecākus uz Sibīrijas sniegiem, lemjot nāvei. Šā jēdziena patriotiskajā izpratnē, nenoliedzami, latviešu leģiona vīri ir nacionālās pretošanās kustības dalībnieki. Es dziļā cieņā noliecu galvu gan karā kritušo, gan dzīvo leģionāru priekšā. Vienlaikus šajā gadījumā mūsu uzdevums ir spriest juridiski. „Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks” - tas ir juridisks statuss, kas ir saistīts ar starptautiskajām tiesībām. Lai arī daudzi latviešu leģiona vīri skaidri apzinājās, ka cīnās par Latviju, vienlaikus tiem mugurā bija vērmahta formas, lai arī ar sarkanbaltsarkano vairodziņu. Leģionāri, kā zināms, formāli un juridiski bija Lielvācijas vērmahta regulārās armijas daļa. Taču regulārā armija nevar būt pretošanās kustība. Starptautiskajās tiesībās ir jēdziens „kombatants” (jeb sarunvalodā - karavīrs) - persona, kura tieši iesaistās karadarbībā, ietilpdama karojošo pušu oficiālajos bruņotajos formējumos. Pretošanās kustības dalībnieki var būt vienīgi civiliedzīvotāji okupētās teritorijās, nevis kombatanti regulārās armijās. Lai arī leģionāru pielīdzināšana kombatantiem bija starptautisko tiesību pārkāpums - proti, Hāgas 1907.gada 18.oktobra konvencijas 45.paragrāfs aizliedza iesaukt armijā okupētās zemes civiliedzīvotājus -, tomēr leģions, nenoliedzami, bija regulārās armijas sastāvdaļa. Piemēram, ASV ir norādījušas, ka leģionāri pēc sava mērķa, ideoloģijas, darbības un kvalifikācijas faktiski nav bijuši SS, bet gan regulārā vērmahta sastāvdaļa. Tas liecina, ka leģions bija daļa no ierastās vācu reiha armijas. Kopš 1864.gada Ženēvas konvencijas pieņemšanas pretošanās kustības dalībnieka definīcija un kombatanta statuss ir nogājis garu ceļu - no uzskatīšanas par pilnīgi prettiesisku līdz atzīšanai par tiesisku okupētajās teritorijās. Vienlaikus - atbilstoši trešajai, Ženēvas 1929.gada konvencijai - kombatantu vidū īpaši izšķir nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kuri nav un nevar piederēt pie regulārajiem bruņotajiem spēkiem. Saskaņā ar minētajiem starptautiskajiem tiesību aktiem pretošanās kustības dalībnieks ir persona, kura nav mobilizēta okupētājvalsts regulārajā armijā. Līdz ar to, paužot vislielāko cieņu un atzinību latviešu leģionāriem, jānorāda, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām ārvalsts okupācijas armijas dalībnieks nevar būt pretošanās kustības dalībnieks vienlaikus. Šāda statusa vienādošana Latvijas normatīvajos aktos starptautiski var radīt vienīgi diplomātiskas problēmas. Līdz ar to labi gribētais, bet šoreiz neprofesionālais priekšlikums ir noraidāms, un man ir jāteic, ka pirms 12 gadiem pieņemtā Saeimas deklarācija „Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā”, uz kuru sava likumprojekta anotācijā norāda iesniedzēji, ir juridiski daudz precīzāks un izsmeļošāks dokuments. Šo priekšlikumu pieņemšana varētu radīt Latvijai vienīgi starptautiskas problēmas un neskaidrības ar pretošanās kustības dalībnieka statusa definīciju. Paldies.".
- 2011_05_12-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas, lai mēs varam sākt Saeimas 12.maija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēšu jūs, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Kursītes kundze, lūdzu, ieņemiet vietu! Urbanoviča kungs, būtu priecīga, ja redzētu jūsu seju! Paldies. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 12.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 12.maija sēdes darba kārtībā un svītrot no tās likumprojektu „Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu grozīt 12.maija sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Pirmā sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombravas, Cilinska, Dzintara, Rasnača un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Kārlis Šadurskis pieteicies runāt „pret”.".
- 2011_05_05-seq256 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 5.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_05_05-seq255 spokenText "Godātie kolēģi! Septiņi deputāti nav reģistrējušies: Ojārs Ēriks Kalniņš, Rasma Kārkliņa, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis... Visvaldis Lācis ir uz vietas. Aleksejs Loskutovs, Andris Šķēle un Ilze Viņķele. Paldies.".
- 2011_05_05-seq254 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_02_17-seq149 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_05_05-seq253 spokenText "Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Atgādinu, ka komisijas sēde šodien pulksten 12.00 - komisijas telpās.".
- 2011_05_05-seq251 spokenText "Kolēģi no Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas! Tūlīt trešajā stāvā Ārlietu komisijas sēde - zālē. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 11.15 - 106.kabinetā.".
- 2011_05_05-seq249 spokenText "Kolēģi! Uz īsu sanāksmi Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc desmit minūtēm pulcējas 106.auditorijā, bet Sociālo un darba lietu komisija - pulksten 11.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.".
- 2011_05_05-seq248 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 33, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Ādamsona atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Viktora Jakovļeva ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijā sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š. g. 13.maijam”. Vai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā kāds vēlas referēt? Ja ne, tad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Komerclikumā” (Nr.287/Lp10) otrajam lasījumam līdz š.g. 13.maijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Valentīnas Mičurovas atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Nākamais un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Zemkopības ministrijas pārstāves Kristīnes Pļaskotas apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Gribu jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Zalāna, Šlesera, Bekeša, Strodes, Šķēles un Kučinska jautājums izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam „Par nekvalitatīvu mācību literatūru”. Jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministram. Pirms mēs reģistrējamies, vārds deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_05_05-seq247 spokenText "Augstā Saeima! Šeit nav runa par lietas būtību. Šeit ir runa par to, ka ir izveidojusies diezgan nepatīkama prakse, ka Ministru kabinets, kuram attiecīgās institūcijas iesniedz dažādus likumu grozījumus, ne visai kritiski izvērtē šos priekšlikumus un sūta uz Saeimu pusfabrikātus. (No zāles dep. E.Zalāns: „Pareizi! Tā ir!”) Un šis nav vienīgais tāds gadījums. Tā ka nav runa, vēlreiz atkārtoju, par lietas būtību, jo ierosinātās idejas ir visnotaļ atbalstāmas, bet tās... jā, šīs idejas ir jāprecizē tik tālu, lai šis likums varētu darboties un atvieglotu nevis KNAB dzīvi, bet uzlabotu esošo juridisko un tiesisko praksi. Tāpēc es atbalstu... aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu. Paldies.".
- 2011_05_05-seq245 spokenText "Kolēģi! Es ļoti augstu vērtēju Juridiskā biroja darbu. Saeima bez Juridiskā biroja būtu pazudusi, un es nezinu, kādus šeit likumprojektus varētu pieņemt. Taču Juridiskais birojs ļoti bieži vien pilda to, ko tam saka politiķi. Un tas ir spiests atsevišķos gadījumos rakstīt arī šādus lēmumus. (No zāles dep. Dz.Rasnačs un dep. K.Šadurskis: „Gunār, piesakies debatēs!”) Bez tam... (Troksnis zālē.) Jā, ir atsevišķi gadījumi, kad Juridiskais birojs patiešām raksta... ka kāda likuma norma vai kāds likums ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi. Taču, ko mēs dažkārt darām? Nesen, piemēram, mēs izdarījām grozījumus Civilprocesa likuma pārejas noteikumos. Juridiskais birojs... un es arī teicu, ka tas ir ļoti riskanti, jo tas ir pretrunā ar Satversmi, taču jūs visi nobalsojāt „par” šo. Tā kā šajā gadījumā nav runāts, ka tas būtu pretrunā ar Satversmi, es varu piekrist Parādnieka kungam. Savulaik, ja jūs būtu strādājis, piemēram, Augstākās padomes laikā kā deputāts, tad tāda greznība, ka ministrija varētu sagatavot tik perfektus likumprojektus, kādi ir tagad, un ka šeit atliktu tikai piespiest pogu „par”, „pret” vai „atturas”, atsevišķos gadījumos pat nepārzinot likumprojekta jēgu un būtību... tas vispār nebija iespējams. Es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projektu... neatbalstīt un pašiem pastrādāt. Juridiskais birojs ir pietiekami sagatavots un kvalificēts, it īpaši Pastara kungs, kas strādā ar jūsu komisiju, varētu to sagatavot, jo no valdības mums ir nākuši ne tādi vien likumprojekti.".
- 2011_05_05-seq243 spokenText "Pirmkārt. Mazs paskaidrojums Čepānes kundzei, jo es uzskatu, ka viņa ārkārtīgi zemu vērtē Saeimas Juridiskā biroja darbu. Es pats neesmu jurists pēc izglītības, tāpēc šo paskaidrojumu palīdzēja sagatavot Saeimas Juridiskais birojs, kuru es pietiekami augsti vērtēju. Kas no deputātiem arī piedalījās sēdē, tas dzirdēja visus KNAB paskaidrojumus un arī komisijas locekļu domas. Un tātad būtībā tas ir viņu sagatavots. Otrkārt. Man šausmīgi sāp sirds par populismu mūsu Saeimā, jo... Vārdā nevienu nesaukšu, jo cienījamais deputāts var aizvainoties, bet es domāju, ka mēs visi sapratām, kas ir populisms, jo mēs, protams, zinām, kāda mūsu valstī ir preses nostādne un kā prese var novērtēt šodienas balsojumu, neieskatoties dziļāk, kā tas ir patiesībā, kāda ir patiesība saistībā ar šo likumprojektu, cik tas vāji ir sagatavots. Es joprojām aicinu visus balsot „par”.".
- 2011_05_05-seq241 spokenText "Cienījamais Zalāna kungs! Tikai pavisam īsa replika. Es uzskatu, ka tādi jautājumi kā politisko partiju iekšējā demokrātija, to organizatoriskais spēks, to daudzskaitlīgums - tie ir jautājumi, kas ir jārisina pašām politiskajām partijām, tāpēc nevajag šo jautājumu nogrūst uz KNAB, jo tam ir ļoti konkrēta - kontrolējoša - loma šajā jautājumā. (No zāles dep. E.Zalāns: „Bet kas tad ar to nodarbojas?!”) Tā ka mums pašiem vien šos jautājumus vajadzētu risināt un šo politiku veidot.".
- 2011_05_05-seq239 spokenText "Vislabāk, protams, ir neko nedarīt, pagaidīt, līdz visi tavā vietā izdara, un pēc tam nospiest podziņu „Atbalstu” vai nospiest podziņu „Neatbalstu”, vai, ja tu nevari saprast, nospiest podziņu „Atturos” (ja kas, izdomāsi argumentus). Visādi, protams, var darīt, bet vai tas ir pareizi? Es domāju, ka komisija tāpat ir spējīga un tiesīga uzaicināt - un, iespējams, tai pat pienākums būtu, ja nepieciešams, uzaicināt! - KNAB vadītāju uz sēdi un izrunāt šo jautājumu, izdiskutēt, sastādīt tādu redakciju, kāda apmierinātu visus deputātus vai kādu tie uzskatītu par pieņemamu, un pieņemt lēmumu virzīt to kā komisijas priekšlikumu. Pa šo mēnesi jūs to sen būtu izdarījuši. (No zāles dep. E.Zalāns: „Nevajag stāstīt pasaciņas!”) Jums nav vēlēšanās vienkārši tāpēc, ka naudu noteikti ir plānots saņemt. Ir plānots to vai nu pēc tam, ja īsti nesanāk, atskaitīt atpakaļ tiem, kuri to ir izdarījuši, vai varbūt ... varbūt vēl joprojām šī nauda ir jāatskaita.... Starp citu, arī mums, partijai „Visu Latvijai!”, 2000 lati ir jāatskaita atpakaļ ziedotājam, kurš nebija tiesīgs ziedot. Un, ja būs tāds likums, mēs šo naudu pārskaitīsim valsts budžetā. Un esiet, kolēģi, tik labi, dariet to pašu! Paldies. (No zāles dep. E.Zalāns: „Populisms!”)".
- 2011_05_05-seq237 spokenText "Godātie kolēģi! Iepriekšējie trīs runātāji... Visu cieņu jums, bet jūs neviens nebijāt tajās komisijas sēdēs, kurās tas jautājums tika pietiekami gari un plaši diskutēts. Jo jūs esat citās komisijās... Un diemžēl Čigānes kundze toreiz nebija vienkārši Latvijā. Bet mēs esam komisijā pieņēmuši, manuprāt, ļoti pragmatisku lēmumu. Mēs nenoraidām pēc būtības to ideju, ar kuru ir atnākusi attiecīgā institūcija, tātad Ministru kabinets (protams, sagatavotājs ir KNAB), bet mēs noraidām to izpildījumu; mēs uzskatām, ka valdībai pašai ir jāatnes pietiekami cienīgā redakcijā šis likumprojekts uz Saeimu. Tas arī viss. Un, ja mēs skatāmies, kā Parādnieka kungs... Un, ja jūs skatāties, ko ir rakstījis KNAB vadītājs Vilnīša kungs un kas tur sagatavojis to vēstuli, tad... Es jau komisijā teicu, ja šis jautājums ir tik supersvarīgs, ka tas ir jāizskata uzreiz tagad Saeimā. Vilnīša kungam ir tiesības - šoreiz varbūt pat pienākums! - ierasties Saeimas komisijā un paskaidrot, kāpēc tās redakcijas, kuras tur ir nesaprotami uzrakstītas, nevar uzrakstīt citā veidā un kas tad īsti tur ir domāts. (Vai katram, kas ir noziedojis 5 latus, būs vai nebūs uzreiz jāskrien atskaitīties par to, no kurienes viņam ir ieņēmumi un kāpēc ir šādi izdevumi?) KNAB vadītājs drīkst to darīt, un viņam tas ir jādara. Un, ja viņš to neizdarīja, tad viņš... Ziniet, es teikšu, ka valdības sēdes viņš apmeklē regulāri. Regulāri! Un tātad nav nekādu problēmu atnākt uz atbildīgo komisiju, ko vada Staņas kungs, izstāstīt visu to un normāli atnākt pēc tam uz Saeimas sēdi ar attiecīgu likumprojektu. Es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu lēmumu. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Un tad, kad tas likumprojekts atgriezīsies normālā veidā atpakaļ Saeimā, mēs bez emocijām un populisma to izskat��sim tā, kā tam jābūt. Paldies.".
- 2011_05_05-seq235 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Staņas kungs! Es esmu ļoti pārsteigta par šo anotāciju šim noraidījumam. Runāšu tikai par dažām - par divām lietām. Pirmkārt, jūs rakstāt, ka, pieņemot normu piedāvātajā redakcijā, fiziskajai personai turpmāk pašai būs jāpierāda, ka tās dāvinājums, ziedojums, iemaksātā biedra nauda un iestāšanās nauda ir maksāta no saviem ienākumiem. Es domāju, ka šādai normai jau sen vajadzēja būt, šai legālajai prezumpcijai, jo šodien mēs ļoti bieži redzam, ka... Es, teiksim, atceros vienu piemēru, ka tā sauktajos treknajos gados vienā ministrijā vienai partijai ziedoja ne tikai biroja vadītājs, bet visa viņa ģimene, ieskaitot sievasmāti, kurai bija pavisam niecīga pensija acīmredzot. Bieži gadās - patiešām, tur nav ko slēpt! -, ka ir kāds ziedotājs, kas grib palikt - varbūt tādēļ, lai viņu nezinātu, - tāds slepens atbalstītājs, kuram pēc tam, protams, tiek sniegti attiecīgi pakalpojumi. Viņa ziedojums tiek sadalīts uz galviņām. Mēs to varam skaidri redzēt. Un kas tad „Nevajag citus pēc sevis vērtēt!”) Viņam būtu jāpierāda tas noteikti. Es neteiktu... Tas, man liekas, notiek visās partijās. Nevajag šeit kliegt un teikt, ka kāds ir svētais. Otrkārt. Šeit otrajā lapaspusē ir interesanta lieta, ka jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos šāds pierādīšanas pienākums faktiski būtu neizpildāms. Tā tas būtu, piemēram, tad, ja ienākums gūts no likumīgas, bet slepenas sadarbības ar operatīvās darbības subjektiem. Es tagad domāju - interesanti gan, cik tad to ziņotāju ir? Tie, kas ir tie lielie partiju atbalstītāji... Es nezinu, vai patiešām tas tā ir. Es varētu šeit atrast arī no juridiskā viedokļa ļoti daudzas citas tādas neprecizitātes. Manuprāt, šis lēmums nav atbalstāms. Un, ja nu tiešām mēs to atbalstītu, tad joprojām lecam pa vecam. Gatavošanās pašvaldību vēlēšanām... Citu iemeslu es nevaru šeit atrast. Paldies.".
- 2011_05_05-seq233 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta mērķis ir skaidri noteikts - lai maksimāli mazinātu nelegāli iegūto līdzekļu pretlikumīgu izmantošanu partiju finansēšanā. Tātad šā likumprojekta būtība ir tāda: partijām iemaksātos finanšu līdzekļus, kuru izcelsmi ziedotājs nevar pierādīt, tām jāieskaita nevis atpakaļ ziedotājam, bet gan valsts budžetā. It kā viss būtu skaidrs, bet es saprotu, ka daudziem kolēģiem ir bijuši svētki vai arī daudzi citi pienākumi, un viņi varbūt nav pamanījuši, ka KNAB ir atsūtījis vēstuli... vai arī ir pamanījuši, bet nav pievērsuši tam īpašu uzmanību... Tātad KNAB Saeimai lūdz izskatīt un pieņemt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, bet, ja nepieciešams, sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju precizēt un pilnveidot tā redakciju, lai sasniegtu šīs tiesību normas mērķi. Es citēju: „KNAB vērš deputātu uzmanību, ka šim likumprojektam ir būtiska nozīme ēnu ekonomikas apkarošanā un prettiesiski iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas novēršanā, kā arī tas nodrošina Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto mērķi - nodrošināt politisko organizāciju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, un tā nosūtīšana Ministru kabinetam pārstrādāšanai tikai pagarinās periodu, kādā esošās problēmas netiks risinātas. KNAB vērš uzmanību, ka no 2004.gada 12.marta līdz 2008.gada 13.augustam spēkā bija šāda likuma norma.” Kas tagad ir noticis? Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir secinājuši, ka likumprojekts vērsts uz vēlamo mērķi, tomēr tajā izraudzītie risinājumi ir būtiski pilnveidojami, kaut kādas normas nav saprotamas. Bet tad, draugi mīļie, varbūt es kaut ko nesaprotu? Kurš tad īsti ir likumdevējs - Ministru kabinets vai Saeimas deputāti? Tad varbūt ir nepieciešams sasaukt... Vajag Juridisko biroju pieaicināt, ja ir vajadzīgs, tāpēc ir Juridiskā komisija, ir daudz cienījamu deputātu, kuri ļoti labi māk izstrādāt likumus, zina, kā tos pilnveidot. Dariet to! Citādi dīvaini šķiet, ka šīs komisijas sēde notika 12.aprīlī, gandrīz pirms mēneša, bet mēs tikai tagad šo skatām. Nākamais. Ir uzdots līdz 1.septembrim izdarīt labojumus. Mēnesi jau varēja strādāt! Taču tikai tagad tiks pieņemts lēmums, un, kā jau cienījamā kolēģe Čigānes kundze aicināja, - neatbalstīt. Arī es aicinu neatbalstīt, jo pretējā gadījumā tas liecinātu par zināmu Saeimas impotenci jeb nespēju darīt to darbu, kas tai ir uzticēts. Un komplektā - it īpaši komplektā! - ar šodien jau parādīto nespēju, pieņemot lēmumu par deputātu pieprasījumu par ekonomisku, efektīvu un lietderīgu rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem, es aicinu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu un pašiem strādāt. Paldies.".
- 2011_05_05-seq232 spokenText "Pirms es dodu vārdu nākamajam debatētājam, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Bendrātes, Circenes, Smiltēna, Zaķa un Brigmaņa - iesniegumu ar lūgumu izskatīt šodienas Saeimas sēdes darba kārtību bez pārtraukuma, līdz visi jautājumi būs izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Tā kā deputātiem ir iebildumi, lūdzu zvanu! Balsosim par piecu deputātu iesniegumu turpināt šīsdienas Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - 3. Saeimas sēde tiek turpināta bez pārtraukuma. Turpinām debates. Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_05_05-seq231 spokenText "Cienījamās kolēģes un cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas lēmumu nodot šo grozījumu projektu atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādāšanai. Es minēšu vairākus argumentus, kāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt šo lēmumu. Kā pareizi Staņas kungs jau minēja, šos grozījumus ir sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un zināmā mērā viņi tiešām ir skatījušies no tādas kontrolējošās iestādes perspektīvas un gribējuši varbūt ar tādu stingru roku pieiet šai ziedojumu kontrolei. Un, protams, mums, Saeimā pārstāvētām partijām, skatoties plašāk, ir jādomā par to, kā veicināt cilvēku līdzdalību partijās, lai, kā Staņas kungs jau minēja, cilvēki gribētu ziedot partijām un gribētu līdzdarboties partijās. Tomēr es gribu teikt, ka šinī gadījumā, izvēloties tādu risinājumu, ka mēs šo likumprojektu atdodam Ministru kabinetam pārstrādāt, mēs, visticamāk, šo samērīguma principu nu nekādā veidā tur neieviesīsim, jo tas tomēr ir pašu politisko partiju uzdevums - mēģināt nodrošināt šo samērīgumu, proti, nodrošināt, lai politisko partiju finanses varētu labi, jēgpilni kontrolēt, bet lai tā finansēšanas sistēma tomēr veicinātu vēlmi ziedot un līdzdarboties politiskajās partijās. Un tas ir arī tiešs Saeimas uzdevums, tāpēc ar šo likumprojektu ir tieši jāstrādā atbildīgajai komisijai. Otrkārt, es gribu arī aicināt kolēģus skatīties uz šo jautājumu tādā plašākā nozīmē. Ar nākamo gadu ir piešķirts valsts finansējums politiskajām partijām, tātad visas politiskās partijas, kas vēlēšanās ir pārvarējušas divu procentu slieksni, varēs saņemt 50 santīmus par katru par tām nodoto balsi. Un šis ir ļoti svarīgs veids, kā stiprināt politiskās partijas un stiprināt politisko partiju politiku veidošanas potenciālu, kas mums šobrīd tiešām, jāatzīst, ir vājš. Tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam atteikties no valsts finansējuma, tas ir nepieciešams un vajadzīgs, bet mums šobrīd ļoti svarīgi ir domāt, ko mēs dosim pretī par šo ļoti... samērā dāsno lēmumu, kas sabiedrībai, protams, izraisīs jautājumus, kādas tad ir tās apņemšanās, ko politiskās partijas ir gatavas dot sev, saņemot šo valsts finansējumu. Daudzi no jums jau neatbalstīja „Vienotības” virzītos grozījumus, kas noteiktu kriminālatbildību par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu. Tātad jautājums par to, ko tad mēs dosim pretī, kā mēs apņemsimies uzlabot politisko partiju finansēšanas sistēmu, ieviešot valsts finansējumu, joprojām paliek ļoti, ļoti aktuāls. Tāpēc komisijai vajadzētu strādāt ar šiem grozījumiem un domāt, un meklēt atbildes tieši uz šiem jautājumiem. Mums ir jādomā, piemēram, par to, ka ir jāsamazina limits ziedojumiem, ko viena persona gadā var dot politiskajai partijai. Mums ir jādomā arī par to, kā pārskatīt kopējo izdevumu griestus un vēl daudzas citas lietas. Kolēģi! Es gribu atgādināt, ka mūsu kaimiņi, igauņi, 2004.gadā ieviesdami valsts finansējumu politiskajām partijām, domāja šādā veidā: ko sabiedrība par to varētu gribēt sagaidīt? Un igauņi vienojās par to, ka viņi atteiksies no apmaksātas vides reklāmas. Igaunijā politiskajām partijām nav šo lielo apmaksāto plakātu, jo sabiedrībai tie nepatika. Mums vajadzētu domāt ļoti līdzīgā virzienā. Šobrīd vajadzētu sākt strādāt ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma grozījumu projektu, nevis nodot to vēl vienai pārstrādāšanai Ministru kabinetā. Diezgan droši zinām, ka tā kvalitāte, kādā šis likumprojekts atnāks atpakaļ... ka kvalitāte tiešām neuzlabosies. Tāpēc nevajag tērēt laiku un resursus! Ar šo likumprojektu ir jāstrādā deputātiem. Paldies.".
- 2011_05_05-seq229 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Komisija tātad izskatīja likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, un, kaut gan komisija uzskatīja, ka likumprojekts ir virzīts uz godīgu un taisnīgu mērķi, tā tomēr, ņemot vērā to, ka mūsu likumiem ir jābūt tiešiem un nepārprotamiem... mēs tomēr nolēmām likumprojektu atdot atpakaļ Ministru kabinetam pārstrādei līdz šā gada 1.septembrim. Precīzāk paskatoties uz lietām, ir tā, ka jau šobrīd likums noteic, ka biedru nauda un iestāšanās nauda tiek maksāta no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai divos iepriekšējos gados un kuru veidi noteikti likumā. Un bez tam, izvērtējot šīs normas tekstu un sniegtos paskaidrojumus, jāsecina, ka no normas teksta un no likumprojekta teksta kopumā skaidri un nepārprotami neizriet tas, ka attiecīgā norma būtu piemērojama tikai gadījumos, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pamatotas aizdomas par veikto maksājumu likumību. Tādējādi tas pieprasa papildu informāciju, vai šī informācija ir jāsniedz vienlaikus ar maksājumu veikšanu vai kā citādi. Jūs jau saprotat, ka tas atbaidīs cilvēkus no darbības partijās, tomēr uzskatu, ka liels mūsu valsts demokrātijas trūkums tieši ir ļoti mazā cilvēku līdzdalība partijās. Kaut arī es pārstāvu vienu no lielākajām partijām, tomēr varu teikt, ka arī mēs, lai gan katru dienu mazliet augam, varētu augt vēl straujāk. Neatbaidiet cilvēkus no darbības partijās! Un vēl. Protams, likumprojekta trūkums ir tas, ka pienākuma uzlikšana personai pierādīt noteiktu ienākumu izcelsmi pēc būtības var nonākt pretrunā ar vispārējiem un administratīvā procesa principiem, tādiem kā objektīvas izmeklēšanas princips vai princips, kas noteic, ka personas vainu pierāda publiskās varas realizētājs, nevis pati persona pierāda, ka nav vainīga. Protams, tur arī vēl sīkākus trūkumus var atrast - vēl un vēl. Tāpēc komisijas lēmums ir šāds - nodot pārstrādei. Aicinu atbalstīt.".
- 2011_05_05-seq228 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10.maijs. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.305/Lp10) atdošanu Ministru kabinetam pārstrādāšanai”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_05_05-seq227 spokenText "Komisija ir noteikusi par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 10.maiju.".
- 2011_05_05-seq226 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - 20. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_05-seq225 spokenText "Komisija likumprojektu kopumā ir atbalstījusi un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_05-seq223 spokenText "56. - komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
- 2011_05_05-seq221 spokenText "55. - Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Danas Reiznieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 56.priekšlikumā.".